Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 27.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par normatīvo aktu analīzi, lai noteiktu kārtību, kādā Latvija pieprasa ārvalstu bruņoto spēku atbalstu un pieņem, izsludina un īsteno lēmumus”.

Ar Ministru prezidenta 2002.gada 9.decembra rīkojumu Nr.384 tika izveidota starpministriju darba grupa, lai noteiktu kārtību, kādā Latvija pieprasa ārvalstu bruņoto spēku atbalstu un pieņem, izsludina un īsteno lēmumus. Darba grupa ir veikusi tiesību aktu analīzi un Informatīvajā ziņojumā sniedz priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos.

Ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta pamatnostādnes nosaka, ka uzņemošās valsts atbalsts ir civilās un militārās palīdzības pasākumu komplekss, ko Latvija sniedz uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ietvaros citu valstu vai starptautisko organizāciju bruņotajiem spēkiem, kas uzturas, darbojas vai dodas cauri Latvijas teritorijai. Uzņemošās valsts atbalsta sistēma ir pielietojama gan miera apstākļos, tai skaitā starptautiskajās militārajās mācībās, gan valsts apdraudējuma gadījumā, ietverot Ziemeļatlantijas līguma 5.panta un ārpus 5.panta operāciju, kā arī katastrofu un to izraisīto seku novēršanas gadījumos.

Darba grupa izanalizēja starptautiskos līgumus, kā arī tiesību aktus šādās jomās, kas skar ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmu: 1) lēmuma pieņemšanas kārtību, t.sk. par ārvalstu bruņoto spēku atbalsta pieprasīšana; ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā; Latvijas teritorijas šķērsošanu pa sauszemi; 2) Latvijas gaisa telpas izmatošanu; 3) ārvalstu karakuģu ierašanos un uzturēšanos Latvijā; 4) ārvalstu bruņoto spēku atbrīvošanu no nodokļiem; 5) ārvalstu bruņoto spēku veselības aprūpi; 6) dzelzceļa pārvadājumus.

Sagatavots rīkojuma projekts, kurā attiecīgai institūcijai būtu nepieciešams sagatavot grozījumus tiesību aktos patlaban konstatētās jomās, kurās ir nepieciešams veikt izmaiņas tiesību aktos un kuras ir būtiskas uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ieviešanai un tālākai pilnveidošanai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Bankā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.aprīlim.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi””.

Latvijas būvnormatīva LBN 304-03 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi” projekts ir harmonizēts ar Eiropas standartizācijas organizācijas CEN standartu prasībām. Būvnormatīvs aizvietos pašreiz spēkā esošo tāda paša nosaukuma LBN 304-97. Būvnormatīva pārstrāde nepieciešama sakarā ar 2002.gada 7.martā izdarītajiem grozījumiem Būvniecības likuma 26.pantā, kas skar autoruzraudzību.

Būvnormatīva mērķis ir nodrošināt būvprojekta autoram – arhitektam — tiesības īstenot sava izstrādātā būvprojekta autentisku realizāciju dabā bez būvniecības dalībnieku patvaļīgām atkāpēm. Būvnormatīvā noteikta autoruzraudzības kārtība, autoruzrauga pienākumi, būvprojekta autora tiesības, kā arī atbildība par autoruzraudzību. Pielikumā dota Autoruzraudzības žurnāla forma.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Kultūras ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (APK).

Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos esošo prasību pārkāpšanu patērētāju kreditēšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, izpārdošanā vai cenu pazemināšanā, par uzraudzības institūcijas lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, par normatīvajos aktos noteiktās obligātās informācijas neiekļaušanu ar patērētāju noslēgtajā līgumā, kā arī par distances līgumu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un viltotu preču pārdošanu vai piedāvāšanu.

Likumprojekts paredz lielāku atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, kā arī diferencē atbildību fiziskajām un juridiskajām personām. Atsevišķos pantos palielināts piemērojamo naudassodu lielums, kā arī atcelts naudassoda minimālais apjoms, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem varētu uzlikt tiem samērīgu administratīvo sodu. Likumprojekts precizē APK lietotos terminus atbilstoši Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atsakoties no termina “kvalitāte” lietošanas, nosakot, ka precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts novērš APK normu un uzraudzības iestāžu dublēšanos 149.2 un 166.15 pantā, kā rezultātā administratīvos sodus par telekomunikāciju līdzekļu realizāciju bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem turpmāk varēs uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā tas noteikts Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 283 “Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Likumprojekts arī nodrošina to Eiropas Savienības prasību izpildi, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai patērētāju interešu aizsardzībā pastāvētu adekvāti un efektīvi līdzekļi pārkāpumu novēršanai Eiropas Savienības direktīvu regulētajās jomās.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības, Kultūras ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par maksātnespējīgās likvidējamās Jūrmalas akciju sabiedrības “Jūraslīcis” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu sabiedrības bijušo darbinieku prasījumus 2212,66 latu apmērā par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas maksātnespējas periodā, un par kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms maksātnespējas.

Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu par naudas līdzekļu piešķiršanu minēto prasījumu apmierināšanai.

Ministru kabinets ar 2003.gada 24.janvāra rīkojumu Nr.44 “Par maksātnespējīgo uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanu” ir atļāvis Privatizācijas aģentūrai piešķirt 115466,11 latu minētās akciju sabiedrības darbinieku prasījumu apmierināšanai. Taču uzņēmuma administrators 2003.gada 14.februārī iesniedza Privatizācijas aģentūrā papildinājumu savam 2002.gada 26.februāra pieteikumam, jo tajā savulaik uzņēmuma grāmatvedības kļūdas dēļ nebija iekļauts Gennadija Nazarenko prasījums 1500 latu apmērā par kaitējuma atlīdzību, kā arī iepriekšējie pieteikumi par darba algu papildināti ar darbinieku prasījumiem 712,66 latu apmērā par 116 arodbiedrības biedrunaudas faktiskajiem ieturējumiem no darbinieku darba algas, kas veikti, pamatojoties uz darbinieku iesniegumiem par arodbiedrības biedrunaudas regulāru ieturēšanu no darba algas.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Labklājības ministrijā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam”.

Ministru prezidenta 2002.gada 7.novembra rīkojums Nr. 330 “Par vadības grupu Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam projekta sagatavošanai” nosaka Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam projekta izstrādes nepieciešamību. Plānā tiek apkopoti un koordinēti nodarbinātības veicināšanas pasākumi to īstenošanai.

Parakstot Luksemburgā Eiropas līgumu 1995. gadā, Latvija ir apņēmusies uzņemties ES dalībvalsts saistības arī nodarbinātības jomā. Ministru kabineta 1999. gadā akceptētā koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī” paredz ikgadēju Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi, lai saskaņotu Latvijas politiku ar ES nodarbinātības politiku. Nacionālo nodarbinātības plānu izstrādē tiek ievērotas ES noteiktās prasības un prakse.

Nodarbinātības prioritātes noteiktas šā gada februārī parakstītajā Latvijas un Eiropas Komisijas Kopējā deklarācijā par nodarbinātības politikas prioritātēm (JAP). Par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana.

Paredzēts, ka plāna izpildi koordinēs Ekonomikas ministrija un veiks izpildes uzraudzību, divreiz gadā iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par izpildi. Ministrijas un citas atbildīgās institūcijas nodrošina Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam izpildi tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.aprīlim.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā ieviestu prasības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvu 2001/65/EK. Ievērojot likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” ciešo saistību, likumprojekts paredz minētās direktīvas jaunās prasības iestrādāt likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” kā izvēles iespēju uzņēmuma gada pārskata sagatavošanā. No tā izriet, ka koncerna mātes uzņēmums šo iespēju varēs izmantot arī konsolidētā gada pārskata sagatavošanā un, lai koncerna ietvaros tiktu izmantotas vienas un tās pašas metodes, pieprasīt tās izmantošanu arī savos meitasuzņēmumos.

Papildus minētajam likumprojekts ietver arī likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai: likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” būtu attiecināms arī uz komersantiem; no šā likuma subjektu loka izslēgtu dažus finanšu institūciju veidus, kuri turpmāk gada pārskatus sagatavos, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus; likumu saskaņotu ar pēdējām starptautiskajām prasībām — likumprojektā no likuma izslēgtas tās 4.direktīvā paredzētās izvēles iespējas vai tie likumā papildus ieviestie noteikumi, kas ir pretrunā ar Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) prasībām, lai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tieši piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. maija Regulu par SGS, nerastos tiesību normu kolīzija.

Ievērojot likumprojektā ietverto jauno likuma normu komplicēto būtību, uzņēmumiem būs nepieciešams sagatavošanās periods, tādēļ ir paredzēts pārejas noteikums, ka ar šo likumu izdarītie grozījumi būs piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004. pārskata gadu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks