Jaunie laiki un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Vakar preses konferencē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes locekle Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkeviča Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 11. decembrī, notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotā preses konference, kurā piedalījās LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, viņa vietniece Līvija Marcinkeviča, vietnieks Egils Baldzēns un valdes locekle, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere.

P. Krīgers pastāstīja, ka arī arodbiedrībās ir sākušies jauni laiki, jo kongresā ir ievēlēta jauna vadība, jauna padome 67 cilvēku sastāvā, kas pārstāv 26 nozares. Padome 10. decembrī ievēlēja arī jaunu valdi 13 cilvēku sastāvā. Padomes sēdē ir pieņemtas divas rezolūcijas, kas pauž arodbiedrību vienotu nostāju jautājumos par valsts budžeta veidošanu un par darbinieku prasījumu apmierināšanu maksātnespējas gadījumā. Viena no arodbiedrības prioritātēm būs sabiedrības informēšana par LBAS darbu, jo, kā uzsvēra P. Krīgers, arodbiedrības dara labus darbus, par kuriem sabiedrība bieži paliek neinformēta.

L. Marcinkeviča pastāstīja, ka pirms sava jaunā amata viņa ir darbojusies Izglītības darbinieku arodbiedrībā, tā ka pieredze darbā ir liela. Kā vienu no risināmām problēmām L. Marcinkeviča minēja arodbiedrību samērā zemo prestižu sabiedrībā, kā arī to, ka cilvēki bieži ir neinformēti par arodbiedrību darbu. L. Marcinkeviča uzsvēra, ka ar visām iespējamām un arodbiedrībai pieejamām darba formām ir jāstiprina tās autoritāte gan savu biedru vidū, gan sabiedrībā kopumā. Ir jābūt ne tikai sadarbībai ar presi, bet arī jādomā, kā informāciju par arodbiedrības darbu padarīt pieejamu ikvienam tās biedram. Svarīgs darba virziens ir arodbiedrības biedru izglītošana viņu tiesību jautājumos. Viena lieta ir panākt darba ņēmējiem labvēlīgu likumu, otra — darba ņēmēju māka to izmantot. Lai padarītu arodbiedrību pieejamāku tās biedriem, katrā reģionā jābūt arodbiedrību nodaļām, kur cilvēki var vērsties gan pēc padoma, gan palīdzības, jo daudzi jautājumi ir jārisina uz vietām, nevis tikai Rīgā. LBAS ir laba starptautiskā sadarbība gan ar Skandināvijas valstīm, gan ar Vāciju, kas noteikti būtu attīstāma un turpināma.

E. Baldzēns sīkāk informēja par LBAS pieņemtajām rezolūcijām. Runājot par darbinieku prasījumu apmierināšanu darba devēju maksātnespējas gadījumā, LBAS ir atšķirīga nostāja no Darba devēju konfederācijas. LBAS uzskata, ka likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir obligāti jāstājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri. Ministru kabineta noteikumi Nr.308 un 310, kas regulē maksātnespējas gadījumus, vairs nebūs spēkā ar 2003. gada 1. janvāri. Līdz ar to, kā uzskata E. Baldzēns, izveidosies darbinieka tiesību tiesiskais pārrāvums, kas nav pieļaujams. LBAS uzskata, ja likums par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmuma bankrota gadījumā nestāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, tas radikāli pasliktinās strādājošo tiesības. E.Baldzēns uzsvēra, ka jau tagad situācija nav no labākajām, jo daudzu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku likumīgās tiesības nav apmierinātas kopš 1999. gada. LBAS uzskata, ka līdzās darba devēju maksājumiem darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā ir jābūt arī valsts finansiālai līdzdalībai, taču to nedrīkstētu darīt no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

Rezolūcijā par valsts budžeta veidošanu LBAS aicina Ministru kabinetu vēlreiz pārskatīt budžeta ieņēmumu zemās prognozes 2003. gadam. LBAS atzinīgi vērtē valdības pieņemto lēmumu 2003. gadā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi neaplikt zāles un medicīnas pakalpojumus, kā arī aicina valdību zālēm un Latvijā izdotajām mācību grāmatām noteikt 0% PVN likmi. Tāpat LBAS atzinīgi vērtē iecerēto algas paaugstinājumu medicīnas darbiniekiem, policistiem un tiesnešiem. LBAS cer uz konstruktīvu sadarbību ar valdību, uzsverot sociālā dialoga nozīmīgumu lēmumu pieņemšanā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore