Par reģistrēto bezdarba līmeni valstī

Pilnveidojot datu iegūšanas metodes, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir veikusi izmaiņas reģistrētā bezdarba līmeņa aprēķinā. Tās bija nepieciešamas, lai nodrošinātu šī rādītāja pilnīgu atbilstību starptautiskajām prasībām, kas paredz bezdarba līmeņa aprēķinos attiecināt bezdarbnieku skaitu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu vienā un tajā pašā vecuma grupā.

Sākot ar 2003. gadu, bezdarba līmeņa aprēķiniem tiek izmantots darbaspēka apsekojumā iegūtais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam (iepriekš – aprēķinos iegūtais 15 gadus un vecāku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits).

Lai nodrošinātu salīdzināšanas iespējas, CSP veikusi reģistrētā bezdarba līmeņa korekcijas arī par 2002.gadu un šā gada sākumu.

2003.gada 1.aprīlī valstī reģistrēts 94,1 tūkstotis bezdarbnieku jeb 8,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2003.gada 1.martā – attiecīgi 93,6 tūkst. un 8,9%* ).

2002.gada 1.aprīlī valstī bija reģistrēti 97,6 tūkstoši bezdarbnieku jeb 9,3%* no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

2003.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11,2 tūkstošiem cilvēku, februārī – 9,3 tūkstošiem, martā – 9,4 tūkstošiem.

Bezdarbnieka statusu martā zaudējuši 8,9 tūkstoši cilvēku, no tiem 32% atraduši darbu, 64% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 3% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).

Vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 24,6 tūkst. cilvēku (2002.gada 1.aprīlī – 25,1 tūkst.).

Visaugstākais bezdarba līmenis 2003.gada 1.aprīlī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā – 26,6%, Balvu — 24,9%, Ludzas – 24,4%, Daugavpils – 22%, Preiļu – 21%, Krāslavas – 18,2%.

Joprojām gandrīz puse (51%) bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Salīdzinājumā ar 2002.gada marta beigām par 0,8 procenta punktiem samazinājies šīs vecuma grupas vīriešu bezdarbnieku īpatsvars — 2003.gada 1.aprīlī to skaits bija 19,5 tūkstoši jeb 20,7% no visiem bezdarbniekiem (2002.g. 1.aprīlī – 21,1 tūkst. un 21,5%), turpretim 30-49 gadus vecu sieviešu bezdarbnieču īpatsvars pieaudzis par 0,3 procenta punktiem – 28,9 tūkstoši jeb 30,7% (2002.g. 1.aprīlī – 29,6 tūkst. un 30,4%). Gada laikā pieaudzis arī 50 gadus vecu un vecāku sieviešu skaits bezdarbnieku vidū.

2003.gada marta beigās to bija 10,6 tūkstoši jeb 11,3% no visiem bezdarbniekiem (2002.g. 1.aprīlī – 9,8 tūkst. un 10%). Katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis vecumā līdz 25 gadiem.

8,1% bezdarbnieku, t.i., 7,6 tūkstošiem, nav iepriekšējās darba pieredzes (2002.g. 1.aprīlī – 8,5 tūkst. jeb 8,7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada marta beigām vairāk reģistrējušās ir sievietes ar darba pieredzi – par 1,9 procenta punktiem.

Lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur – pavisam 25,9 tūkstoši jeb 27,6%. Salīdzinot ar 2002.gada 1.aprīli, samazinājies iekārtu un mašīnu operatoru, montieru īpatsvars bezdarbnieku vidū – par 0,6 procenta punktiem: 2003.gada 1.aprīlī to skaits bija 11,6 tūkstoši jeb 12,3% no visiem bezdarbniekiem (2002.g. 1.aprīlī – 12,7 tūkst. un 12,9%). Mazāk reģistrējušies arī dažādu nozaru kvalificēti strādnieki un amatnieki: to īpatsvars bezdarbnieku vidū sarucis par 0,5 procenta punktiem. Savukārt par 0,5 procenta punktiem pieaudzis pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku īpatsvars — 2003.gada 1.aprīlī to skaits bija 15,3 tūkstoši jeb 16,2% (2002.g. 1.aprīlī attiecīgi 15,3 tūkst. un 15,7%), arī vienkāršo profesiju pārstāvju īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā ir pieaudzis – par 0,6 procenta punktiem.

2003.gada 1.aprīlī no visiem Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem vislielākais bezdarbnieku skaits bija ar vidējo un pamata profesionālo izglītību – 40,0 tūkstoši jeb 42,5%. Vispārējo vidējo izglītību ieguvušo bezdarbnieku īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nav būtiski mainījies – pavisam 26 tūkstoši jeb 27,7% (2002.g. 1.aprīlī – 27,2 tūkst. un 27,8%). Arī bezdarbnieku īpatsvars ar augstāko izglītību ir palicis nemainīgs – 7,0% no visiem bezdarbniekiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2003.gada martā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 40,6 tūkstošiem cilvēku jeb 43% no bezdarbnieku kopskaita. 2003.gada martā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,958 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam 48,23 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa