• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Daugavas ūdensspoguļa vērtīgumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2003., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75032

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par eiropeisku multinacionālu valsti

Vēl šajā numurā

20.05.2003., Nr. 74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Daugavas ūdensspoguļa vērtīgumu

Piekrītot iecerei būvēt uz upes, dome apliecina, ka politiski atbalsta kultūras pieminekļu apbūvi. Lai gan konceptuālais atbalsts uzņēmēja Viestura Koziola iecerei - Daugavā pie Ķīpsalas sadzenot pāļus, izvietot tur dzīvojamās un darījumu ēkas - nebūt nenozīmējot simtprocentīgu šā projekta īstenošanu, lēmums liecina par politisko atbalstu idejai un savā ziņā nodrošina jautājuma pozitīvu virzību domē. Valsts kultūras mantojuma eksperts Pēteris Blūms norāda, ka ūdensspogulis uzņēmēju nolūkotajā vietā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ja dome kaut ko tādu atbalsta, neprasot padomu nedz Ķīpsalas iedzīvotājiem, nedz ekspertiem, tad vai nu apzināti darbojas pret pieminekļu aizsardzības likumu vai ir maldināta, vai arī kaut kas nav kārtībā ar pašu lēmumu pieņemšanas koncepciju.

Pašlaik ieceres atbalstam no domes puses neesot nekādu juridisku saistību, tomēr, kā uzskata attīstības komitejas deputāts Einārs Cilinskis, konceptuālā piekrišana dod iecerei pozitīvu virzību domes gaiteņos. Projekta tālāka virzība var tikt apturēta, ja tā saskaņošana ir pretrunā ar likumu un kāda iestāde to nesaskaņo. Apturēt pašvaldības lēmumu, ja tas neatbilst likumam, tiesīgs arī pašvaldību lietu ministrs. Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks atzina, ka šāds priekšlikums ir interesants un izstrādājams tālāk ar nosacījumu, ka tiks atbalstītas Ķīpsalas detaļplānojuma korekcijas, jo pašreizējā plānojuma noteikumiem iecere neatbilst. «Šī ideja ir pārbaude, vai sabiedrība būs gatava pieņemt šādu skandināvu modeli, kurš realizēts jau Gēteborgā, Oslo un Malmē,» sacīja A.Ameriks.

Pēc SIA “Euroline” plāniem, ko tā rādīja domes attīstības komitejai, pie Vanšu tilta varētu slieties 3-5 stāvu biroju ēkas, gar Daugavmalu 5-6 stāvu sabiedriskā apbūve ar atpūtas zonu, ko varētu izmantot jahtu piestātnēm (apbūve līdz diviem stāviem). Jaunizveidotajā līcī starp sabiedrisko zonu un pussalu uzņēmums grib celt 2-3 stāvu dzīvojamās ēkas.

“Diena” jau rakstīja, ka otrpus tiltam topošās augstceltnes “Saules akmens” celtniecība netika saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, bet tas netraucēja sākt būvdarbus. Tomēr, ja formāli viss tiek izpildīts, projekta īstenošanu faktiski apturēt nevar un izmaiņas var panākt, tikai nākamajās vēlēšanās ievēlot citu pašvaldību, saka E. Cilinskis. Deputāte Aija Poča gan norāda, ka tieši sabiedrības protestu dēļ apturēta Alberta laukuma apbūves projekta virzība, ko atbalstīja iepriekšējās domes komiteja, un pašvaldībai tagad nāksies maksāt kompensāciju.

Šā sasaukuma domes attīstības komitejas darbības laikā, pēc A. Amerika stāstītā, esot bijuši kādi divi vai trīs gadījumi, kad komiteja konceptuāli nav atbalstījusi kādu ieceri. Jautāts, cik no šīs komitejas konceptuāli atbalstītajiem projektiem apturēti, priekšsēdētājs atbildēja, ka līdz šim nācies saskarties tikai ar iepriekšējo sasaukumu laikā aizsāktiem projektiem «ar pietiekami biezu slimības vēsturi», jo laiks no ieceres līdz konkrētu projektu tapšanai ir ilgs. Arhitekts P. Blūms pauž neizpratni, kurš tādā gadījumā gan uzņemsies atbildību par šīs komitejas atbalstītajiem projektiem. «Ja tas notiek tik vienkārši, ka domnieki, acis nepamirkšķinot, kaut vai konceptuālā līmenī atļauj aizbūvēt ūdens spoguli valsts nozīmes kultūras pieminekļa robežās, tas liecina par virspusēju lēmumu pieņemšanu,» saka arhitekts, norādot, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļa robeža saskaņā ar plāniem virzās pa CD dambi un uzņēmēju nolūkotā teritorija atrodas šajās robežās. Lemjot kaut vai par konceptuālu atbalstu, domnieki varētu daudz pamatotāk spriest, ja tiktu pieaicināta pretējā puse - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Pat ja nolūkotā apbūves vieta formāli nebūtu kultūras pieminekļa robežās, ūdens spogulis ir kā dabisks priekšplāns vēsturiskajai apbūvei Ķīpsalā, skaidro P. Blūms. Tā esot vienīgā vēsturiskās ūdens malas ainava, kas saglabājusies Rīgā, bet, to aizbūvējot, apzagti tiktu gan Ķīpsalas iedzīvotāji, gan citi rīdzinieki. Tie, kas šajā vietā kaut ko uzbūvēs, būs tie, kuri baudīs skatu gan uz Balasta dambi, gan uz ostu un Vecrīgu, laupot to citiem, uzskata P. Blūms. Viņaprāt, cilvēki, kas izstrādā šādus projektus, nevēlas ieguldīt līdzekļus tur, kur zeme jāpērk, bet meklē iespējas, “kādu piekrāpjot, zemi piesavināties”.

“DIENA”; pēc R. Kļavja raksta “Domē atbalstītā Daugavas apbūvēšana - strīdīga”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!