Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 8. oktobra noteikumi Nr. 455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2002., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67850

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.480

Kārtība, kādā izmaksājamas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirtās izdienas pensijas, ja minētās personas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs

Vēl šajā numurā

01.11.2002., Nr. 159

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 455

Pieņemts: 08.10.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.455

Rīgā 2002.gada 8.oktobrī (prot. Nr.43, 25.§)

Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta otrās daļas 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz visiem kuģiem, kas ienāk jebkurā Latvijas Republikas ostā, neatkarīgi no to karoga, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus vai citus nekomerciālā Latvijas Republikas dienestā nodarbinātos kuģus.

3. Kuģu radītie atkritumi un piesārņotie ūdeņi ir visi atkritumi un ūdeņi, kas radušies kuģa ekspluatācijas laikā, tai skaitā:

3.1. naftas atkritumi — visi naftu un naftas produktus saturoši atkritumi un ūdeņi saskaņā ar 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (turpmāk — MARPOL konvencija) un tās 1978.gada 12.februāra Protokola I pielikumu, tai skaitā naftu saturoši nosēdumi, sateces ūdeņi, neizmazgātās naftas tankkuģa kravas tilpnēs iepildīti balasta ūdeņi, degvielas un kravas tilpņu mazgājamie ūdeņi;

3.2. kaitīgās šķidrās vielas saturoši ūdeņi — saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikumu noteiktie ūdeņi;

3.3. notekūdeņi — saskaņā ar MARPOL konvencijas IV pielikumu noteiktie ūdeņi, tai skaitā sadzīves notekūdeņi un notekūdeņi no telpām, kurās tiek veiktas ārstnieciskas darbības un kurās tiek turēti dzīvnieki;

3.4. visi uz kuģa radušies pārtikas, sadzīves un kuģa ekspluatācijas atkritumi saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu;

3.5. ar kravu saistītie atkritumi — visi materiāli, kurus uz kuģa izmanto kravas uzglabāšanai un apstrādei un kuri šīs darbības rezultātā kļūst par atkritumiem, tai skaitā pārsegumi, balsti, paliktņi, apšuvuma un iepakojuma materiāli, saplākšņi, papīrs, kartons, stiepļu un lenšu stiegrojums, kā arī jebkuri kravas pārpalikumi kuģa kravas tilpnēs pēc izkraušanas un tīrīšanas procedūras pabeigšanas, iekraušanas vai izkraušanas pārpalikumi un noplūdes (turpmāk — kravas pārpalikumi).

4. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi) un ostu akvatorijās no kuģiem ir aizliegts novadīt piesārņotos ūdeņus. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti uz kuģiem ir aizvērti un aizzīmogoti.

5. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās ir aizliegta jebkāda kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģiem.

6. Ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai pieņēmējs.

7. Kuģu radītos atkritumus, piesārņotos ūdeņus un kravas pārpalikumus pieņem un turpmāk apsaimnieko ostas pārvalde vai komercsabiedrības, kas saņēmušas licenci kuģu radīto atkritumu uzņemšanai un pārstrādei ostās.

II. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana

8. Kuģa kapteinis (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kas var pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus) aizpilda kuģa atkritumu deklarāciju (1.pielikums) vienā eksemplārā un nosūta to ostas pārvaldei:

8.1. 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā, ja ienākšanas laiks ir zināms;

8.2. tiklīdz kļuvis zināms kuģa ienākšanas laiks;

8.3. kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām.

9. Ostas pārvalde nekavējoties nosūta kuģa atkritumu deklarācijas kopiju Jūras vides pārvaldei. Kuģa atkritumu deklarācijas oriģinālu glabā ostas pārvaldē, uz kuģa paliek deklarācijas kopija, un tā tiek glabāta vismaz līdz iziešanai no nākamās ostas.

10. Pirms ostas atstāšanas kuģis nodod stacionārajām vai pārvietojamām (tai skaitā autocisterna, peldoša iekārta, kuģis) kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas iekārtām (turpmāk — atkritumu pieņemšanas iekārtas):

10.1. visus kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus;

10.2. visus kravas pārpalikumus.

11. Uz kuģa atstāto kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzums nedrīkst pārsniegt 25 % no kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.

12. Kuģus, kuri veic regulārus un īstermiņa reisus, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Jūras vides pārvaldi var atbrīvot no šo noteikumu 8. un 10.punktā minēto prasību izpildes vai noteikt lielāku atkritumu daudzumu, kuru var atstāt uz kuģa pirms iziešanas no ostas.

13. Lai kuģi atbrīvotu no šo noteikumu 8. un 10.punktā minēto prasību izpildes vai noteiktu lielāku atkritumu daudzumu, ko atļauts atstāt uz kuģa, kapteinis ostas pārvaldē iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

13.1. ostu, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

13.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

13.3. reisa ilgumu;

13.4. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

14. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot sanitāro maksu. Latvijas ostās ienākošie kuģi maksā sanitāro maksu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto atkritumu pieņemšanas iekārtas vai rīkojas atbilstoši šo noteikumu 21.punkta nosacījumiem.

15. Sanitāro maksu aprēķina atbilstoši ostā ienākošā kuģa kategorijai, veidam, izmēram un tilpībai. Sanitārā maksa nav atkarīga no atkritumu pieņemšanas iekārtām nodoto kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzuma.

16. Ostas pārvaldei ir tiesības samazināt sanitāro maksu, ja kuģa kapteinis var pierādīt, ka kuģa vides pārvaldība, konstrukcija, aprīkojums un apkalpošana ir tāda, ka kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzums ir samazināts.

17. Ostas pārvaldei ir tiesības atbrīvot no sanitārās maksas kuģi:

17.1. kurš atrodas tajā pašā ostā (velkonis, ostas palīgkuģis vai zvejas kuģis) un kura atkritumus pieņem un apsaimnieko kāds no ostā esošajiem licencētajiem kuģu radīto atkritumu apsaimniekotājiem;

17.2. kurš veic regulārus un īstermiņa reisus un kura kapteinis var pierādīt, ka kuģa radītie atkritumi un piesārņotie ūdeņi tiek nodoti citā kuģa reisa ostā un par to tiek maksāta sanitārā maksa;

17.3. kurš ir atbrīvots no ostas maksas saskaņā ar ostas noteikumiem.

18. Iekasēto sanitāro maksu ostas pārvalde izmanto šādiem mērķiem:

18.1. ieguldījumiem stacionārajās un pārvietojamās atkritumu pieņemšanas iekārtās;

18.2. atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijai;

18.3. atkritumu pieņemšanas iekārtu remontam un apkopei;

18.4. atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai.

19. Ostas pārvalde nodrošina iespēju kuģa kapteinim uzzināt sanitārās maksas lielumu, aprēķināšanas kārtību un izmantošanu pat tad, ja sanitārā maksa ir iekļauta kopējā ostas nodevā.

20. Ostas pārvalde informē Jūras vides pārvaldi par kuģiem, kuriem ir samazināta sanitārā maksa vai kuri no sanitārās maksas ir atbrīvoti. Jūras vides pārvalde reizi gadā informē Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (turpmāk — Helsinku komisija) par kuģiem, kuri ir atbrīvoti no šo noteikumu 8., 10. un 14.punktā minēto prasību izpildes.

21. Ja atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģim tehniski nav piemērotas, kapteinis nodrošina kuģa radīto atkritumu sablīvēšanu un nogādāšanu tuvākajā piemērotajā atkritumu pieņemšanas iekārtā. Atkritumu pieņemšanas iekārtu nepiemērotību kuģim apliecina ostas pārvaldes izsniegts rakstisks apstiprinājums.

22. Ja atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģim tehniski nav piemērotas, kapteinis aizpilda attiecīgu ziņojumu (2.pielikums) un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina ziņojumā minētos faktus, iesniedz to ostas pārvaldē un Jūras vides pārvaldē.

23. Kuģim, kas no citiem kuģiem pieņem naftas atkritumus un kaitīgās šķidrās vielas saturošus ūdeņus ostas akvatorijā un Latvijas ūdeņos, nepieciešams Latvijas Jūras administrācijas apstiprināts avāriju seku likvidācijas plāns un avāriju seku likvidācijas aprīkojums, kas ir pietiekams, lai likvidētu kubikmetru lielu kaitīgo vielu noplūdi jūrā.

24. Naftas atkritumus pieņem specializētos savācējkuģos, autocisternās vai atkritumu pieņemšanas iekārtās, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētus cauruļvadus. Naftas atkritumu pieņemšanai aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

25. Ja ostas piestātnes ir speciāli aprīkotas kaitīgu šķidro vielu pārkraušanai, kravas nosūtītājs vai pieņēmējs nodrošina šīs vielas saturošu ūdeņu pieņemšanu, kā arī paredz to uzglabāšanu un pārstrādi.

26. Kuģa notekūdeņus uz savācējkuģi vai krasta atkritumu pieņemšanas iekārtām novada pa speciāli šim mērķim paredzētiem cauruļvadiem, izmantojot kuģa atsūknēšanas sistēmu. Aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

27. Cauruļvadi (un cauruļvadu savienojumi), pa kuriem pārsūknē naftas atkritumus vai notekūdeņus, atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 19.noteikuma un IV pielikuma 11.noteikuma prasībām.

28. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no ienākošajām jahtām.

29. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina viņa pārvaldībā esošās ostas vai piestātnes aprīkošanu ar:

29.1. tualetēm, kuras darbojas visu diennakti;

29.2. atsevišķiem triju veidu konteineriem — pārtikas atkritumiem, sausajiem naftas produktu atkritumiem un citiem sadzīves atkritumiem.

III. Informācija par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un kontroli

30. Kuģa sardzes virsnieks saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām ieraksta kuģa atkritumu reģistrācijas žurnālā, naftas operāciju žurnālā vai kravas operāciju žurnālā informāciju par katra kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu nodošanu ostā.

31. Pieņemot kuģu radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus, pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators aizpilda kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu (3.pielikums) četros eksemplāros. Viens eksemplārs paliek uz kuģa, otrs — atkritumu pieņēmējam, trešo nosūta Jūras vides pārvaldei un ceturto — ostas kapteinim. Kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu paraksta atkritumu pieņēmējs un kuģa kapteinis.

32. Komercsabiedrības, kas nodarbojas ar kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un savākšanu ostās, katru ceturksni iesniedz Jūras vides pārvaldē pārskatu par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu (4.pielikums). Jūras vides pārvalde apkopo informāciju par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu Latvijas ostās.

33. Šo noteikumu prasību ievērošanu attiecībā uz kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu kontrolē Jūras vides pārvalde.

34. Jūras vides pārvalde informē ostas kapteini un nākamās piestāšanas ostas pārvaldi, ja kuģis izbraucis jūrā, nenododot ostā kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus.

35. Saņemot informāciju, ka kuģis šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav nodevis ostā kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus, ostas kapteinis aiztur kuģi līdz brīdim, kamēr pabeigts izvērtējums par atkritumu un piesārņoto ūdeņu nodošanas atbilstību šiem noteikumiem.

IV. Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība

36. Ostas pārvalde izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu (turpmāk — atkritumu apsaimniekošanas plāns) attiecīgajai ostai. Vairākām viena reģiona ostām var izstrādāt kopīgu atkritumu apsaimniekošanas plānu, katrai ostai plānā paredzot atsevišķu nodaļu par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas plānu apstiprina ostas valde.

37. Atkritumu apsaimniekošanas plānu pirms apstiprināšanas saskaņo ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un Jūras vides pārvaldi. Atkritumus ostā apsaimnieko atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plānam.

38. Atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši ostas lielumam un ostā ienākošo kuģu tipiem aptver visus kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidus.

39. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu ostām, ņem vērā:

39.1. Starptautiskās jūrniecības organizācijas rekomendācijas par atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās;

39.2. 1992.gada 9.aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasības un Helsinku komisijas rekomendācijas.

40. Atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauj:

40.1. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu apsaimniekošanas kārtību ostā, tai skaitā šādus detalizētus aprakstus:

40.1.1. kuģu radīto atkritumu savākšanas iekārtas un aprīkojums;

40.1.2. atkritumu priekšapstrāde un tam nepieciešamais aprīkojums;

40.1.3. atkritumu pārstrāde un apglabāšana;

40.2. informāciju par licencēto atkritumu pieņēmēju un apsaimniekotāju (nosaukums, adrese, tālruņa numurs);

40.3. informāciju par atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas iekārtu atrašanās vietu ostā;

40.4. informāciju par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu tipu un jaudu;

40.5. samaksas kārtību, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

40.6. informāciju par metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu atkritumu pieņemšanas iekārtu noslogojuma patieso apmēru;

40.7. atkritumu apsaimniekošanas izmaksas krastā;

40.8. informāciju par ostā apsaimniekojamo kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidu un apjomu, kā arī metodēm, kuras izmanto atkritumu apjoma noteikšanai;

40.9. kārtību, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

40.10. starptautisko un Latvijas normatīvo aktu īsu aprakstu atkritumu nodošanas, pieņemšanas un apsaimniekošanas jomā;

40.11. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu pieņemšanas un apsaimniekošanas uzskaites kārtību, kā arī pārskatu sagatavošanas un informācijas aprites kārtību;

40.12. informāciju par sadarbību starp ostā ienākošajiem kuģiem, atkritumu pieņēmējiem, piestātņu un terminālu lietotājiem un citām ieinteresētajām pusēm;

40.13. plāna ieviešanas un papildināšanas kārtību;

40.14. plāna ievērošanas kontroles kārtību;

40.15. informāciju par personām, kas atbildīgas par atkritumu plāna ieviešanu un izpildi.

41. Atkritumu apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī ja notiek būtiskas pārmaiņas ostas darbībā.

42. Ostas pārvalde nodrošina, lai visiem ostas lietotājiem būtu pieejama šāda informācija:

42.1. atkritumu pieņemšanas iekārtu atrašanās vietas apraksts un shēma vai karte;

42.2. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu saraksts, kurus pieņem ostā;

42.3. ziņas par atkritumu apsaimniekotājiem (nosaukums, adrese un tālruņa numurs), kā arī par to piedāvātajiem pakalpojumiem;

42.4. atkritumu nodošanas procesa apraksts;

42.5. kārtība, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

42.6. samaksas kārtība, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

42.7. atgādinājums par pareizas atkritumu un kravas pārpalikumu nodošanas svarīgumu.

V. Noslēguma jautājums

43. Šo noteikumu IV nodaļa stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/59/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 2.novembri.

1-1-455 COPY.GIF (67791 bytes)

1-2-455 COPY.GIF (105983 bytes)

1-3-455 COPY.GIF (41656 bytes)

2-455 COPY.GIF (100838 bytes)

3-1-455 COPY.GIF (182064 bytes)

3-2-455 COPY.GIF (51971 bytes)

4-1-455 COPY.GIF (81305 bytes)

4-2-455 COPY.GIF (26718 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim