Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu valstīm ir līdzīgi izaicinājumi un iespējas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.2003., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par izglītību visiem Latvijā, Eiropā, pasaulē

Vēl šajā numurā

28.02.2003., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu valstīm ir līdzīgi izaicinājumi un iespējas

Vakar, 27.februārī, noslēdzās Valsts prezidentes divu dienu valsts vizīte Polijā

VVF12.JPG (23780 bytes)
Polijas prezidenta rīkotajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentei: Latvijas Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Jolanta Kvasņevska, Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts kardināls Jānis Pujats, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Romas katoļu Baznīcas Polijas primass kardināls Juzefs Glemps, Imants Freibergs (augšējā attēlā).
VVF07.JPG (25092 bytes)
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas protokola vadītājs pie Nezināmā kareivja kapa Varšavā.

 

Par Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīti Polijā

Vizītes otrā diena sākās agri. Jau astoņos no rīta Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Polijas Ministru padomes priekšsēdētāju Lešeku Milleru.

Sarunā pārrunāta abu valstu iesaiste Eiropas Savienībā (ES), sabiedrības noskaņojums un valdības uzdevumi, informējot sabiedrību par ES, jaunās Eiropas kopējās ārpolitikas izaicinājumi un starptautiskā situācija pasaulē.

L.Millers sveica abas valstis sakarā ar uzaicinājumu ES, kā arī Latviju — ar uzaicinājumu iestāties NATO. Prezidente atzīmēja, ka Grieķijā 16.aprīlī tiks apliecināts, ka iespējamās jaunās ES dalībvalstis ļoti īsā laikā ir panākušas būtisku progresu un atbilst tiem kritērijiem, kas nepieciešami dalībai ES. Prezidente atzīmēja, ka Kopenhāgenas kritēriji, kuriem sekojušas Latvija un Polija, ir svētīgi valsts attīstībai un ir objektīva mēraukla, pēc kuras lemjot valstis tika uzaicinātas dalībai ES. Runājot par jaunās Eiropas nākotni, prezidente pauda cerību, ka arī nākotnes Eiropā valdīs objektīvi kritēriji, kā arī savstarpējs konsenss kontinentam svarīgos jautājumos.

Abas puses runāja par Eiropas vienotās lauksaimniecības politiku, atzīmējot to, ka jaunās Eiropas jaunais izaicinājums šobrīd ir kopējas ārpolitikas veidošana. Abas puses bija vienisprātis: ja lauksaimniecības politikā kritēriji ir vienlīdz skaidri, tad Eiropas kopējā ārpolitikā līdz ar paplašināšanās procesu ir jābūt spertiem arī soļiem, kas noteiktu kopējās ārpolitikas principus. V.Vīķe-Freiberga un L.Millers uzsvēra, ka jaunajā Eiropā ikvienai balsij jābūt vienādi sadzirdamai. Runāts arī par to, kā abas valstis gatavojas referendumam par dalību ES. Prezidente pauda Latvijas ieinteresētību pārņemt Polijas pieredzi referenduma gatavošanā, tā kā Polijā tautas nobalsošana gaidāma jau šā gada jūnijā. Sarunā atzīmēts, ka viens no jutīgiem jautājumiem ir lauku attīstības perspektīvas. Abas puses bija vienisprātis, ka jāpanāk jauns stimuls lauku un reģionālajā attīstībā abās valstīs, lai arī cilvēki lauku reģionos justos droši par savu nākotni un par savām darba iespējām pēc valsts iestājas ES. L.Millers informēja par tām programmām Polijā, kas virzītas uz lauku vides dažādošanu un lauku biznesa vides uzlabošanu. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka arī Latvijā lauku reģionālā attīstība ir viens no tiem jautājumiem, kam tuvākajā laikā pievēršama visnopietnākā uzmanība.

Runājot par abu valstu sadarbību aizsardzībā, prezidente pauda pateicību par to, ka Polija turpina atbalstīt Latvijas NBS modernizāciju un ir gatava vienmēr nākt ar padomu šajā jomā. L.Millers atzīmēja, ka, ņemot vērā Latvijas drīzo dalību NATO, šī sadarbība kļūs vēl plašāka.

Pārrunāti arī abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumi, uzsverot tranzīta nozīmi Baltijas jūras valstu reģionā, kā arī šī reģiona sadarbība ar citiem kontinenta reģioniem.

Pēc tam V.Vīķe-Freiberga Polijas prezidenta lidmašīnā devās uz Gdiņu. Semirovices lidlaukā Latvijas prezidenti sveica vietējās pašvaldības pārstāvji. No aerodroma V.Vīķe-Freiberga devās uz Štuthofas koncentrācijas nometnes upuru piemiņas vietu “Nāves maršs”. Šeit viņa nolika ziedus pie K.Čakstes piemiņas vietas un aprunājās ar vietējās skolas skolēniem, kuri kopj šo vietu. Kopā ar bērniem V.Vīķe-Freiberga apmeklēja Kašubijas Kempas ciemata Kultūras un izglītības centru, kurā ir izveidota atsevišķa piemiņas istaba “Nāves marša” upuriem. Muzeja vadība pauda pateicību prezidentei, ka viņa izrādījusi interesi un apmeklējusi piemiņas vietu, kā arī lūdza prezidentes piekrišanu nodēvēt piemiņas istabu K.Čakstes vārdā. Prezidente Latvijas vārdā izteica pateicību muzejam, ka tas iemūžinājis arī K.Čakstes piemiņu, un atstāja muzejam vēsturnieku komisijas sagādātos materiālus par K.Čaksti un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai izdzīvojuši Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Pēc tam V.Vīķe-Freiberga nolika vainagu pie pieminekļa Gdiņas strādnieku 1970. gada decembra sacelšanās laikā nošautajiem poļu strādniekiem.

VVF21.JPG (30400 bytes) VVF22.JPG (24308 bytes)
Vaira Vīķe–Freiberga noliek ziedus pie Latvijas Centrālās padomes priekšsēža un pretošanās kustības vadītāja Konstantīna Čakstes piemiņas plāk-snes Štuthofas koncentrācijas nometnes upuru piemiņas vietā “Nāves maršs”.

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente tikās ar Gdiņas pilsētas amatpersonām. Atsevišķa tikšanās viņai bija ar Gdiņas pilsētas prezidentu Voicehu Ščureku un Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku. Prezidentes klātbūtnē Liepājas domes priekšsēdētājs un Gdiņas prezidents parakstīja abu pilsētu sadarbības līgumu.

Svinīgajā ceremonijā Liepājas mērs Uldis Sesks sacīja, ka Liepāja un Gdiņa savā ziņā ir dvīņumāsas, jo Gdiņa pirmoreiz vēsturē minēta pirms 750 gadiem un arī Liepāja šogad svin savu nozīmīgo 750 gadu jubileju. Līgums paredz plašu abu pilsētu sadarbību gan ekonomikā, gan kultūrā, tajā skaitā starp abu pilsētu katoļu baznīcām. Prezidente pauda prieku par to, ka divas pašvaldības ir kļuvušas par sadarbības partnerēm un, no šīs dienas nākotnē raugoties, izveidosies spēcīgi ekonomikas un mākslas sakari starp abām pilsētām. Prezidente sacīja, ka Gdiņā ierodas otro reizi, jo pirmā reizē – toreizējā Kotenhāfenē viņa bija, dodoties bēgļu gaitās, kur pirmais pieturas punkts pēc Liepājas bija tieši Gdiņa.

Pēc Gdiņas apskates Latvijas Valsts prezidente apmeklēja Polijas Kara flotes militāro bāzi, kur tikās ar Polijas Jūras spēku komandieri admirāli Rišardu Lukasiku un Kara flotes vadību. Sarunā jūras kara flotes vadība pastāstīja prezidentei, kā darbojas kara flote, kāds ir tās nodrošinājums un kā notiek iekļaušanās NATO kopējos pasākumos. Tika pausts gandarījums par to, ka Gdiņas Jūras akadēmija sākusi veiksmīgu studentu apmaiņu ar Latviju un šobrīd viens students no Daugavpils studē Gdiņas Jūras akadēmijā. Prezidente apmeklēja arī vienu no kara flotes kuģiem – “Kazimierz Plavski”, kas iekļaujas NATO spēkos.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidente un personas, kas viņu pavada, izbrauca uz Gdaņsku. Pilsētas Vecajā rātsnamā augsto viešņu sagaidīja Rātsnama muzeja direktors un Latvijas goda konsuls Gdaņskā Kšištofs Figels. Šeit, Gdaņskas Vecajā rātsnamā, Vaira Vīķe-Freiberga atklāja latviešu mākslas izstādi “Sieviete glezno sievieti’’.

VVF05.JPG (24197 bytes)Valsts vizīti noslēdza svinīga pieņemšana. No Gdaņskas Valsts prezidente naktī atgriezās Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Polijā

 

Par Polijas atbalstu

26. un 27. februārī Polijā notiekošās valsts vizītes laikā tiekoties ar Polijas vicepremjeru, infrastruktūras ministru Mareku Polu, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers aicināja Polijas pusi atbalstīt

VVF04.JPG (24832 bytes) VVF17.JPG (21309 bytes)
Latvijas valsts delegācija — Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners, NATO integrācijas izpilddirektors Raimonds Graube — sarunā ar Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vadīto delegāciju; dāvanu apmaiņas brīdī: Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs, Jolanta Kvasņevska, tulks un Aleksandrs Kvasņevskis; Polijas prezidenta rīkotajās vakariņās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

infrastruktūras projektu “Via Baltica” un “Rail Baltica” izvirzīšanu prioritāšu sarakstā, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piesaistīšanu projektos iesaistītajām valstīm. Premjerministru vietnieki apsprieda arī Latvijas un Polijas iespējamo sadarbību prāmju satiksmē.

Pēc tikšanās ar Ministru prezidenta biedru A. Šleseru Polijas infrastruktūras ministrs M. Pols solīja panākt “Via Baltica” un “Rail Baltica” projektu izvirzīšanu par prioritāti. “Tas ir svarīgi mūsu partnerattiecībām un integrācijai Eiropas Savienībā,” uzsvēra M. Pols.

Sarunas gaitā vicepremjeri pārrunāja arī iespējamo sadarbību prāmju līnijas izveidē starp Latviju un Poliju, lai atvieglotu autopārvadātāju satiksmi.

Valsts vizītē Ministru prezidenta biedrs tikās arī ar Polijas ekonomikas, darba un sociālo lietu ministru Ježiju Hausneru. Polijas puse interesējās par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem cūkkopības nozarē. Savukārt A.Šlesers lūdza Polijas pusi skaidri formulēt savu pozīciju jautājumā par muitas nodevas ieviešanu autopārvadātājiem par standarta degvielas tvertnēs esošo degvielu, kas pārsniedz Polijas Republikas muitas likumā noteiktās normas. Polijas ekonomikas ministrs pagaidām skaidru atbildi nevarēja sniegt, taču solīja to izdarīt tuvākajā laikā. A.Šlesers un J.Hausners pārrunāja abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas un Latvijas preču noieta veicināšanas iespējas Polijā.

Uzstājoties Latvijas-Polijas ekonomiskajos forumos Varšavā un Gdaņskā, A. Šlesers iepazīstināja klātesošos ar Latvijas valdības ekonomisko politiku un aicināja Polijas un Latvijas uzņēmējus uz aktīvāku sadarbību.

Ministru prezidenta biedra birojs

 

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Polijas biznesa forumā:

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa Polijas Tirdzniecības palātas Latvijas un Polijas biznesa forumā Varšavā 2003. gada 26. februārī

Prezident Kvasņevski! Ekselences!

Uzņēmēji, dāmas un kungi!

VVF06.JPG (21108 bytes)
Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Polijas iekšlietu un administrācijas viceministrs Ježi Mazureks pēc līguma parakstīšanas
VVF23.JPG (19681 bytes)
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga “Nāves marša” upuru piemiņas istabā sarunā ar muzeja vadītāju

Es pateicos jums visiem, kas piedalās šajā forumā, un sirsnīgi sveicu visus, kas vēlas veidot jaunas partnerattiecības un veicināt ciešāku ekonomisko sadarbību starp Poliju un Latviju.

Es vēlos arī pateikties Polijas tirdzniecības kamerai, Polijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju kamerai, Polijas Ārvalstu ieguldījumu aģentūrai un Latvijas Attīstības aģentūrai par sniegto palīdzību, lai šis biznesa forums kļūtu par realitāti. Es ceru, ka tas dos pozitīvu impulsu un palīdzēs gan Polijas, gan Latvijas uzņēmējiem veidot jaunas partnerattiecības un sekmēs ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm.

Latvija un Polija praktiski ir kaimiņvalstis. Tās abas atrodas Baltijas jūras reģionā, un katra valsts – gluži dabiski – ir ļoti ieinteresēta paplašināt savus eksporta tirgus šajā reģionā. Tie ir svarīgi iemesli, lai apzinātu jaunas iespējas ekonomiskai sadarbībai starp mūsu valstīm. Ļoti drīz Latvija un Polija kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz tam laikam mūsu valstīm strādāt un dzīvot kopīgā ekonomiskā telpā. Šai attīstībai būs ilgstoša un labvēlīga ietekme uz mūsu divpusējām ekonomiskām attiecībām un uz mūsu ekonomiskām attiecībām ar pārējām pasaules valstīm.

Ir arī sagaidāms, ka Latvija pievienosies Polijai kā NATO dalībvalsts 2004. gadā. Esmu pārliecināta, ka šis papildu faktors sekmēs stabilitāti, attīstību un biznesa izaugsmi šajā reģionā.

Ņemot vērā to, ka mūsu valstis atrodas Baltijas jūras reģionā un Poliju un Latviju saista stipras divpusējas saites, būtu vēlams sekmēt tādu kopīgu projektu īstenošanu kā Via Baltica ceļu tīkls, Rail Baltica un Baltijas elektroenerģijas loks. Šo projektu īstenošana radītu stipru pamatu vēl plašākai ekonomiskai sadarbībai starp mūsu valstīm. ES starpreģionu sadarbības iniciatīvas un programmas dod papildu iespējas sadarbības paplašināšanai.

Papildus mūsu oficiālajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām ir ļoti svarīgi veicināt personiskus kontaktus cilvēku starpā. Šodienas biznesa forums ir apstiprinājums tam, ka mēs atrodamies uz pareizā ceļa un ka abas puses ir ieinteresētas paplašināt sadarbību.

Pēdējos piecos gados ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Poliju ir pakāpeniski palielinājusies. Polija tagad veido apmēram četrus procentus no Latvijas ārējās tirdzniecības kopējā apjoma, kas nozīmē, ka Polija ir Latvijas trešā lielākā tirdzniecības partnere ES nākamo dalībvalstu starpā, tūlīt aiz mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.

Es gribētu minēt dažus pēdējos notikumus, kas attiecas uz Polijas un Latvijas ekonomisko sadarbību. 2001.gadā Polijas prezidenta Kvasņevska vizītes laikā Latvijā Rīgā notika Polijas gadatirgus, kurā piedalījās vairāk nekā 100 Polijas uzņēmumu. Vēlāk tajā pašā gadā Latvijas uzņēmumi, kas pārstāvēja tādus sektorus kā mašīnbūve, metālapstrāde, elektronika un instrumentu ražošana, kā goda viesi piedalījās 73.starptautiskajā investīciju gadatirgū Poznaņā, kur tika nodibināti ļoti daudzi savstarpēji kontakti.

Pagājušajā gadā Latvijā ieradās četras tirdzniecības misijas, kurās bija pārstāvēti mazie un vidējie Polijas uzņēmumi, kas meklēja sadarbības partnerus gandrīz visos ekonomikas sektoros.

Šie notikumi, kā arī lielās Latvijas uzņēmēju delegācijas piedalīšanās šajā forumā liecina par to, ka gan Polija, gan Latvija ir ļoti ieinteresēta paplašināt tirdzniecību starp mūsu valstīm. Es ceru, ka tuvākajā nākotnē Latvijas uzņēmēji samazinās Latvijas tirdzniecības deficītu tirdzniecībā ar Poliju, piedāvājot konkurētspējīgu produkciju un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī piedaloties savstarpēji izdevīgos sadarbības projektos.

VVF09.JPG (24301 bytes)
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Varšavas universitātes rektors Pjotrs Vengelskis
Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Dāmas un kungi!

Latvijas ekonomika strauji attīstās. Dažu pēdējo gadu laikā Latvija ir sasniegusi vienus no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstu starpā. 2001. gadā tika sasniegts iekšzemes kopprodukta pieaugums 7,7 procentu apmērā, kas pagājušajā gadā nedaudz samazinājās līdz 6 procentiem. Tuvākajā nākotnē pieauguma tempi turpinās palielināties, pārsniedzot 5 procentus.

Latvijā ir stabila ekonomiskā vide. Mūsu nacionālā valūta lats ir stabils kopš tā ieviešanas 1994. gadā. Pēdējos trīs gados ikgadējais inflācijas pieaugums ir saglabājies 2—3 procentu līmenī, kas ir starp zemākajiem rādītājiem ES nākamo dalībvalstu starpā.

Drošs apliecinājums Latvijas ekonomiskās attīstības iespējām ir investīciju pieaugums. Pēdējo septiņu gadu laikā ikgadējie investīciju pieauguma tempi manā valstī vidēji ir bijuši ap 19 procentu. Par investīciju vides stabilitāti Latvijā liecina arī jaunais A2 kredītreitings, kas Latvijai tika piešķirts pagājušā gada beigās.

Dāmas un kungi!

Latvijas nopietno interesi par ekonomisko attiecību ar Poliju intensificēšanu uzskatāmi demonstrē mūsu biznesa delegācijas dažādie locekļi, tai skaitā daži mūsu vadošo IT kompāniju pārstāvji, Latvijas banku pārstāvji, Liepājas ostas, transporta, loģistikas, mašīnbūves, pārtikas pārstrādes un citu uzņēmumu pārstāvji.

Esmu gandarīta, ka šīs vizītes laikā Latvijas uzņēmējiem ir iespēja tikties ar saviem Polijas kolēģiem Varšavā un Pomerānijas reģionā, kā arī iespēja viesoties vairākos svarīgos Polijas uzņēmumos, tai skaitā Varšavas biržā, Gdaņskas ostā, Gdiņas ostā, “Prokom” IT kompānijā un citos Polijas uzņēmumos.

Es ceru, ka šis forums palīdzēs radīt jaunas un izdevīgas sadarbības iespējas starp mūsu valstu uzņēmējiem un ka šis forums paliks atmiņā kā ievērojams notikums.

“LV” (Gunta Štrauhmane un Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis par godu Latvijas Valsts prezidentei:

Tosts valsts vakariņās Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Varšavā 2003.gada 26.februārī

Ļoti cienītā prezidentes kundze, augsti godātais Freiberga kungs, dāmas un kungi!

VVF13.JPG (17075 bytes)
VVF18.JPG (19136 bytes)
Svinīgajās vakariņās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis; Jolanta Kvasņevska un Vaira Vīķe–Freiberga

Mums ir ļoti patīkami Polijas zemē uzņemt Latvijas Republikas Valsts prezidenti ar kungu. Sirsnīgi sveicam jūs, prezidentes kundze, Varšavā, sveicam visus ciemiņus no Latvijas!

Polija un Latvija ir tuvi kaimiņi, partneri un draugi. Mūsu tautas vieno daudzi vēstures pavedieni un likteņu kopība, kas 20.gadsimtā kļuva īpaši izteiksmīga. Kopš 1918.gada ceļot mūsu neatkarību un vēlāk cīnoties ar naidīgā Ribentropa-Molotova pakta konsekvencēm, kā arī ar mums uzspiestajiem lielvalstu ierobežojumiem, nācās stāties pretī līdzīgiem izaicinājumiem. Mēs paturam atmiņā šos mūsu Eiropas daļas vēstures brīdinājumus un ņemam tos vērā arī mūsdienās, pieņemot stratēģiska mēroga lēmumus.

Šodien mums ir iemesli būt gandarītiem un priecīgiem. Mūsu valstis ir brīvas un neatkarīgas, mēs priecājamies par demokrātisko pārmaiņu augļiem, ekonomisko attīstību un pilsoniskās sabiedrības pieaugošo enerģiju. Tagad mūsu vēsturē tiek atvērta jauna sadaļa – stāvam uz Eiropas kopienas sliekšņa. Vēsturiskie lēmumi, kuri nesen tika pieņemti Eiropas Savienības valstu galotņu tikšanās laikā Kopenhāgenā, vainago mūsu daudzus gadus ilgos centienus un vienlaikus veido pamatu patiesi atklātai, drošai un vienotai Eiropai. Gribam arī ticēt, ka tā būs patiesi solidāra, bez mākslīga iedalījuma “vecajā” un “jaunajā” Eiropā, bez mēģinājumiem uzspiest paternālismu starptautiskajās attiecībās.

Ar lielu gandarījumu uzņemam NATO valstu valdību vadītāju Prāgas sanāksmē pieņemtos lēmumus. Polija sirsnīgi apsveic Latviju, kura ir septiņu uz aliansi ielūgto valstu vidū. Vienmēr esam atbalstījuši jūsu centienus un priecājamies par jūsu panākumiem. NATO paplašināšanās nozīmēs aukstā kara sadalījuma galīgu svītrošanu, kā arī Eiropas stabilitātes un drošības nostiprināšanu. Baltijas valstu ielūgums uz aliansi – tas ir drošs signāls, ka neviena valsts ārpus NATO nevar nospraust alianses apļa paplašināšanas robežas.

Mūsu valstis eiroatlantisko izvēli veic saspringtā starptautiskā situācijā. Terorisms ar tā starptautiskajām saiknēm ir liels apdraudējums mūsdienu pasaulei; bet situācija Irākā ir izaicinājums. Skaidri redzam, ka mūsdienās sava un globālā drošība bieži vien ir jāsargā arī ārpus savas valsts robežām. Visiem eiroatlantiskās saiknes dalībniekiem ir jāiesaistās tās attīstīšanā un stiprināšanā, ja nevēlamies, lai tiktu izputināti mūsu kopīgie Eiropas stabilitātes un paredzamās nākotnes sasniegumi. Brīdī, kad Latvija stāv uz NATO un ES sliekšņa, vēlos izteikt savu vislielāko cieņu jūsu, prezidentes kundze, personiskajiem nopelniem šajā jomā. Jūsu dzīves gājumā redzama milzīga konsekvence un patriotiska iesaistīšanās, kas apvienota ar pamatīgām zināšanām par mūsdienu pasauli. Prezidentes kundze, esmu mūsu daudzo sarunu un sadarbības iespaidā, kas ir tik vērtīga Polijas un Latvijas attiecībām, reģionālo un Eiropas izaicinājumu pieņemšanai.

Tieši Latvijas galvaspilsētā Rīgā man bija iespēja prezentēt ciešas sadarbības iniciatīvu starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas pieder pie NATO un ES struktūrām, un arī tām, kuras paliks ārpus tās struktūrām. Priecājos, ka nākamajā mēnesī Varšavā pirmoreiz tiksies to septiņpadsmit valstu pārstāvji, kuras ir ieinteresētas iesaistīties Rīgas iniciatīvā.

Lielu uzmanību pievēršam Polijas un Latvijas divpusējās sadarbības attīstībai. Prezidentes kundze, esam tikušies – un ne jau vienreiz vien – ar Polijas un Latvijas biznesa pārstāvjiem. Ticu, ka tirdzniecības apmaiņa starp mūsu valstīm, kas vēl joprojām ir nesamērojama ar mūsu potenciālajām iespējām, pieaugs. Ticu, ka tiks sākti jauni kopīgi pasākumi. Daudzsološas perspektīvas paveras Baltijas jūras reģionā, kas jau drīzumā kļūs gandrīz vai par Eiropas Savienības “iekšējo jūru”. Mums ir ļoti patīkami, ka rīt varēsim uzņemt jūs, prezidentes kundze, Gdiņā un Gdaņskā, Polijas galveno ostu pilsētās.

Skats no Baltijas jūras ir arī skatījums uz kopīgu mūsu tautu vēsturisko mantojumu. Mums rūp attīstīt šo garīgo saikni, sadarbību kultūras jomā un pastāvīgi pavairot sirsnīgus cilvēciskos kontaktus starp poļiem un latviešiem.

Prezidentes kundze, dāmas un kungi – es vēlos šo tostu uzsaukt par Latvijas Republikas prezidentes, viņas kunga un klātesošo ciemiņu no Latvijas veselību, par mūsu abu valstu veiksmi, par Polijas un Latvijas partnersadarbību un draudzību drošā Eiropā, kas apvienojas!

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!