Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 15.maija sanāksmē

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.4 “Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi””.

2003.gada 10.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kuri paredz, ka Dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas atbilstoši izdarītajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā precizē Dzelzceļa administrācijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci dzelzceļa pārvadātāju licencēšanā. Vienlaikus precizētas atsevišķas normas par ziņām, kādas pievienojamas pieteikumam dzelzceļa kravu pārvadājumu licences saņemšanai, lai pārbaudītu pretendenta atbilstību licences piešķiršanas pamatnosacījumiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999. gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība””.

Ņemot vērā smagā akūtā respiratorā sindroma (SARS) intensīvo izplatīšanos pasaulē, kā arī Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas, nepieciešams nodrošināt juridisko bāzi SARS gadījumu reģistrācijai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai. Tāpēc SARS tiek iekļauts minēto noteikumu 2.pielikuma infekcijas slimību I grupā kā bīstama infekcijas slimība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 26.maijam.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums”.

Šobrīd ierēdņu disciplināratbildību regulē Ministru kabineta 1994.gada 16.augustā, pamatojoties uz LR Satversmes 81.pantu, izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem”. Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība.

Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, tam stājoties spēkā, minētajos noteikumos radīsies pretrunas ar likumu, kurš regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā nekā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem.

Esošie noteikumi nenodrošina nozari vadošajam ministram iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni.

Sagatavotais likumprojekts nodrošinās ierēdņu disciplinārsodu piemērošanas kārtību atbilstību pieņemtajam Administratīvā procesa likumam.

Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās konkrētas sankcijas un tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek piemērots, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, ierēdņa vainas formu, vainu pierādošos un attaisnojošos apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Likumprojekts paplašinās personu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī ministriem attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Likumprojektā tiek nostiprinātas ierēdņa tiesības uz aizstāvību.

Likumprojekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ministru prezidenta biedra birojā, Eiropas integrācijas birojā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksu atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””.

Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.pantā noteiktās tiesības dzēst par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus šobrīd nav īstenojamas, jo ir pagājis grozāmajā likumā noteiktais kompensāciju izmaksu termiņš – 1999.gada 31.decembris.

Likumprojekts paredz noteikt, ka tiks dotas iespējas saņemt kompensāciju naudā par politisko represiju rezultātā zaudēto mantu visām personām neatkarīgi no tā, kad saņemta politiski represēto personas apliecība, vai persona ir represēta uz administratīva lēmuma pamata vai tiesas sprieduma pamata, kā arī ļauj labot pieļautās pašvaldību kļūdas, atsakot izmaksāt kompensāciju naudā, dzēšot piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds,  Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks