Ar Grieķijas atbalstu ceļā uz Eiropas Savienību

Šodien, 6.maijā, Latvijā vizītē ierodas Grieķijas premjerministrs Konstantins Simitis

Foto: A.F.I.

Šodien, 6. maijā, Latvijā oficiālā darba vizītē ierodas Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Grieķijas premjerministrs Konstantins Simitis (Constantinos Simitis).

Vizītes sakarā Grieķijas vēstnieks Latvijā Nikolaoss Kuniniotis, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, pavēstīja: “Gatavojoties ES galotņu apspriedei Tesalonikos, Grieķijas premjerministrs Konstantins Simitis, būdams Eiropas Savienības padomes prezidents, 2003. gada maijā ieradīsies Latvijā, kur viņam būs sarunas ar Ministru prezidentu Einaru Repši. Tiks pārrunāta Eiropas nākotne, legālā un nelegālā imigrācija, situācija Irākā, Tuvajos Austrumos un Rietumbalkānos, transatlantiskais dialogs, pētniecība un attīstība aizsardzības jomā un citi jautājumi.”

“Es esmu pārliecināts, ka šī vizīte dos arī reālu ieguldījumu abu mūsu valstu turpmāko attiecību attīstībā,” Grieķijas vēstnieks uzsvēra savā atbildē “Latvijas Vēstnesim”.

Šodien Grieķijas premjerministru pieņems Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes pirmo dienu noslēgs vakariņas, ko augstajam viesim par godu rīkos Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Rīt, 7.maijā, K.Simitis tiksies ar Latvijas Ministru prezidentu Einaru Repši. Pēc tikšanās paredzēta abu premjerministru preses konference.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta paziņojumā pirms vizītes uzsvērts, ka ES prezidējošās valsts premjerministra vizīte ir nozīmīgs notikums Latvijas ceļā uz ES, kā arī divpusējo attiecību attīstībā.

Konstantins Simitis dzimis 1936. gada 23. jūnijā Pirejā Atēnu universitātes profesora ģimenē. Studējis jurisprudenci un ekonomiku Marburgas universitātē Vācijā, 1959. gadā iegūstot arī filozofijas zinātņu doktora grādu. Pēc tam studējis Londonas Ekonomikas skolā. 1961. gadā sācis advokāta praksi. Kopš 1971. gada lasījis lekcijas Vācijā. Līdz 1975. gadam bijis Lībiga universitātes profesors Gīzenē, no 1977. līdz 1981. gadam profesors Panteona universitātē Atēnās.

Politisko darbību uzsācis 1965. gadā, ar domubiedriem nodibinot Aleksandra Papanastasa politiskās pētniecības biedrību. No 1967. līdz 1969. gadam aktīvi piedalījies cīņā pret militāro huntu. Lai izvairītos no aresta, bēdzis uz ārzemēm. 1970. gadā ievēlēts Panhelēniskās atbrīvošanās kustības nacionālajā padomē. Septiņdesmito gadu sākumā, dzīvojot emigrācijā Vācijā, aktīvi piedalījies radioraidījumos, lasījis lekcijas un publicējis rakstus pret Grieķijas militāro huntu. 1974. gada 3. septembrī ar domubiedriem nodibinājis Panhelēnisko sociālistu kustību, bijis tās centrālkomitejas un izpildkomitejas loceklis. No 1981. līdz 1985. gadam Grieķijas lauksaimniecības ministrs. 1985. gadā ievēlēts Grieķijas parlamentā, pēc tam atkārtoti ievēlēts 1989. gadā. 1989. gadā sešus mēnešus bijis izglītības ministrs, pēc tam atkal, līdz 1993. gadam, parlamenta loceklis. No 1993. gada oktobra līdz 1994. gada septembrim bijis rūpniecības enerģētikas, tehnoloģijas un tirdzniecības ministrs. Kopš 1996. gada 18. janvāra Grieķijas premjerministrs (atkārtoti šajā amatā apstiprināts 2000. gada 9. aprīļa parlamenta vēlēšanās). Vadot Grieķijas valdību, īsteno valsts modernizācijas politiku, lielu vērību veltījot ekonomikas stabilizēšanai. Daudz dara Kipras jautājuma mierīgā noregulēšanā, cenšoties nokārtot Kipras grieķu un turku kopienu attiecības. Sarakstījis daudzas grāmatas par strukturālo opozīciju, valststiesībām, populismu politikā un citiem aktuāliem politiskiem tematiem. Aktīvi piedalās Atēnu 2004. gada Olimpisko spēļu sagatavošanā. Viņa darbības laikā Grieķija aktīvi stiprinājusi saites ar Eiropas Savienību, kam īpaša nozīme ir šajā pusgadā, kad Grieķija pilda ES prezidējošās valsts pienākumus.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors