LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU ĀRKĀRTĒJU SITUĀCIJU NOVĒRŠANAS, GATAVĪBAS UN REAĢĒŠANAS JOMĀ

Latvijas Republikas valdība un Zviedrijas Karalistes valdība, turpmāk tekstā sauktas par Pusēm,

Pārliecībā par savstarpējās sadarbības nepieciešamību nolūkā aizsargāt cilvēkus, vidi un īpašumu, ieskaitot kultūras mantojumu, pret nopietnām dabas, tehnogēnām un vides katastrofām un to sekām, sevišķi veicot atbilstošus preventīvus pasākumus,

Atzīstot 1992. gada 17. marta Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību, 1992. gada 9. aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un 1986. gada 26.septembra Konvencijas par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, un 1986. gada 26.septembra Konvencijas par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijas gadījumā nozīmi un noderīgumu,

Ņemot vērā attiecīgās darbības un mehānismus Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas birojā (OCHA) un Vides programmā (UNEP), sevišķi APELL programmā, un Apvienotajā UNEP/OCHA Vides nodaļā,

Ievērojot papildu divpusēju vienošanos nozīmi un pārliecībā par nepieciešamību nodrošināt tiešu savstarpēju sadarbību, piemēram, lai veicinātu savstarpēju palīdzību nopietnu katastrofu gadījumos,

Vēloties šajā nolūkā tālāk uzlabot savstarpējo sadarbību, izmantojot šo Līgumu, kas var tikt uzskatīts par pamatvienošanos, kas tālāk papildināma ar attiecīgām vienošanām un pasākumiem,

Vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējie noteikumi

Saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem Puses attīsta savstarpējo sadarbību nolūkā aizsargāt, sevišķi izmantojot atbilstošus preventīvus pasākumus, cilvēkus, vidi un īpašumu, ieskaitot kultūras mantojumu, pret nopietnu dabas, tehnogēno un vides katastrofu sekām. Veicot likumdošanas un administratīvus pasākumus, Puses cenšas novērst šķēršļus šādai sadarbībai.

2. pants

Savstarpējā palīdzība

Ja vienai Pusei ir nepieciešama otras Puses palīdzība dabas, tehnogēnas katastrofas vai citu negadījumu vai to tiešu draudu gadījumā, tā var lūgt šādu palīdzību. Katra Puse saskaņā ar šī Līguma noteikumiem apņemas sniegt visu nepieciešamo palīdzību, ko tā uzskata par iespējamu un kas ir pieejama. Tā Puse, kurai tiek lūgta palīdzība, savlaicīgi pieņem lēmumu un informē otru Pusi par iespēju sniegt lūgto palīdzību. Tā norāda iespējamās palīdzības apjomu un nosacījumus, ieskaitot šīs palīdzības paredzamās izmaksas.

3. pants

Atbildība par darbībām

Palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina sniegtās palīdzības vispārēju vadību, kontroli, koordinēšanu un uzraudzību savā teritorijā, tas ir, tā ir pilnībā atbildīga par operācijas vadību katastrofu vietā. Palīdzību sniedzošās Puses personāls darbojas paši savu amatpersonu vadībā un saskaņā ar dienesta noteikumiem un citiem savā valstī spēkā esošiem noteikumiem, kas nav pretrunā ar palīdzību pieprasījušās Puses likumiem un noteikumiem.

4. pants

Robežas šķērsošana

Palīdzību pieprasījusī Puse saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem apņemas samazināt iebraukšanas vai izbraukšanas formalitātes, izdevumus un citus maksājumus robežu šķērsojošām palīdzību sniedzošās valsts glābšanas vienībām, ieskaitot personālu, medikamentus, medicīniskās ierīces, transporta līdzekļus, glābšanas aprīkojumu un citu aprīkojumu, kas paredzēts lietošanai glābšanas operācijas laikā. Šajā sakarā glābšanas vienības uzrāda sertifikātu, ko izdevušas palīdzību sniedzošās valsts iestādes un kurā ir aprakstīts uzdevums un vienības sastāvs, kopā ar pilnīgu aprīkojuma sarakstu. Katrs vienības loceklis uzrāda palīdzību pieprasījušās valsts pieprasīto ceļošanas dokumentu vai dienesta apliecību ar fotogrāfiju.

5. pants

Iebraukšanas atļauja

Ja palīdzībā ietilpst militārais personāls, valsts kuģi un lidmašīnas vai militārie transporta līdzekļi, kam ir nepieciešama speciāla iebraukšanas atļauja, tad palīdzību pieprasījušās Puses kompetentā iestāde izsniedz šādu atļauju. Nevienu teritoriālo robežu nedrīkst šķērsot pirms nepieciešamās atļaujas saņemšanas.

6. pants

Izdevumu segšana

Ja Puses nevienojas citādi, sniegtās palīdzības izmaksas sedz palīdzību pieprasījusī Puse. Ja šī Puse atsauc savu lūgumu, tad palīdzību sniedzošajai Pusei ir tiesības uz jau izdarīto izdevumu atlīdzību. Izdevumu aprēķināšana balstās uz primāro izmaksu principu. Palīdzību sniedzošā Puse var, ņemot vērā jo sevišķi katastrofas raksturu un nodarīto postījumu apjomu, piedāvāt savu palīdzību pilnībā vai daļēji bez maksas. Puse var arī jebkurā laikā atteikties saņemt atlīdzību par visiem vai par daļu no saviem izdevumiem. Šie noteikumi neierobežo Pušu tiesības prasīt kompensāciju no trešās puses saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai starptautiskajām tiesībām.

7. pants

Atbildība

Palīdzību pieprasījusī Puse ir atbildīga par zaudējumiem, kas radušies tās teritorijā saskaņā ar šo Līgumu sniegtās palīdzības rezultātā, un tai ir pienākums uzstāties kā atbildētājam tiesas procesos vai arī vienoties par kompensācijām, ko trešās personas pieprasījušas no palīdzību sniedzošās Puses vai tās personāla. Palīdzību sniedzošā Puse ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti tās pašas teritorijā.

Ja vien par kaitējumu vai zaudējumu atlīdzināšanu nav bijusi iepriekšēja vienošanās vai tos nesedz derīga apdrošināšana, palīdzību pieprasījusī Puse sniedz kompensāciju palīdzību sniedzošajai Pusei sakarā ar tās personāla locekļa nāvi vai ievainojumu, kas nodarīts palīdzību pieprasījušās Puses teritorijā sniegtās palīdzības rezultātā, kā arī sakarā ar materiālu pazaudēšanu vai bojājumu.

Palīdzību pieprasījušajai Pusei ir tiesības prasīt regresa kārtībā zaudējumu atlīdzību, kurus tā ir segusi saskaņā ar šo pantu, no jebkura palīdzību sniedzošā personāla locekļa, kas ir izraisījis zaudējumus ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības.

8. pants

Procedūras un plāni

Puses kopīgi veic pasākumus, tādus kā abpusēju procedūru un plānu izstrāde pārrobežu glābšanas operācijām, lai veicinātu palīdzības sniegšanu un sadarbību operācijas gaitā.

9. pants

Citi sadarbības pasākumi

Sadarbība arī tiek attīstīta, apmainoties ar informāciju vispār un par pētījumu rezultātiem, attīstības programmām un par pieredzi katastrofu un negadījumu gadījumos. Tiek veikti arī citi sadarbības pasākumi, tādi kā kopīgas apmācības, mācības un ekspertu apmaiņa, kā arī semināri vai studijas, ievērojot nepieciešamo resursu pieejamību.

10. pants

Kompetentās institūcijas

Katra Puse nozīmē kompetento institūciju, lai praktiski attīstītu un īstenotu sadarbību šī Līguma ietvaros, ieskaitot to jautājumu risināšanu, kas attiecas uz palīdzības pieprasījumiem un lēmumiem par palīdzības sniegšanu. Šim nolūkam Puses nozīmē šādas kompetentās institūcijas:

Latvijas Republikā — Iekšlietu ministrija vai citas institūcijas, ko nozīmējusi Iekšlietu ministrija,

Zviedrijas Karalistē — Zviedrijas Glābšanas Dienestu Pārvalde.

11. pants

Tikšanās

Tikšanās šī Līguma ietvaros notiek katru gadu vai arī pēc Pušu iepriekšējas vienošanās.

12. pants

Strīdu risināšana

Visi ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu saistītie strīdi starp Pusēm tiek risināti pārrunu ceļā.

13. pants

Spēkā stāšanās kārtība u.c.

Šis Līgums stājas spēkā pēc 30 dienām no datuma, kad Puses apmainās ar paziņojumiem par to Pušu iekšējo konstitucionālo formalitāšu izpildīšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

Ja viena Puse vēlas denonsēt šo Līgumu, šī Puse to var darīt rakstiskā formā, šajā gadījumā Līgums zaudē spēku pēc 6 mēnešiem no dienas, kad otra Puse ir saņēmusi rakstisku paziņojumu par denonsēšanu.

Sekojošais apliecina, ka zemāk nosauktie parakstītāji ir pilnvaroti parakstīt šo Līgumu.

Parakstīts Rīgā, 2002.gada 17.jūnijā, trijos eksemplāros katrs latviešu, zviedru un angļu valodās; visi trīs teksti ir ar vienādu juridisko spēku. Ja rodas domstarpības par interpretāciju, tekstam angļu valodā ir noteicošais spēks pār pārējiem tekstiem.

Latvijas Republikas valdības vārdā Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Zviedrijas Karalistes valdības vārdā Aizsardzības ministrs Björn von Sydow