Latvijas un Polijas tautas ir kristīgā tuvībā gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē

Rīgā uzturējās Polijas katoļu primass, kardināls Juzefs Glemps

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Svētdien, 4.maijā, Svētā Jēkaba katedrālē svētās mises laikā: Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps, Polijas primass, un Viņa eminence kardināls Jānis Pujats, Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītājs

Svētdien, 4. maijā, kardināls Juzefs Glemps kopīgi ar Viņa eminenci kardinālu Jāni Pujatu, Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītāju, Svētā Jēkaba katedrālē Rīgā celebrēja svēto misi “Polijas un Latvijas nodomā”.

Vakar, 5. maijā, Polijas valsts svētku zīmē tika atklāta un iesvētīta Polijas vēstniecība. Šis notikums simboliski apliecināja arī Latvijas un Polijas draudzīgo attiecību pēctecību: Polijas vēstniecība turpmāk darbosies vēsturiskajās telpās Rīgā, Mednieku ielā 6b, kur līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā atradās Polijas sūtniecība.

Kardināla Glempa ierašanos mūsu valstī augstu novērtēja visa Latvijas sabiedrība, jo Viņa eminences autoritāte un ietekme Polijas dzīvē neprasa īpašus komentārus.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Augsti godātais vēstnieka kungs! Ekselences! Eminences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods būt šeit kopā ar jums šajā svinīgajā, nozīmīgajā, ar nākotnes vēlmēm un apņemšanos saistītajā brīdī. To sajūtam mēs visi, jo tāds ir arī šis laiks mūsu tautām.

Polijas Republikas vēstniecības atjaunotās ēkas oficiālās atklāšanas brīdis lieliski iederas šajā laikā, kas gan latviešu, gan poļu tautai ir patiešām vēsturisks. Tas saistīts ar mūsu tautu nākotnes piepildījumu un garantijām.

Attēlā pa labi: Viņa eminence kardināls Jānis Pujats, Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītājs, Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs un Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps, Polijas primass, atjaunotās Polijas vēstniecības ēkas Rīgā, Mednieku ielā 6b (attēlā pa kreisi), iesvētīšanas laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Poļu kopienas veterāni Janīna Glovecka un Mihals Bartuševičs; Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Zīmīgi ir tas, ka Polijas vēstniecība no jauna atgriežas savās vēsturiskajās telpās, kur tā ir darbojusies pirms kara un smago pārbaudījumu laika. Un arī mūsu tautas, latviešu un poļu tauta, no jauna atgriežas savā vēsturiskajā vietā Eiropā. Turklāt šīs atgriešanās notiek jaunā kvalitātē, kas radīta ar centīgu un mērķtiecīgu darbu, kura pamatā ir mūsu pārliecība par mūsu mērķu un ideālu pareizību un to īstenošanas iespējām nākotnē. Mēs kļūstam par Eiroatlantiskās telpas sastāvdaļu. Tāds ir šis laiks. Tas ir mūsu laiks.

Latvija un Polija ir ciešām saitēm saistītas gan pagātnē, gan tagadnē un arī nākotnē. Mūsu attiecības ir ļoti labas gan starp valstīm, gan valstu vadītājiem, gan mūsu tautām. To nosaka gan ģeogrāfiskais tuvums, gan vēstures notikumi, gan līdzīgā izvēle mūsu valstu attīstībai un virzībai nākotnē.

Šī diena ir sevišķi nozīmīga Latvijas poļiem. Esmu gandarīta, ka aptuveni 60 tūkstoši Latvijā dzīvojošo poļu iesaistās Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, kopj savu senču tradīcijas, kultūru un valodu, tajā pašā laikā arī aktīvi pauž atbalstu un lojalitāti Latvijai un tās ārpolitiskajiem centieniem. Latvija ir bijusi un būs valsts, kas garantē savām tradicionālajām minoritātēm plašas kultūrautonomijas tiesības demokrātiskā valstī.

Latvijas un Polijas dialogs apliecina ne tikai ļoti labās valstu attiecības, bet arī ciešos personiskos kontaktus un līdzīgos uzskatus un intereses. Ar prieku un pateicību atceros savu neseno valsts vizīti jūsu viesmīlīgajā un skaistajā zemē. Tā no jauna apliecināja ciešos un daudzveidīgos kontaktus starp Latviju un Poliju, kas aizvien padziļinās un pilnveidojas atbilstoši mūsu valstu virzībai starptautiskajos procesos.

Mūsu valstu attiecības lieliski raksturo prezidenta Aleksandra Kvasņevska vārdi nesenās valsts vizītes laikā: ”Polijas un Latvijas attiecības ir brīnišķīgas, mūsu mērķi sakrīt, esam draugi un viens otram nepieciešami partneri.” Es pievienojos šim vērtējumam.

Šodien, šajā plaukstošā pavasara dienā, ikkatram no jums es novēlu spēku un iedvesmu lieliem un svētīgiem darbiem! Par Latvijas un Polijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!

Uzruna Polijas Republikas vēstniecības atjaunotās ēkas atklāšanas ceremonijā Rīgā 2003. gada 5. maijā

Atklājot Polijas zemi

Latvijā — vēstniecību:

Vakar, 5. maijā, Rīgā svinīgi tika atklāta un iesvētīta Polijas vēstniecības ēka.

Vēstniecības atklāšana Polijas valsts svētku, Konstitūcijas pieņemšanas 212. gadadienas, zīmē (Polijas valsts svētki bija 3. maijā) sasaucās ar Latvijas un Polijas ciešo un draudzīgo attiecību vēsturi un simbolizēja abu valstu kopīgos nākotnes ideālus. Polijas vēstniecība kopš vakardienas atkal darbojas Rīgā, Mednieku ielā 6b, telpās, kur Polijas sūtniecība atradās līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā.

Svētās mises laikā Sv. Jēkaba katedralē, Rīgā, 4.maijā: Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps; Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, saņemot svētību no kardināla Juzefa Glempa

Uz vēstniecības atjaunoto telpu svinīgo atklāšanu bija ieradies viss Rīgas diplomātiskais korpuss. Ceremoniju ievadīja vēsturisko Zigmunda zvanu skaņas. Šie Vāvela zvani Polijā jau kopš 1524. gada ieskandējuši īpaši svarīgus notikumus. Vēsturisko zvanu dunai skanot, pie Polijas vēstniecības ēkas piebrauca Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Augstās personas ierašanos pavēstīja atklāšanas ceremonijas goda viesi – Latvijas poļu kopienas veterāni Mihals Bartuševičs un Janīna Glovecka. Godinot Latviju un tās prezidenti, poļu koris skaistā latviešu valodā nodziedāja Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.

Svinību dalībniekus uzrunāja Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs. Uzsverot Polijas konstitūcijas – vecākās Eiropā un otras vecākās pasaulē – vēsturisko un vispārcilvēcisko nozīmi, viņš akcentēja arī Polijas un Latvijas labo attiecību dziļās saknes un poļu konstitūcijas vispārcilvēciskās vērtības, kas īpaši aktuālas Polijai un Latvijai ir patlaban, integrējoties kopīgajā Eiropas ģimenē.

Pēc tam Polijas ārlietu ministra vietnieks Boguslavs Zaleskis no vēstniecības izkārtnes noņēma simbolisko pārklāju. Viņam līdzās bija Latvijas poļu kopienas veterāni Mihals Bartuševičs un Janīna Glovecka, kas abi jau nodzīvojuši deviņus gadu desmitus. Latvija ir viņu dzimtā zeme. Mihals Bartuševičs dienējis Latvijas armijā, pēc tam strādājis Polijas konsulātā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā bijis ieslodzīts Štuthofas koncentrācijas nometnē un kopā ar latviešu nacionālās pretestības kustības vadītāju Konstantīnu Čaksti soļojis dramatiskajā Nāves gājienā. Savukārt Janīna Glovecka pirmskara gados likusi pamatus poļu harceru kustībai Latvijā. Abu sirmgalvju klātbūtne Polijas vēstniecības atklāšanas ceremonijai vecajās telpās piešķīra īpašu vēsturisko šarmu.

Korim dziedot Polijas valsts himnu, Polijas karogu pie vēstniecības fasādes kopīgi izkāra Polijas un Latvijas celtnieki, kas veikuši vēstniecības iekārtošanas darbus. Pēc tam Polijas primass, Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps un Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītājs, Viņa eminence kardināls Jānis Pujats iesvētīja vēstniecības ēku. Kardināla J. Glempa aicināts, Jānis Pujats pirmais uzrunāja klātesošos. Viņš teica: “Esmu laimīgs par godu, ka varu piedalīties šā nama iesvētīšanā, jo šis nams pieder valstij, kura ir tik daudz izdarījusi Austrumeiropas valstu neatkarībai.” Kardināls J. Pujats atcerējās zīmīgu 1975. gada notikumu Vatikānā, kad, gaidot uz audienci pie pāvesta Pāvila VI, viņam iznācis pārmīt dažus vārdus ar kardinālu Karolu Voitilu no Polijas, tagadējo pāvestu Jāni Pāvilu II, kas vaicājis, vai latvieši nav pazaudējuši cerību uz savas valsts neatkarību. “Mēs palikām atbildi parādā, jo tas bija 1975. gads un mums bija grūti iedomāties, kā Latvija varētu tikt laukā no Padomju Savienības apkampieniem. Taču poļiem tas acīmredzot rādījās daudz reālāk. Viņi arī desmit, piecpadsmit gadus agrāk stājās uz barikādēm, uzsākot cīņu par neatkarību, un tas, bez šaubām, ļoti paātrināja visu turpmāko notikumu gaitu,” teica kardināls J. Pujats. “Bez Dieva ziņas nekas nenotiek, un mums jāpateicas Dievam, ka mēs varējām atgūt brīvību bez lieliem cilvēku upuriem.”

Pēc ēkas iesvētīšanas vēstnieks Tadeušs Fišbahs, atgādinot poļu viesmīlības tradīciju, aicināja Latvijas Valsts prezidenti pirmo ieiet vēstniecības atjaunotajās telpās. Vairu Vīķi–Freibergu pavadīja abi atklāšanas ceremonijas goda viesi – Mihals Bartuševičs un Janīna Glovecka. Skanot polonēzei, prezidente un pārējie viesi cauri bijušās Polijas sūtniecības vēsturiskajai vārtu arkai devās vēstniecības pagalmā uz svētku pieņemšanu. Šeit, vēstnieka T. Fišbaha aicināta, uzrunu teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (Valsts prezidentes uzrunu publicējam atsevišķi.)

“Tā ir liela laime, ka abu mūsu valstu prezidenti domā vienādi, “teica Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs un nolasīja Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vēstuli Latvijas Valsts prezidentei, kurā Polijas valsts vadītājs raksta:

“Sakarā ar Polijas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā atklāšanu vēlos izteikt Jums, prezidentes kundze, pateicību par visaugstāko Latvijas varas iestāžu palīdzību un arī Jūsu personisko palīdzību, pateicoties kam kļuvusi iespējama vēstniecības simboliskā atgriešanās vēsturiskajā vietā – Polijas sūtniecības ēkā Rīgā. Ļoti iepriecina arī fakts, ka Jūs, prezidentes kundze, pieņēmāt ielūgumu uz Polijas Republikas vēstniecības jauno telpu atklāšanas svinībām 2003. gada 5. maijā. Jūsu klātbūtne piešķirs pasākumam īpašu raksturu. Mums, visiem poļiem, tas ir īpašs simbols, ka saites starp mūsu valstīm, sabiedrībām un pilsoņiem kļūst arvien ciešākas. Ar cieņas un draudzības apliecinājumiem, Aleksandrs Kvasņevskis, Polijas prezidents.”

Arī Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pauda saviļņojumu par Latvijas Valsts prezidentes piedalīšanos vēstniecības atjaunoto telpu atklāšanas svinībās. “Mums tas bija liels pagodinājums. Prezidentes kundze pievērš ļoti lielu uzmanību Latvijas attiecībām ar Poliju un daudz domā arī par Latvijā dzīvojošajiem poļiem,” teica Tadeušs Fišbahs. “Tauta – tas ir dižens jēdziens, un gudra ir valsts, kuras līderi domā par tautu. Šādai valstij ir gaiša nākotne.”

Svētku pieņemšanā runāja arī kardināls J. Glemps, atgādinot poļu konstitūcijas nozīmi arī tagadējās Latvijas teritorijā, jo šajā dokumentā uzsvērta dievnamu celšanas nepieciešamība. Viņa eminence cildinoši izteicās par Rīgas poļu skolu, kas nosaukta Itas Kozakēvičas vārdā. “Savulaik esmu vairākkārt ticies ar Itu Kozakēvuču un runājis ar viņu. Viņas māte ir latviete, bet tēvs – polis. Man jāteic, ka viņa bija brīnišķīga sieviete, ko man bijis lemts satikt savā mūžā. Ja šī latvietes un poļa ģimene, kurā piedzima Ita Kozakēviča, spēja dot savu augli – tik brīnišķīgu cilvēku, kāda bija Ita Kozakēviča, tad es novēlu, lai attiecības starp mūsu valstīm un tautām dotu tikpat labus augļus,” teica kardināls Juzefs Glemps.

Svētdien, 4. maijā, Polijas valsts svētku zīmē, tieši sasaucoties ar Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas trīspadsmito gadadienu, Rīgā, Svētā Jēkaba katedrālē, notika svētā mise “Polijas un Latvijas nodomā”, ko kopīgi celebrēja Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps un Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītājs, Viņa eminence kardināls Jānis Pujats.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors