Par Islandes vēstnieka atvadām

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 16. oktobrī, atvadu vizītē pieņēma Islandes vēstnieku Latvijā Kornēliusu Sigmundsonu.

Pateicoties par sekmīgo sadarbību, V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu par šogad noritējušās valsts vizītes rezultātiem Islandē, kas vainagojās ar sekmēm un labu saimniecisku kontaktu stiprināšanu. Viņa arī atzīmēja, ka Islandes prezidents O.R.Grimsons un arī bijusī prezidente V.Finbogadotira ir bijuši gaidīti viesi Latvijā.

Vēstnieks apliecināja — lai arī Islande nav ES dalībvalsts, Latvijas līdzdalība šajā organizācijā izraisīs viņa valstī vēl plašāku interesi par sadarbību ar Latviju kā vienotā ES tirgus dalībvalsti. Prezidente atzina, ka Islandes pragmatiskā nostāja šajā jautājumā ir bijis labs palīgs arī debatēs par ES Latvijā.

Abas puses pauda gandarījumu par arvien aktīvākiem kontaktiem tūrisma un kultūras jomā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Trešdien, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kornēliusu Sigmundsonu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos NATO.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka vēstnieka darbības laiks Latvijā beidzas vienlaikus ar 7.Saeimas darba noslēgumu. Abu valstu divpusējā sadarbībā paveikts daudz — par to liecina gan parlamentārie kontakti, gan Latvijas un Islandes augstāko amatpersonu vizītes, gan darbība starptautiskajās organizācijās. Īpaša nozīme parlamentārās sadarbības kontaktiem būs arī nākotnē, sekmējot NATO pievienošanās līguma ratifikācijas procesu.

Aktivizējusies arī starpvaldību sadarbība un ekonomiskās saiknes, tomēr arī šo attiecību intensificēšanas potenciāls nav izsmelts.

Arī Islandes vēstnieks Latvijā bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā ļoti veiksmīgas. Attīstās kultūras un tirdznieciskie sakari, pieaug Islandes uzņēmēju investīciju apjoms Latvijā. Par eksportu un importu vēstnieks teica, ka tas nav sevišķi augsts, bet pašlaik Islande īsteno kādu programmu — uz Latviju tiek importētas zivis, šeit apstrādātas, bet pēc tam — eksportētas uz Eiropas Savienības valstīm. “Tādējādi Latvijā paliek pievienotā vērtība plus — nodarbināto cilvēku skaits,” teica K.Sigmundsons. Vēstnieks arī minēja vairākas latviešu mākslinieku izstādes, kas pēdējā gada laikā notikušas Islandē, un pastāstīja par Latvijas studentiem, kas zināšanas apgūst viņa valstī.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas virzību uz iestāšanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību Islandei par līdzšinējo politisko un praktisko atbalstu Latvijai tās ārpolitisko mērķu īstenošanā. J.Straume sacīja, ka turpmākais periods alianses paplašināšanas procesā prasīs konsekventu darbu no kandidātvalstīm un atbalstu no esošajām dalībvalstīm, un Latvija tam ir gatava. Savukārt Islandes vēstnieks augstu novērtēja mūsu valsts paveikto, tostarp arī aizsardzības mērķiem paredzētā finansējuma palielinājumu. Viņš sacīja, ka Islande ir NATO dalībvalsts kopš organizācijas izveidošanas 1949.gadā. Tā ir alianses vismazākā dalībniece, un tās aizsardzības spēki nav lieli, tomēr Islande aktīvi iekļaujas NATO īstenotajos pasākumos. “Mana valsts vienmēr atbalstījusi Latvijas vēlmi kļūt par alianses dalībvalsti, un esmu pārliecināts, ka šogad Prāgas galotņu tikšanās laikā jūs noteikti saņemsiet uzaicinājumu iestāties NATO,” teica vēstnieks.

Saeimas preses dienests