Baltijas valstu dalība NATO stiprinās reģiona drošību

Vakar, 31.martā, Rīgā uzturējās Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministre Lēni Bjerklunda

	Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 31.martā: Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministre Lēni Bjerklunda kopā ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti, Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieci Vairu Vīķi–Freibergu un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski (augšējos attēlos); Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Zviedrijas delegāciju

Tiekoties ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 31. martā, tikās ar Zviedrijas aizsardzības ministri Lēni Bjerklundu.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu tālākā sadarbība aizsardzības jomā, Baltijas jūras reģiona drošības jautājumi, Eiropas kopīgās drošības politika, kā arī NATO paplašināšanās process.

Sarunā ministre akcentēja Latvijas straujos panākumus aizsardzības jomā pēc valsts neatkarības atgūšanas, uzsverot, ka Zviedrija jau šodien uzskata Latviju par savu NATO partneri: “Nu jūs vairs neesat šajā aizsardzības sektorā jauna valsts. Jums ir sava pieredze un savi panākumi,” sacīja L.Bjerklunda.

Prezidente pateicās Zviedrijai par tās ilgus gadus sniegto praktisko atbalstu Latvijai tās bruņoto spēku reformu procesā, kā arī interesi padziļināt līdzšinējo sadarbību. Abas puses īpašu vērību sarunas laikā veltīja jautājumam par sadarbību pēc Latvijas iestāšanās NATO, tajā skaitā Baltijas jūras reģiona drošības jautājumos. Prezidente arī informēja par iekšlietu jautājumiem, kas saistīti ar muitas sistēmas un jūras robežas stiprināšanu.

V.Vīķe-Freiberga izklāstīja tālākās Latvijas bruņoto spēku attīstības tendences ceļā uz profesionālu armiju. Runājot par pašreizējo situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos, prezidente uzsvēra to lomu sabiedrības integrācijā un jauniešu sociālajā dzīvē.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar masu mediju pārstāvjiem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“...Uzskatu, ka jūsu izraudzītais aizsardzības ceļš, pievienojoties NATO, nostiprinās visu reģiona drošību” – tā vakar, 31. martā, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, teica Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministre Lēni Bjerklunda, kas vakar ieradās divu dienu vizītē Latvijā. Ministre tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Arnoldu Laksu, iekšlietu ministru Māri Gulbi, Krīzes kontroles centra vadītāju Modri Stašuli un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču.

Pēc Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministru tikšanās vakar notika preses konference, kuras ievadā Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja:

“Es esmu gandarīts par mūsu sadarbību ar Zviedriju, ar Zviedrijas politiķiem un militārpersonām. Mums ir ļoti daudz sekmīgu militārās sadarbības projektu, kas saistīti ar mūsu aizsardzības koncepta attīstību, ar totālo un teritoriālo aizsardzību. Mūsu jūras spēki, pretgaisa aizsardzības sistēmas un sauszemes spēki ir saņēmuši nepārvērtējamu palīdzību.

Šodien mēs runājām par iespējām turpināt sadarbību. Zviedrijas puse ir gatava sniegt mums palīdzību nākamajā pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstības pakāpē.

Mums risināmi arī daudzi jautājumi sakarā ar Latvijas zinātnes iespēju izmantošanu sadarbībā ar Zviedrijas ražotājiem. Rudenī Rīgā notiks seminārs, un zviedru uzņēmēji tiksies ar Latvijas zinātniekiem.”

Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministre L.Bjerklunda teica:

“Es no Zviedrijas nesu jums visa laba vēlējumus Latvijas attīstībā un jūsu valsts progresā. Mūsu drošības politikas meklējumi vienmēr saistījušies ar Zviedrijas un Latvijas sadarbības iespējām, un aizvadītajos desmit gados mēs jau ļoti daudz esam izdarījuši. Tagad situācija ir nedaudz mainījusies, un mūsu attiecības iegājušas citā attīstības stadijā. Taču, es domāju, mūsu sadarbība tomēr turpināsies. Drīz Latvija un Zviedrija abas būs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un varēs kopīgi piedalīties dažādu krīzes vadības programmu izstrādāšanā. Mēs būsim partneri arī pēc Latvijas iestāšanās NATO. Zviedrija gan nav NATO dalībvalsts, bet ir šīs organizācijas partnervalsts. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi risināt dažādus jautājumus par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā. Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība, un šī ir joma, kurā varam tiešām sekmīgi sadarboties. Uzskatu, ka arī turpmāk aktuāla būs mūsu divpusējā sadarbība, kas ietvers arī jaunas jomas – zinātni un rūpniecību. Mēs jūsu valstij sniegsim atbalstu arī pārejas periodā. Domāju, ka mūsu sadarbība nākotnē ne vien turpināsies, bet arī padziļināsies.”

“LV” jautājums: – Vēlos dzirdēt abu ministru precizējumu, kā Latvijas iestāšanās NATO iespaidos mūsu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Zviedrija, cik man zināms, pagaidām nedomā iestāties šajā aizsardzības savienībā.

L.Bjerklunda: – Jā, Zviedrija ir tradicionāli neitrāla valsts. Es uzskatu, ka šī Zviedrijas politika nemainīsies, jo neitralitāte ir Zviedrijas drošības politikas pamats. Šādu pozīciju atbalsta arī Zviedrijas tauta, un mēs šo situāciju uzskatām par ļoti labu. Taču es gribu uzsvērt, ka tas nekādā ziņā neizslēdz mūsu sadarbību ar kaimiņiem, lai nodrošinātu reģionā mierīgu attīstību. Un tas nekādā ziņā neizslēdz faktu, ka Latvijai ir iespēja un tiesības izvēlēties savu aizsardzības sistēmu. Es arī uzskatu, ka jūsu izraudzītais aizsardzības ceļš, pievienojoties NATO, nostiprinās visu reģiona drošību. Protams, Latvijā iespējamas dažādas diskusijas par jūsu valsts militāro attīstību, taču es uzskatu, ka Zviedrija var būt laba NATO sadarbības partnere. Katrā ziņā mēs atradīsim veidu, kā ar jums sadarboties. Šeit jau tika minēts iecerētais seminārs par sadarbību rūpniecībā un zinātnē. Mēs acīmredzot varam sadarboties arī dažādu militāro iekārtu izstrādāšanā.

Ģ.V.Kristovskis: – NATO paplašināšana Latvijai dos stabilitāti, jaunus sadarbības partnerus, pārliecību par savu drošību un savām militārajām spējām. Esmu pārliecināts, ka mūsu dalība NATO ir ne vien Latvijas un visu Baltijas valstu interesēs, bet arī visu Baltijas jūras valstu un visa reģiona interesēs. Es domāju, visi ir ieinteresēti, lai mums izdodas sasniegt savu mērķi un izveidot ar attīstītākajām valstīm savietojamus, savienojamus un koordinētus spēkus. Es domāju, šajā procesā ir ieinteresēti visi un visi par to varēs būt gandarīti.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Tiekoties ar iekšlietu ministru

Vakar, 31.martā, iekšlietu ministrs Māris Gulbis tikās ar Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministri Lēni Bjerklundu.

Tikšanās laikā pārrunāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) līdzšinējā sadarbība ar Zviedrijas Aizsardzības ministrijas pārziņā esošo Zviedrijas Glābšanas dienestu aģentūru, kas vairākus gadus sniegusi ievērojamu materiāli tehnisko palīdzību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Savukārt VUGD speciālisti daudzkārt apmeklējuši specializētus kursus un seminārus Zviedrijā. Ar Zviedrijas atbalstu VUGD 2001.gada oktobrī Jūrmalā veiksmīgi sarīkoja semināru par tālruņa 112 ieviešanu.

Tikšanās laikā minēts, ka ir būtiski turpināt sadarbību starp Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un Zviedrijas Glābšanas dienestu aģentūras glābšanas skolu Rosersbergā, jo tā devusi būtisku ieguldījumu ugunsdzēsēju un glābēju izglītības kvalitātes paaugstināšanā.

Paralēli divpusējai Latvijas un Zviedrijas sadarbībai paredzēts turpināt sadarbību civilās aizsardzības jomā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma un reģionālā projekta “Eurobaltic” ietvaros.

Par tiesisko pamatu Latvijas un Zviedrijas turpmākajai sadarbībai kalpo starpvaldību līgums par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanā, gatavībā un reaģēšanā, tādēļ arī turpmāk paredzama cieša sadarbība ar radniecīgajām Zviedrijas institūcijām.

Iekšlietu ministrijas preses centrs

Tiekoties ar Krīzes kontroles centra vadītāju

Vakar, 31. martā, Krīzes kontroles centra vadītājs Modris Stašuls tikās ar Zviedrijas aizsardzības ministri Lēni Bjerklundu un delegāciju, lai pārrunātu krīzes kontroles sistēmu attīstību abās valstīs, kā arī vienotos par turpmāko sadarbību.

L.Bjerklunda informēja, ka Zviedrijas valdība pievērš pastiprinātu uzmanību krīzes kontroles sistēmas attīstībai. Pēc 2002.gadā veiktās reformas izveidota Zviedrijas ārkārtas situāciju pārvaldīšanas aģentūra, kuras darbības mērķis ir nodrošināt gatavību krīzes pārvarēšanai Zviedrijā. Aģentūra nodrošina, lai sabiedrība būtu gatavāka pārvarēt jebkuras krīzes, civilās nekārtības, kā arī izstrādā rīcības plānus un koordinē citu institūciju darbību krīzes laikā.

M.Stašuls informēja par krīzes kontroles sistēmas attīstību Latvijā un par konkrētām procedūrām un plāniem krīzes pārvarēšanai.

Abas puses bija pārliecinātas, ka šī tikšanās veicinās savstarpējo sadarbību starp abu valstu krīzes kontroles institūcijām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments