• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sociālajiem jautājumiem Zemgales novadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.2003., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70221

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts budžeta projektu

Vēl šajā numurā

15.01.2003., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sociālajiem jautājumiem Zemgales novadā

9.janvārī īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks Tukumā un Vānē tikās ar sabiedriskās organizācijas “Dzīvesprieks” un Sociālās palīdzības koordinācijas centra (SPKC) vadītājiem un pārstāvjiem

Sociālās palīdzības koordinācijas centrā ministru sagaidīja Sarma Upesleja, centra direktore, centra darbinieki, Dzintra Mihailova, Tukuma rajona padomes sociālo lietu komitejas vadītāja un Lestenes padomes priekšsēdētāja, Velta Straupmane, Tukuma Nevalstisko organizāciju centra vadītāja, Kerstina Nordina, “Livslust” Zviedrijas fonda vadītāja, Rasa Hohmane, Tukuma pilsētas un rajona cukura diabēta biedrības vadītāja, un Agris Jaunkļaviņš, Tukuma rajona padomes izpilddirektors.

Centra darbinieki informēja ministru par savas iestādes darbību un sasniegumiem, kas ļāvuši tai kļūt par paraugorganizāciju valstī. Diskusijas dalībnieki atzina, ka sociālās palīdzības saņemšanā ļoti svarīga ir gan sociālās palīdzības sniedzēju, gan saņēmēju godprātība. Dzintra Mihailova uzsvēra, ka “sabiedrība jāmāca, lai tā varētu mainīties”, un ģimenēm ir nepieciešama kompleksa sociālā palīdzība.

Tukuma pilsētas un rajona cukura diabēta biedrības vadītāja Rasa Hohmane informēja par biedrības darbu. A.Baštikam tika iesniegta vēstule, kurā izklāstītas problēmas saistībā ar bērniem — diabēta slimniekiem, kā arī izteikts atbalsts Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības ierosinājumiem attiecībā uz normatīvajiem aktiem “Par sociālo atbalstu” un “Par invalīdu medicīnisko un sociālo palīdzību”.

Ministrs solīja par to informēt Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakciju un labklājības ministri Dagniju Staķi. R.Hohmane arī pastāstīja par iniciatīvu veidot kristīgu komūnu bērniem invalīdiem.

Tikšanās laikā notika viedokļu apmaiņa par bērniem bāreņiem un aizbildniecības tiesībām, kā arī ar tām saistītajiem sociālpsiholoģiskajiem aspektiem. Diskusijas dalībnieki atzina, ka ģimeņu bērnunamu institūcijas radīšana ir ļoti apsveicama, taču sabiedrībā pastāv psiholoģiskā barjera pret labvēlīgu attieksmi, kā arī varētu būt smagas problēmas ar bioloģisko vecāku materiālo ieinteresētību. Turklāt bāreņi pēc dzīves internātskolās, pansionātos un bērnunamos nav gatavi patstāvīgai dzīvei, tas īpaši skar bērnus no specializētajiem bērnunamiem.

Ministrs atzina, ka šobrīd diemžēl nav skaidri noteiktas kompetenču un atbildības robežas — kas, par ko un ciktāl valstī ir atbildīgs, kā arī trūkst savstarpējās atbildības. Līdz ar to visā sociālās palīdzības sistēmā rodas situācija, kad pastāv organizācijas, bet bērns vai ģimene, kurai ir nepieciešama palīdzība, nesaskaras ne ar vienu no palīdzības formām. Efektīvas sistēmas izveidei ir vajadzīgi saskaņoti likumi ar atbilstošu finansējumu. Tāpat A.Baštiks uzsvēra, ka finansējums nevar nākt tikai no valdības, jo tā var veidoties stagnācija, ir svarīgi rast līdzsvaru gan atbildībā, gan finansējumā.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka bezatbildīgiem vecākiem būtu finansiāli jāpiedalās bērna audzināšanā un aprūpē. Kā risinājums diskusijas dalībnieku vidū plaši tika atbalstīts piespiedu sabiedriskais darbs.

Sabiedriskajā organizācijā asociācijā “Dzīvesprieks” sarunā piedalījās arodapmācības centra direktors Edijs Pētersons un tā darbinieki, asociācijas “Dzīvesprieks” priekšsēdētāja Sarma Upesleja, priekšsēdētājas vietniece Lilita Postaža, kā arī valdes locekļi Kerstina Nordina (Zviedrija), Inete Ielīte un Jānis Buks (“Unilīzinga” direktors), “Oriflame” pārstāvis Normunds Roziņš, kā arī Vānes padomes priekšsēdētāja Vija Dembovska.

Sabiedriskā organizācija asociācija “Dzīvesprieks” dibināta kā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu apmācības centrs, kas ieguvis arī arodskolas statusu. Taču papildus arodizglītības apguvei jaunieši tiek gatavoti aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē.

Centra direktors E. Pētersons iepazīstināja viesus ar “Dzīvesprieka” filozofiju, apmācības iespējām un dzīves apstākļiem, noteikumiem un darbību. A.Baštiks uzsvēra nepieciešamību pēc alternatīvu bāreņu un bērnu no nelabvēlīgām ģimenēm aprūpes centru radīšanas, kas nodarbotos ar sociālo rehabilitāciju un profesionālo apmācību, atzīstot, ka “Dzīvesprieks” ir veiksmīgs piemērs. K.Nordina informēja, ka arī Zviedrijā vēl nav līdzīgas mācību iestādes un augstskolās, kur apmāca sociālos darbiniekus, jau tiekot stāstīts par “Dzīvesprieka” modeli.

Ministrs pateicās par uzaicinājumu apmeklēt asociāciju “Dzīvesprieks”, uzsverot cilvēku vīzijas un gribas svarīgumu lielu lietu paveikšanā. A.Baštiks informēja par bērnu un ģimenes lietu ministrijas veidošanās gaitu un stāstīja, ka arvien pieaug pārliecība, ka šāda ministrija Latvijā ir bijusi ļoti nepieciešama, ko pierāda daudzās sociālās problēmas, piemēram, dramatiska dzimstības samazināšanās, kas nozīmē papildu izmaksas mazos pagastos uz vienu skolēnu tuvākā perspektīvā un tagad dzimušajiem lielāku nodokļu slogu darba nespējas vecumā.

A.Baštiks informēja par galvenajiem jaunveidojamās ministrijas darbības virzieniem, morāles un vērtību kategorijām, lai popularizētu ideju par ģimeni ar bērniem kā sabiedrības pamatu. Lai ģimeni izvirzītu par valsts prioritāti, ir jānodrošina situācija, kurā dzīves līmenis ģimenē dramatiski nesamazinātos bērnu dēļ, uzsvēra ministrs. A.Baštiks informēja, ka LPP un tās frakcija Saeimā izstrādā likumprojektu, lai neapliekamo ienākumu minimumu 21 latu nepiemērotu tām personām, kurām nav apgādājamo, un naudas resursus pārdalītu starp ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus ir jāveicina ģimenēm draudzīga vides veidošana sabiedrībā, kuras patlaban Latvijā nav.

Ministrs uzsvēra, ka katram bērnam ir jāaug ģimenē, bet Latvijā joprojām ļoti liels bērnu skaits dzīvo ārpus tām. Tādēļ būtu jāstimulē alternatīvu risinājumu veidošanās, kur bērni varētu dzīvot kā ģimenē, piemēram, aizbildniecība, ģimenes bērnunami, nelielas organizācijas, kā “Dzīvesprieks”. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanā svarīgs faktors ir arī sievietes drošība par sevi un bērnu, kas ietver sevī virkni faktoru — darba algas lielums bērna kopšanas laikā, bērnu kopšanas institūciju pieejamība, bērnu kopšanas pabalsti uc.

Dita Sīle, Saeimas priekšsēdētāja biedra Ē.Jēkabsona palīdze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!