Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu tauta zina, kāda vērtība ir brīvībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2002., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69155

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

10.12.2002., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu tauta zina, kāda vērtība ir brīvībai

6.decembrī notika koference par drošības politiku pēc Prāgas sammita

LATO2.JPG (23623 bytes)
Piektdien, 6.decembrī, konferences laikā: Konrāda Adenauera fonda pārstāvis Baltijas valstīs Jorks Dītrihs Nakmairs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Dagnija Stuķēna, LATO ģenerālsekretāre, — “LV”

6. decembrī Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) un Konrāda Adenauera fonds Rīgā rīkoja II starptautisko konferenci “Dienaskārtība pēc Prāgas: nākotnes sadarbības izredzes Austrumeiropā un Ziemeļeiropā” (Post Prague Agenda: Prospects for Cooperation in Eastern and Northern Europe). Tā ir jau otrā LATO starptautiskā konference, kuras mērķis ir rosināt diskusiju par NATO jautājumiem Latvijas un ārvalstu diplomātu, pētniecības institūtu un ekspertu vidū.

Galvenie jautājumi

Konferencē uzmanība tika pievērsta Prāgā iezīmētās NATO tālākas paplašināšanas procesa ietekmei uz Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un bijušās Padomju Savienības valstīm, ieskaitot Krieviju, Ukrainu un Gruziju. Konferences uzdevums bija atgādināt, ka Latvijai un pārējām NATO uzaicinājumu saņēmušajām valstīm ir jādomā par savu ieguldījumu transatlantiskās drošības stiprināšanā, un tas nozīmē arī dialoga veicināšanu ar jaunajiem un vecajiem NATO sabiedrotajiem un valstīm, kas tuvākajā laikā negatavojas iestāties NATO un ES.

Šo iniciatīvu apsveica daudzi bijušo padomju republiku pārstāvji, kas bija ieradušies pasākumā, norādot, ka to jau tagad var tulkot kā ieguldījumu tajos reģionos, kas vēl nav uzaicināti dalībai NATO, bet kas izteikuši vēlmi ciešāk sadarboties.

Konferences starptautiskā reprezentācija

Konferences atklāšanas uzrunu teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Apaļā galda diskusijās piedalījās arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un kolēģi no Baltijas valstīm — Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkēvičs un bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs. Kā LATO viesi piedalījās arī Karls Bilts, bijušais Zviedrijas premjerministrs, un Brūss Džeksons, ASV NATO komitejas vadītājs. Par dienaskārtību pēc Prāgas valstīs, kas vēl tik drīz varētu netikt uzņemtas NATO, diskutēja Boriss Tarasjuks, bijušais Ukrainas ārlietu ministrs; Andrejs Fjodorovs, Krievijas Ārlietu un aizsardzības politikas padomes politiskās programmas direktors, kā arī pārstāvji no Gruzijas un Baltkrievijas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neslēpa savu gandarījumu par NATO uzaicinājumu un atzina, ka Latvijas sapnis ir atgriezties turīgo valstu saimē un tas ir panākams ar valsts integrāciju ES un NATO institūcijās. Turklāt NATO un ES ir vienlīdzīgi viens otru neizslēdzoši mērķi. Tāpat prezidente norādīja, ka mēs esam nogājuši garu ceļu, lai saņemtu atzinību, cieņu un atzīšanu no NATO dalībvalstīm, un tiks darīts viss, lai atbilstu NATO izvirzītajiem kritērijiem dalībai aliansē.

Zviedrijas bijušais premjerministrs Karls Bilts prognozēja, ka 2004. gadā Latvija tiks uzņemta gan ES, gan NATO, bet pagaidām ir noiets tikai pusceļš līdz pilntiesīgai dalībai. Jautājumu par mūsu potenciālajiem ienaidniekiem NATO kontekstā Karls Bilts interpretēja filozofiski, norādot, ka pats lielākais ienaidnieks ir mūsu pašu attieksme pret pagātni un tā sastāv no mūsu vēsturiskajiem konfliktiem, kas ietekmē mūsu attieksmi pret pasaules kārtību. Nacionālās un etniskās domstarpības nav pazudušas, tās slēpj sevī potenciālas konflikta iespējas.

ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons savā prezentācijā norādīja uz stratēģiskajiem drošības un aizsardzības scenārijiem Eiropā un uz to, ka ģeopolitiski tie ietver Balkānu drošības sistēmu, Melnās jūras un Eiropas ziemeļaustrumu reģionu. Viņš bija pārliecināts, ka pēc 18 mēnešiem jaunās NATO uzaicinātās valstis parakstīs NATO līgumu. Tāpat viņš prognozēja, ka 2005. gadā NATO līgumu parakstīs arī Somija un Zviedrija. Uzrunā tika skarts arī kaimiņvalsts Baltkrievijas jautājums, kurā netiek īstenotas modernās Eiropas demokrātiskās vērtības. To viņš nodēvēja par “melno caurumu” Eiropas drošības kartē, kam ir iespējami trīs nākotnes scenāriji: pilna integrācija Eiropā, orientācija Krievijas virzienā un apvienošanās ar to vai pilnīga izolācija, tāpat kā tas vērojams Kaļiņingradas un Albānijas piemērā. Nepārsteidzoša, bet svarīga bija B. Džeksona atziņa par Latvijas integrācijas NATO fāzēm — vispirms Prāga, kam seko svinības, un tālāk jau substance jeb saturs.

Lielu interesi izpelnījās arī Andrejs Fjodorovs, par ko liecina arī pēc konferences publicētās intervijas gandrīz visos krieviski rakstošajos lielākajos izdevumos. Savā runā viņš uzsvēra, ka NATO identitātes meklējumi ir vainagojušies ar to, ka pašlaik tā ir kļuvusi nevis par aizsardzības organizāciju, bet gan par uzbrukuma aliansi, kas izmanto militārus līdzekļus arī darbībām ārpus tās robežām. Kritikai par alianses nākotnes lomu tika izmantoti arī argumenti, ka, kļūstot lielākai (pieaicinot jaunas dalībvalstis), tā kļūs arī vājāka. Turklāt jaunās dalībvalstis ir un ilgu laiku vēl būs tikai drošības patērētājas, nevis ieguldītājas. Krievijas dienaskārtībā par NATO viņš uzsvēra turpmākas sadarbības nostiprināšanu, par ko liecina arī kopīgie mērķi – cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Runājot par Baltijas dienaskārtību, eksperts norādīja, ka Baltijas dalība NATO neietekmēs divpusējās attiecības ar Krieviju un pilnīgi nepieņemama ir problēmu risināšana, izmantojot NATO politiskos līdzekļus. Analizējot Krievijas un Latvijas attiecības NATO kontekstā, A.Fjodorovs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi saglabāt un attīstīt labas attiecības ar Krieviju, tostarp arī ekonomiskajā sadarbībā, jo NATO dalība prasa finansiālus dalībvalstu ieguldījumus un Latvijas “bizness” atkarīgs arī no biznesa ar Krieviju.

A.Fjodorovs nobeigumā uzsvēra, ka Krievija nebloķēja un arī nebloķēs NATO paplašināšanās procesu. Skaidrs ir arī tas, ka Krievija vēl ilgu laiku nebūs NATO dalībvalsts.

Konferences vērtējums

Rīkotāji konferenci vērtēja kā izdevušos, uz to norāda ne tikai aktīvās diskusijas, kas pārsniedza programmā oficiāli norādīto noslēguma laiku, bet arī fakts, ka Baltkrievijas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu pārstāvjiem tika rīkotas divpusējās tikšanās ar Ārlietu un Aizsardzības ministriju un Saeimas institūciju pārstāvjiem. LATO plāno arī nākamgad rīkot līdzīgu starptautisku konferenci, jo daudz jautājumu par NATO un Latvijas dienaskārtību ir ne tikai sabiedrībā, bet arī diplomātu un ekspertu aprindās.

LATO4.JPG (22512 bytes) LATO3.JPG (20221 bytes)

Konferences laikā: LATO valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube; aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ASV NATO komitejas vadītājs Brūss Džeksons un bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts
Foto: Māris Kaparkalējs “LV”

Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidente, — konferencē

Ievadvārdi LATO un Konrāda Adenauera fonda konferencē Rīgā 2002. gada 6. decembrī

Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks būt kopā ar jums un sveikt visus LATO, Konrāda Adenauera fonda un Pasaules brīvo latviešu apvienības organizētās konferences dalībniekus. Ir pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš mēs tikāmies LATO dibināšanas sapulcē. Tolaik Latvija jau bija aktīvi sākusi sagatavošanās procesus tās integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē. Tolaik LATO tika dibināta, lai veicinātu Latvijas virzību uz NATO un lai izglītotu sabiedrību par pamatprincipiem un vērtībām, kuras vieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis.

Šis svarīgais darbs vēl ir jāturpina, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju saliedētu atbalstu valsts tālākajai integrācijai NATO aliansē. Šobrīd varam visi justies gandarīti par LATO panākumiem šī atbalsta veicināšanā. Izsaku cerību, ka mūsu kopējais sapnis par Latvijas atgriešanos Eiropas brīvo un turīgo valstu saimē īstenosies 2004. gadā līdz ar Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā.

Pirms divām nedēļām Prāgā NATO dalībvalstis pieņēma vēsturisku lēmumu uzaicināt Latviju un sešas citas agrākās nebrīvās valstis iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

Tā bija diena, ko Latvija un pārējās kandidātvalstis bija tik ilgi gaidījušas. Latvijai un tās kaimiņvalstīm Prāgā pieņemtais lēmums nozīmē starptautiskā taisnīguma principu rehabilitāciju. Tas nozīmē, ka ir darīts gals pēdējām Otrā pasaules kara sekām, kas sākās ar Molotova—Ribentropa pakta parakstīšanu 1939. gadā un amorālu Eiropas iedalījumu novecojušās „ietekmes sfērās“.

Mūsu tauta zina, kāda vērtība ir brīvībai un ko nozīmē to zaudēt. Tagad, 21. gadsimta sākumā, mēs esam ieguvuši pārliecību, ka mūs vairs neatstās ārpusē, kur mums draud ciešanas un netaisnība. Mēs esam atkal ieguvuši tiesības baudīt tādas pašas tiesības un uzņemties tādu pašu atbildību, ko NATO jau tik ilgu laiku aizstāv.

Latvija, Igaunija, Lietuva un četras pārējās kandidātvalstis ir nogājušas ilgu un grūtu ceļu, lai sasniegtu tām izrādīto atzinību un uzticību. Mēs esam pateicīgi NATO dalībvalstīm par ticību mums un ceram, ka nenotiks ratifikācijas procesa nevajadzīga aizkavēšana. Mēs pateicamies Savienoto Valstu prezidentam Bušam par viņa presoniski izteikto atbalstu mums Viļņā 23. novembrī. Mēs arī turpmāk darīsim visu nepieciešamo, lai izpildītu visas izvirzītās prasības uzņemšanai NATO. Un mēs dosim nozīmīgu ieguldījumu Ziemeļatlantijas alianses nostiprināšanā.

Es īpaši sveicu konferences dalībniekus, kas ieradušies no Ukrainas, Gruzijas un citām valstīm, kuras cenšas iet pa to pašu reformu ceļu, pa kādu esam gājuši mēs. Mēs atzinīgi vērtējam NATO atvērto durvju politiku un gatavību izskatīt citu pretendējošo valstu lūgumus tikt uzņemtām šajā organizācijā. Mēs palīdzēsim šīm valstīm īstenot to centienus tāpat kā NATO dalībvalstis palīdzēja mums.

Tieši pēc vienas nedēļas Latvija, Igaunija, Lietuva un septiņas citas valstis Kopenhāgenas sammitā cer saņemt oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Mēs iestāšanos NATO un ES vērtējam kā paralēlus un vienlīdz svarīgus procesus, lai uz mūsu kontinenta būtu drošība, stabilitāte un labklājība.

Dāmas un kungi!

Mūsu valstis ir daudz sasniegušas, ejot pa reformu ceļu, bet mums vēl ir garš ceļš ejams, lai sasniegtu tādu pašu dzīves līmeni kā mūsu Rietumu kaimiņvalstīs. Es ceru, ka šodienas starptautiskā konference par Latvijas un Eiropas nākotni NATO un ES palīdzēs saskatīt daudzus svarīgus jautājumus skaidrākā perspektīvā. Esmu pārliecināta, ka diskusijas šajā konferencē būs auglīgas un rosinošas, jo mēs kopīgi cenšamies īstenot mūsu sapni par stiprāku un vienotāku Eiropas kontinentu.

“LV“ (Gunta Štrauhmane)  neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!