Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Valdības un pašvaldību prioritātes nav saskaņotas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6883

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:

"Valdības un pašvaldību prioritātes nav saskaņotas"

X1.JPG (10163 BYTES) Ziņojums Latvijas Pašvaldību savienības 10. kongresā Liepājā 2000. gada 19. maijā

Ir pagājuši desmit gadi kopš neatkarības atgūšanas, arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) šis ir desmitais kongress. 1990. gada 14.aprīlī Latvijas pašvaldības kopā ar visu tautu pulcējās Daugavas stadionā, lai izdarītu savu vēsturisko izvēli. Tas bija mūsu mandāts 4.maija balsojumam Saeimā un norādīja, ka mūsu ceļš ir Latvijas neatkarības atjaunošana. Domāju, ka reiz arī vēstures grāmatas liecinās par lielās sapulces nozīmīgumu un pašvaldību lielo nozīmi Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā.

Mūsu iekšējās diskusijās reizēm šķiet, ka kļūst arvien sliktāk. Taču Latvija turpina attīstīties, un latiņai vienmēr ir jābūt paceltai augstāk, nekā to konkrētā brīdī iespējams šķērsot. Jūs visi varat būt lepni par to, ko Latvijas pašvaldības ir sasniegušas pagājušajos desmit gados, ja salīdzinājums tiek izdarīts ar Austrumeiropu un citām valstīm. Daudzos jautājumos esam demokrātisko procesu priekšgalā. Visi cilvēki, kas reiz ir bijuši vai vēl arvien ir saistīti ar pašvaldību darbu, ir nopietni strādājuši. Jāsaka liels paldies viņiem, jo šobrīd latiņa nav jāpazemina, mums nav jākaunas par padarīto.

Kas tad ir paveikts? Likvidēta ir iekārta, kurā vispār nepastāvēja pašvaldības: tika atdalīta valsts, rajonu un vietējā vara, likvidējot padomisko hierarhijas piramīdu. Pašvaldību princips — tiesības un spēja patstāvīgi pārvaldīt nozīmīgu publisko lietu daļu — ir iestrādāts likumā "Par pašvaldībām" un likumā "Par pašvaldību budžetu". Ir īstenots arī subsidiaritātes princips — veiksmīgi privatizēta liela pašvaldību pakalpojumu daļa, izveidota finansu izlīdzināšanas sistēma. Attīstās arī sarunu sistēma starp pašvaldībām un valdību, izveidota vienota pašvaldību savienība, neatkarīga pašvaldību mācību sistēma. Tiek izdots LPS žurnāls "Logs". Vēl varētu minēt komiteju sistēmas attīstību LPS viedokļa saskaņošanai, izstrādātās Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas un Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas un Pašvaldību darbinieku asociācijas izveidošanu. Tiek sniegtas konsultācijas pašvaldībām, ir izveidoti reģionālie informācijas centri. Protams, nav iespējams nosaukt visus padarītos darbus, taču minēju būtiskākos.

Vissmagākais ir jautājums par pašvaldību finansējumu, jo finanses šobrīd nav sabalansētas ar veicamajām funkcijām — pienākumu ir palicis vairāk, naudas mazāk. Ja Latvijas valsts atklāti atzītu, ka Latvijas pašvaldības ir tās, uz kuru rēķina tika stabilizēts Latvijas valsts budžets, un atzītu, ka pašvaldību problēmām tiks pievērsta lielāka uzmanība turpmāk, pašvaldības saprastu valsts attieksmi. Cerams, ka atklāts dialogs par šiem jautājumiem kādreiz notiks un mēs pāriesim citā attiecību kvalitātē. Galvenais, ka reformas Latvijā notiek, šajos procesos iesaistot sabiedrību, tās ir demokrātiskas, dominē brīvprātīgi lēmumi. Latvijā nav izdevušās reformas, kurās valdībai ir bijusi iespēja uzspiest jautājumu risinājumus "no augšas". Tas, protams, ir sarežģīti — saskaņot viedokļus dažādos līmeņos, tam nepieciešams ilgāks laika periods, taču pašvaldībām ir liela nozīme politiskajā sistēmā. Iedzīvotāju uzticības vērtējums pašvaldībām pēdējos gados ir vienmēr stabili apsteidzis Ministru kabineta un Saeimas vērtējumu, jo pašvaldības ir atklāti paudušas savu nostāju iedzīvotājiem un argumentēti pārliecinājušas par savu uzskatu un reformu ieviešanas nepieciešamību un pareizību. Galvenais uzdevums politiķiem un valdībai šobrīd būtu uzticības atgūšana sabiedrības acīs.

Pārejot pie iepriekšējā gada aktuālākajiem jautājumiem, ir redzami sasniegumi. Kā pirmo minēšu faktu, ka premjerministrs ir "mūsējais" — cilvēks ar darba pieredzi pašvaldībā. Cerams, ka nākotnē visi politiķi vispirms iegūs darba pieredzi nevalstiskajās organizācijās, tad pašvaldībās, līdz nonāks lielajā politikā, lai varētu izmantot uzkrāto pieredzi lēmumu pieņemšanā. Labi ir tas, ka valdībai neizdevās iecelt prefektus reģionos, jo ideja par brīvprātīgu pašvaldību sadarbību kā alternatīvu brīvprātīgai apvienošanai gūst arvien lielāku atbalstu. Valdība sākusi vienotās pašvaldību informācijas sistēmas atbalstīšanu, stabilizēsies dialogs ar Finansu ministriju, palielinājusies pašvaldību loma budžeta plānošanā. Ja mēs arī turpmāk spēsim rast vienošanos ar Finansu ministriju attiecībā uz reformām un to skaidri definētu finansējumu, tad mērķis būs sasniegts un ieguvēji šajā procesā būs visi. Attīstās plānošanas reģioni, un lielākais panākums ir plānošanas reģionu iesaistīšana sarunās par Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālo fondu līdzekļu izmantošanu reģionu attīstībai. Noteicošajiem šo līdzekļu pārraudzīšanā, administrēšanā, izlietošanā ir jābūt reģioniem, nevis valstij. Reizē tā būs iespēja pierādīt, ka reģionos strādā spējīgi cilvēki, kas var uzņemties atbildību par efektīvu līdzekļu izmantošanu. Vēl kā sasniegums jāmin tas, ka panākta LPS un plānošanas reģionu līdzdalība Nacionālā attīstības plāna izstrādē, kas veicinās valsts vispusīgu attīstību, nevis būs dažādu sektorālo plānu sakopojums.

Ja runājam par zaudējumiem, tad diemžēl jāsecina, ka 114 pašvaldībām šogad ir mazāks budžets nekā pagājušajā gadā. Visvairāk uztrauc tendences, kas pamanāmas valsts pieejā budžeta jautājumos vispār. Tika pārtraukta arī lauku ceļu attīstības programmas finansēšana, bet vajadzētu atjaunot ceļu kā pamatinfrastruktūru Latvijā. Par zaudējumiem ir jāuzskata arī dubultstandarts mežu zemes kadastrālās vērtības noteikšanā, "samazinot" valsts mežu vērtību, tāpat aizņēmuma "limita" samazinājums pašvaldībām, kur gan sadarbībā ar Finansu ministriju tiek meklēts objektīvs un saprātīgs risinājums. Ir jau saprotams, ka valstij ir stingra fiskālā politika, bet investīcijas ir jāiegulda infrastruktūras attīstībā, ko nevar izdarīt bez aizņēmumu nodrošināšanas pašvaldībām. Ir iestājusies krīze veselības aprūpē, un ir redzams, ka sevišķi jau laukos veselības aprūpes sistēma no pacienta viedokļa strādā neefektīvi. Finansu centralizācija šajā jomā mērķi nav sasniegusi. Arī izglītības sistēmā iestājusies krīze, un, ja internātskolas ar 1. janvāri nākamajā gadā tiks nodotas pašvaldībām bez finansu resursu piešķiršanas, domāju, ka pašvaldības nespēs nodrošināt šo skolu darbību, un skolas tiks slēgtas. Pastāv arī reāli draudi kārtējai apkures sezonai, un savstarpējie norēķini vairākās pašvaldībās kļuvuši tik ievērojami, ka grauj finansu sistēmu un sanaido pašvaldības savā starpā.

Ir pieņemta jaunā valdības deklarācija, kurā solīts neīstenot straujas un nepārdomātas reformas. Tomēr uztraucošs ir faktors, ka pašvaldību un reģionālā attīstība nokļuvušas prioritāšu saraksta pašās beigās. Uztrauc arī atbildība par reformām un pašvaldībām — to uzņemsies īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. Cerams, ka reformu vadība netiks zaudēta, jo inerces dēļ tās var turpināties nekontrolējamā virzienā. Salīdzinot valdības noteiktās prioritātes ar pašvaldību prioritātēm, nākas secināt, ka tās ir ļoti atšķirīgas. Valdībai primārā ir privatizācija, aizsardzības jautājumi, policijas un cietumu nodrošināšana, tieslietas, valsts pārvalde, un tikai tad seko izglītība, veselība un reģionālā attīstība. Politika kopumā ir orientēta uz virzību Eiropas Savienībā, kuras prioritātes arī orientētas uz institūcijām un birokrātiju. Pašvaldību prioritātes orientētas tieši uz cilvēka vajadzībām — teritorijas attīstība, kultūra, izglītība, veselība, sociālā palīdzība, ceļu attīstība, atbalsts uzņēmējdarbībai, komunālā saimniecība. Neuzskatu, ka privatizācija ir mērķis, tas ir līdzeklis, taču šobrīd valsts politika privatizāciju ir izvirzījusi par mērķi. Ja reģionālā attīstība kā prioritāte tiktu īstenota privatizācijas vietā, varētu prognozēt ļoti strauju valsts attīstību. Ir svarīgi atšķirt mērķus no līdzekļiem. Mūsu mērķis ir cilvēku labklājība Eiropas Savienības līmenī. Tātad viens no līdzekļiem ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Nosakot nacionālo pozīciju sarunu gaitā par iestāšanos ES, nav pieļaujama pašvaldību viedokļu, vietējo un reģionālo interešu ignorēšana. Nepieciešama plaša sabiedrības iesaistīšana pozīcijas formulēšanas procesā, lai sabiedrībai nebūtu iemesla to referendumā par iestāšanos ES noraidīt.

Tāpat nepieciešams attīstīt dialogu ar valdību un partijām par tādiem jautājumiem kā mazo skolu attīstības programma, kurā noteikti ir ieinteresētas visas pagastu un pilsētu pašvaldības, lauku ceļu attīstības programmas atjaunošana, pilsētu infrastruktūras attīstības programma, sevišķi mazo pilsētu attīstības programma. Nepieciešama arī pašvaldību informatizācijas sistēmas pilnveidošana, ko jau minēju iepriekš, pašvaldību nodokļu sakārtošana— informēšana, diferenciācija likumā pieļaujamās robežās, finansu decentralizācija, ES pirmsstrukturālo un strukturālo fondu izmantošana reģionos. Ar šo līdzekļu izmantošanu ir jāpierāda pašiem sev, sabiedrībai, valstij un ES, ka esam spējīgi šos līdzekļus saprātīgi, precīzi, kompetenti izmantot. Nepieciešams izveidot arī tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, noteikt to funkcijas un resursus, jo ne tikai es uzskatu, ka tas ir vienīgais risinājums valsts attīstībai. Ir jāattīsta pašvaldību sadarbības apvienības, jāapsver novadu izveidošanas iespējas. Varētu pie dialogā ietveramajiem jautājumiem minēt arī veselības aprūpi un sociālo palīdzību.

Gribētos vēl atzīmēt LPS attīstības problēmas, bet iezīmēšu tikai nelielas nepieciešamās izmaiņas, jo nākamajā gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, līdz ar ko gaidāmas arī izmaiņas LPS vadības sastāvā, un tādējādi tiks nosprausti mērķi nākamajai četrgadei. Šobrīd jāuzsver, ka LPS attīstībai nepieciešama politiskās sistēmas saistība ar pašvaldību vēlēšanu sistēmu, pašvaldību arodbiedrību attīstības veicināšana, Izpilddirektoru asociācijas attīstības veicināšana, pašvaldību mācību un izglītības veicināšana, labās pieredzes apkopošana un izplatīšana, LPS dalībnieku informētības uzlabošana, komiteju sistēmas nodrošināšana, sarunu sistēmas tālākā attīstība, līdzdalība Eiropas procesos un sadarbības stiprināšana ar Pašvaldību lietu pārvaldi. Nobeigumā gribētu izteikt ierosinājumu sanākt kopā ne tikai kongresā, bet īpašā konferencē, jo ir pagājuši desmit gadi, kopš pašvaldības ir atsākušas darboties Latvijā. Aicinu sasaukt šādu konferenci decembrī, kad mēs varētu izvērtēt 10 gadu pieredzi kopš pašvaldību atjaunošanas Latvijā un apspriest pašvaldību tālākās attīstības iespējas un nākotni. Tāpat gribētu, lai šī kongresa moto: "Pašvaldības un valdība iedzīvotājiem" būtu mūsu dialoga pamatā starp valdību un pašvaldībām laika periodā līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām un šī pati valdība sagaidītu arī nākamo LPS kongresu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!