Par laikus aizņemto biznesa telpu

Baltkrievijas uzņēmējs miljonārs rīdzinieks Dr.sc.comp. Igors Pētersons:

Baltkrievijā vēl esot saglabājušies padomju laiki, turklāt valda autoritārisms. Kas jūs dzina veidot biznesu šādā valstī?

Tur ierados 1995. gadā. Ja būtu zinājis, ka tāda situācija, kāda bija toreiz, Baltkrievijā saglabāsies ilgstoši, laikam būtu braucis citur. Patlaban gan prognozes un perspektīvas šķiet labas. Tiesa, ir vēl padomju laiki, tomēr ir cerības, ka Baltkrievijā ar demokrātiju un politisko situāciju viss būs kārtībā.

Cik trakam jābūt, lai taisītu tur biznesu?

Agrāk daudz rīdzinieku strādāja Baltkrievijā. Bet viņi gribēja taisīt biznesu, sēžot Rīgā. Tāpēc šodien Baltkrievijā palicis pavisam maz Latvijas biznesmeņu. Bet vispār... drusku trakam jābūt, visu laiku jādzīvo tur. Paziņas Rīgā teic, ka man vajadzētu uzsliet pieminekli, jo nezinot otru tādu, kurš piektdienās brauktu no Minskas uz Rīgu un pirmdienu rītos atpakaļ.

Vai jums viss bizness ir Baltkrievijā, varbūt ir arī citur?

Latvijā nav, ir Krievijā - Maskavā. Bet tas saistīts ar Baltkrieviju.

Kas īsti jums pieder?

Man pieder vairāku uzņēmumu holdings. Tajā juridiski ir četras firmas: trīs Minskā un viena Maskavā. Praktiski informācijas tehnoloģiju bizness - datoru ražošana, tīklu veidošana, programmēšana. “Renault” bizness - vieglo un kravas automašīnu tirdzniecība divās atsevišķās firmās. IT ietver arī kopētāju, papīra un kancelejas preču tirdzniecību. Vēl man pieder akcijas kādā Minskas komercbankā. Maskavā tirgojam vai nu pašu, vai citur Baltkrievijā ražotu preci. Firmai Maskavā ir arī noliktavas.

Kurš no biznesa veidiem ir visienesīgākais?

Patlaban datoru jeb IT bizness. Tam ir ļoti liela perspektīva. Rīgā iepriekš biju strādājis datorfirmās. Biju viens no akcionāriem. Esmu datoriķis. Datorzinātņu doktors. Mācījos aspirantūrā Maskavā. Bet biznesu Baltkrievijā sākām kā “Xerox” pārstāvji. Latvijas dīleri savulaik apkalpoja arī šo kaimiņzemi. Sākām ar kopētāju izplatīšanu. Tad sekoja datorbizness. “Renault” tirdzniecība ir tikai pāris gadu.

Kādas īpašības vajadzīgas uzņēmējam, lai viņš varētu attīstīt biznesu šajā kaimiņzemes tirgū?

Manuprāt, jebkurš Latvijas uzņēmējs var strādāt Baltkrievijā. Izglītība un biznesa stils, jo īpaši tā pieredze, kas mums ir Latvijā, ļoti daudz palīdz. Mēs šeit jau dzīvojam tajos laikos, kas Baltkrievijā būs pēc pieciem, varbūt septiņiem gadiem. Vienīgi, ja gribēsi sēdēt Rīgā, tad gan nevarēsi tur strādāt.

Cik tālu savā attīstībā gājusi Baltkrievija, kā izpaužas Lukašenko stingrā roka, un ko tas nozīmē uzņēmējam?

Strādāt ir diezgan bīstami, jo nav garantiju, ka viss būs kārtībā. Tu baidies. Baidies runāt pa telefonu, baidies, ka tev var atņemt naudu vai preci, noliktavu vai biroju. Būtībā katru dienu jābaidās. Baltkrievijā visu laiku jādzīvo bailēs.

Cik daudz vispār ir uzņēmēju Baltkrievijā, un cik grūti viņiem ir strādāt?

Gana daudz. Vienīgi nav lielu firmu. Tik lielas kā manējā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tas ir arī tāpēc, ka cilvēki baidās izrādīties. Labāk viņiem pieder pieci mazi, nevis viens liels uzņēmums.

Un cik liela ir jūsu firma?

Mans holdings ir viens no lielākajiem Baltkrievijā. 2002. gadā tā apgrozījums bija ap 25 miljoniem dolāru, bet datorfirma ir valstī vislielākā. Mani tur uzskata par ļoti lielu biznesmeni.

Vai ārzemju uzņēmējiem Baltkrievijā ir grūtāk strādāt nekā vietējiem?

Varbūt grūtāk ir tāpēc, ka visu laiku ir jāatrodas Baltkrievijā. Bet vieglāk nekā vietējiem ir uzbrukumu vai uzbraucienu ziņā. Esmu tomēr ārzemnieks. Varu aiziet uz vēstniecību, ataicināt vēstnieku, vicekonsulu, sarīkot preses konferenci, pasūdzēties avīzēs.

Vai nav tā, ka ārzemniekus tur īpaši neieredz?

Agrāk bija daudz grūtāk. Tagad situācija ir mainījušies uz labo pusi. Piemēram, pirmie GSM operatori ir arābi, kas investējuši jau 200-300 miljonus dolāru. Daudz naudiņas investē biznesmeņi no Turcijas. Viņiem pieder viesnīcas, naktsklubi, boulinga centri, baseini. Lukašenko nestrādā kopā ar Eiropu un Ameriku, bet no Austrumiem nāk iekšā lielā nauda. Arī no Irānas, no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Viņu biznesmeņi dzīvo Minskā un strādā.

Kas raksturīgs turienes biznesa videi?

Baltkrievu biznesmeņi ir interesanti cilvēki, ne tādi kā Maskavā, ar kuriem grūti runāt. Maskavieši ir drusciņ nekaunīgi - katrs domā tikai par sevi. Baltkrievi ir inteliģenti. Minskā ir laba situācija ar izglītību. Dzīve ir daudz mierīgāka. Pilsēta ir ļoti tīra. Plašas ielas, prospekti. Ļoti skaista. Starp citu, Lukašenko daudz dara, lai tā būtu glīta. Arī biznesmeņu vide ir glīta un tīra. Būtībā nav kriminālu elementu. Tas arī ir viens no Lukašenko veikumiem.

Kā var kaut ko panākt Baltkrievijas valsts iestādēs?

Kukuļi ir jādod tāpat kā visur, taču, manuprāt, mazāk nekā Latvijā. Bet licenču un sertifikātu vajag ļoti daudz. Katra darbība tiek licencēta. Ir jātērē nauda, kas gan nav liela, un - galvenais - laiks. Ja nebūs kādas licences, var atnākt pārbaude un apturēt biznesu.

Cik liela ir ēnu ekonomika? Ukrainā esot kādi 80 procenti.

Domāju, ka Baltkrievijā ir 50 procentu.

Vai Baltkrievijā ir rekets?

Būtībā nav, jo ir stingra valsts. Ir ļoti daudz miliču, kas labi strādā.

Cik daudz Latvijas uzņēmēju strādā Baltkrievijā?

Zinu dažus, bet viņiem ir nelieli uzņēmumi. Drīz Minskā sāks būvēt Gunāra Ķirsona “Lido”. Bet centra būvniecībā, cik zinu, viņš neinvestē, naudu iegulda Baltkrievija. Know-how gan ir Ķirsona.

Kā jums pietrūkst Baltkrievijā?

Sievas, ģimenes. Ja tā būtu tur, būtu daudz vieglāk. Ja man nebūtu ģimenes, nebūtu vērts nodarboties ar biznesu. Kam tad tas viss?! Strādāju tikai ģimenes dēļ. Ģimenē rodu mieru, varu būt, kāds esmu.

Vai nav pārāk grūti - piecas dienas Minskā, tad ceļš uz Latviju un atpakaļ?

Būtu stulbi tur pamest sekmīgu biznesu.

Pie cik lielas bagātības esat ticis, vai uzskatāt sevi par miljonāru?

Lielas bagātības nav. Viss vēl priekšā. Bet miljonārs esmu.

Vai esat jau sasniedzis, ko dzīvē gribējis?

Nē. Bet uzskatu, ka visu, ko gribu, varu sasniegt. Vectēvs un tēvs man ir zinātnieki, agrāk domāju, ka arī es tāds būšu. Šodien gribas stabilitāti. Stabilu peļņu. Vēlos atrasties tuvāk ģimenei. Domāju, cik ilgi vēl būs tā, ka ik pirmdienu jābrauc uz Baltkrieviju. Vēlos, kaut ātrāk tā kļūtu par civilizētu valsti, lai varētu veidot tur tikpat civilizētu biznesu, atrodoties šeit pie datora un vadot procesus uzņēmumos no Latvijas. Ar laiku vēlētos biznesu atdot bērniem.

Ko jūs novēlētu tiem, kas meklē ārzemju tirgus, bet baidās iet uz Austrumiem?

Iespējams, ka Rietumos būtu vieglāk. Nav tā, ka Austrumu tirgū varētu pelnīt vairāk nekā Rietumos, bet tur jāieņem vieta, lai vēlāk tajā neiesprauktos cits, kā ārzemnieki izdarījuši Latvijā. Tas pats mums būtu jādara Baltkrievijā - jāaizņem vieta labākai nākotnei.

“KAPITĀLS”; pēc G. Rozenberga raksta “Latvietis - lielākais uzņēmējs Baltkrievijā”