Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Šis gāzes lēmums ir kompromiss, tas ir argumentēts un situācijai atbilstošs”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā Latvijas Radio vakar, 14. aprīlī

STEINBUKA.JPG (17544 bytes)
Foto: A.F.I.

Intervija Latvijas Radio 14. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Vienotais regulators atļāvis uzņēmumam “Latvijas gāze” no 1.jūlija trīs gadu laikā dabasgāzes tarifus palielināt par 16,5 procentiem. Ekonomikas ministrija apgalvo, ka kardinālas pārmaiņas Latvijas ekonomikā tas neradīšot, tomēr ekonomisti atzīst, ka “Latvenergo” un vairāki siltumenerģijas uzņēmumi pieprasīšot tarifu paaugstinājumu. Rīgas pilsētas regulators atkal paziņojis, ka gāzes tarifu paaugstināšana esot izskatīta nesaprotamā steigā. Lai skaidrotu, kādēļ tieši šoreiz gāzes tarifus nolemts paaugstināt, mūsu studijā ir Inna Šteinbuka — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja.

Pagājušā gada martā izskanēja “Latvijas gāzes” arguments, ka ir nepieciešama papildu nauda gāzes glabāšanas un pārvades sistēmu drošības paaugstināšanai, viņu prasība noraidīta. Tad vasarā “Latvijas gāze”, pārkāpjot likumus, centās patvaļīgi mainīt gāzes cenu vai cenu atlaižu piemērošanu.

Šā gada sākumā “Latvijas gāze” argumentēja ar tīkla paplašināšanas izmaksu pieaugumu un energoresursu pasaules cenu kāpumu. Četrus mēnešus pēc šī janvāra lēmuma Regulators tomēr ir mainījis savas domas. Kas tomēr lika to darīt?

Inna Šteinbuka: — Regulators nekad neapšaubīja domu un argumentus, ka gāzes cenas varētu pieaugt. Tie argumenti bija un ir palikuši spēkā. Ekonomiskā situācija Latvijā, kā jūs ļoti pareizi uzsvērāt, nav mainījusies, bet ir ļoti būtiski mainījies tarifu pieteikums. Un es ceru, ka ne tikai jūs, bet arī mūsu klausītāji to pamanīja. Mani ļoti sarūgtina fakts, ka daži uzsver mūsu lēmumu kā “Latvijas gāzes” uzvaru. Izskanēja tādi viedokļi, ka Regulators padodas, Regulators beidzot piekritis, Regulatoru noveda līdz tādam nepopulāram lēmumam, un tā tālāk.

— Bet kas tieši bija tas, kāpēc pirms četriem mēnešiem jūs teicāt — nē, bet tagad sakāt — jā.

I.Šteinbuka: — Jā, es īstenībā uzskatu šo mūsu lēmumu par uzvaru, jo visos iepriekšējos savos pieteikumos “Latvijas gāze” vēlējās paaugstināt abonentu maksu, kura bija ļoti augsta. Es personiski solīju, ka darīšu visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Toreiz es baidījos pat teikt, ka abonentu maksa varētu tikt samazināta, jo “Latvijas gāze” par to vispār nerunāja ar mums un nevēlējās to tēmu īpaši apspriest. Tas arī nebija iespējams bez jaunas metodikas ieviešanas. Beidzot mēs esam pieņēmuši šo metodiku, un tad tas kļuva iespējams, un jaunā pieteikumā es izpildīju savu solījumu, kuru es tik tiešām uzskatu par savu un Regulatora, mūsu komisijas uzvaru, un abonentu maksa ir ievērojami samazināta. Tā rezultātā, paceļot šos tarifus, gandrīz 60 procenti no visiem iedzīvotājiem vispār neizjutīs šo tarifu kāpumu. Viņiem ikmēneša rēķini vai nu nepieaugs nemaz, vai pieaugs ļoti nenozīmīgi, vai pat samazināsies.

— Tas ir par gāzi, bet kā ar siltumu un citām lietām, elektroenerģiju?

I.Šteinbuka: — Jā, pēc iepriekšējiem pieteikumiem un vispār tarifu sistēma bija ļoti nepareiza un ekonomiski nepamatota, pat izkropļota, un jebkurš gāzes iepriekšējais pieteikums šo situāciju vēl pasliktinātu. Kas īstenībā ir loģiski? Loģiski ir tas, ka, jo lielāks ir gāzes patērētājs, jo vairāk tas patērē gāzi, piemēram, “Rīgas siltums” vai “Latvenergo” — tie ir tie milzīgie gāzes patērētāji, tieši viņiem tam tarifam jābūt zemākam nekā mazajiem patērētājiem, jo, ja viņam tas tarifs ir izdevīgs, tad mazāka arī ietekme uz siltumapgādes cenām un elektrības cenām.

— “Latvenergo” saka, ka šajā gadā, sākot no 1.jūlija, gāzes tarifs sadārdzinās viņu pakalpojumus par diviem miljoniem latu kopumā.

I.Šteinbuka: — Nu, absolūtā summa liekas atbaidoša, bet relatīvi, ņemot vērā “Latvenergo” visu kopējo izmaksu summu un peļņu, apgrozījumu, tā ir smieklīga summa. Un procentos tie ir tikai 0,6 procenti, tāds varētu būt izmaksu pieaugums gāzes dēļ.

— “Latvijas gāzei” pagājušajā gadā neauditētā peļņa bija 11,8 miljoni latu un rentabilitātes rādītājs bija 9 līdz 10 procenti. Vai šie skaitļi neliecina par to, ka tarifu pieaugums tomēr nav īpaši vajadzīgs.

I.Šteinbuka: — Tie skaitļi tikai liecina par to, ka mūsu iepriekšējie lēmumi bija pamatoti un mēs nenovedām uzņēmumu līdz, teiksim, nesaprātīgai peļņai vai vēl līdz kaut kādām nepatikšanām. Bet mēs neesam pasargāti no riskiem tālāk, jo tagad ir jāpāriet pie “Latvijas gāzes” argumentiem. Šī ziema bija auksta, mēs tam nevaram nepiekrist, mēs nezinām, vai nākamā ziema būs tikpat auksta vai būs siltāka, tas ievērojami samazinās gāzes patēriņu. Nākamais — mēs neesam pasargāti no tā, ka vēl pieaugs naftas cena, energoresursu cena un tā tālāk, kas ietekmēs arī piegādes cenu, mēs gribam pasargāt arī no tā riska. Bet vēl ir viena lieta, kura varbūt nav tik saprotama klausītājiem. Amortizācija vai pamatlīdzekļu vērtība tagad “Latvijas gāzei” bija stipri zema.

— Ko tas nozīmē?

I.Šteinbuka: — Tas nozīmē, ka pamatlīdzekļi, kuri ir viņu rīcībā, kādreiz bija novērtēti nepareizi pēc kaut kādiem veciem standartiem. Īstenībā tie ir daudz dārgāki. Tas nozīmē, lai tos atjaunotu, ir vajadzīga nauda, kuru atskaita, tie ir tā sauktie amortizācijas atskaitījumi. To atskaita, ņemot vērā bilances vērtību, tagad to bilances vērtību vitāli nepieciešams pārvērtēt, ar ko “Latvijas gāze” arī nodarbojas. Tad, kad tā būs pārvērtēta, “Latvijas gāzes” rīcībā esošā peļņa samazināsies.

— Kā jūs plānojat, kad tas varētu notikt?

I.Šteinbuka: — Ar savu lēmumu mēs īstenībā dodam zaļo gaismu šim solim. Vēl viena lieta, ko es gribu paskaidrot, — ne visi iedzīvotāji Latvijā vispār var lietot gāzi, ne visiem gāze ir pieejama. Es nerunāju par Rīgas iedzīvotājiem, bet paskatīsimies uz situāciju Preiļos, Smiltenē, Rēzeknē, mums iedzīvotāji zvanīja un lūdza, lai Regulators tomēr pieņemtu lēmumu un atbalstītu “Latvijas gāzes” prasību palielināt tarifus, jo “Latvijas gāze” to saista ar nākotnē paredzēto peļņu, un ar šo peļņu viņi saista savus investīciju plānus. Šie investīciju plāni, kuri mums tagad ir piegādāti, arī paredz gazifikāciju.

— Tā ir citās pilsētās, bet lielākajās pilsētās, ieskaitot Rīgu, Jelgavu, Liepāju, visi siltumuzņēmumi plāno palielināt savus tarifus.

I.Šteinbuka: — Jā, bet padomāsim, dēļ kādiem iemesliem viņi plāno. Ne jau tikai gāzes dēļ, jo gāzes tarifu palielinājums mums varētu arī sadārdzināt siltumu par apmēram 6 — 7, varbūt līdz 9 procentiem, tā ir maksimālā robeža. Bet paskatāmies, kādā situācijā atrodas daži siltumapgādes uzņēmumi. Tie ir uz bankrota robežas, tiem ir absolūti nepareizi, ekonomiski nepamatoti tarifi. Piemēram, Daugavpils siltumtīkli —tie dzīvo parādos, visu laiku aizņemas, nevar vispār norēķināties par citiem pakalpojumiem un tā tālāk. Tā ka ne jau šis mūsu lēmums liek viņiem... es tagad tikai par vienu piemēru runāju, tas ir viens no faktoriem... 6 — 7 procenti, kas varētu būt tā tiešā ietekme, tā nav tik šausmīgi liela.

— Kad, jūsuprāt, varētu atbrīvot dabasgāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem, par ko “Latvijas gāze” jau runā vairākus gadus?

I.Šteinbuka: — Tas ir ļoti smags jautājums, man negribētos pieļaut tādu domu, ka cenas būs atbrīvotas. Tādā gadījumā Regulatoram, protams, būs vieglāk, tas jau neatbildēs vairs par rūpniecisko patērētāju tarifu kāpumu, tā jau nebūs mūsu rūpe, bet tas būs liels trieciens visai Latvijas tautsaimniecībai, jo tādā gadījumā nebūs neviena, kurš liegs “Latvijas gāzei” piemērot jebkurus tarifus.

— Un tuvāko gadu laikā tas nenotiks?

I.Šteinbuka: — Es nezinu, jo tieši tagad Stokholmā notiek šķīrējtiesa, kur tas jautājums tiek skatīts. Ļoti gribas cerēt, ka Latvijas pusei izdosies savus argumentus pasniegt tādā veidā, ka tiesneši pieņems taisnīgu lēmumu.

— Jūsuprāt, cik šajā lēmumā par gāzes tarifu pieaugumu ir “Gazprom” spiediens?

I.Šteinbuka: — Man negribētos pat vispār minēt vārdu “spiediens”, mēs varam runāt tikai par vārdu “risks”, un vārdu “risks” mēs apzināmies, zinām visu laiku, un ne tikai mēs. Pavisam nesen valdības darba grupa par tranzītu savos secinājumos arī rakstīja, ka ne tikai naftas tranzīts ir bizness ar lielu risku, kur ir tikai viens vienīgais piegādātājs — “Gazprom”, tas ir tas resurss, kura piegāde ir saistīta ar zināmu risku. Bet es vēlreiz saku — tas nav nekāds spiediens, mēs pieņēmām lēmumu tikai tad, kad mēs bijām pilnīgi droši, ka lēmums ir pareizs, argumentēts, situācijai atbilstošs un mēs neko labāku nevaram izdarīt, ka tas ir tas optimālais variants, ka tas ir kompromiss. Es nedomāju, ka kāds man pateiks lielu paldies par to, ka beidzot Regulators pacēla tarifus, tas ir sāpīgs jautājums, tas nevienam nav patīkams, man tai skaitā.

— Rīgas regulators saka, ka sabiedrībai, patērētājiem bija jādod iespēja iepazīties ar šī tarifa projektu 20 dienu laikā, bet tarifs pieņemts jau pēc 12 dienām, līdz ar to komisija ignorējusi demokrātijas principus un ar šo pārkāpumu patērētāju aizsardzības iestādes varētu griezties tiesā. Kāpēc 12, nevis 20 dienas?

I.Šteinbuka: — Mēs esam varbūt pārkāpuši tikai savus iekšējos noteikumus, bet principā tas…

— Varbūt vai esat pārkāpuši?

I.Šteinbuka: — Tā nav, mēs neesam neko pārkāpuši de facto, jo mums bija ļoti plaša apspriede ar visiem ieinteresētajiem patērētājiem, tai skaitā ar “Rīgas siltumu”.

— Tieši par šo projektu?

I.Šteinbuka: — Tieši par šo projektu, mūsu mājaslapā ir protokols par visu apspriedi, kur piedalījās gan patērētāju aizstāvētāji — Mežiņa kungs, enerģijas patērētāju aizstāvētāji, piedalījās arī lielo uzņēmumu pārstāvji, arī no Daugavpils bija apmeklētāji, mums bija pilna zāle ar cilvēkiem, un mums ir pilnīgi izsmeļošs protokols. Un mani ļoti izbrīna un sarūgtina fakts, ka Rīgas regulators nodarbojas ar tādu demagoģisku apvainošanu.

— Kādēļ viņi to dara, jūsuprāt?

I.Šteinbuka: — Man negribas komentēt, es nezinu. Bet, ja “Rīgas siltuma” vadītājs publiski izteicās ļoti pozitīvi tieši par šo projektu, tad es viņam gribu izteikt cilvēcisku pateicību par atbalstu. Jo tas ir ļoti rets gadījums, kad siltumuzņēmuma vadītājs vispār atzinīgi runā par kādu izejvielu cenu kāpumu, šinī gadījumā par gāzi. Un viņš to teica arī publiski, man liekas, “Panorāmā”, nemaz nerunājot par to, ka mēs par gāzes tarifiem runājam jau, man liekas, pusotru gadu. Tā ka pateikt, ka mēs kaut ko esam aizmirsuši, ka mēs nekonsultējamies ar sabiedrību... man pat negribas komentēt.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!