Lai mēs gatavi dalībai Eiropas Savienībā

Par inteliģences konferenci “Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā”

Piektdien, 28.martā, Rīgas Latviešu biedrības namā notika 52. Latvijas inteliģences konference. Par sarunu tematiem bija izvēlēti šobrīd Latvijai nozīmīgi jautājumi — „Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā. Valsts varas, valsts pārvaldes un sabiedrības interešu krustpunkti”. Konferences rīkotāji — Latvijas Inteliģences apvienība kopā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā — uz sarunu bija aicinājuši Latvijas Republikas iekšlietu ministru Māri Gulbi, 8. Saeimas deputātus Jāni Jurkānu un Ingrīdu Labucku, Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Dzintaru Rasnaču, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūta direktoru Juri Bojāru, Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku un Latvijas Universitātes docentu Māri Pūķi. Konferencē piedalījās un tās sākumā uzrunu teica Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs. Viņš norādīja, ka šīs konferences mērķis ir aktivizēt Latvijas sabiedrību un sniegt tai informāciju par paredzamajām izmaiņām valsts pārvaldē, kas Latvijai būs obligātas, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). „Šā gada 16.aprīlī tiks parakstīts Latvijas pievienošanās līgums Eiropas Savienībai, to paraksta deviņas kandidātvalstis un visas pašreizējās ES dalībvalstis. Pēc gada 24.maijā, ja referenduma rezultāti būs pietiekami atbalstam, Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ir atlicis gads, lai Latvija spētu sagatavoties efektīvai darbībai un dalībai Eiropas Savienībā. Šis nav viegls uzdevums. Jau no šā gada 16.aprīļa Latvijas valdības pārstāvji tiks aicināti novērotāja statusā piedalīties ES sanāksmēs. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi jūsu politiķi ļoti labi iepazīs Kopenhāgenas lidostu, jo tiešo reisu no Rīgas uz Briseli patlaban nav.” E.Rasbašs norādīja, ka, arī strādājot Eiropas Komisijā (EK) kā ES izpildvaras institūcijā, daudzi Latvijas politiķi varēs piedalīties kā padomdevēji un veikt citādus uzdevumus.

Savi pārstāvji Latvijai būs dažādās ES struktūrās, bet nākamajās Eiropas parlamenta vēlēšanās ievēlēs deputātus no Latvijas. Ar šo EK ierēdnis atgādināja, ka pilnvērtīgai dalībai ES no Latvijas izbrauks daudz labu speciālistu un tas radīs zināmu “smadzeņu noplūdi”. Stāstot par ES un EK darbu, E.Rasbašs norādīja, ka galvenais darbības princips ir dalībvalstu suverenitātes apkopošana. Tika atzīts, ka ES nav izdevies daudz paveikt ES ārlietu drošības jautājumos. Kā kopējo negatīvo iezīmi gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu sabiedrībā E.Rasbašs minēja ne pārāk labo informētības līmeni Eiropas Savienības lietās. Kā pozitīva tendence tika nosaukta sabiedrības izpratne, ka ES nenozīmē tikai tiešus norādījumus kandidātvalstīm un dalībvalstīm no Briseles. Savukārt daudzu valstu vājā vieta ir kūtrums labvēlīgu lēmumu pieņemšanā sociālajā jomā: “To zināmā mērā var saprast, jo tas ir dārgi,” atzina E.Rasbašs.

EK delegācijas Latvijā vadītājs konferences dalībniekiem un radioklausītājiem izteica pieņēmumu, ka Latvijas valdība patlaban izjūt zināmas bažas par savas valsts pārstāvības iespējām Eiropas Savienībā. “To var skaidrot ar okupācijas laiku pieredzi. Tāpēc Latvijai ir jāspēj atrast sev vēlami sabiedrotie dalībvalstu vidū, kā arī jāprot vajadzīgā un pareizā brīdī pieņemt kompromisa lēmumus. Mums visiem kopā būs jāstrādā Briselē,” teica E.Rasbašs.

“LV” piedāvā iepazīties ar atsevišķiem konferences dalībnieku ziņojumiem, kā arī kādā no nākamajiem numuriem ar vispārēju ieskatu, klausītāju uzdotajiem jautājumiem un runātāju atbildēm 52. Latvijas inteliģences konferencē.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore