Par mazās enerģētikas izmaksām

Foto: A.F.I.

ZA viceprezidents, Fizikālās enerģētikas institūta direktors un AS “Latvenergo” padomes loceklis ZA akadēmiķis Dr.habil.phys. prof. Juris Ekmanis:

Uz ko bazējas “Latvenergo” un Ekonomikas ministrijas negācijas pret mazo enerģētiku?

Protams, pamatā ir dubultie tarifi, par kādiem tiek iepirkta elektroenerģija no mazajiem neatkarīgajiem ražotājiem. Pie tam nevis pret tarifiem kā tādiem, bet pret to, ka šos dubultos tarifus uzdots apkalpot mūsu enerģētikas ražošanas monopolistam “Latvenergo”. Dubulttarifs būtībā ir dotācija, un ja tā nāktu no kāda neitrāla avota, vai tas būtu kāds fonds vai cits iestādījums, kas piemaksātu par mazās enerģētikas saražoto enerģiju, tad šīs pretrunas nerastos. Taču 1995.gadā ar vieglu roku tika parakstīts lēmums, lai “Latvenergo” no savas peļņas apmaksā divas reizes lielāku iepirkuma tarifu. Tas, protams, “Latvenergo” rada gluži objektīvas grūtības un vēlmi savas monopolista un arī patērētāja intereses aizstāvēt.

Vai skaitļi, ar kuriem “Latvenergo” operē presē, aprakstot lielos zaudējumus, kādus tam sagādā mazās hidroelektrostacijas, ir patiešām reāli vai arī tiek pasniegti publikas iežēlināšanai?

Lūk, paša “Latvenergo” dati, kas rāda, kā gadu gaitā aug mazo elektrostaciju skaits, kāda ir iepirkuma summa, kas 2003. gadā jau pārsniegs 19 miljonus latu. Šādu staciju ir pāri par 180. Vai tās visas ir mazās HES? Nebūt nē. Koģenerācijas, vēja un mazās elektrostacijas visas tiek sasummētas kopā, un tad iznāk, ka apmēram 10 miljoni latu tiek maksāts par koģenerācijas staciju saražoto elektrību, bet vēja stacijām un mazajām hidrostacijām tiek ne vairāk par kādiem 4 miljoniem latu gadā katriem. Redzam - šausmas, tā summa, ko zaudē “Latvenergo” taču aug ar katru gadu un 2003. gadā jau ir pāri par 19 miljoniem latu! Bet “Latvenergo” tikai tagad sāk apjaust, ka ar 2003. gada 1. janvāri dubultā tarifa vairs nav! Tātad tādu 19 miljonu, ko grib piedēvēt mazajām hidroelektrostacijām, nemaz nevar būt. Pie tam summa, ar kuru operē “Latvenergo”, ir iepirkuma nauda. Kāpēc netiek ņemta vērā arī realizācijas nauda, par kādu šī enerģija ir pārdota patērētājiem? Iznāk, ka enerģiju par dubulto tarifu tikai nopērk? Kur tad to liek?

Vai tas nav tāds ierasts sabiedrības noskaņošanas paņēmiens? It kā pateikt patiesību, bet ne visu.

Neiedziļinoties sīkumos, vēl tikai pāris skaitļus Mazā enerģētika visā Latvijas enerģētikas bilancē 2003. gadā dos tikai 6,2% elektroenerģijas. Tad par ko tas troksnis? Es teiktu, ka pretrunām starp lielo un mazo enerģētiku drīzāk ir psiholoģisks raksturs. Lielā enerģētika operē ar gigavatiem, mazā - ar kilovatiem, t.i., miljoniem reižu mazāk. Šķiet, kas nu tur būtu ko uztraukties vienam par otru. Kāpēc lielveikals neuztraucas, ka es savā mazdārziņā divās dobēs izaudzēju dažus dārzeņus? Lielveikals neuztraucas. Tad kāpēc uztraucas elektrības lielražotājs? Manuprāt, vēl ir palicis tas priekšstats, ka enerģētika ir kaut kas liels un varens. Tie ir bijušās PSRS Ziemeļrietumu tīkli, Rietumsibīrijas vai Austrumsibīrijas energosistēmas. Es pat teiktu, ka šī psiholoģiskā barjera ir arī paaudžu barjera, jo enerģētiķu jaunākā paaudze ir stipri elastīgāka un izprot mazās enerģētikas lomu.

Un cik elastīga ir sabiedrība kopumā?

Man rokās nācis kāds ļoti interesants pētījums, kas veikts augstā profesionālā līmenī par paša “Latvenergo” naudu. Tas ir “Latvenergo” korporatīvā tēla pētījums, kam būtu jāparāda, cik ļoti labi visi Latvijā domā par “Latvenergo”. Aptaujāta pietiekami reprezentatīva auditorija, pāri par 1000 cilvēku visās Latvijas malās. Viens no daudzajiem aptaujas jautājumiem bija - vai jūs piekristu izmantot mazo hidroelektrostaciju, vēja un citus videi draudzīgus enerģētikas veidus, ja par šādu zaļo enerģiju būtu jāmaksā vairāk nekā par esošo elektroenerģiju? 2001. gadā pozitīvi atbildēja 20% aptaujāto, bet 2002. gadā - jau 25%. Savukārt negatīvi 2001. gadā atbildēja 71 %, bet 2002. gadā - tikai 64%. Šie pētījumi rāda, ka sabiedrības izpratne par alternatīvās enerģētikas lomu un uzdevumiem pieaug arī Latvijā.

“ZINĀTNES VĒSTNESIS”;  pēc Z. Kiperes intervijas “Cik “Latvenergo” maksā mazā enerģētika?”