Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 20.novembra pēcpusdienā Rīgas lidostā pirms došanās uz NATO sammitu Prāgā; Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs un Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels, tiekoties Prāgā 20.novembra priekšpusdienā (augšējos attēlos); sammitā piedalās arī Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, ārlietu ministre Sandra Kalniete un citi

Šodien, 21.novembrī, Prāgā sākas NATO dalībvalstu vadītāju apspriede, kurā paredzēts uzaicināt jaunas valstis dalībai eiroatlantiskajā blokā

Šodien, 21.novembrī, Čehijas galvaspilsētā Prāgā tiek lemts par Latvijas drošību un labklājību. Proti, šodien sākas NATO dalībvalstu vadītāju sanāksme, kurā centrālais dienaskārtības jautājums būs lēmums par Latvijas un vēl sešu citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas, Slovēnijas, Rumānijas un Bulgārijas) uzaicināšanu pievienoties Ziemeļatlantiskā līguma organizācijai. Praktiski visas politiskās diskusijas un atsevišķu NATO dalībvalstu augstāko amatpersonu paziņojumi pēdējā gada laikā ļauj pamatoti cerēt, ka lēmums būs pozitīvs visām septiņām potenciālajām NATO dalībvalstīm.

Vēl pirms divām dienām Čehijas prezidents Vāclavs Havels preses konferencē pauda pārliecību, ka Prāgā uzaicinājumu iestāties saņems septiņas valstis, tostarp arī Latvija.

Šobrīd daži politiķi izteikušies jau par iespējamo nākamo paplašināšanos pēc Prāgas. V. Havels atzinis, ka, viņaprāt, šī nebūs pēdējā NATO paplašināšanās. Savukārt kāds dāņu laikraksts vēsta — Dānijas premjers Anderss Fugs Rasmusens paziņojis, ka pēc septiņu jaunu valstu uzņemšanas NATO vairākus gadus vairs nevajadzētu paplašināties, jo lielākas alianses darbība jau būtu pārāk sarežģīta.

Bet paplašināšana nebūs vienīgais jautājums, par kuru šodien un rīt spriedīs NATO dalībvalstu vadītāji. Neapšaubāmi, viens no plašākajiem, sarežģītākajiem un šobrīd aktuālākajiem jautājumiem ir par NATO nākotnes mērķiem un jaunajiem izaicinājumiem. Atsaucoties uz 11. septembra notikumiem ASV un citiem teroristu uzbrukumiem dažādās pasaules vietās pēdējā gada laikā, viens no centrālajiem jautājumiem ir — kā panākt, lai sadarbība NATO ietvaros dotu iespēju cīnīties ar arvien pieaugošajiem starptautiskā terorisma draudiem. Tāpat Prāgas sammita laikā paredzēts runāt par reformām NATO komandstruktūrās, kas arvien biežāk tiek vērtētas kā novecojušas un neefektīvas. Iespējams, tiks runāts arī par NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidi u.c.

Šis katrā ziņā būs viens no vērienīgākajiem starptautiskajiem notikumiem šogad, par ko liecina 45 valstu vadītāju plānotā ierašanās. Bez valstu vadītājiem Prāgā ieradīsies vēl liels skaits daudzu valstu valdību locekļu, diplomātu un citu oficiālo amatpersonu. Par pasākuma mērogu liecina arī tas, ka sammita atspoguļošanai reģistrējušies aptuveni 3000 žurnālistu no dažādām pasaules valstīm. Sagaidāms, ka Prāgas sammits piesaistīs arī ap 12 000 pret globalizāciju un NATO noskaņotu demonstrantu.

Šī katrā ziņā būs lielākā drošības operācija Čehijas valsts vēsturē, un Čehijas iekšlietu un aizsardzības struktūras šim pasākumam ir gatavojušās jau ļoti ilgi un nopietni. Prāgas ielās izvietosies ap 12 000 policistu, bet, lai novērstu jebkādus iespējamos teroristu uzbrukumus, debesīs patrulēs ASV kara lidmašīnas.

Blakus centrālajam notikumam – NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmei – Prāgā risināsies vēl virkne citu ar NATO un drošības jautājumiem saistītu pasākumu. No 20. līdz 23. novembrim notiks Prāgas atlantiskais studentu sammits, kurā piedalīsies vairāk nekā 180 studentu no aptuveni 35 valstīm. Prāgā norisināsies arī NATO kandidātvalstu bērnu zīmējumu konkursa “Drošāka pasaule” godalgošanas ceremonija. Konkursā piedalās arī 30 latviešu bērnu zīmējumi. NATO sammita dalībniekiem tiks prezentēta grāmata, kurā apkopotas nozīmīgākās, lielu rezonansi guvušās Čehijas prezidenta Vāclava Havela runas par Eiropas

Vakar, 20.novembrī, Prāgā: Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs; Amerikas Savienoto Valstu prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Kondolīza Raisa un ASV valsts sekretārs Kolins Pauels; NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons un Čehijas prezidents Vāclavs Havels; Džordžs Robertsons un bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis Foto: A.F.I./epa

un transatlantiskās telpas drošību.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors