Par viltoto preču straumes apturēšanu

Intelektuālā īpašuma aizsardzības koalīcijas CIPR pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis:

Par viltotām jeb juridiskā valodā kontrafaktām sauc tādas preces, kas atdarina pazīstamu marku ražojumus, lai tīši maldinātu patērētāju par to izcelsmi. Viltotas preces bieži ieved valstī kontrabandas ceļā, tas ir, nelikumīgi pārved muitas robežai.

Vēl nesen viltojumi skāra galvenokārt t.s. luksusa preces – dizaineru apģērbus, pulksteņus, aksesuārus, taču pēdējos gados vērojama tendence, ka viltots tiek viss, ko vien patērētājs pērk. Tagad viltotāju nelegālās aktivitātes aptver sadzīves preces un ķīmiju, kosmētiku, apavus, medikamentus, automašīnu rezerves daļas un visas citas preces un pat pakalpojumus, kam patērētāji uzticas un kas ienes peļņu. Piemēram, ES statistika liecina, ka lielākais viltoto preču pieaugums vērojams sadzīves elektropreču sektorā: no 2000. līdz 2001. gadam tas pieaudzis par 225%!

Latvijas valdība ir deklarējusi cīņu ar kontrabandu, un jādomā, ka ir iespējams panākt labāku valdības izpratni par kontrabandas ciešo saistību ar kontrafaktas produkcijas importu un tranzītu caur Latviju. Taču vai tas nozīmēs arī lielāku valdības atbalstu šīs problēmas risināšanā?

Pašlaik situācija ir vairāk nekā satraucoša. Latvijā joprojām nav atrisināts jautājums par koordinētu valsts politikas izstrādi un ieviešanu intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Jau 2001. gadā pieņēma Intelektuālā īpašuma attīstības un tā aizsardzības nodrošināšanas stratēģiju 2001.–2005. gadam, bet tās īstenošanas uzraudzības mehānisms joprojām nav izveidots. Līdz ar to nav iespējams pietiekami efektīvi veikt nepieciešamos grozījumus likumos un normatīvajos aktos un saskaņoti iedzīvināt likumus praksē dažādas pakļautības struktūrās.

Diemžēl, jāsecina, ka situācija Latvijā ir tālu no ideāla, par ko liecina atklātie viltoto cigarešu ražošanas gadījumi. Tātad Latvija nav nekāds nevainīgs globālo viltotāju un kontrabandistu uppuris.

Ir pienācis pēdējais brīdis nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzību, jo, Latvijai iestājoties ES, mūsu valsts robeža kļūs arī par ES robežu. Likuma pārkāpēji jau tagad ir identificējuši Latvijas likumdošanas un prakses vājos punktus. Tas valdībai ir jāapzinās un jāsāk aktīva nepietiekamās kapacitātes problēmas risināšana. Pagaidām patērētāji ir pakļauti riskam nopirkt, piemēram, pazīstamas markas automobiļu bremžu klučus, kas ir ražoti no presētas zāles, viltotas rotaļlietas, kas neatbilst drošības standartiem, vai medikamentus, kuri labākajā gadījumā nesaturēs nekādas aktīvas vielas!

Viltojumu ražošana un kontrabanda postoši ietekmē valsts pārvaldi – šis nelegālais bizness Latvijā nav iedomājams bez korupcijas. Savukārt korupcijas apkarošana ir viena no valsts galvenajām prioritātēm.

“DIENA”; pēc R. Baumaņa raksta “Vai Latvija būs caurums ES robežā?”