Mums katrs pilsonis ir mīļš un katra nozare svarīga

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” 8. maijā

Foto: A.F.I.

Intervija Latvijas Radio 8. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

– Rīt valdības ārkārtas sēdē paredzēts apstiprināt grozījumus šā gada valsts budžetā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome valdībai atgādina, ka jūs februāra vidū lauksaimniekiem esat solījis budžeta grozījumiem atvēlēt 6,6 miljonus latu, kas tika iztērēti no subsīdijām cukura, liellopu gaļas un piena ražošanas nozaru sakārtošanai. Tagad zemniekiem tiek solīti tikai 3,3 miljoni. Padome atgādina: februārī tika panākta vienošanās, ka šim mērķim izlietotos subsīdiju līdzekļus atjaunos. Šobrīd, cik saprotams, tas nenotiks. Kā jūs paredzat kompensēt šo iztrūkumu?

Einars Repše: – Iztrūkumu kompensācija būs iespējama vienīgi tad, ja mums izdosies daudz labāk nodrošināt nodokļu iekasēšanu, ar ko mēs nu nekādi vēl nevaram būt apmierināti. Kopējie solījumi patlaban ir aptuveni 70 miljoni latu, tas ir tas, ko esam solījuši, pat pilnīgi aizmirstot par veselības aprūpei nepieciešamajiem un apsolītajiem vairāk nekā 100 miljoniem latu. Un skaidrs, ka 30 miljoni, ko mums šobrīd ir izdevies panākt uz budžeta ieņēmumu palielinājuma rēķina, nesedz ne pusi no stingri noteiktajiem solījumiem. Tāpēc patlaban mums ir jāsadala tie 30 miljoni, kas ir, un tas nozīmē, ka katram būs zināmā mērā jāierobežojas, un trīsarpus miljoni lauksaimniekiem, protams, ir labāk nekā nekas. Būs nozares, kur mēs varbūt esam solījuši, bet kur būs arvien jāpagaida. Tāpēc vienīgais, ko mēs šobrīd varam teikt, – turpināsim strādāt pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, panākumi šobrīd jau ir un tiešām ievērojami, taču vēl arvien nepietiekami.

– Bet kas notiks ar subsīdiju naudu?

E.Repše: – Mēs par budžetu spriedīsim rīt, acīmredzot tad arī pieņemsim galīgo lēmumu, taču jebkuras subsīdijas var notikt tikai budžeta līdzekļu ietvaros, ja nav naudas, nav finansējuma.

– Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis saka, ka viņa partiju šis projekts neapmierina un, ja tas netiks mainīts, savienība varētu pat nebalsot par piedāvātajām izmaiņām valsts budžetā. Vakar jūs un Zemnieku partija tikās, bet kompromisu nepanācāt. Rīt ir valdības sēde, kā domājat šo saspīlējumu atrisināt?

E.Repše: – Šādas valodas ir lielā mērā saprotamas un dabiskas, bet tās ir vairāk pozas demonstrēšana, jo pilnīgi skaidrs, ka mums vajadzēs valdībā vienoties par kādu pareizāku risinājumu. Un šeit absolūti nav prioritāte kādam ko atņemt vai kādam ko pielikt, šeit prioritāte ir atrast pareizo risinājumu. Un, kad koalīcija būs atradusi pareizo risinājumu, tad arī visi par to nobalsos. Mēs runājam par zemniekiem, bet atcerēsimies arī veselības aprūpi. Valsts budžeta apstiprināšanā veselības aprūpei faktiski netika palielināts finansējums, netika palielināts tāpēc, ka veselības aprūpes speciālisti teica – mēs sakārtosim paši savu sistēmu un tad paļausimies, ka valdība šo naudu paredzēs budžeta grozījumos.

– Sistēma ir sakārtota?

E.Repše: – Sistēmas sakārtošana patlaban notiek, vēl līdz galam tas, protams, nav noticis. Bet ministrs un ministrija strādā, un ir pienācis laiks, ka mums ir jāparedz kaut kas arī nozarei, kura, valsts budžetu apstiprinot, nesaņēma nekādu papildu finansējumu. Lauksaimnieki saņēma, pedagogi saņēma, sociālā sfēra saņēma, veselība nesaņēma. Līdz ar to šeit ir zināma asimetrija, un tāpēc tas ir par labu argumentācijai, ka veselības aprūpei šajos budžeta grozījumos būtu piešķirama īpaša uzmanība. Nedrīkst aizmirst arī daudzus citus jautājumus, tai skaitā arī varbūt nelielu finansējumu prasošu, bet nepieciešamu no ārpolitiskā viedokļa, piemēram, vēstniecības atvēršana Īrijā, jo Īrija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts tuvā nākotnē, un tā tālāk.

– Bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome norāda, ja februārī panāktā vienošanās netiks pildīta, zemnieki sola rīkot protesta akcijas.

E.Repše: – Ar protesta akcijām ir tā, ka tās ir ļoti labas, lai panāktu valdības uzmanību, bet tās nav pietiekami labas, lai kāds būtu paēdis. Proti, no plikām protesta akcijām vairāk naudas budžetā nebūs, un tas ir jāsaprot.

– Brigmanis vēl uzsver, ka zemnieki ar šo naudu ir rēķinājušies un strādājuši, paredzot, ka līdzekļi būs. Nepiešķirot šos solītos līdzekļus, premjers iedragās uzticību savam vārdam, turklāt tas izraisīs cilvēkos neapmierinātību tieši pirms balsojuma par iestāšanos Eiropas Savienībā.

E.Repše: – Ziniet, tā ir mazlietiņ šantāža, un jebkurā gadījumā, ja runā par kādu neuzticību premjeram, es to absolūti ignorēju. Man te nav jāstrādā, lai gūtu uzticību vai popularitāti, un, ja runā par iespējamo rīcību saistībā ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, es to sauktu par klaju šantāžu, pretvalstisku šantāžu. Nav runa par to, ka mēs nevēlētos nākt pretī un atbalstīt lauksaimnieku vajadzības gluži tāpat kā jebkuras citas, mums katrs pilsonis Latvijā ir mīļš un katra nozare ļoti svarīga, mēs visas problēmas gribam atrisināt. Mēs gribam atrisināt veselības aprūpi, mēs gribam atrisināt pensiju lietas, lai pensionāri mums nebūtu badacietēji un pazemoti cilvēki un tā tālāk.

– Labklājības ministrija prasīja atrast vēl papildu 6,1 miljonu latu mazo pensiju palielināšanai. Kāda ir jūsu atbilde?

E.Repše: – Mūsu atbilde ir, ka meklēsim, bet šobrīd budžeta grozījumos tās summas acīm redzami nav. Mēs nevaram teikt, ka gluži neko nebūtu izdarījusi Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests budžeta ieņēmumu palielināšanā, bet arvien vēl “pelēkais” sektors un nodokļu nemaksāšana ir problēma. Taču jautājums, protams, ir cits – cik lielu daļu no šīs “pelēkās” ekonomikas mēs varam reāli aplikt ar nodokļiem, par cik mēs varam palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Šeit darbs, manuprāt, ir tikai sācies, pirmajā pusgadā varbūt varējām gaidīt labāku rezultātu, es personiski neesmu apmierināts ar sasniegto, bet mēs šobrīd neesam ne kara zonā, ne bada vai stihisku nelaimju zonā. Esmu pārliecināts, ka mēs varam ar laiku sabalansēt budžetu, turklāt sabalansēt tā, ka visi būs apmierināti un nauda vajadzības ietvaros tiks piešķirta visām nepieciešamajām nozarēm. Bet pie tā ir jāstrādā, un pie tā ir jāstrādā pirmām kārtām Finanšu ministrijas speciālistiem.

– Vēl par citu jautājumu. Aizvakar parādījās ziņas, ka, iespējams, veselības stāvokļa dēļ savu amatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā varētu pamest tā direktors Guntis Rutkis. Kopš februāra beigām Rutkis slimo un viņa pienākumus pilda viņa vietnieks Rūdolfs Kalniņš, slimības dēļ uz neilgu laiku Guntis Rutkis darbu bija pārtraucis arī nedēļu uzreiz pēc ievēlēšanas amatā pagājušā gada oktobrī. Tātad kopumā sanāk, ka savus pienākumus viņš nav pildījis ilgāk nekā divus mēnešus un darbā bijis aptuveni trīs mēnešus. Jūsuprāt – tas ir normāli?

E.Repše: – Jā, šeit acīmredzot situācija nav normāla, un patiešām Rutka kungam efektīvi strādāt traucē veselības stāvoklis. Mums jaunnedēļ būs ar viņu saruna par to un arī par Korupcijas novēršanas biroja nākotni, tad mēs arī tiksim skaidrībā par šiem jautājumiem.

– Vai uz Rutka kunga vietu varētu tikt izsludināts konkurss?

E.Repše: – Gadījumā, ja viņš atkāpsies no amata, noteikti tur būs konkurss, mēs meklēsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju konkursa kārtībā, un esmu pārliecināts, ka atradīsim.

– Vai šī vadītāja vietā jūs redzat kādu no viņa vietniekiem?

E.Repše: – Nekādā ziņā ne automātiski, bet par to būtu priekšlaicīgi runāt, mēs šobrīd runājam par šo jautājumu, vēl pirms fakts ir iestājies, tātad vispirms pārrunāsim ar Rutka kungu, kā viņš saredz Korupcijas novēršanas biroja tālāku darbību, kā viņš saredz pats savu iespēju biroju efektīvi vadīt, un, ja izrādīsies, ka mums ir nepieciešams jauns vadītājs, tādā gadījumā izsludināsim konkursu un izvērtēsim tā rezultātus. Katrā ziņā šobrīd man nav skaidri zināma persona, kas būtu noteikti ieceļama šajā amatā. Mēs tiešām visnopietnākā kārtā meklēsim labāko iespējamo kandidātu, un esmu pārliecināts, ka Latvijā tādu arī atradīsim.

– Runājot par “Jaunā laika” biedra un jūsu padomnieka Armanda Agruma virzīšanu par KNAB vadītāja vietnieku, – viņam nav ne augstākās juridiskās izglītības, ne pieredzes korupcijas lietu izmeklēšanā. Jūsuprāt, cilvēks bez pieredzes arī darbā iekšlietu struktūrās var būt par korupcijas apkarošanas iestādes direktora vietnieku?

E.Repše: – Kad es uzņēmos Latvijas Bankas vadītāja pienākumus, man arī nebija nekādas finansiālās izglītības, vismaz formālas, cita lieta, ka es pats biju par tiem jautājumiem interesējies un ļoti nopietni strādājis Augstākās Padomes Ekonomikas komisijā. Bet patlaban tas vairāk ir jautājums Rūdolfam Kalniņam, jo Rūdolfs Kalniņš aicina Agrumu par savu kolēģi un acīmredzot viņš atrod Armandam Agrumam gan nepieciešamos talantus, gan pielietojumu.

– Sākot no 90. gadiem, Armands Agrums bija inženieris Rīgas Centrālajā universālveikalā, tad direktora vietnieks SIA “Saga”, pēc tam direktors ar modi un parfimēriju saistītā uzņēmumā SIA “Saga mode”. No pagājušā gada viņš ir jūsu ārštata padomnieks. Kas Agruma pieredzē ir tāds, kas liek viņu virzīt uz šo direktora vietnieka amatu?

E.Repše: – Armands Agrums parādījās partijā “Jaunais laiks” gluži tāpat kā jebkurš cits cilvēks, un es viņu vairāk pazīstu nevis pēc viņa iepriekšējās darbības, bet pēc tā, ka tieši partijā viņš ļoti interesējās par korupcijas apkarošanas jautājumiem un strādāja pie pretkorupcijas programmas. Viņš par savu naudu vēl pirms vēlēšanām brauca un pētīja starptautisko pieredzi, tostarp Honkongas pieredzi, un arī patlaban viņš rūpīgi strādā pie tā, lai uzlabotu korupcijas apkarošanas darbu Latvijā. Un tas ir tas, kāpēc acīmredzot arī Rūdolfs Kalniņš ir piedāvājis viņam kļūt par savu kolēģi. Tas ir viss, ko šobrīd varu pateikt. Protams, tikai praktiskā darbā kāds cilvēks var pierādīt savas patiesās spējas un kompetenci, un no šā viedokļa mums atliek vien gadījumā, ja Agruma kungs tiek pieņemts darbā par vietnieku, vēlēt viņam veiksmi darbā un lai viņš arī praktiski pierāda savu teorētisko zināšanu lietderību.

– Šeit nonākam pie tā, ka likumā nav noteiktas prasības KNAB vadītāja vietnieka kvalifikācijai. Vai šo normu tomēr nevajadzētu noteikt?

E.Repše: – Paskatīsimies ar laiku, es saku – nepārsteigsimies. Es esmu rūgti vīlies, piemēram, ar oficiālajiem diplomētajiem svešvalodu zinātājiem. Bieži vien ar daudz labākām angļu valodas zināšanām un tulka pieredzi ir, piemēram, matemātiķi vai žurnālisti. Un līdz ar to mums nevajadzētu ierobežot cilvēkus pēc kādiem tīri formāliem kritērijiem. Tik tiešām, ja mēs kādreiz būtu uzsvēruši, ka Latvijas Banku var vadīt tikai cilvēks ar augstāko ekonomisko izglītību, tad, piemēram, fiziķis Repše tur nekad nebūtu strādājis. Ar laiku varbūt. Bet patlaban aktuālāk mums ir atrast patiešām strādātspējīgus un rezultātus nodrošinošus cilvēkus, nevis pievērst pārmērīgu uzmanību tīri formāliem kritērijiem. Un pašam Rūdolfam Kalniņam jau arī šobrīd nav pabeigtas juridiskās augstākās izglītības.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā