Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Spēcīgas pašvaldības ir arī valsts finansu stabilitātes garants". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6881

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Valdības un pašvaldību prioritātes nav saskaņotas"

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Gundars Bērziņš, finansu ministrs:

"Spēcīgas pašvaldības ir arī valsts finansu stabilitātes garants"

X4.JPG (10080 BYTES) Uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 10.kongresā Liepājā 2000.gada 19.maijā

— Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress notiek vienā laikā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku gada sanāksmi Rīgā, tāpēc nebija viegli atrast laiku, lai pabūtu Liepājā. Uzskatu šo kongresu par ļoti svarīgu, un man ir prieks, ka jau iepriekšējās valdības laikā ir sākts veidot konstruktīvu dialogu starp pašvaldībām un Finansu ministriju. Cik manos spēkos, centīšos uz savstarpējās cieņas balstīto sarunu turpināt un attīstīt tālāk.

Turpmāk par konkrētām lietām. Ir sākusi strādāt jaunā valdība, kas jau vairākkārt apliecinājusi, ka būtiska tās darba iezīme būs konservatīvas finansu politikas turpināšana. Valsts ekonomikā ir sākusies atveseļošanās, tas rada vēlmi sakārtot citas tautsaimniecības nozares, kas kopumā ir svarīgi valsts attīstībai, taču finansu sektora stabilitātes saglabāšana ir īpaši svarīga. Nedaudz par valdības deklarācijā plānoto. Fiskālais deficīts 2000.gadā paredzēts 2 procenti, 2001.gadā — 1 procents, inflācija — 2 līdz 4 procentu robežās. Turpmākajos gados iecerēts veidot bezdeficīta budžetu, pat budžetu ar deficītu, tādējādi veidojot rezerves fondu kritiskām situācijām. Iekšzemes kopprodukta pieaugums plānots no 5 līdz 7 procentiem, tekošā konta deficīta samazināšana — līdz 5 procentiem 2002.gadā.

Šo rādītāju izpilde prasa no valdības stingru finansu politikas realizāciju, kas diemžēl tuvākajos gados neparedz ievērojamu valsts budžeta līdzekļu izdevumu palielinājumu. Šī konsekventā finansu politika attiecas arī uz pašvaldību izdevumu bāzes plānošanu. Valdība ir apņēmusies maksimāli racionalizēt budžeta izdevumus, ierobežojot nelietderīgās izmaksas un novēršot dažādu valsts funkciju dublēšanos. Lēmumu par valsts mērķdotāciju pašvaldībām valsts investīciju programmas ietvaros 2001.gadam valdība paredzējusi izskatīt 30.maijā. Strauju naudas līdzekļu pieaugumu šobrīd nevaru solīt. Valsts dotācijas apjoms finansu izlīdzināšanas fondā tiek plānots 6,9 miljoni latu, administratīvi teritoriālās reformas realizācijai — 600 tūkstoši latu, tas ir, ne mazāk kā 2000.gadā.

Stabilitāte nepieciešama arī nodokļu ieņēmumos, tāpēc varu droši apgalvot, ka nodokļu likumdošanā nav plānotas tādas izmaiņas, kas varētu ietekmēt pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi. Ražošanā paredzēts turpināt sociālā nodokļa samazināšanu par vienu procentu, tādējādi sekmējot uzņēmēju attīstību. Ceru, ka nebūs nepieciešamības palielināt nodokļus, bet, ja arī būs, tad tas skars tikai patēriņa sektoru. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2001.gadam tiek plānoti 201,5 miljonu latu apjomā, kas ir par 7,7 procentiem vairāk nekā šogad. Varu apsolīt, ka arī turpmāk valdība ar valsts budžeta ieņēmumiem garantēs katrai pašvaldībai plānotās prognozes izpildi. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes tiek plānotas ar nelielu pieaugumu — 35,7 miljoniem latu. Lai neveidotos situācija, kāda bija vērojama šogad, kad atsevišķām pašvaldībām pēc budžeta apstiprināšanas tika precizēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, nemainot nekustamā īpašuma nodokļa kopapjomu valstī, kā rezultātā tas pieauga par 300 tūkstošiem latu, bet vienlaikus atsevišķām pašvaldībām samazināja ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa kopumā par 1,7 miljoniem latu, Finansu ministrija kopā ar Pašvaldību savienību ir vienojusies ar Valsts zemes dienestu par grozījumu sagatavošanu Ministru kabineta noteikumos, kas regulē zemes kadastrālās vērtības noteikšanu pilsētās. Tie paredzēs, ka turpmāk zemes vērtības zonējumi tiks apstiprināti līdz kārtējā gada 15 maijam, lai līdz 15.jūlijam aktualizēto informāciju par zemes vērtību varētu iestrādāt nekustamā īpašuma nodokļa prognozē un ņemt vērā pašvaldību finansu izlīdzināšanā. Ir domāts arī par nepieciešamību nekustamā īpašuma nodoklim piešķirt pašvaldību nodokļa statusu, konkrēti to plānots izdarīt 2002.gadā.

Papildus tam valdība iecerējusi uzlabot nodokļu iekasēšanu. Šajā sakarībā gribētu atsevišķi pieskarties jautājumam par akcīzes nodokli degvielai. Pirmkārt, uzskatu, ka šo nodokli nedrīkst palielināt. Otrkārt, jau šajās dienās man ir plānota tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas finansu ministriem, 1. un 2.jūnijā ar Baltijas valstu finansu ministriem. Šajās sarunās iecerēts virzīt uz priekšu jautājumu par vienotas akcīzes nodokļa politikas veidošanu. Ja netiks panākta nekāda vienošanās un turpināsies pašreizējā situācija, kad blakusvalstīs akcīzes nodoklis degvielai ir daudz zemāks, tad būs skaidrs, ka esam konkurenti ar kaimiņvalstīm. Esmu jau licis veikt aprēķinus iespējamai degvielas akcīzes nodokļa samazināšanai, kas varētu palielināt mūsu nodokļa ieņēmumu bāzi. Latvijā šobrīd ir dārgākā degviela Baltijas valstīs, visi, kas var, to pilda kaimiņzemēs, tāpēc problēmai ir jāmeklē risinājums. Ja kopēja valoda netiks rasta, Baltijas valstis kļūs konkurentes un Latvija, kā jau biznesā, meklēs sev izdevīgākos variantus. To, ka akcīzes nodokļa samazinājums varētu palielināt nodokļa ieņēmumu bāzi, pierāda fakts, ka abi šogad samazinātie nodokļi ir devuši lielākus fiskālos ieņēmumus nekā pagājušajā gadā.

Vēl kāda lieta. Liepājas mērs šodien teica, ka Ceļu fondā trūkst 43 procentu no plānotā ieņēmuma. Man rodas jautājums — kā Liepājā var trūkt 43 procentu, ja kopumā valstī Ceļu fondā trūkst 7 procentu? Līdzšinējā prakse liecina, ka trūkst informācijas, cik liela daļa akcīzes nodokļa degvielai tiek pārskaitīta Ceļu fondā. Šajā jomā ir sākta sakārtošana, Valsts ieņēmumu dienestam ir uzdots apkopot informāciju par akcīzes nodokļa pārskaitījumiem katru nedēļu, un šī informācija tiks sniegta arī pašvaldībām. Nenoliedzams ir fakts, ka kaut kur pa ceļam nauda pazūd — kā gan citādi izskaidrot faktu, ka valstij nav ieskaitīti 7 procenti, bet Liepājai jau veseli četrdesmit. Man bija arī ļoti stingra saruna ar Valsts ieņēmumu dienestu un muitu par akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes izpildi. Likumā ir noteikts, ka no akcīzes nodokļa degvielai Ceļu fondā tiek pārskaitīti 50 procenti, tāpat ir fiksēts kontrolskaitlis, cik lielam tam ir jābūt. Analīze uzrāda pārsteidzošus faktus — benzīna patēriņš valstī gada 1.ceturksnī ir samazinājies par 38,1 procentu. Tas liecina par milzīgajiem degvielas kontrabandas apmēriem, jo reāli šāds samazinājums nav iespējams. No otras puses, skaitļi liecina, ka Latvija ir kļuvusi par degvielas lielražotājvalsti — degvielas ražošanas un sajaukšanas apjomi pieauguši par 58 procentiem, bez tam tikai trešdaļa no saražotā paliek mūsu valstī, divas trešdaļas tiek eksportētas. Tas viss tikai liecina par lielas riska zonas esamību, kurā notiek blēdības, kas noteikti ir jāatmasko. Skaidri un gaiši esmu pateicis Valsts ieņēmumu dienestam — mēs esam atbildīgi par nodokļu ieņēmumu izpildi, ne uz viena cita pleciem mēs to nevarēsim novelt, tāpēc gadījumā, ja gada beigās nodokļu prognoze nebūs izpildīta, par trūkstošo summu tiks samazināts Valsts ieņēmumu dienesta finansējums, nauda tiks atdota ceļiem.

Tāpat gribu pieskarties tēmai, par ko daudzi politiķi nelabprāt runā, — pašvaldību un administratīvi teritoriālā reforma. Tādi neatrisināti jautājumi kā iespējamais pirmā līmeņa pašvaldību mērogs un tām deleģētās funkcijas kavē vairāku citu reformu īstenošanu — gan izglītības un nodarbinātības problēmu risinājumu, gan investīciju plūsmas piesaisti. Mans viedoklis — beidzot ir jānosaka stingri kritēriji pašvaldību reformai un tie arī konsekventi jāīsteno. Protams, es neloloju cerības par ātru reformas gaitu, tomēr kritērijiem būtu vienreiz jābūt skaidriem.

Tiekoties ar Pašvaldību savienības priekšsēdi, esmu sapratis, cik daudz Pašvaldību savienībai nozīmē ēka Rīgā, Mazajā Pils ielā 1. Šī ēka ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pamatkapitālā, bet esmu izdevis rīkojumu par tās bezatlīdzības nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai. Nobeigumā gribētu vēlreiz atkārtot, ka jau iepriekšējās valdības laikā starp Finansu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir sākts uz savstarpējas cieņas principiem balstīts konstruktīvs dialogs, ko visiem spēkiem centīšos uzturēt un veicināt. Mana pārliecība ir — spēcīgas pašvaldības ir visas valsts, arī tās finansu sistēmas, stabilitātes garants, tāpēc mūsu kopējais uzdevums ir nodrošināt to attīstību.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

Gundars Bērziņš, finansu ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāds ir jūsu viedoklis par Pašvaldību savienības kongresa rezolūcijā iekļauto pārmetumu valdībai, ka tās politika ir vērsta uz pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanu un funkciju nodošanu pašvaldībām bez attiecīga līdzfinansējuma. Cik pelnīti ir šie vārdi, un kādi varētu būt iemesli to izskanēšanai?

— Man grūti spriest, kāpēc tapis šāds rezolūcijas teksts, bet es esmu ticies ar Pašvaldību savienības priekšsēdi Jaunsleiņa kungu, un mēs vienojāmies par to lietu risināšanu, kuras objektīvi var atrisināt. Pašvaldībām ir arī jāanalizē finansu sadalījums, tad kļūst redzams, kur finansējums tiek palielināts. Finansējums ir palielināts sociālajai sfērai, labklājības budžets ir 809 miljoni latu. Ja tas tiek uztverts tikai kā valsts budžeta īpatsvara palielinājums bez piesaistes pašvaldībām, tad to var saprast arī kā samazinājumu. Tāpat jautājums par pašvaldībām nodotajiem nodokļiem. Piekrītu, ka pietiekami labi nav risināts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa nodošanu pašvaldībām, bet tā ir reāli risināma problēma. Kopumā šis nodoklis pašvaldībām dod 300 tūkstošus latu vairāk nekā prognozēts, bet ir arī pašvaldības, kur ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir samazinājušies. Protams, "neveiksmīgās" pašvaldības uzskata, ka starpība jāmaksā valdībai, taču tai nav iemesla to darīt kopējo nodokļa ieņēmumu radītāju pēc. Problēma slēpjas prognozes precizēšanai katrai pašvaldībai atsevišķi, par ko runāju jau iepriekš. Taču gribētu vēlreiz uzsvērt — tiks pārrunātas un risinātas reāli atrisināmas lietas, bet būs arī jautājumi, kur valdībai un pašvaldībām paliks atšķirīgi viedokļi, tas ir neizbēgami.

— Un viens no šādiem pozitīvi risināmiem jautājumiem varētu būt tieši nodokļu nodošana pašvaldībām. Pašvaldības, kā zināms, prasa noteikt par pašvaldību nodokļiem gan nekustamā īpašuma nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

— Par ienākuma nodokli runājot — tā pilnīga nodošana pašvaldību pārziņā nav šobrīd risināms jautājums, tāpat ir jāatceras, ka daļa ienākuma nodokļa — 28,6 procenti — tiek ieskaitīta veselības budžetā. Arī jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli ir iespējams risināt vien soli pa solim, tas arī tiek darīts, un varu teikt: šobrīd jau ir skaidrs, ka nekustamā īpašuma nodokli varēs pilnībā nodot pašvaldību pārziņā, no 2002. gada tam plānots piešķirt pašvaldību nodokļa statusu, tādējādi palielinot pašvaldību iespējas tā piemērošanā.

— Bez konceptuāliem pašvaldību finansu palielināšanas jautājumiem kongresā izskanējuši arī pavisam konkrēti naudas prasījumi, kas skar vēl 2000. gada budžetu. Tā pašvaldības pieprasa par 15 miljoniem latu palielināt pašvaldību aizņēmumu bāzi, lai varētu nodrošināt apkures sezonu, tāpat papildu līdzekļi nepieciešami pedagogu darba samaksas reformas nodrošināšanai.

— Kā jau pārrunāts ar Jaunsleiņa kungu, 15 miljonu latu pieprasījums pašvaldību aizņēmumu palielināšanai ir nereāls, runa varētu būt par aptuveni četras reizes mazāku summu, vien jāapzinās, ka par šo summu tieši palielinās fiskālais deficīts. Lai tas nenotiktu, būtu vai nu jāpalielina ienākumi, vai jāsamazina budžeta izdevumi, kas nebūt nav viegli. Taču diskusijas ar pašvaldībām par apkures sezonu turpināsies, to nepieciešamību pierādīja pagājušā gada situācija, kad mazuta cenas vasarā bija daudz zemākas nekā ziemā, kas atsevišķas pašvaldības rosināja uz zināmu vieglprātību šo jautājumu risināšanā. Tām pašvaldībām, kuru finansiālais stāvoklis to ļaus, aizdevumi tiks doti, bet ir jāapzinās, ka finansiāli kritiskās situācijās kredīti ne vienmēr spēj palīdzēt. Noteikti tiks atrisināts jautājums par skolotāju algām nepieciešamo naudu.

— Vēl nedaudz par Latvijas ceļiem nepieciešamo naudu. Vai tiešām jautājums par Lauku ceļu attīstības programmas finansēšanu jau ir izlemts un vairs netiks izskatīts?

— Viena problēma ir tā, par ko runāju no kongresa tribīnes. Degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze nav izpildīta par 2,2 miljoniem latu, tas ir, 6 līdz 7 procentu no plānotā trūkst. Ceļu fondam trūkst daudz vairāk naudas. Finansu ministrijas kontrole pār Ceļu fonda līdzekļu izlietojumu ir visai ierobežota, bet uzskatu, ka tāda kārtība turpināties nedrīkst. Man cieša pārliecība ir tāda, ka nauda pazūd kaut kur pa ceļam, tā tiek pārdalīta citiem mērķiem, bet vainīga galu galā ir Finansu ministrija. Tā ir situācija, ko es nepieļaušu, degvielas akcīzes nodokļa prognoze tiks izpildīta kaut vai uz mūsu budžeta, tostarp manas algas rēķina, jo tā ir mūsu atbildība un kompetence un nav arī objektīvu apstākļu šī nodokļa neiekasēšanai. Bet pārējie jautājumi ir jārisina tiem, kuriem tie ir jārisina. Esmu jau runājis ar satiksmes ministru par to, ka gribētu iepazīties ar savāktā nodokļa izlietojumu, jo man tiešām nav skaidrs, kā var, neiedodot 7 procentus, rasties 40 procentu iztrūkums, kā to šodien minēja Liepājas pārstāvis. Pirmais solis šī jautājuma risināšanā jau ir sperts, esam vienojušies ar Pašvaldību savienību, ka Finansu ministrija katru nedēļu sniegs informāciju gan par akcīzes nodokļa ieņēmumiem, gan par pārskaitījumiem Ceļu fondā. Tādējādi pašvaldībām būs iespēja kontrolēt situāciju un neļaut sevi apkrāpt kādam, kas, manuprāt, pa vidu to dara.

— Tomēr es gribētu vēlreiz pajautāt tieši par Lauku ceļu attīstības programmu, ko bija izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tai paredzēto finansējumu.

— Manuprāt, tā ir ļoti svarīga lieta, bet jautājums ir par to, kam šī nauda tērēta. Var lemt par šīs programmas palielināšanu, paredzēt tai papildu ieņēmumu bāzi, man pret to nav nekādu iebildumu, taču ir jāapzinās viens — ja nauda pašlaik vairāk tiek dota ceļiem, tā tiek samazināta kādai citai jomai. Par šo pašu degvielas akcīzes nodokli runājot, piemēram, daļa tiek izmaksāta zemniekiem, kuriem arī šobrīd trūkst līdzekļu. Vēlreiz atkārtoju, ka man nav iebildumu pret līdzekļu palielinājumu kādai nozarei, bet tad ir jāvienojas, kam tas tiks attiecīgi samazināts. Nekas no nekā nerodas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!