Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongresā pieņemtie dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6886

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Nedrīkst pastāvēt pretnostatījums - pašvaldības un valsts"

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Pašvaldību savienība

Veids: rezolūcija

Pieņemts: 19.05.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongresā pieņemtie dokumenti

Rezolūcija par pašvaldību finansiālo situāciju un budžeta veidošanas pamatprincipiem

Pamatojoties uz Pasaules bankas pētījumu "Fiskālās decentralizācijas nostiprināšana un līdzsvarota attīstība", Latvijas pašvaldības veic tādas pašas funkcijas kā Ziemeļeiropas valstu pašvaldības (izņemot veselības aprūpi), taču Latvijas pašvaldību izdevumi procentos no IKP (10%) nesasniedz pusi no attiecīgās Ziemeļeiropas valstu daļas (25–33%). Tas norāda uz to, ka nepieciešams mainīt proporcijas starp valsts un pašvaldību budžetiem. Tomēr valsts politika vērsta uz pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanu un jaunu funkciju deleģēšanu bez finansējuma.

Tādēļ LPS 10.kongress aicina valdību:

• izstrādājot valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un fiskālo politiku 2001.–2003.gadam, paredzēt pašvaldību budžetu daļas pieaugumu publiskajā kopbudžetā;

• aprēķinot 2001.–2003.gada valsts budžetu, noteikt arī pašvaldībām tajos pašos termiņos kā ministrijām (nevis pēc tam) bāzes izdevumus: pašvaldību finansu nepieciešamību un valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam.

1. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli noteikt kā pašvaldību nodokļus;

2. Piešķirt dotāciju ieņēmumu bāzes palielināšanai pašvaldībām, kurām ieņēmumu prognoze 2000.gadā ir mazāka nekā 1999.gadā;

3. Kompensēt pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildi 2000.gadā;

4. Nodrošināt informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem un faktiski iekasētajām summām par iedzīvotāju ienākuma nodokli starp Valsts ieņēmumu dienestu un pašvaldībām;

5. Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikt, ka ik gadu visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta uz 1.jūliju;

6. Pilnveidot pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, kritērijus un to īpatsvaru vērtības, kas nodrošinātu katrai pašvaldībai pietiekamu finansējumu tās funkciju veikšanai;

7. Noteikt precīzu metodiku pašvaldību kopējās finansu nepieciešamības aprēķinam un to ievērot;

8. Pamatojoties uz "2001.–2003.gada budžeta izstrādāšanas koncepciju", paredzēt finansējumu izdevumiem, kurus nosaka pieņemtie tiesību akti;

9. Lai nodrošinātu nākamo apkures sezonu, paaugstināt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 2000.gadam par 15 milj.latu;

10. Nepieļaut mērķdotāciju samazinājumu pašvaldībām Valsts investīciju programmas ietvaros;

11. Veikt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", paredzot ieņēmumu sadali 40% — valsts pamatbudžetam un 60% — Autoceļu fondam. Kā arī turpmāk paredzēt minētās proporcijas pieaugumu par labu pašvaldību ceļu attīstībai;

12. Uzlabot akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanu.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par valsts pienākumu garantēt iztikas minimumu

Kopš neatkarības atjaunošanas palīdzība trūcīgajiem vienmēr ir bijusi pašvaldību prioritāte. Atraujot līdzekļus obligāto pastāvīgo funkciju veikšanai, pašvaldības vienmēr centās sniegt sociālo palīdzību savas teritorijas iedzīvotājiem.

Līdz 1994.gadam valsts dažādā veidā piedalījās pašvaldību sociālās palīdzības pasākumu līdzfinansēšanā. 1995.gadā tika pieņemts likums "Par sociālo palīdzību", kurā valsts apņēmās "izvērtēt katras personas — palīdzības pieprasītāja — materiālo un citu resursu iespējas un, ja nepieciešams, uzlabot šīs personas ekonomisko un sociālo stāvokli un garantēt tai ienākumus Ministru kabineta noteiktā minimuma līmenī". Vienlaikus ar šo deklaratīvo likumu valsts pārtrauca sociālās palīdzības līdzfinansēšanu un realizēja ikgadēju pašvaldību finansu samazināšanas politiku. Līdz ar to pašvaldību iespējas sociālās palīdzības jomā katru gadu samazinājās.

Pašlaik valdība nonākusi dilemmas priekšā. Pasaules banka nedod kredītus, ja valsts neapsolās garantēt saviem iedzīvotājiem cilvēcīgu iztikas minimumu. Šajos apstākļos Labklājības ministrija plāno izdarīt grozījumus likumā "Par sociālo palīdzību", nosakot šādu garantēto iztikas minimumu, bet neparedzot ne valsts finansējumu, ne arī valsts līdzfinansējumu.

Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību pārtraukt šādu attieksmi pret savas valsts iedzīvotājiem un izlemt:

• vai nu nodrošināt vienotam minimālajam iztikas standartam valsts finansējumu,

• vai nu atteikties no finansiāli nepamatotas unifikācijas iespējām un godīgi atzīt, ka palīdzība trūcīgajiem nav valdības prioritāte.

Latvijas pašvaldības savu iespēju robežās nekad neatteiksies no palīdzības trūcīgajiem, atrodot un īstenojot katras teritorijas iedzīvotājiem pieņemamākās palīdzības formas.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par izglītības reformu

Katra no valdībām savā deklarācijā ir pasludinājusi izglītību kā prioritāti, bet valsts politika izglītības reformā ir balstījusies uz atsevišķiem pasākumiem un sasteigtiem problēmu risinājumiem, kuri nav vērsti uz ilglaicīgu rezultātu.

Lauku skolas un bibliotēkas nav tikai izglītības iestādes, bet arī būtisks reģionālās attīstības instruments. Tās bieži pilda arī kultūras veicināšanas funkcijas. Arī pilsētu skolas daudzviet nespēj uzņemt lielāku skolēnu skaitu. Tāpēc jāatsakās no mazo skolu noliegšanas politikas.

Tādēļ kongress aicina

Ministru kabinetu :

1. Jebkuram izglītības reformas pasākumam nodrošināt pietiekamu finansējumu, zinātnisku pamatojumu un plašu sabiedrības atbalstu;

2. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību sākt darbu pie skolu, tajā skaitā lauku skolu, attīstības programmas;

3. Paredzēt 2000.gada valsts budžeta grozījumos papildu finansu līdzekļus pedagogu darba samaksas nodrošināšanai Ministru kabineta noteikumu Nr.73 izpildei;

4. Nodrošināt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā Izglītības likuma izpildei:

a) 2001.gada budžetā paredzēt pietiekamu finansējumu mācību iestādēm bērniem ar speciālām vajadzībām,

b) ar 2001.gada 1.janvāri turpināt internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu no valsts budžeta;

5. Izvērtēt "Pieaugušo izglītības" likuma nepieciešamību un rosināt Izglītības un zinātnes ministriju koordinēt šo darbu.

 

Izglītības un zinātnes ministriju :

1. Nodrošināt finansu aprēķinu caurspīdīgumu un noteikt pamatkritērijus finansējumam (pedagogu algām, interešu izglītībai, internātskolām un speciālām internātskolām);

2. Ierosināt grozījumus "Izglītības likumā", kas nodrošinātu ar 2001. gada 1.septembri obligātu 5–6 gadus veco bērnu apmācību, paredzot tam atbilstošu valsts finansējumu.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par situāciju laukos

Lai aizstāvētu savu tautu un valsti, 1991.gada janvārī laucinieki ar tehniku ieradās Rīgā, jo bija pārliecināti, ka atjaunotā Latvijas valsts aizstāvēs viņus.

Šodien valdība ir aizmirsusi, ka latviešu tauta dzīvo laukos. Par to liecina lauku autoceļu attīstības programmas pārtraukšana, bērnudārzu finansējuma pārlikšana uz pašvaldībām, centieni "optimizēt" mazās lauku skolas, centieni apvienot pagastus nevis ar mērķi uzlabot situāciju, bet lai samazinātu bēdīgā situācijā nonākušo pašvaldību skaitu.

Valdībai ir citas, šķietamas "prioritātes" — izkalpoties Briseles birokrātiem, dalīt vēl nesadalīto valsts mantu, veidot arvien jaunas centrālās pārvaldes struktūras, apmežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Lauku attīstības programmas, tai skaitā mazo uzņēmēju atbalstam, ir uzrakstītas uz papīra, bet nav īstenotas. Samazinās subsīdijas lauksaimniecībai un finansējums pagastu pašvaldībām. Tas noved pie vēl lielākas lauku atpalicības, jaunatne un ekonomiski aktīvie cilvēki laukus pamet.

Izvērtējot ieilgušo krīzi Latvijas laukos, kongress aicina valdību:

1. Apzināties, ka, novājinot laukus, ir apdraudēta mūsu valsts ilgtspējīgas pastāvēšanas iespēja;

2. Pildīt "Lauksaimniecības likumu", nodrošinot likumā paredzēto valsts atbalsta politiku;

3. Rūpēties, lai birokrātu radītie šķēršļi netraucētu Eiropas Savienības SAPARD programmas līdzekļiem nonākt laucinieku rīcībā;

4. Pārtraukt pašvaldībām piekrītošā nekustamā īpašuma nodokļa par meža zemēm samazināšanu;

5. Nekavējoties, jau 2001.gada budžeta projektā, palielināt pašvaldību daļu publiskajā kopbudžetā, samazinot izdevumus iedomātām "prioritātēm";

6. Nodrošināt lauku pašvaldībām iespējas patstāvīgi finansēt vai līdzfinansēt investīcijas izglītībā un publiskajā infrastruktūrā, veidojot nosacījumus saimniecisko aktivitāšu dažādošanai.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem

Atceroties

pirms 10 gadiem visas Latvijas pašvaldību deputātu Daugavas stadionā pausto gribu dzīvot brīvā demokrātiskā Latvijā, kas apliecināja tautas mandātu 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijai,

ievērojot

Eiropas vietējo pašvaldību hartas atziņu, ka "pilsoņu tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopēji visām Eiropas Padomes dalībvalstīm" un ka "šīs tiesības vistiešāk var realizēt vietējā līmenī",

izvērtējot

šī Latvijai saistošā starptautiskā līguma izpildes gaitu,

konstatējot,

sistemātisku hartas prasību pārkāpumu šādās jomās (iekavās norādīti attiecīgie hartas paragrāfi):

1. Pašvaldības princips nav atzīts Satversmē, lai arī nekas netraucē to izdarīt (2.pants);

2. Valsts iejaucas pašvaldību pilnvarās patstāvīgi noteikt savu funkciju veikšanas kārtību (4.panta 2.paragrāfs);

3. Valsts bieži pārkāpj pienākumu konsultēties ar pašvaldībām par jautājumiem, kas tieši uz tām attiecas (4.panta 6.paragrāfs);

4. Lemjot par pašvaldību teritoriju robežu izmaiņām, netiek veikti vietējie referendumi, lai arī nekas netraucē šādu referendumu veikšanu (5.panta 1.paragrāfs);

5. Ikgadējais pašvaldību finansu samazinājums neļauj:

a) nodrošināt pašvaldību darbiniekiem atbilstošus mācību un darba samaksas apstākļus (6.panta 2.paragrāfs),

b) nodrošināt darbiniekiem atbilstošu sociālo aizsardzību (7.panta 2.paragrāfs);

6. Valsts kontrolei dotas tiesības uzraudzīt pašvaldību finansu darbības lietderību, lai arī pieļaujama vienīgi likumības pārraudzība (8.panta 2.paragrāfs);

7. Pašvaldību finansu daļa publiskajā kopbudžetā nav proporcionāla tiem pienākumiem, kas pašvaldībām noteikti ar likumu (9.panta 2.paragrāfs);

8. Nav ieviesti vietējie nodokļi, kuru likmes pašvaldības varētu patstāvīgi noteikt likumā paredzētās robežās (9.panta 3.paragrāfs);

9. Pašvaldībām nav iespēju Satversmes tiesā apstrīdēt likumu neatbilstību starptautiskajiem līgumiem un Satversmei (11.pants),

nosodot to,

ka līdz šim ir īstenoti tikai divi no Eiropas vietējo un reģionālo varu kongresa 1998.gada rezolūcijā "Par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā" paustajiem ieteikumiem — izlabota nedemokrātiskā pašvaldību definīcija likumā "Par pašvaldībām" un trīs hartas paragrāfu ratifikācija, bet joprojām netiek ievēroti pārējie ieteikumi, Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongress aicina valdību:

1. Atcerēties, ka ceļš uz Eiropas Savienību un transatlantiskajām struktūrām nav atdalāms no demokrātijas un likuma varas atzīšanas;

2. Atcerēties, ka nevar pastāvēt likuma vara, ja netiek pildīti valstij saistoši starptautiskie līgumi;

3. Turpmāk likumdošanā un ikdienas praksē ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartu;

4. Pašvaldību attīstības interesēs pievienoties pēdējam Eiropas vietējo pašvaldību hartas neratificētajam paragrāfam (9.panta 8.paragrāfs) par pieeju nacionālajam kapitāla tirgum.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par valdības deklarāciju

Izvērtējot "Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību", var konstatēt vairākas pašvaldību attīstībai nelabvēlīgas tendences:

• pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumi valdības prioritāšu sarakstā nokrituši tik zemu kā nekad — attiecīgi uz 17. un 18.vietu;

• valdība ir atteikusies no pašvaldību reformas kā politiskā mērķa, tā vietā solot stiprināt centrālo un reģionālo birokrātiju;

• tiek piedāvāts stiprināt pārraudzības un revīzijas sistēmu, tā vietā lai stiprinātu pašvaldības finansiāli;

• tiek piedāvāts pārveidot pašvaldību brīvprātīgi izveidotās plānošanas reģionu attīstības aģentūras par valdības iestādēm.

Deklarācijā pausta apņemšanās veicināt arī vairākas pašvaldību attīstībai labvēlīgas tendences:

• palielināt pašvaldību lomu autoceļu tīkla pārvaldes modelī;

• nodrošināt lauku ceļu attīstības programmas izpildi;

• divu gadu laikā nodot profesionālās izglītības administrēšanu rajonu (reģionu) pašvaldībām;

• trīs gadu laikā nodrošināt visu publisko datu tīklu pieejamību katrai pašvaldībai;

• palielināt plānošanas reģionu resursus un iesaistīt plānošanas reģionus ES strukturālo fondu izmantošanā.

Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongress aicina valdību:

1. Atcerēties, ka pašvaldības ir galvenās pakalpojumu sniedzējas iedzīvotājiem;

2. Apzināties, ka bez stiprām pašvaldībām nekad nebūs stipras Latvijas valsts;

3. Atzīt pašvaldību sadarbību par līdzvērtīgu attīstības variantu pašvaldību brīvprātīgai apvienošanai.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rezolūcija par situāciju veselības aprūpē

Solot radīt valstī efektīvu, pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi, Latvijas valdība no 1997.gada uzsāka veselības aprūpes reformu, par kuras galveno sastāvdaļu kļuva veselības aprūpes finansu resursu izņemšana no pašvaldību budžetiem un to centralizācija Labklājības ministrijas pārziņā.

Reforma ir pamatota tikai tad, ja dod labumu cilvēkiem. Diemžēl jākonstatē, ka pacienti no šīs reformas labumu nav guvuši. Esošā situācija veselības aprūpē liedz iedzīvotājiem minimālāko medicīnisko pakalpojumu brīvu pieejamību, kam iemesls ir finansu līdzekļu samazinājums, sasteigta un haotiska primārās veselības aprūpes reforma, dārga un neefektīva finansu vadība.

Latvijas Pašvaldību savienība konstatē, ka no valsts budžeta iedalīto finansu resursu nepietiekamība, veselības aprūpes centralizācija, pašvaldību ietekmes iespēju samazināšana ir radījusi kritisku situāciju medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.

Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa:

1. Nekavējoties nodrošināt no valsts budžeta ekonomiski pamatotu un izmaksām atbilstošu veselības aprūpes finansējumu;

2. Decentralizēt veselības aizsardzības finansu vadību.

Liepājā 2000.gada 19.maijā LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!