“Te nav dziesmām sākuma, te nav dziesmām gala, Te ir mūsu Latvija – dzirdu viņu dziedot”

Andrejs Eglītis

Svētdien, 6.oktobrī, Andreja Eglīša dzimtajā pusē notika dzejnieka 90 gadu jubilejas sarīkojumi

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nebūdams lepnu godināšanu piekritējs, Andrejs Eglītis vairākkārt izteicies, ka dzimšanas dienā viņa vienīgā vēlēšanās būtu vēlreiz baznīcā noklausīties Lūcijas Garūtas komponēto kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” un nolikt uz mātes kapa kādu baltu rozi. Kad 1944. gada 15. martā Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā notika kantātes pirmatskaņojums, cilvēku bijis tik daudz, ka dzejnieks nemaz nav ticis iekšā. (“Kas tad zināja, ka es esmu vārdu autors? Man bija tikai 32 gadi un tikai kādas četras dzejoļu grāmatas.”) Garajos Latvijas okupācijas gados visur pasaulē, kur vien dzīvoja latvieši, viņus garīgi spēcināja dievnamā notikušā atskaņojuma ieraksts skaņuplatē. Dzimtenē kantāte atgriezās līdz ar Atmodu, kad kamerkora “Ave Sol” un Valsts kora “Latvija” izpildījumā tā skanēja Domā un Sv. Pētera baznīcā un pēc tam visā Latvijā. Kā jauns skanīgs vilnis tā pāršalca daudzus dievnamus 1999. gadā, kad apritēja pirmatskaņojuma 55. gadadiena, un vairākkārt skanēja šajā pavasarī, godinot komponisti Lūciju Garūtu simt gadu atceres sarīkojumos.

Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību, Rakstnieku savienību un Andreja Eglīša dzimto novadu par godu dzejnieka 90. dzimšanas dienai sagatavojusi muzikālu sarīkojumu programmu “Andreja Eglīša dzeja mūzikā”, ko 6. oktobrī ievadīja kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Lazdonas baznīcā un koncerts “Rīta zvaigzne” Ļaudonas vidusskolā. Programmas mākslinieciskais vadītājs maestro Imants Kokars raženi sadarbojies ar komponisti Ilzi Arni, kas Andreja Eglīša dzejai pavērusi ceļu gan uz vispārējiem, gan skolēnu Dziesmu svētkiem (“Zem viena Jāņu vainaga”, “Turiet savu zemi ciet”), un projektā pratis iesaistīt paša izloloto un tagad viņa dēla Ulda Kokara vadīto kamerkori “Ave Sol”, ērģelnieku Tālivaldi Deksni, aktieri Juri Kalniņu un vairākus solistus.

Lazdonas dievnamu šai dienā rotāja rudzu vārpas un vīnogulāju lapas, kā tas Pļaujas svētkos pienākas. Baznīca, kas ir vienīgais Madonas luterāņu dievnams, atrodas labā gabalā ārpus pilsētas un plašās telpas ir grūti apsildāmas, taču dievlūdzēju netrūka arī šajā rudenīgi dzestrajā dienā. Mācītājs Ingus Dāboliņš, kā zināja stāstīt mana blakussēdētāja Velta, bauda draudzes mīlestību, un ceļu uz baznīcu atraduši visu paaudžu ļaudis. Arī šai dienā krietns pulciņš bērnu aizspurdza uz savu svētdienas skolu. Pēc laba laiciņa viņi klusu atgriezās un rātni nosēdās līdzi vecākiem vai vecmāmiņām. Kā lielu Dieva dāvanu mācītājs pieteica slavenā Rīgas kamerkora koncertu un pēc kantātes izskanēšanas draudzes vārdā pateicās diriģentam, korim un solistiem un lūdza aizvest ziedu pušķi dzejniekam, kurš krietnās gadu nastas dēļ šoreiz nebija atļāvies doties tālajā ceļā. Mācītājs atgādināja, ka dievkalpojumā ticis dziedāts arī kāds korālis ar Andreja Eglīša vārdiem, novēlēja autoram labu veselību un pateicās par Dieva svētību, kas dzejniekam palīdzējusi vienmēr būt īstam latvietim.

Jau pirmie nodrukātie Andreja Eglīša dzejoļi piesaistījuši novadnieka Jāņa Ivanova uzmanību. Dziesmas un kantātes ar viņa dzeju sacerējuši arī Jānis Cīrulis, Alfrēds Kalniņš, Jānis Kalniņš, Jānis Ķepītis, Jānis Mediņš, Arvīds Žilinskis, Jānis Norvilis, Helmers Pavasars, Alberts Jērums, Longins Apkalns, Tālivaldis Ķeniņš, Bruno Skulte un daudzi citi komponisti. Tās skanējušas it visos trimdas latviešu Dziesmu svētkos. Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos Klaipēdā šovasar kā šī starptautiskā festivāla himna izskanēja Ilzes Arnes komponētā dziesma ar Andreja Eglīša vārdiem “Roka roku rokā tur”. Viņa dzeju mūzikas valodā izteikuši arī Leons Amoliņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Pauls Dambis, Ingmārs Zemzars, Imants Mežaraups un daudzi citi mūsdienu komponisti.

Pētera Vaska dziesma ar Andreja Eglīša dzeju “Savā tautā” ievadīja svētku koncertu “Rīta zvaigzne” Ļaudonas vidusskolā. Nosaukumu tam devis Ilzes Arnes četrdaļīgais cikls kamerkorim, obojai un arfai. “Ave Sol” Ulda Kokara vadībā kopā ar arfisti Dagniju Zilgalvi un obojisti Inesi Vanagu izdziedāja dzejnieka lielo dziesmu par tautu, dzimteni, brīvību un nākotni, kam vārdus komponiste atradusi dzejas grāmatās “Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā”, “Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm”, “Vienmēr kāda zvaigzne aust” un “Sila priede”.

Ļaudonas vidusskolā ir ap trīssimt skolēnu, un viņi visi lepojas ar savu skaisto novadu Aiviekstes krastos, kas devis ceļamaizi gan Oskaram Kalpakam un Teodoram Reiteram, gan Andrejam Eglītim. “Dievs, svētī mūsu šūpuļus un sargā mūsu tautu” — tā sākas viņa nesen sacerētā Ļaudonas pagasta himna, bet jau jaunības gados viņš uzrakstījis dzejoli, kura ievadrindas te zina katrs bērns: “Ja man vaicātu — “Ko tu visvairāk mīli?”—/ Teiktu: Ļaudonu ar tumšo mežu vīli.” Tādu pašu pretmīlestību varēja just Andreja Eglīša dzimšanas dienas sarīkojumā, kam ar avīzes speciālizlaidumu bija gatavojusies skolas preses grupa un it visas klases, kas dzejniekam kā dāvanu lūdza nodot savas mazās vēstulītes dzeltenu kļavas lapu maciņos.

Viskrāšņākos rudens ziedus sarīkojuma dalībnieki kopā ar pagasta un skolas vadību aiznesa uz Ļaudonas kapsētu, kur atdusas dzejnieka māte. “Apklususi dziesma, atbalss dvēselē paliek. Redzu, vecā māte rokas klēpī saliek. Tad, kad projām ejam, nekur jau neaizejam, atbalsīs mēs esam” — baltas rozes kā dēla sveiciens, pieminot to tālo dienu, kad kalpa sieva tepat netālu Siliešu mājās laida pasaulē savu pastarīti. Skolotājas atceras daudzos dzejoļus, kuros dzejnieks teicis mātei paldies, kas mācījusi Dievu lūgt un pērkonā krustu mest, kalnā nastas nest un nepagurt. Maestro Imants Kokars māmuļai stāsta, cik bagāta bijusi šī diena, kad dievnamā skanējusi kantāte un tik daudzi ļaudonieši atnākuši uz koncertu, lai ar dziesmām suminātu viņas dēlu.

Svētdien, 20. oktobrī, desmitos no rīta kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” skanēs Rīgā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā un pēcpusdien Latviešu biedrības namā notiks koncerts “Rīta zvaigzne”, bet īstajā dzimšanas dienā 21. oktobrī apgāds “Valters un Rapa” gatavojas aicināt jubilāru un lasītājus uz dzejnieka Rakstu pirmā sējuma atvēršanas svētkiem.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore