Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas IKP pieauguma faktu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.10.2002., Nr. 147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67274

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nozīmīgāko tirdzniecības partneri

Vēl šajā numurā

11.10.2002., Nr. 147

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas IKP pieauguma faktu

Baltijas Starptautiskā ekonomisko pētījumu centra direktors Alfs Vanags:

Saskaņā ar oficiālo statistiku, pērn Latvijas IKP pieauga par 7,7%, kamēr iepriekšējo divu gadu laikā kopumā pieaugums bija gandrīz 15% - tas ir lielākais izaugsmes rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm un viens no augstākajiem pasaulē. Vairākums analītiķu paredz, ka pieaugums 2002. gadā būs vismaz 5%. Turklāt ir jāmin arī inflācija, kas ir zema gan pēc vēsturiskiem, gan starptautiskiem standartiem. Šķiet, ko gan vairāk varētu vēlēties - liels IKP pieaugums un zema inflācija? Taču kā lai izskaidro šo parādību? Vai izaugsme atspoguļojas arī Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenī? Vai šī izaugsme ir ilgtspējīga?

Ciešāk izpētot komponentes, pēc kurām tiek aprēķināts IKP pieaugums, ir redzams, ka Latvijā apjomīgi ir pieaugušas investīcijas - 2001. gadā par vismaz 11,6% un pēdējo piecu gadu laikā vidēji par 18,6% (un šis atkal ir labākais rādītājs Austrumeiropā). Taču tas ir pašsaprotami! Padomju laikā uzkrātais kapitāls bija jānomaina, un jaunās izaugsmes nozares tādas kā finansu pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas, arī ir piesaistījušas jaunu kapitālu.

Taču, neskatoties uz šo iespaidīgo statistiku, iestājoties ES, Latvija būs viena no nabadzīgākajām dalībvalstīm, un atsevišķi tās reģioni būs ierindojami ES nabadzīgāko skaitā. Turklāt sabiedrisko aptauju rezultāti liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka viņu dzīves līmenis būtu uzlabojies. Tad kā lai saskaņo oficiālo statistiku ar Latvijas iedzīvotāju ikdienas reālijām? Daļēji šo situāciju var skaidrot ar minētā uzplaukuma iemeslu - investīcijām. Iedzīvotāju ienākumos investīciju pieaugums tieši neparādās, lai gan netieši tās rada darbavietas un dod iespēju iegādāties labākas vai lētākas preces.

Jāpiemin vēl tas, ka pagājušā gada laikā par 7% ir pieaudzis arī preču patēriņš, tātad, absolūtos skaitļos rēķinot, iedzīvotāji ir piedzīvojuši materiālā stāvokļa uzlabošanos. Kā gan tas iespējams? 2001. gadā faktiskās algas ir pieaugušas tikai par 3,5%, tāpēc preču patēriņš ir palielinājies, pateicoties resursiem, kas nākuši no citiem avotiem - un tie ir aizņēmumi.

Šobrīd Latvija piedzīvo kredītu bumu. Pēdējo divu gadu laikā bankas privātajam sektoram ir aizdevušas vismaz par 70% vairāk nekā iepriekš. Banku aizdevumi tiek nodrošināti ar īpašumu - visbiežāk tie ir hipotekārie kredīti, kuru atvieglota saņemšana ir arī galvenais iemesls, kāpēc tik strauji ir sadārdzinājies nekustamo īpašumu tirgus. Ļoti bieži kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu tiek izmantots, lai finansētu patēriņu, un tā kā kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu var paņemt tikai tas, kuram pieder nekustamais īpašums un ir stabili ienākumi, tad tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem nav ne viena, ne otra, nav izjutusi patēriņa pieaugumu. Tāpēc izaugsme nevienlīdzīgi atspoguļojas iedzīvotāju dzīves līmenī.

Pār mūsu galvām velkas arī negaisa mākoņi - liels patēriņš nozīmē mazus uzkrājumus, un mazi uzkrājumi apvienojumā ar lielām investīcijām izraisa tekošā konta deficītu. Citiem vārdiem sakot, valsts tērē vairāk, nekā nopelna. Pagājušā gada tekošā konta deficīts bija aptuveni 10% no IKP, kamēr tirdzniecības bilances deficīts - turpat vai 20% no IKP. Šie rādītāji ir ļoti augsti. Līdz šim tekošā konta deficīts lielā mērā ir ticis finansēts no ārvalstu tiešajām investīcijām, taču tās galvenokārt saistās ar privatizāciju, un tā kā privatizācija valstī jau ir gandrīz pabeigta, Latvijai būs intensīvi jāpiesaista cita veida investīcijas. Tāpēc atklāts paliek jautājums par tekošā konta deficīta un tādējādi arī patēriņa buma, kā arī augsto izaugsmes rādītāju ilgtspēju.

Amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers uzskata, ka, samazinot nodokļus un vienkāršojot administratīvās procedūras, tiktu veicināta ēnu ekonomikas samazināšanās, valstī palielinātos nodokļu maksātāju skaits. Tā rezultātā pieaugtu kopējie nodokļu ieņēmumi, kaut arī nodokļu likmes būtu samazinājušās. Šīs idejas zināmā mērā apstiprina pieredze Krievijā, kur šāda politika jau ir ieviesta.

Tomēr jāsaprot, ka arī nākamo valdību darbību tāpat kā iepriekšējo ierobežos ES, SVF un kredītreitingu aģentūru dažādās prasības, izņemot mazticamo situāciju, kad nākamā gada referendumā Latvijas iedzīvotāju vairākums nobalsotu pret iestāšanos ES.

 

Sabiedriskās politikas portāls POLITIKA.LV

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!