Netiek taupītas pūles, lai internets pieejams katram

Vakar, 27. martā, Satiksmes ministrijā (SM) notika preses konference, kurā tika prezentēts SM Informātikas departamenta pētījums “Interneta attīstība Latvijā 2002. gadā”. Preses konferencē piedalījās satiksmes ministrs Roberts Zīle, SM Informātikas departamenta direktors Vilis Zvidriņš un Latvijas Interneta asociācijas prezidente Ina Gudele.

R. Zīle uzsvēra pētījuma nozīmību, jo tas atklāja problēmas, kas kavē interneta attīstību un izplatību. Kā vienu no galvenajām problēmām R. Zīle minēja interneta izmantošanas dārdzību. Latvijā interneta piekļuves izmaksas trīs reizes pārsniedz vidējās izmaksas citās Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Ministrs atzina, ka tarifu samazināšanu būtiski ietekmētu izlīgums ar “Tilts Communication” un trešā mobilo telefonu operatora ienākšana telekomunikāciju tirgū, jo 72% no interneta lietošanas izmaksām aiziet tieši par telekomunikāciju pakalpojumiem. R. Zīle arī uzsvēra, ka interneta attīstība ir nesaraujami saistīta ar valsts ekonomisko attīstību.

Latvijas Interneta asociācijas prezidente I. Gudele uzsvēra, ka kopumā interneta attīstība Latvijā ir apmierinoša. 2002. gadā internetu izmantoja 310 000 Latvijas iedzīvotāju, un tiek prognozēts, ka šogad to skaits varētu būt jau 450 000. Tajā pašā laikā 65% no visiem iedzīvotājiem nevar izmantot internetu vecuma, iemaņu trūkuma, kā arī tādēļ, ka nav pieejami datori. Taču ir cerības, ka situācija varētu uzlaboties, jo 92% Latvijas vidusskolu ir datorizētas un 65% skolu ir interneta pieslēgums.

Datorus izmanto aptuveni 80% Latvijas uzņēmumu, internetu -- 60%. Diemžēl arī šajā ziņā lauki ir pabērnu lomā, jo Rīgas un citu lielo pilsētu uzņēmumos datoru izplatība ir daudz lielāka nekā laukos. Ļoti zems datoru izplatības līmenis ir privātpersonu sektorā: tikai 9% mājsaimniecību ir dators.

Dators un internets visplašāk tiek lietots darbavietās, pakāpeniski sāk attīstīties publiskas piekļuves vietas internetam — bibliotēkas, interneta kafejnīcas. Interneta lietošanā aktīvāki ir vīrieši, un no sociālajām grupām internetu visvairāk lieto skolēni un studenti. Interneta lietošanā Latviju krietni apsteigusi Igaunija, kur no simt iedzīvotājiem internetu lieto 30, kamēr Latvijā tikai desmit.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, salīdzinoši zemi ir ieņēmumi no interneta pakalpojumu sniegšanas — pagājušajā gadā tie bija 7,89 miljoni latu. Visplašāk no elektronisko pakalpojumu klāsta ir attīstīti banku elektroniskie pakalpojumi, kurus izmanto 50% interneta lietotāju.

Viena no problēmām interneta attīstībā ir tā saturs. Diemžēl, kā atzina I. Gudele, latviski pieejamais interneta saturs ir diezgan nabadzīgs, trūkst izglītojošas informācijas, kuru lietotāji varētu izmantot, piemēram, tālmācībā. Runājot par saturu, būtu jāņem vērā visu interneta lietotāju intereses, sākot ar bērniem un beidzot ar pensionāriem.

Kā norādīja I. Gudele, interneta attīstību visietekmīgāk veicina tādi faktori kā telekomunikāciju attīstības līmenis, ekonomikas attīstības līmenis, valsts institūciju atbalsts, iedzīvotāju izglītības līmenis un elektroniskā satura attīstība.

Ar visu pētījumu interesenti var iepazīties SM mājaslapā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore