Par uzņēmēja maksātnespēju un darba ņēmēja tiesībām

Nodarbinātības valsts dienesta veiktā darba devēju aptauja liecina, ka 310 jeb 5,2 procenti no aptaujātajiem teju sešiem tūkstošiem darba devēju šā gada pirmajā pusgadā plāno samazināt darbinieku skaitu. Seši procenti darba devēju nevar paredzēt, vai būs nepieciešama darbinieku skaita samazināšana.

Vairāk gan ir to darba devēju, kuri plāno darba vietu skaitu palielināt, — 11 procenti no aptaujātajiem. Kopumā aptaujātajos uzņēmumos darba devēji darba vietu skaitu plāno palielināt par 7716 vienībām, bet samazināt iecerēts 3074 vietas. Līdz ar to kopējais darba vietu skaits aptaujātajos uzņēmumos šā gada pirmajā pusgadā pieaugs par 4642. Aptaujas dati liecina, ka vienīgais reģions, kur darba vietu skaits nevis palielināsies, bet samazināsies, ir Kurzeme. Kā ziņo LETA, tas galvenokārt saistīts ar strādājošo skaita samazināšanu zivju apstrādē un pārstrādē, kā arī sezonas darbinieku izbrīvēšanā cukura rūpniecībā.

Diemžēl ar aptaujas visnotaļ optimistisko prognozi nesaskan notikumi Latvijas darba tirgū. Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā tikai a/s „Rojas konservi” vien strādājošo skaits samazinājies no 780 cilvēkiem līdz 300. Vēl vairākos zivju pārstrādes uzņēmumos bargās ziemas kritisko apstākļu radītās situācijas pēc samazināts darbinieku skaits. Zivsaimniecības nozares uzņēmumi, kas šoziem nonākuši kritiskā situācijā un tāpēc bijuši spiesti atlaist strādājošos, spilgti izgaismo kādu problēmu, kurā saduras uzņēmumu finansiālās grūtības ar darbinieku tiesībām, sociālajām garantijām un to nodrošināšanu. Par “Rojas konservu” Sabiles filiāles darbinieku skandalozo atlaišanu pērnā gada nogalē, kad darbu bez iepriekšēja brīdinājuma zaudēja vairāk nekā divi simti cilvēku, atbildīgās institūcijas vēl nav sniegušas savu galīgo izvērtējumu. Tāpat darbinieki nav saņēmuši savas neizmaksātās darba algas un likumā paredzētos atlaišanas pabalstus.

Taupīt vēlas ne tikai kritiskā situācijā nonākušie. Februāra vidū ziņu aģentūra LETA izplatīja ziņu, ka, izmantojot strādājošo likumu nezināšanu, a/s „Jelgavas cukurfabrika” atlaisti 49 darbinieki, kas, pēc Valsts darba inspekcijas atzinuma, ir traktējams kā kolektīvās atlaišanas gadījums, kas paredz darbiniekiem noteiktas garantijas. Taču darba devējs ir likumu pielāgojis sev izdevīgā veidā un darba attiecības ar darbiniekiem pārtraucis uz savstarpējas vienošanās pamata, tā ietaupot uz atlaišanas pabalstu rēķina.

Kas vainojams šādu situāciju radīšanā un kā tās risināt, to “Latvijas Vēstnesis” jau skaidroja sarunā ar Labklājības ministrijas Darba departamenta direktori Inetu Tāri (“LV” 27.02.03., Nr.32). Šodien — Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurista Alfrēda Katlapa viedoklis.