Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar vienotības izpratni par spīti atšķirībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2001., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7516

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latviju uz Eiropas Savienības kandidātvalstu fona

Vēl šajā numurā

24.04.2001., Nr. 63

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar vienotības izpratni par spīti atšķirībām

20.aprīlī Rīgā vizītē uzturējās Lietuvas Seima priekšsēdētāja vadītā delegācija

Jānis Straume, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

L3.JPG (30866 BYTES) — Kāds ir jūsu iespaids par šo Lietuvas Seima delegācijas vizīti?

— Lietuvas Seima uztverē, tā, protams, bija tā sauktā darba vizīte. Bet, manuprāt, tā bija arī iepazīšanās vizīte, jo līdz šim ar Lietuvas kolēģi — parlamenta spīkeru Artūru Paulausku — man nebija iznācis tikties. Lai gan jau pusgads ir pagājis, kopš pēdējām Seima vēlēšanām un kopš Paulauska kungs ir šajā amatā.

Tikšanās laikā būtiskākie, protams, bija tie jautājumi, kas saistīti ar Latvijas un Lietuvas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.

Dabiski, pievērsāmies arī divpusējām attiecībām gan parlamentu, gan valdību līmenī. Runājām diezgan daudz par jūras robežas jautājumu. Es informēju savu Lietuvas kolēģi, ka mūsu parlamentā līgums par jūras robežu tomēr ir jau akceptēts pirmajā lasījumā, taču patlaban tālākvirzības nav. Jo, kā zināms, valdības vadītāju līmenī ir bijušas sarunas par to, ka paralēli varētu notikt zivsaimniecības nolīguma apspriešana un ratificēšana.

Lietuvas kolēģis uzskata, ka to nevajadzētu saistīt ar jūras robežas līgumu. Katrā ziņā visa šī situācija ir diezgan neskaidra. Un es arī atklāti informēju savu Lietuvas kolēģi par to, ka mūsu parlamenta frakcijās domas aizvien dalās attiecībā uz šo jūras robežas jautājumu. Un tās jau nav tikai politiskas nianses, kas noteic atšķirības spriedumos un vēlējumos. Ar visām frakcijām ir tikušies jūras robežlīgumu un zivsaimniecības lietu eksperti. Skaidrs, ka šis jautājums ir itin sarežģīts.

Taču mums, kaimiņvalstu parlamentu pārstāvjiem, tā katrā ziņā bija tāda domu apmaiņa, kur, es domāju, radās savstarpēja situācijas izpratne.

— Kādas paredzamas turpmākās Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima sadarbības iespējas?

— Neapšaubāmi šī sadarbība galvenokārt padziļināsies un paplašināsies Baltijas asamblejas ietvaros un, protams, arī saistībā ar Baltijas Ministru padomes iespējām. Gan mēs, gan lietuvieši, par ko nupat pārliecinājos, esam ieinteresēti ciešā sadarbībā ar visām piecām Ziemeļeiropas valstīm, kas veido Ziemeļu padomi. Šogad jūlijā, kā zināms, Somijā notiks piecu Ziemeļeiropas valstu un trīs Baltijas valstu parlamentu spīkeru sanāksme. Savukārt maija beigās un jūnija sākumā Rīgā būs Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīga sēde, kur, protams, galvenokārt runāsim par vēl ciešāku sadarbību. Laikam jau Latvijas un Lietuvas parlamentu deputātiem tad vajadzētu būt īpaši ieinteresētiem sekmīgi atrisināt savstarpējās problēmas.

Galvenais pašlaik ir tas, kā veidojas sapratne starp abu kaimiņvalstu vadību un sabiedrību. Latvija, manuprāt, vienmēr un visur būs drošs atbalsts šajās attiecībās it visos līmeņos. Galu galā taču esam kopīgiem likteņiem saistītas divas pasaulē vienīgās baltu tautas.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas lietu redaktors

L1.JPG (32848 BYTES)
Piektdien, 20.aprīlī, Saeimas namā: Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Artūrs Paulausks, Lietuvas Seima priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— 19. aprīlī Lietuvas prezidents Valds Adamkus Seima plenārsēdē nolasīja savu gadskārtējo ziņojumu par valsts iekšējo un ārējo politiku. Tā nobeigumā runātājs atgādināja kādu gandrīz pusotru gadsimtu senu notikumu: 1863. gadā sacelšanās dalībnieka dzīvoklī kratīšanas laikā tika atrasts “Lietuviešu katehisms”. Tajā bija jautājums: “Kas ir lietuvietis?” Un atbilde: “Tas, kas tic brīvībai un ievēro likumu.” Kā atbildētu jūs? Kas ir lietuvietis 21. gadsimta Lietuvā?

— Jautājumam ir filozofisks raksturs, līdz ar to arī atbilde varbūt nebūs ļoti tieša. Mūsdienu Lietuva ir izraudzījusies demokrātisku attīstības ceļu. Daudzas tradīcijas un paradumi, kas tautā saglabājušies gadu gaitā, mums arvien ir ļoti noderīgi laikā, kad atjaunojam savu neatkarīgo un demokrātisko valsti. Mēs nekur negatavojamies izceļot vai pārcelties, Lietuvā mēs esam nolēmuši izveidot pilsonisku, demokrātisku sabiedrību, lai katrs lietuvietis varētu justies drošs, aizsargāts, dzīvot pārticībā. Lietuvietis tagad savās mājās veido eiropeisku kārtību un ir tas, kas atzīst vispārcilvēciskas vērtības. Protams, zināmā mērā šajā posmā šis cilvēks ir reformu atbalstītājs. Jo viņam nākas ļoti daudz ko grozīt ne tikai savā apkārtnē, bet arī domāšanā. Tas ir grūts ceļa posms, taču pagaidām mēs to pārvaram sekmīgi. Turklāt mūsdienās lietuvietis mazāk ir nacionalitātes, bet visupirms pilsoniskuma jēdziens — tā ir pozīcija, kura vieno visus, kas dzīvo Lietuvā.

— Jūsu teiktais sasaucas ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas atziņu, ka latvietis ir katrs, kas prot latviešu valodu, ir Latvijas pilsonis un izturas lojāli pret savu valsti.

— Varu viņai tikai piekrist.

— Kā jūs raksturotu pašreizējo politisko spēku izvietojumu un sadarbību Lietuvas Seimā?

— Jau pirms Seima vēlēšanām iezīmējās divas koalīcijas — viena, ko vadīja Aļģirds Brazausks, apvienojot Demokrātisko darba partiju un sociāldemokrātus, un otra, kur trīs partijas startēja ar atsevišķiem sarakstiem, bet vienotā koalīcijā “Jaunā politika”: Liberāļu savienība, Jaunā sociālliberāļu savienība un Centra partija. Katrā no šiem sarakstiem bija arī mūsdienu kristīgo demokrātu pārstāvji. Pēc vēlēšanām izrādījās, ka “Jaunā politika” kopā ar kristīgajiem demokrātiem ir ieguvusi Seimā 70 vietas, bet A. Brazauska koalīcija — 48. Spēku samērs bija tāds, ka prezidents izlēma uzticēt valdības veidošanu tai koalīcijai, kas Seimā ieguvusi visvairāk vietu.

Pirmo reizi Lietuvas parlamentā ir īsta koalīcija. Arī agrāk politisko spēku apvienošanu Seimā nosauca par koalīciju, bet arvien dominēja viena partija, kurai bija liels balsu pārsvars — nekas nebija jāsaskaņo. Tagad spēku samērs ir cits: 70 pret 71. Tas liek mums katrā sarežģītākā jautājumā meklēt kompromisa risinājumus. Domāju, tas ir labi, ka tagad parlamentā nedrīkst uzspiest to vai citu likumprojektu, nesaskaņojot ar opozīciju. Jo, ja viņi iebildīs un saņems arī astoņu konservatoru atbalstu, tad var gadīties, ka attiecīgais likumprojekts netiks pieņemts.

Tātad tagad pati dzīve mūs piespiež savstarpēji apspriesties un meklēt kopsaucēju. Neuzskatu, ka no tā cieš likumdošana vai ideoloģiskie principi. Domāju, ka beigu beigās iegūst vēlētāji, visi Lietuvas iedzīvotāji, kas saņem vairāk vai mazāk izlīdzsvarotus likumus. Ja tagad prezidents savā gadskārtējā ziņojumā uzsver, ka vēl vairāk vērības jāveltī vidusslānim un sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, tad tas tikai vēlreiz apliecina, ka šī sociālā un liberālā puse ir jārisina, meklējot līdzsvaru. Un tas jāievēro ikvienā likumā.

Strādāt nav viegli. Mācāmies. Ne jau viss izdodas ar pirmo piegājienu. Tomēr ejam tālāk. Visām prognozēm par spīti jau pusgadu sekmīgi strādā gan valdība, gan parlaments, turklāt pieņem mūsu tautsaimniecībai ļoti būtiskus lēmumus, par kuriem nespēja izšķirties Seims, kad tur bija tik milzīgs konservatoru deputātu pārsvars. Un turpinām ne tikai strādāt, bet arī pilnveidojam darbību tajos galvenajos virzienos, kurus iezīmēja Seima deputāti pirms mums, — tā ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Uzskatu, ka šajā ziņā pusgada laikā jau esam diezgan daudz izdarījuši.

— Kā veidojas Seima attiecības ar Lietuvas valdību, ko vada viens no jūsu koalīcijas partneriem? Ir ziņas, ka nākas pārvarēt arī domstarpības.

— Agrākā prakse, kad valdība saikni ar parlamentu uzturēja ar savu palīgu starpniecību, atkāpjas pagātnē. Es jau to teicu, valdībai nākas ļoti daudz strādāt ar deputātiem, skaidrot savu viedokli, pat katru soli, kas sperts, izsvērt, kādas lēmumam būs sekas. Jo parlamentā ir ienākusi pavisam cita ģenerācija — tie ir turīgi cilvēki, bijušie uzņēmēji.

Agrāk valdība salīdzinājumā ar parlamentu bija kvalitatīvi pārāka. Līdz šim tās partijas, kas uzvarēja vēlēšanās, vadītāji vairumā, pirmais piecnieks, pat desmitnieks, aizgāja strādāt valdībā, bet Seimā nonāca viņu aizvietotāji, kas nebūt nebija partijas galvgalā. Tagad ir tā, ka Jaunā savienība ir palikusi parlamentā, tur palika arī daudzi liberāļi. Līdz ar to Seima komitejas vada cilvēki, kas valstī ieguvuši autoritāti, — tie ir augstskolu rektori, profesori, cilvēki, kurus visi zina. Un tad jau vairs nevar runāt pastarpināti, sarunām jābūt tiešām, konkrētām. Jo to pieprasa jau spēku izvietojums, kad līdzsvars ir visai nosacīts.

— Ne reizi vien mūsu abu valstu augstākās amatpersonas ir teikušas, ka Latvijas un Lietuvas attiecības ir teicamas, ka mums nav būtisku problēmu un domstarpību. Tomēr jautājums par jūras robežu starp abām valstīm vēl arvien nav atrisināts līdz galam. Lietuvas Seims robežlīgumu ir ratificējis, bet Saeimā tas ir iestrēdzis, jo deputātu vidū pastāv bažas, ka netiks pilnībā ievērotas Latvijas zvejnieku intereses. Kādu risinājumu redzat jūs?

— Es neuzskatu, ka šis jautājums dziļāk skar mūsu valstu divpusējās attiecības. Šodien (20. aprīlī — red.) par šo līgumu esmu runājis ar visām Latvijas augstākajām amatpersonām. Varu teikt, ka attieksme bija vienprātīga: jā, līgums ir jāratificē. Neviens neizvirza tādu mērķi, ka līgums būtu jāpārskata. Vienošanās ir parakstīta, jādomā par ratifikāciju. Saeimā ir izskanējušas domas, ka it kā netiek aizsargātas zvejnieku intereses. Taču premjers Andris Bērziņš mums tieši paziņoja: pats esmu divas reizes ticies ar zvejniekiem un izskaidrojis, parādījis kartes, centies pārliecināt, ka viņu bažām nav pamata. Turklāt pēc divu premjerministru ierosmes ir izveidota darba grupa. Un ir cerība, ka līdz vasaras atvaļinājumam šis līgums tiks ratificēts. Lietuva, es to varu pateikt gluži oficiāli, atklāti paziņo: lūdzu, atrisināsim šo jautājumu! To var atrisināt, nosakot kvotas, vai vēl kādā citā formā. Bet to visu saistīt ar līguma ratifikāciju, manuprāt, no juridiskā viedokļa nebūtu īsti pareizi.

— Jūs šodien uzstājāties ar runu starptautiskajā konferencē “Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā”. Ko vajadzētu veikt, lai lietuviešu un latviešu valoda saglabātos cauri gadsimtiem, lai arī mūsu pēcteči spētu saprasties šajās tik senatnīgajās divu baltu tautu mēlēs?

— Tas nav viegls uzdevums, jo globalizācija, integrācija un citi procesi pavisam noteikti skar un skars arī mūs. Sava valoda ir jāsargā, jālolo. Konferencē tika spriests, ka mazo jeb mazskaitlīgo tautu valodas zināmā mērā bagātina arī lielās valodas. Daudzi tagad it kā no jauna iepazīst mūsu valodas, sāk tās mācīties, pētīt, ieinteresējas par valodniecības problēmām. Tas nav kāda kolorīta vai savdabības dēļ, jēga ir dziļāka: lai zeme, kurai dots Lietuvas vārds, un ļaudis, ko sauc par lietuviešiem, varētu būt droši par savu identitāti, savām saknēm. Lai varētu teikt: te ir radušies mani senči, te esmu dzimis arī es.

Protams, valoda ir jāsargā. Labi, ka tās aizsardzībai ir pieņemti likumi, ka tā ir kļuvusi par valsts valodu, tiek lietota sabiedriskajā saskarsmē. Tas viss ir ļoti svarīgi.

Valoda cilvēkam palīdz apjaust, apzināt savas saknes. Kaut, protams, tā ir savstarpējās saziņas līdzeklis.

— Nupat iznāca tikties ar Lietuvas Seima Valsts lietuviešu valodas komisijas priekšsēdētāju Dangoli Mikulenieni. Viņa atgādināja, ka lietuviešu un latviešu valodu aizsardzībai it īpaši svarīgi, lai cilvēks datoram varētu dot pavēles, kā arī saņemt atbildes savā dzimtajā valodā.

— Tas neapšaubāmi ir nepieciešams. Jo tagad ar datoru sāk strādāt jau gandrīz no bērna kājas. Ja tad mazais datora lietotājs apgūs terminus kādā citā mēlē, vēlāk būs grūtības to pašu pārmācīties dzimtajā valodā.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 20. aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Kā sacīja J.Straume, Lietuvas Seima priekšsēdētāja viesošanās Latvijā notiek laikā, kad abas valstis risina būtiskus savas ārpolitikas jautājumus — integrāciju ES un NATO. Tāpēc šī vizīte varētu aktivizēt kontaktus gan Latvijas un Lietuvas parlamentu, gan valdību, gan arī pašvaldību līmenī. Kā sekmīgu abu valstu sadarbības piemēru Saeimas priekšsēdētājs minēja darbu Baltijas asamblejas ietvaros.

Arī Lietuvas Seima priekšsēdētājs piekrita, ka abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas kā aktīvas un dinamiskas, tomēr šī ir pirmā abu valstu parlamentu tagadējo spīkeru tikšanās, un tā paver turpmāko attiecību padziļināšanas iespēju.

Runājot par abu valstu virzību uz iestāšanos ES, Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka būtisks laiks Latvijas un Lietuvas ārpolitisko mērķu īstenošanai ir Zviedrijas prezidentūra ES. Abas valstis patlaban ir līdzīgā situācijā, un Latvijā tiek daudz darīts, lai Zviedrijas prezidentūras laikā varētu atvērt visas sarunu sadaļas un iespējami daudzas no tām arī slēgt. Veiksmīgs faktors eirointegrācijas procesā ir mūsu valsts parlamenta un valdības sadarbība.

Savukārt A.Paulausks informēja, ka pēc Seima vēlēšanām visas tajā pārstāvētās partijas parakstījušas līgumu par atbalstu Lietuvas virzībai uz iestāšanos ES. Šī mērķa sasniegšanai jāpaātrina likumdošanas pieņemšanas gaita parlamentā, tomēr tiek ņemtas vērā arī sabiedrības intereses, piemēram, Lietuvas iedzīvotāju atšķirīgā attieksme pret zemes pārdošanas iespēju ārzemniekiem, tāpēc būs grūti panākt konstitucionālos labojumus, kas nepieciešami, lai šī norma stātos spēkā. Lietuvas virzību uz ES A.Paulausks vērtēja kā sekmīgu, piebilstot, ka problemātiski varētu būt jautājumi, kas skar enerģētiku, tostarp Ignalinas AES darbību.

Pārrunājot virzību uz iestāšanos Ziemeļatlantijas savienībā, Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka pirms divām nedēļām Latvijas parlaments pieņēmis Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas nosaka, ka aizsardzības izdevumi nākamajā gadā tiks palielināti līdz 1,75% no iekšzemes kopprodukta, bet jau 2003. gadā tie sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta. “Politiski tas ir ļoti svarīgs lēmums, bet mēs arī apzināmies, ka tā īstenošana nebūs viegla,” sacīja J.Straume.

Abu valstu parlamentu vadītāji pārrunāja arī jautājumus, kas skar attiecības ar Krieviju. Akcentēts, ka šajā jomā vērojams zināms progress, par ko liecina Latvijas Valsts prezidentes un Krievijas prezidenta tikšanās Austrijā, kā arī Lietuvas prezidenta vizīte Maskavā.

Tikšanās nobeigumā A.Paulausks uzsvēra, ka Lietuvas Seims jau 1999. gada rudenī ratificējis jūras robežas līgumu ar Latviju. Savukārt Latvijas parlaments šo līgumu pieņēmis tikai pirmajā lasījumā. J.Straume sacīja, ka šī līguma tālāko virzību būtiski ietekmēs diskusijas par papildprotokola parakstīšanu par sadarbību zivsaimniecībā.

Arī Saeimas deputāti tikās ar Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku un viņa vadīto delegāciju.

Latvijas un Lietuvas parlamentārieši pārrunāja Baltijas valstu sadarbību, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, kā arī ar abu valstu jūras robežas līgumu saistītos jautājumus.

Latvijas un Lietuvas parlamentu pārstāvji bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm jābūt vienotai pozīcijai saistībā ar brīvu personu kustību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un jācenšas pārliecināt Vāciju un Austriju mainīt savu nostāju jautājumā par septiņu gadu pārejas perioda noteikšanu jauno dalībvalstu pilsoņu brīvai kustībai ES. Lietuvas Seima priekšsēdētājs akcentēja Baltijas asamblejas arvien pieaugošo lomu Eiropas integrācijas jautājumu risināšanā un vienotas politikas veidošanā visām trim Baltijas valstīm nozīmīgās jomās. A.Paulausks arī aicināja aktīvi sadarboties ar Ziemeļvalstu padomi un Beniluksa padomi, lai iegūtu šo organizāciju dalībvalstu atbalstu ES integrācijas jautājumos.

Pārrunājot virzību uz NATO, Lietuvas parlamentārieši pauda domu, ka dalība Ziemeļatlantijas aliansē, tāpat kā Eiropas Savienībā, ir līdzeklis, lai sasniegtu konkrētu mērķi — valsts un tās iedzīvotāju drošību. Abas puses saista lielas cerības ar gaidāmo NATO Parlamentāro asambleju Viļņā, kurā tiks runāts par alianses paplašināšanos.

Latvijas un Lietuvas likumdevēji sprieda arī par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma virzību Saeimā, kā arī par sadarbību zivsaimniecībā šajā kontekstā. Abas puses uzskata, ka jāpanāk Latvijai un Lietuvai abpusēji izdevīgs šī jautājuma risinājums.

Saeimas preses dienests

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 20. aprīlī Rīgas pilī tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Lietuvas virzība, īstenojot stratēģiskos mērķus — iestāju ES un NATO. V.Vīķe–Freiberga informēja par Latvijas augstāko amatpersonu gaidāmajām sarunām ASV un Briselē saistībā ar NATO paplašināšanās procesu un Latvijas paveikto NATO integrācijā. Amatpersonas uzsvēra, ka abām valstīm jāstrādā vienotam mērķim.

Apspriests jautājums par abu valstu uzņēmēju kontaktu veicināšanu, kā arī puses apmainījās viedokļiem par tūrisma industrijas attīstību Latvijā un Lietuvā. Šajā kontekstā V.Vīķe–Freiberga un A.Paulausks apspriedās par iespējām uzlabot abu valstu robežas šķērsošanas un muitas procedūru, kā arī par projekta “Via Baltica virzību.

Prezidente informēja A.Paulausku par Latvijas valdības darbību abu valstu jūras robežas jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Ministru prezidents Andris Bērziņš 20. aprīlī tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku. Tikšanās gaitā apspriestas abu valstu divpusējās attiecības. Sarunu dalībnieki atzina, ka ekonomiskā sadarbība attīstās labi, bet tā jāpilnveido un jāintensificē, ņemot vērā to, ka ir izveidota plaša spektra līgumtiesiskā bāze ekonomiskajai un pārrobežu sadarbībai. Runājot par Latvijas un Lietuvas robežas šķērsošanas atvieglošanu, abas puses izteica kopēju viedokli, ka viens no veidiem situācijas uzlabošanai robežpārejas punktos būtu pilnvarotā pārstāvja institūcijas iedibināšana, kā arī kopīgu robežkontroles punktu izveidošana, kas paātrinātu un atvieglotu pasažieru un kravu transporta plūsmu.

Sarunas gaitā abas puses apmainījās viedokļiem par budžeta sadales principiem, īpaši pieskaroties jautājumam par aizsardzības budžeta daļas veidošanu un izmantošanu. Seima priekšsēdētājs apliecināja, ka Lietuva ir ieinteresēta visu trīs Baltijas valstu vienotā darbībā, lai iestātos gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Atbildot uz Seima priekšsēdētāja jautājumiem, Ministru prezidents informēja Lietuvas delegāciju par situāciju valsts budžetā, bezdarba līmeni un šīs problēmas risināšanas metodēm. Sarunu dalībnieki apsprieda arī administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību un tās norises gaitu abās valstīs.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 20. aprīlī tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku.

Sarunā I.Bērziņš un A.Paulausks pārrunāja ar abu valstu integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) saistītus jautājumus. Galvenā uzmanība tika pievērsta virzībai uz dalību NATO. Atzīts, ka ir nepieciešama Baltijas valstu kopīga rīcība, lai nodrošinātu iestāju NATO. Tas ir svarīgi pašreizējā posmā, kad dalībvalstīs aktivizējušās diskusijas par tālāku NATO paplašināšanos. Runāts par ASV baltiešu kopienu sadarbību, lai veicinātu atbalstu dalībai NATO. Abas amatpersonas pārrunāja arī praktisko rīcību, gan pildot Rīcības plānu dalībai NATO, gan kandidātvalstu dialogu ar NATO dalībvalstīm. Latvijas ārlietu ministrs ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju pārrunāja arī iestāšanās sarunu ES gaitu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim