• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 5. novembra rīkojums Nr. 620 "Par Autopārvadājumu kontroles koncepciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2002., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68123

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.621

Par Ukrainas Nacionālās bankas parādu

Vēl šajā numurā

07.11.2002., Nr. 162

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 620

Pieņemts: 05.11.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.620

Rīgā 2002.gada 5.novembrī (prot. Nr.31, 25.§)

Par Autopārvadājumu kontroles koncepciju

1. Apstiprināt Autopārvadājumu kontroles koncepciju.

2. Iekšlietu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (kopā ar likumprojektu paketi par valsts budžetu 2003.gadam) normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas īstenošanai.

3. Iekšlietu ministrijai vienoties ar Satiksmes ministriju par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” transporta kontrolei izmantojamās materiāli tehniskās bāzes nodošanu Iekšlietu ministrijai un sagatavot par to attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Iekšlietu ministram minēto rīkojuma projektu līdz 2003.gada 15.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

4. Iekšlietu ministrijai ar 2003.gada 1.jūliju pārņemt pilnā apjomā no Satiksmes ministrijas autotransporta kontroles funkcijas.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2002.gada 5.novembra
rīkojumu Nr.620

Autopārvadājumu kontroles koncepcija

I. Ievads

Autopārvadājumu pakalpojumu tirgus ir viena no tām tautsaimniecības jomām Latvijā, kas attīstās salīdzinoši sekmīgi, atbilstoši vispārpieņemtām tirgus ekonomikas prasībām, kā arī starptautiskajiem standartiem. Lai autopārvadājumu attīstība notiktu harmoniski, godīgas konkurences apstākļos, sniedzamie pakalpojumi būtu kvalitatīvi, droši cilvēkiem un videi, atbilstu pieņemtajām prasībām, ļoti svarīga nozīme ir valsts iedibinātai autopārvadājumu kontroles sistēmai. Otrs svarīgs autopārvadājumu kontroles aspekts ir nelegālās uzņēmējdarbības izskaušana, jo, iztrūkstot efektīvai kontrolei, pastāv tendence gan pasažieru, gan kravu autopārvadājumos iesaistīties nereģistrētām, nelicencētām personām, tādējādi negatīvi ietekmējot pakalpojumu tirgu.

Pilnvērtīgas un efektīvas autopārvadājumu kontroles nepieciešamība Latvijā izriet arī no valsts starptautiskajām saistībām, kas atspoguļotas starpvaldību nolīgumos par autotransporta pārvadājumiem, konvencijās, kurām pievienojusies Latvija, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem:

* 96/53EC par maksimāli pieļaujamiem izmēriem valsts iekšējā un starptautiskajā satiksmē un maksimāli pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē atsevišķu veidu autotransporta līdzekļiem, kas tiek izmantoti Kopienas teritorijā;

* 95/50EC par vienotu procedūru bīstamo kravu autopārvadājumu kontrolei;

* 96/26EC par ceļu vilcēju operatoru profesijas un savstarpējo diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikācijas apliecinājumu atzīšanu, lai atvieglotu šiem operatoriem tiesības iesaistīties vietējās un starptautiskās transporta operācijās;

* 92/6EEC par ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteikta veida autotransporta līdzekļiem;

* 3820/85EEK par atsevišķu sociālās likumdošanas ar autotransportu saistīto daļu harmonizāciju;

* 3821/85EEC attiecībā uz reģistrācijas ierīcēm autotransportā;

* 88/599/EEC par standarta pārbaužu veikšanas kārtību;

* 2121/98/EC par direktīvas Nr.684/92 un Nr.12/98 par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, detalizētu noteikumu ieviešanu un ievērošanu;

* 2000/30/EC par komerctransporta tehniskā stāvokļa pārbaudi uz ceļiem;

* 4060/89/EEC par auto un iekšējo ūdens pārvadājumu kontroles izbeigšanu uz dalībvalstu robežām.

Prasības sakārtot ar autopārvadājumiem saistītos jautājumus uzliek Eiropas Savienības kandidātvalstīm pienākumus attiecībā uz autopārvadājumu kontroli. Kontrole aptver transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa, ceļu satiksmes noteikumu, pasažieru un kravu autopārvadājumu un komercdarbības pārbaudes. Pēc iestāšanās Eiropas savienībā sistemātiski ir jāsniedz atskaites Eiropas Padomei par autotransporta kontroles apjomiem valstī, nolūkā panākt Eiropas Savienībai atbilstošus kontroles apjomus, piemēram: attiecībā uz autovadītāja darba režīmu ir jākontrolē vismaz 1% no autovadītāja nostrādātajām dienām; no šīm pārbaudēm vismaz 15% veicamas uz ceļiem, bet vismaz 25% — uzņēmumā.  

II. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra sēdes protokola Nr.68 25.paragrāfs apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto kontroles koncepciju, taču tās realizācija daļēji tika pārtraukta ar 2000.gada 23.maija Ministru kabineta sēdes protokola Nr.24 6.paragrāfa pieņemšanu, kā rezultātā ir izveidojusies virkne problemātisku jautājumu bez kuru atrisināšanas autopārvadājumu kontrole nedarbojas pietiekami efektīvi.

Kontrolei pakļauto jautājumu loku nosacīti var sadalīt četros blokos:

Bloka nosaukums

1.bloks Satiksmes drošības kontrole

2.bloks Autopārvadājumu kontrole

3.bloks Autopārvadājumu uzņēmējdarbības kontrole

4.bloks Nelicencētās uzņēmējdarbības kontrole

Kas veic kontroli

Ceļu policija

BOV SIA “Autotransporta direkcija”, Valsts robežsardze, Muitas iestādes, Pašvaldības policija, Pašvaldību kontroles dienesti

BOV SIA “Autotransporta direkcija”, Pašvaldību kontroles dienesti

BOV SIA “Autotransporta direkcija”, Ceļu policija, Ekonomikas policija, Pašvaldības policija

Uz kā pamata kontrole tiek veikta

Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi”

Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumi Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”

Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumi Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”

1995.gada 23.augusta likums “Autopārvadājumu likums”,

Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumi Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”,

Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumi Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi”

Kas tiek kontrolēts

Ceļu satiksmes noteikumi, autotransporta tehniskais stāvoklis.

Pasažieru autopārvadājumu noteikumu ievērošana, transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīms, transportlīdzekļa faktiskā masa un gabarīti, ātruma ierobežotāji, kravas nostiprināšana, bīstamo kravu pārvadājumi, pārvadājumu atļaujas (bīstamajiem atkritumiem, lielgabarīta kravu pārvadājumiem, kravas starptautiskajiem pārvadājumiem, pasažieru iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem, kabotāžas pārvadājumiem)

licencēšanas noteikumu ievērošana, autobusu regulāro maršrutu atļauju esamība, kabotāžas pārvadājumu likumība, autovadītāja darba režīma ievērošana, pārbaudot ar to saistīto dokumentāciju un tahogrāfa rādījumus, bīstamo kravu autopārvadājumu drošības konsultantu darbība

licencēšanas noteikumu ievērošana, autobusu regulāro maršrutu atļauju esamība

Kur kontrole tiek veikta

Uz autoceļiem

Uz autoceļiem, robežkontroles punktos

Uz autoceļiem, uzņēmumos, autoostās, kravu iekraušanas — izkraušanas vietās

Uz autoceļiem, uzņēmumos

 Eiropas valstīs gan satiksmes drošības, gan autopārvadājumu kontroli uz ceļiem (1.un 2.bloks) veic Ceļu policija (Zviedrija, Dānija, Igaunija) vai speciāli šim nolūkam izveidota institūcija (Vācija, Francija, Lietuva). 

III. Problēma

Latvijas pienākums saskaņā ar likumu, citu normatīvo aktu, kā arī starptautisko tiesību normu prasībām ir nodrošināt ceļu satiksmes un pārvadājumu kontroli uz ceļiem un robežkontroles punktos. Līdz šim veiktā kontrole uz autoceļiem nav pietiekoši efektīva. Galvenās problēmas, kas kavē autopārvadājumu kontroli pilnā apjomā, ir:

1. Nevienprātība kontroles pamatprincipu noteikšanā, nav izveidots kontroles modelis, kas spētu nodrošināt visu, ar autopārvadājumu kontroli saistīto, normatīvo aktu prasības.

2. Nepilnības normatīvajos aktos nenodrošina efektīvu nelicencētās uzņēmējdarbības ierobežošanu un administratīvo sodu uzlikšanu.

3. Autotransporta direkcijas veiktā kontrole tiek finansēta no pārvadātāju līdzekļiem nevis no valsts budžeta.

Detalizēts problēmu apraksts:

1. Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra sēdes protokola Nr.68 25.paragrāfā noteiktais kontroles koncepcijas variants nav realizēts (iebildumi pret tiesību apturēt autotransporta līdzekļus tam speciāli paredzētās vietās deleģēšanu Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Autotransporta direkcijai — turpmāk Autotransporta direkcija), kā rezultātā Ministru kabineta 2000.gada 23.maija sēdes protokola Nr.24 6.paragrāfā tika paredzēta sadarbības līguma starp Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju par sadarbību autopārvadājumu kontrolē noslēgšana ar nosacījumu, ka transportlīdzekļu apturēšanu un autopārvadājumu kontroli veic Ceļu policija, bet atsevišķos, līgumā noteiktos gadījumos, kontroles procesā piedalās Satiksmes ministrijas kontroles dienesta darbinieki. 2001.gada 5.martā tika noslēgts līgums starp Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju par sadarbību autopārvadājumu kontrolē. Minētais līgums ir uzskatāms par pagaidu risinājumu, veicot autopārvadājumu kontroli, jo tas neatrisina vai nevar nodrošināt sekojošo:

* Satiksmes ministrijas pārziņā esošās Autotransporta direkcijas darbiniekiem nav tiesību apturēt autotransporta līdzekļus, līdz ar to bez Ceļu policijas tiešas klātbūtnes Autotransporta direkcija pilnā apjomā nespēj veikt 2.blokā paredzēto jautājumu kontroli;

* Lai Ceļu policija varētu veikt 2.blokā paredzēto jautājumu kontroli, ir jāizdala finansējums policijas darbinieku apmācībai, transporta līdzekļu, portatīvo autotransporta svaru un citu kontrolei nepieciešamo līdzekļu iegādei;

* Ceļu policija nepiedalās kontrolē, kas saistīta ar pārbaudēm uzņēmumos;

* Stājoties spēkā Aģentūru likumam, būs nepieciešams pārveidot Autotransporta direkcijas juridisko statusu, kas ietekmēs arī kontroles organizēšanas pamatprincipus.

2. Šobrīd kontrolējošās iestādes nespēj efektīvi nodrošināt nelicencētās uzņēmējdarbības pārkāpumu atklāšanu un, galvenais — pārkāpēju sodīšanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiesības sodīt par nelicencētās uzņēmējdarbības veikšanu ir paredzējis tikai Akcizēto preču pārvaldei. Līdz ar to Autotransporta direkcijai, Ceļu policijai vai Ekonomikas policijai ir apgrūtināta administratīvo sodu piemērošana, kā pamatojumu minot nelicencētas uzņēmējdarbības veikšanu. Nelicencēto pārvadātāju kontroli ir iespējams nodrošināt, veicot pārsvarā neplānotas pārbaudes, un jo vairāk institūciju tiek iesaistīts šāda veida kontrolē, jo grūtāk nodrošināt pārbaužu operativitāti, jo vairāk samazinās kontroles efektivitāte.

3. Šobrīd kontrole tiek finansēta no Autotransporta direkcijas līdzekļiem, kas tiek iegūti kā samaksa par tās sniegtajiem pakalpojumiem. Faktiski kontrole kā valsts funkcija būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Bez tam, saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumiem nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”, pašvaldībām ir tiesības kontroles veicināšanai savā administratīvajā teritorijā veidot savus kontroles dienestus, kas, saskaņojot ar Autotransporta direkciju, ir tiesīgi veikt noteiktas kontroles funkcijas. Diemžēl pašvaldību aktivitāte kontroles dienestu izveidē ir neliela un uz šo brīdi pašvaldību izveidotie kontroles dienesti darbojas tikai Rīgas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils pilsētā un Rīgas, Liepājas, Ventspils, Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Kuldīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Ludzas rajonu pašvaldību teritorijās. Līdz brīdim, kamēr pašvaldību loma kontroles īstenošanā palielināsies, papildu slodze gulstas uz pārējām kontrolē iesaistītajām institūcijām. 

IV. Problēmas risinājums

Satiksmes ministrija autopārvadājumu kontroles funkcijas pilnā apjomā nodod Iekšlietu ministrijai.

* Valsts policija, Valsts robežsardze un muitas iestādes kontrolē ar satiksmes drošību un autopārvadājumiem saistīto normatīvo aktu prasību ievērošanu (1. un 2.bloks), uzņēmējdarbību (3.bloks) un nelicencēto uzņēmējdarbību (4.bloks). Veicot pārvadājumu ar autobusiem kontroli, Ceļu policija, nepieciešamības gadījumā iesaistot Ekonomikas policiju, pārbauda :

— autotransporta pasažieru komercpārvadājumu licences esamību, licences kartītes esamību uz autotransporta līdzekli, kā apliecinājumu, ka uzņēmējs ir tiesīgs veikt šos pārvadājumus līdz licences kartītē norādītajam termiņam;

— maršruta atļauju esamību pasažieru komercpārvadājumu veikšanai, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt regulāros pasažieru komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprināto kustības sarakstu;

— starptautisko pasažieru komercpārvadājumu gadījumos — divos eksemplāros aizpildīto formulāru esamību katram braucienam, kurš tiek veikts kā neregulārs pārvadājums ar “slēgtām durvīm”;

— atļauju esamību neregulāriem pasažieru komercpārvadājumiem turp atpakaļ braucieniem, ja tas ir noteikts starpvalstu nolīgumos par starptautiskajiem autopārvadājumiem;

— kabotāžas pārvadājumu veikšanas likumību;

— autovadītājiem noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošanu, veicot tahogrāfu rādījumu pārbaudi.

Veicot kravu pārvadājumu kontroli, Ceļu policija, nepieciešamības gadījumā iesaistot Ekonomikas policiju, pārbauda:

— autotransporta kravas komercpārvadājumu licences esamību, licences kartītes esamību uz kravas autotransporta līdzekli kā apliecinājumu, ka uzņēmējs ir tiesīgs veikt šos pārvadājumus līdz licences kartītē norādītajam termiņam;

— preču pavadzīmes–rēķina esamību uz pārvadājamo kravu, kā arī tās lietošanas un noformēšanas kārtību, citus ar kravu saistītos dokumentus, kā pierādījumu, ka pārvadājums ir komercrakstura;

— citu valstu autotransportam — starptautiskās autopārvadājumu atļaujas atbilstību veicamajam komercpārvadājumu veidam;

— kabotāžas pārvadājumu veikšanas likumību;

— bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu atbilstoši ADR nolīguma prasībām, par katru pārbaudīto autotransporta vienību sastādot pārbaudes protokolu trijos eksemplāros;

— autotransporta masas un gabarītu noteikumu ievērošanu, nepieciešamības gadījumā veicot autotransporta svēršanu, izmantojot kontroles dienesta rīcībā esošos pārvietojamos autotransporta svarus;

— autovadītājiem noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošanu, veicot tahogrāfu rādījumu pārbaudi.

* Šādu kontroles variantu būtu iespējams nodrošināt sākot ar 2003.gada 1.jūliju.

* Pārejas periodā (2002. gads, 2003.gada 1.pusgads) kontrole notiek saskaņā ar esošo kārtību (sadarbība starp Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju),

Varianta galvenās priekšrocības ir:

* Nav nepieciešama vairāku institūciju (Ceļu policija un Autotransporta direkcijas (aģentūras) kontroles dienests) sadarbība ikdienas kontrolē, kas nepieciešamības gadījumā ļauj palielināt kontroles realizācijas ātrumu;

* Nav jāpaplašina organizāciju loks kurām ir tiesības apturēt autotransporta līdzekļus;

* Tiks vienkāršota administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana (Viens dienests būs tiesīgs gan sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, gan uzlikt sodus).

Varianta negatīvās puses:

* nepieciešams palielināt ceļu policijas darbinieku skaitu;

* nepieciešama papildus policijas darbinieku apmācība;

* nepieciešams ievērojams papildus finansējums;

* Iekšlietu ministrijai jādibina kontakti ar Eiropas savienības institūcijām, lai operatīvi iegūtu un nosūtītu informāciju, kas saistīta ar autotransporta kontroli;

* Valsts policijai jāpaplašina funkcijas, lai veiktu autopārvadājumu kontroles darba metodisko vadību;

* Jālikvidē Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas Transporta uzraudzības dienests. 

Nepieciešamais finansējums kontroles funkciju nodrošināšanai

Kontroles funkciju veikšanai Autotransporta direkcija izlieto aptuveni 360 000 latu gadā.

Šie līdzekļi Iekšlietu ministrijai nav pārdalāmi, jo tos veido Autotransporta direkcijas pašu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kurus arī pēc kontroles funkcijas nodošanas Iekšlietu ministrijai Autotransporta direkcija turpinās sniegt.

Lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu autopārvadājumu kontroli:

* 2.blokā noteikto kontroles funkciju veikšanas nodrošināšanai ir 2 varianti:

1. veikt pārdali Valsts policijas Ceļu policijai apstiprināto štata vienību ietvaros, paredzot šo funkciju veikšanai 18 policijas darbinieku štata vietas. Šo variantu iespējams realizēt, ja tiks pieņemts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumprojekts, kurā paredzēts, ka transportlīdzekļu vadītāji, kuri iesaistīti satiksmes negadījumā, notikuma vietā var sastādīt saskaņoto paziņojumu un nepaziņot par negadījumu policijai. (Izskatīts LR Saeimas plenārsēdē 2002.gada 19.jūnijā);

2. piešķirt Valsts policijas Ceļu policijai papildu 18 štata vienības ar attiecīgu finansējumu, ja minētais likums netiks pieņemts.

* 3.un 4. blokā noteikto kontroles funkciju veikšanai nepieciešams izveidot vismaz 41 jaunu Ceļu policijas darbinieku štata vietu;

* metodiskās vadības nodrošināšanai nepieciešams izveidot 5 jaunas Ceļu policijas darbinieku štata vietas (informācijas par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā apkopošana, apmaiņa, izsniegšana, datu bāzes veidošana, kā arī dokumentu tulkošana).  

1. Vienreizējie izdevumi materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai

1.1. 2.blokā noteikto kontroles funkciju veikšanai:

Materiālie resursi

Skaits (gab.)

Vienas vienības cena (Ls)

Kopējā summa (Ls)

Mikroautobusi*

2

16 000

32 000

Portatīvie autotransporta svari*

2

10 000

20 000

Mēraparāti bīstamo vielu noteikšanai

6

6 500

39 000

Sakaru līdzekļi:

Motorola stac.

6

1 200

7 200

Motorola port.

6

700

4 200

Mobilie tālruņi

6

90

540

Specapģērbs

18

850

15 300

Mēbeles darbavietām

18

300

5 400

Datori (komplekti)

6

600

3 600

Kopā:

127 240

 * No Autotransporta direkcijas, izvērtējot tehnisko stāvokli, iespējams pārņemt 4 mikroautobusus un 4 portatīvos svarus, vai arī jāiegādājas jauni par kopējo summu Ls104 000.

1.2. Nepieciešamie materiālie resursi 3. un 4.blokā noteikto kontroles funkciju veikšanai:

Materiālie resursi Skaits (gab.)

Vienas vienības cena (Ls) Kopējā summa (Ls)

Vieglais autotransports*

30

12 000

360 000

Sakaru līdzekļi:

     

Motorola st.

30

1200

36 000

Motorola port.

30

700

21 000

Mobilie tālruņi

30

90

2 700

Mēbeles darbavietām

41

300

12 300

Datori (komplekti)

30

600

18 000

Kopā:

   

450 000

 *Ņemot vērā darba organizēšanas nosacījumus

1.3. metodiskās vadības nodrošināšana:

Materiālie resursi Skaits (gab.)

Vienas vienības cena (Ls) Kopējā summa (Ls)

Sakaru līdzekļi:

     

Motorola port.

2

700

1400

Mobilie tālruņi

3

90

270

Mēbeles darbavietām

5

300

1500

Datori (komplekti)

5

600

300

Kopā:

   

6 170

PAVISAM :

   

Ls 583 410

 2. Pastāvīgie izdevumi

 

* I. variants

** II. variants

12 mēneši

2003.g. no 01.07.***

12 mēneši

2003.g. no 01.07.***

Darbinieku skaits

64

64

46

46

1. Darba samaksas fonds

114 702

47 793

82 440

34 350

2. Sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%)

27 632

11 513

19 860

8 275

3. Uzturdevas kompensācija

26 880

11 200

19 320

8 050

4. Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

2 500

1 500

2 500

1 500

5. Maksa par pakalpojumiem

22 104

15 529

21 996

15 421

— darbinieku valsts obligātā apdrošināšana

384

384

276

276

— pasta ,telefona un citi sakaru pakalpojumi

7 700

3 850

7 700

3 850

— autotransporta uzturēšanas izdevumi

1 150

575

1 150

575

— kārtējo remontdarbu un telpu uzturēšanas izdevumi

3 450

1 300

3 450

1 300

— apmācība (vajag 1.gadā)

5 000

5 000

5 000

5 000

— transportlīdzekļu īpašnieku valsts obligātā civiltiesiskā apdrošināšana

2 220

2 220

2 220

2 220

— citi

2 220

2 220

2 220

2 220

6. Materiālu un inventāra iegāde

26 574

16 712

24 126

14 588

— kancelejas preces

2 304

1 152

1 656

828

— izdevumi par elektroenerģiju un ūdeni

1 200

600

1 200

600

— medikamenti

120

60

120

60

— remonta un uzturēšanas materiāli (t.sk. degviela)

15 550

8 000

15 550

8 000

— veidlapas, citi materiāli

1 000

500

1 000

500

— formas tērpi

6 400

6 400

4 600

4 600

7. Grāmatas, žurnāli, informācija

2 200

2 200

2 200

2 200

8. Pamatlīdzekļu iegāde (atjaunošana) (1.gadā nevajag)

17 000

0

17 000

0

KOPĀ

239 592

106 447

189 442

84 384

* I.variants — ja vajag papildus 18 policijas darbiniekus ((amatalga Ls 120 + piemaksa par dienesta pakāpi Ls 11 + piemaksa par izdienu Ls 8 + piemaksa par autotransporta vadīšanu Ls 6) x 64 darb. x 12 mēn. = Ls 111 360 +1% āršt. Ls 1 114 + 2% prēm. Ls 2 228 = Ls 114 702

** II.variants — ja pārdala 18 policijas darbiniekus ((amatalga Ls 120 + piemaksa par dienesta pakāpi Ls 11 + piemaksa par izdienu Ls 8 + piemaksa par autotransporta vadīšanu Ls 6) x 46 darb. x 12 mēn. = Ls 80 040 +1% āršt. Ls 800 + 2% prēm. Ls 1 600 = Ls 82 440

*** atalgojums, sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzturdevas kompensācija — 5 mēneši

Tātad, koncepcijas realizācijas 1.gadā (no 2003.gada 1.jūlija) papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) (Ls):

1. varianta realizācijai — kopā — 793 857

* vienreizējie izdevumi — 687 410 (583 410 + 104 000)

* pastāvīgie izdevumi — 106 447

2. varianta realizācijai — kopā — 771 794

* vienreizējie izdevumi — 687 410 (583 410 + 104 000)

* pastāvīgie izdevumi — 84 384

Nākamajos koncepcijas realizācijas gados (ik gadu, bez apmācības) (Ls):

1.varianta realizācijai — 234 592

2.varianta realizācijai — 184 442 

Satiksmes ministrija, ņemot vērā Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas vadošo darbinieku konsultācijas un darba grupas izstrādātos variantus un izteiktos priekšlikumus, kā arī citu ministriju un organizāciju izteiktos priekšlikumus un piezīmes, šādu kontroles koncepcijas realizācijas variantu uzskata par efektīvu, atbilstošu starptautiskām prasībām.

Neatkarīgi no koncepcijā paredzētās kontroles pilnveidošanas, ir nepieciešams veicināt pašvaldību kontroles dienestu izveidošanu, jo šādi kontroles dienesti var sniegt jūtamu palīdzību kontroles efektivitātes celšanā, veicot tiem uzticētās pārbaudes noteiktās pašvaldības teritorijā.

Bez tam, ir jāuzlabo sadarbība starp Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, pašvaldību institūcijām (Ceļu policija, Ekonomikas policija, Autotransporta direkcija, Municipālā policija, pašvaldību kontroles dienesti), lai mērķtiecīgi cīnītos ar nelicencētās uzņēmējdarbības veicējiem, kas kavē licencētās uzņēmējdarbības attīstīšanos. 

V. Kontroles koncepcijas realizēšanai nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

Lai realizētu sagatavoto kontroles koncepcijas modeli, ir nepieciešams saņemt Ministru kabineta akceptu, izstrādāt jaunus tiesību aktus, kā arī izdarīt grozījumus esošajos tiesību aktos.

Nepieciešams izstrādāt šādus tiesību aktus:

* līdz 2003.gada 1. janvārim Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot kontroles funkciju autopārvadājumu jomā nodošanu no Autotransporta direkcijas Valsts policijai;

* līdz 2003.gada 1. janvārim Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”, paredzot kontroles funkciju nodošanu no Autotransporta direkcijas Valsts policijai;

* līdz 2003.gada 1. janvārim Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot tiesības Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām sodīt personas par autopārvadājumu noteikumu pārkāpumiem (ieskaitot nelicencēto uzņēmējdarbību).

* mēneša laikā pēc šīs kontroles koncepcijas projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus 2000.gada 23.maija Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.24 par šī protokola 6.paragrāfa 4.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu;

* mēneša laikā pēc šīs kontroles koncepcijas projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus 1999.gada 7.decembra Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.68 par šī protokola 25 paragrāfa 1. un 3.3.punktu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Par kontroles koncepcijas realizāciju ir atbildīga Iekšlietu ministrija.  

VI. Sekas, kas veidojas, pieļaujot nepilnīgu kontroli

Ja netiek nodrošināta pilnīga autosatiksmes un autopārvadājumu kontrole, tam ir šādas negatīvas sekas:

* valsts nenodrošina savu saistību izpildi attiecībā pret starptautiskajām konvencijām, kurām tā pievienojusies;

* netiek nodrošināta Latvijas autopārvadātāju aizsardzība attiecībā pret ārvalstu pārvadātājiem (kabotāža, vairākkārtēju atļauju izmantošana);

* netiek nodrošināta ceļu segumu saglabāšana Latvijas teritorijā;

* netiek nodrošināta efektīva apkārtējās vides aizsardzība (bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumu neievērošana);

* valsts neiekasē papildus finansu līdzekļus budžetā un valsts ceļu fondā no negodīgiem autopārvadātājiem;

* netiek izskausta nodarbošanās ar nelicencētu uzņēmējdarbību;

* mazinās ceļu satiksmes negadījumu profilakses efektivitāte.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!