Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Krīze izglītībā apdraud visas valsts nākotni". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6885

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongresā pieņemtie dokumenti

Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongresā pieņemtie dokumenti

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ligita Gintere, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja:

"Krīze izglītībā apdraud visas valsts nākotni"

Ziņojums Latvijas Pašvaldību savienības 10. kongresā Liepājā 2000. gada 19. maijā

Varētu teikt, ka ir iestājusies krīze izglītības sistēmā. Situācija ir nobriedusi pārmaiņām, pārmaiņas ir vajadzīgas pašos pamatos. Nepieciešams nopietns plāns šo pārmaiņu realizēšanai, ļoti nopietna attieksme un analīze pret pārmaiņām kopumā, jo izglītība un darbs ar bērniem ir pats pamats investīcijām valsts nākotnei. Valsts varai ir jābūt atbildīgai par izglītības un sociālo jautājumu risināšanu visā valstī.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komiteja šajā pārskata periodā ir daudz un nopietni strādājusi, ir notikušas kādas 10 komitejas sēdes, 4 reizes esam sarunās tikušies ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šajā laikā ir bijusi tendence samazināties pašvaldību kopējam budžetam, funkcijas pašvaldībām nāk klāt bez finansējuma. Visas neizdevīgās lietas, tajā skaitā sociālie jautājumi, izglītība un citi jautājumi, kas īsā laika posmā nenes peļņu, nodotas pašvaldībām.

Pirmais, par ko es gribētu uzsvērti runāt, ir finanses. Finansējums ir pārāk mazs visās jomās. No Izglītības likuma tiek ar grozījumiem svītrota obligātā 5—6 gadus veco bērnu pirmsskolas apmācība un bērnudārza audzinātāju mērķdotācija no valsts budžeta. Ir arī visiem zināmās problēmas ar skolotāju algām — naudas aprēķins ir par mazu, lai gada laikā norēķinātos ar pedagogiem. Ir nekavējoties jārisina problēmas, lai skolotājiem varētu samaksāt par viņu darbu. Otrs apskatāmais jautājums ir saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasludinātajām reformām. Ir izstrādāts izglītības sistēmas reformas plāns izmaksu efektivitātes paaugstināšanai. Ar LPS netika saskaņots jautājums par mācību gada pagarinājumu, bet mēs ar veiktajām aptaujām pašvaldībās pierādījām, ka mācību gada pagarinājums būtiski ietekmēs pašvaldību budžeta izdevumus, turklāt pagarinājumu noteikt budžeta gada vidū ir ne vien nevajadzīgi, bet mācību gada pagarinājums nav nepieciešams vispār. Varbūt jautājumu varētu risināt, efektīvāk izmantojot mācību gada laiku. Tāds ir arī vecāku viedoklis. Nākamais apskatāmais jautājums ir internātskolu finansēšanas kārtība. Šo jautājumu šobrīd risina darba grupa, kurā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas cilvēki, LPS darbinieki un internātskolu direktori. Šajā jomā nepieciešams izstrādāt kritērijus finansējumam, lai visas internātskolas saņemtu vienādu finansējumu, lai būtu pārskatāmi kritēriji, pēc kuriem noteikt, kas par ko tiek saņemts. Tāpat mēs uzskatām, ka ļoti nopietna problēma ir pieaugušo izglītība. Tā ir izglītība mūža garumā. Mūsu prasība ir — visai valdībai apzināt un novērtēt šī jautājuma ļoti svarīgo lomu valsts izglītības politikā, jo pašreiz nav likuma, kas regulētu šo jomu, bet tā projekts ir izstrādāts un ir jāpieņem Saeimā.

Svarīgi būtu atzīmēt arī lauku skolu programmas izstrādes nepieciešamību. Komiteja ir nonākusi pie secinājuma, ka šāda programma ir nepieciešama, jo visas reformas, pārmaiņas un finanses ir savstarpēji jākoordinē. Ja akli tiek īstenots princips, ka "nauda seko skolēnam", cieš mazās skolas. Tāpēc būtu nepieciešams strādāt, fiksējot jēdzienu "lauku skola", jo laukos skola nav tikai izglītības iestāde, bet ir arī kultūras centrs, sociālās spriedzes izlīdzinātājs, vienīgais kultūras un gaismas nesējs attiecīgajā teritorijā. Būtu neprāts lauku skolas masveidā likvidēt, bet varētu būt runa vienīgi par limita noteikšanu gan bērnu skaitam skolā, gan citiem aspektiem, kuri ir jāanalizē katrā teritorijā atsevišķi. Programmā varētu tikt iestrādāts jautājums par lauku skolu optimizēšanu un aktualizāciju vispār - kādai skolai ir jābūt arī skolēnu skaita, klašu skaita ziņā. Domāju, ka ar šo programmu tiktu atrisināta arī pilsētu skolu pārslogojuma problēma, lauku skolotāju atalgojuma problēmas, kad atalgojums kļūtu līdzvērtīgs ieguldītajam darbam.

Izglītības un zinātnes ministram novēlu drosmi, uzdrīkstēšanos un veiksmi darbā un kā LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja ceru uz ļoti veiksmīgu un auglīgu sadarbību.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Materiālus publicēšanai sagatavoja:

"LV" nozaru redaktores KRISTĪNE VALDNIECE un LIENA PILSĒTNIECE

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!