Jāpanāk loģiski, saprātīgi risinājumi

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 12.maijā

Intervija Latvijas Radio 12.maija raidījumā “Kāpnes” plkst. 12.35. Vada žurnāliste Ingvilda Strautmane

— Latvijai būs jāizšķiras, kādam statusam Eiropas Savienībā (ES) būs pielīdzināmi Latvijas nepilsoņi, un šis jautājums ir aktualizēts pēc pagājušajā nedēļā Briselē notikušās Eiropas Savienības valstu tieslietu un iekšlietu ministru tikšanās. Viens no jautājumiem bija arī direktīvas projekts par Eiropas valstīs dzīvojošo trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku statusu un tiesībām. Tagad arī Latvijai ir jāpiedalās diskusijā kā nākamajai dalībvalstij un jāformulē savs viedoklis, domājot, kā šī direktīva varētu attiekties uz Latvijas nepilsoņiem. Un tas, protams, nozīmē, ka Latvijā vispirms ir jābūt iekšējai diskusijai un jātiek skaidrībā šajā jautājumā. Un jums priekšā ir šīs Briseles direktīvas projekts, par kuru dalībvalstis vēl nav vienojušās, tātad vispirms – kāds ir jūsu viedoklis, vai mainīsies Latvijas nepilsoņu statuss pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?

Eiženija Aldermane: — Kā jūs teicāt, tā ir diskusija, kura Latvijā ir jau aizsākta, jo pie īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos Nila Muižnieka ir izveidota darba grupa, jau bijušas divas darba grupas sanāksmes, un šobrīd dažādu iestāžu viedokļi tiek apkopoti. Šī direktīva, kura ir pirmais melnraksta variants, Briselē ir atdota atpakaļ komitejām, jo noteikti daudzām valstīm ir savi iebildumi, savas pretenzijas pret šo direktīvu un priekšlikumi tās uzlabošanai. Un skaidrs ir viens — šī direktīva neatrisinās Latvijas nepilsoņu problēmu, ar to Latvijai ir jātiek galā pašai, un ne jau par Latvijas situāciju runā šī direktīva, jo Latvija ir vienīgā valsts, kur ir nepilsoņi, pārējās valstīs ir bezvalstnieki, ārvalstnieki, un, ja direktīva runā par trešo valstu pilsoņiem, tas ir tāds jauns jēdziens, kas šobrīd ienāk mūsu juridiskajā valodā un sarunvalodā, tad es gribu teikt, ka ir pilnīgi precīzi noteiktas Eiropas Savienības normas, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Un tās ir divas grupas. Pirmā – valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis pilsoņi, tātad mūsu nepilsoņi nekādā gadījumā šajā grupā neietilpst. Otra grupa ir bezvalstnieki. Tikai divas grupas. Un Latvijai, visticamāk, optimālākais variants būtu tāds, ka mūsu valsts iekšienē nepilsoņi saglabātu nepilsoņa statusu, jo tas ir kas tāds vidējs starp bezvalstnieku un pilsoni, bet skaidrs ir viens — tiesiskajās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijas nepilsoņiem, visticamāk, būs bezvalstnieka un līdz ar to trešās valsts pilsoņa statuss. Tātad viņš šajā direktīvā it kā iekļausies.

— Bet tas nozīmē, ka saskaņā ar šo direktīvas projektu par Eiropas valstīs dzīvojošo trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, ja tas tiek attiecināts arī uz Latvijas nepilsoņiem, var rasties situācija, ka Latvijas nepilsoņiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir lielākas privilēģijas darba tirgū un sociālajās garantijās nekā pilsoņiem, vai arī tas ir aplami.

Eiženija Aldermane: — Ziniet, tā gluži nav. Tas pirmajā informācijā tika uzsvērts, bet tā gluži nav. Jo nepilsoņiem — sauksim viņus par nepilsoņiem, tas mums ir ļoti ierasti, un, visticamāk, Latvijā arī šis termins paliks — pēc zināma pārejas perioda attiecīgajā dalībvalstī ir jādabū pastāvīgā uzturēšanās atļauja un tur jānodzīvo zināms gadu skaits. Tur tiek minēti gan pieci gadi, gan seši gadi, citas valstis min vēl kādu gadu skaitu, pats par sevi saprotams, ka viņiem būs jāpierāda, ka viņiem šai valstī būs legāls uzturēšanās avots, un daudzi citi nosacījumi. Bez tam katra no dalībvalstīm būs tiesīga arī attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem tomēr noteikt zināmus ierobežojumus vai zināmas privilēģijas, tā vismaz šajā pirmajā direktīvas projektā ir paredzēts.

— Vai šīs direktīvas pieņemšana varētu kaut kādā veidā turpmāk ietekmēt naturalizācijas procesu Latvijā?

E.Aldermane: — Diez vai, jo direktīvas viens punkts ir visai pārliecinošs un, šķiet, diez vai tiks mainīts: ka jebkurās attiecībās, īpaši darba attiecībās un, iespējams, arī ceļošanas attiecībās, Eiropas Savienības pilsonis tomēr būs ar priekšrocībām salīdzinājumā ar trešo valstu pilsoņiem. Tas ir šobrīd direktīvas teksts. Un tātad cilvēks, kurš, teiksim,veidojot savas attiecības ar Eiropas Savienību, grib sev nodrošināt tādu situāciju, lai viņam būtu iespējami mazāk neērtību, tomēr izšķirsies neapšaubāmi par Latvijas pilsonības iegūšanu, līdz ar to kļūstot arī par Eiropas Savienības pilsoni. Vispār šis termins – “trešās valsts pilsonis” — jau arī ir tāds ne īpaši labskanīgs. Mēs jau esam saņēmuši telefonu zvanus no nepilsoņiem, kuri saprot to tā, ka trešās valsts pilsoņi, nu tie ir no valstīm, ko kādreiz sauca par trešās pasaules valstīm, teiksim, atpalikušās pasaules valstis.

— Bet tā šeit nav domāts?

E.Aldermane: — Tā šeit nav domāts, bet cilvēki to tā saprot, viņiem nepatīk šis termins. Katrā ziņā vārds “pilsonis” ir ļoti pārliecinošs vārds, un tie cilvēki, kas nopietni domā par sevi un savu bērnu nākotni, tomēr noteikti iegūs Latvijas un līdz ar to vienlaikus arī Eiropas Savienības pilsonību. Bet, protams, daļa tomēr gaidīs šo pārejas laiku, iespējams, cerēs uz vēl kaut kādiem atvieglinājumiem vai labumiem un aizmirsīs, ka viņiem, vienalga, vajadzēs zināt tās valsts valodu, to piemirsīs noteikti.

— Šo direktīvu veidojot, droši vien, nav domāts īpaši par Latvijas nepilsoņiem, visticamāk, ka ir domāts vairāk par lielo Eiropas Savienības valstu ekonomiskajiem imigrantiem, un Vācijai un Francijai arī ir būtiski iebildumi pret šo direktīvu.

E.Aldermane: — Jā, protams. Cik man ir zināms, ir iebildumi Vācijai, Francijai un noteikti arī citām valstīm. Bet tieši tāpēc ir jāatrod kompromisa variants, jo direktīva būs jāpieņem visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tieši tāpēc tas arī ir materiāls, ar kuru šobrīd tiek strādāts, un noteikti tā rezultātā arī tiks panākts kompromisa variants. Latvija noteikti šeit ir ar vismazāko interesi, es domāju, no Eiropas dalībvalstu puses attiecībā pret mūsu nepilsoņu kopu, jo citur vispār nav tādas kategorijas. Tieši tāpēc Latvijai šobrīd ir ļoti nopietni jāstrādā, lai mēs nenokļūtu situācijā, ka mums jāmaina nepilsoņu dokumenti, ka jāmaina viņu ceļošanas kārtība un tā tālāk. To visu vajadzētu saglabāt, tai pašā laikā atrisinot juridiskās, tiesiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm tā, lai šis nepilsoņu dokuments — nepilsoņu pase — būtu derīgs mūsu nepilsoņiem, bet Eiropas Savienības valstīs – bezvalstniekiem pēc juridiskā statusa. Šeit Latvijai ir priekšā ļoti nopietns darbs, šis dialogs ir aizsākts, un es domāju, ka, protams, mēs atradīsim optimālu variantu.

— Un, kaut gan par direktīvu tiks lemts Briselē, klāt esot visiem Eiropas Savienības valstu ministriem, tomēr laikam šī nepilsoņu statusa noteikšana ir Latvijas iekšējais jautājums.

E.Aldermane: — Tas ir noteikti Latvijas iekšējais jautājums. Tas ir neapšaubāmi. Un atbildīgās institūcijas, kuru kompetencē ir risināt šo jautājumu, ir neapšaubāmi Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, es nemaz nerunāju par izpildinstitūcijām, kā, teiksim, Naturalizācijas pārvalde, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Eiropas integrācijas birojs, tur viņiem būs jāstrādā, kad būs kopējs viedoklis un kopēja vienošanās…

— Bet šī kopējā viedokļa vēl nav.

E.Aldermane: — Šī kopējā viedokļa vēl nav. Tāpēc es saku – dialogs ir tikai aizsākts. Tādēļ noteikti ir jāveic plašs izskaidrošanas darbs sabiedrībā, un es domāju, ka tagad sāksies arī dažādas politiskās spekulācijas. Mēs lasīsim visdažādākos, neiedomājamākos rakstus presē, atsevišķos preses izdevumos un atsevišķu autoru izpildījumā, kas raksta krievu valodā, protams, pietiks arī ko lasīt latviešu presē par šiem jautājumiem. Un nereti rakstīs tie cilvēki, kas nav iedziļinājušies jautājuma būtībā, bet kas tagad, piemēram, tikai izdzird: ahā, tātad nepilsoņiem būs vēl vairāk tiesību nekā pilsoņiem, nu tā nebūs. Bet tai pašā laikā visas šīs lietas tiesiski, juridiski ir jāsakārto un ir jāveic ļoti nopietns izskaidrošanas darbs sabiedrībā.

— Ja šī darba grupa apvienos viedokļus un šis kopējais viedoklis tiks formulēts, vai, jūsuprāt, tam būtu arī jāatspoguļojas kādā saistošā dokumentā?

E.Aldermane: — Manuprāt, jā. Tas ir mans viedoklis, protams, bet pats par sevi saprotams, ka Naturalizācijas pārvalde ir tikai viens pārstāvis šai darba grupā. Ir jāpieņem konceptuāls lēmums, lai katrs nerunātu savā valodā. Jo šobrīd diemžēl var izveidoties tāda situācija, ka pat atbildīgās amatpersonas dažādās iestādēs var saprast dažādi šos jautājumus, un katra no gan savas kompetences jautājumu loka, gan arī reizumis no savas personīgās ieinteresētības, lai nevajadzētu varbūt tur domāt tik daudz par dokumentu maiņu... un tas tiešām būtu slikti. Savukārt Naturalizācijas pārvalde domā par naturalizācijas procesu, bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir panākt loģisku risinājumu, saprātīgu, Latvijas valstij un arī cilvēkam nepieciešamu, tādu, kas ir cilvēka labad, un tad izskaidrot to sabiedrībai.

— Tātad ir skaidrs, ka, pirms tiks pieņemta direktīva par Eiropas valstīs dzīvojošo trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku statusu un tiesībām, Latvijā visām ieinteresētajām institūcijām ir jātiek skaidrībā, jāformulē savs kopējais viedoklis, jāizskaidro tas sabiedrībai, citādi — kā parasti šādās situācijās — to var izmantot dažādām politiskām manipulācijām. Bet diskusija Latvijā, var teikt, ir sākusies, un domāju, ka tā turpināsies arī Latvijas Radio ēterā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā