Piektdien, 27.septembrī, Ventspilī: satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidents Andris Bērziņš un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Eiropas Savienības (ES) paplašināšana neradīs jaunas barjeras, bet — gluži otrādi — pavērs jaunas iespējas sadarbībai energomateriālu transporta nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā. Par to vienisprātis bija deviņu Baltijas jūras valstu pārstāvji, piektdien, 27. septembrī, Ventspilī noslēdzot energoresursu apgādes jautājumiem veltīto starptautisko konferenci.

Eiropas Komisijas un Latvijas valdības kopīgi rīkotā starptautiska ministru līmeņa konference “Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā” pulcināja triju Baltijas valstu, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, kā arī Eiropas Komisijas enerģētikas, transporta un vides sektoru augsta līmeņa amatpersonas. Latviju konferencē pārstāvēja Ministru prezidents Andris Bērziņš, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs u.c.

Konferences mērķis bija likt pamatus sadarbības veicināšanai starp Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi vairojot enerģijas piegādes drošību Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. Konferences galvenās diskusijas noritēja par energoresursu piegādes drošību, šo jautājumu cieši sasaistot ar transporta un vides drošību. Divi galvenie konferences darba kārtības jautājumi bija: drošības un apkārtējās vides aizsardzības aspekti enerģētikas materiālu transportēšanai pa jūru un sauszemi un enerģētikas materiālu piegādes drošība.

Kā preses konferencē uzsvēra satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, šī konference nav ne par naftu, ne par gāzi, bet gan par cilvēkiem un vidi, kurā tie dzīvo. Konferences dalībnieki preses konferencē pēc pasākuma bija vienisprātis, ka galvenais uzsvars jāliek uz energoapgādes drošību — cilvēku un vides aizsardzību.

Satiksmes ministrs pauda pārliecību, ka Ventspils konferences noslēgumā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā ir precīzi norādīts — ka drošību var sasniegt, kopīgi sadarbojoties ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, pildot jau noslēgtās starptautiskās vienošanās.

Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks un programmu koordinators Fernando de Estabans atzina, ka energoresursu piegādes drošība Baltijas jūras reģionā ir ļoti nozīmīga saistībā ar gaidāmo paplašināšanos, jo šobrīd arvien pieaug drošības jautājuma aktualitāte visā Eiropā. Īpaši svarīga ir naftas un naftas produktu transportēšana, jo gandrīz 90% no ES patērētās naftas tiek importēts no valstīm, kas atrodas ārpus ES, norādīja F. de Estabans un teica, ka tādēļ ir svarīgi attīstīt arvien ciešāku sadarbību energoresursu piegādes drošības jomā starp esošajām un topošajām ES dalībvalstīm.

Dānijas Ekonomikas un biznesa ministrijas speciālā padomniece Anne Skova Struvere augstu novērtēja energopiegādes drošības jautājumu aktualizēšanu un uzsvēra, ka galvenais ir pildīt gan Ventspilī, gan agrāk pieņemtos dokumentus, it īpaši akcentējot 2001. gada septembrī Kopenhāgenā pieņemto HELCOM deklarāciju par vides piesārņojuma samazināšanu.

Savukārt Vācijas Transporta, celtniecības un dzīvokļu jautājumu ministrijas parlamentārais sekretārs Stefans Hilsbergs kā vienu no būtiskākajiem konferencē apspriestajiem jautājumiem minēja jūras transporta drošību, kas tieši skar visas Baltijas jūras reģiona valstis. Viņš aicināja noteikt augstākas prasības Baltijas jūrā kuģojošiem tankkuģiem, proti, lai tie būtu labi aprīkoti ar drošības ierīcēm, kas mazinātu vajadzību pēc ļoti dārga drošības aprīkojuma iegādes ostās.

Ventspilī, 27.septembrī: konferences “Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā ES paplašināšanās kontekstā” dalībvalstu delegāciju vadītāji (augšējā attēlā); Polijas ekonomikas viceministrs un valsts sekretāra vietnieks Mareks Vejtko, Lietuvas transporta un komunikāciju ministra vietnieks Valērius Ponomarjovs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Krievijas Enerģētikas ministrijas NVS un Baltijas valstu sadarbības departamenta direktors Jurijs Sajadovs atzina, ka arī Krievijai ir ļoti svarīgi, lai energoresursu transportēšanā tiktu ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi, un Krievija atbalsta pārējo konferences dalībvalstu centienus šajā jomā. Tāpat J. Sajadovs pastāstīja, ka Krievija, izbūvējot jauno Primorskas terminālu, nodrošinājusi visaugstākos drošības standartus un arī turpmāk drošība būs prioritāra energoresursu transportēšanā.

Igaunijas Ekonomikas, transporta un komunikāciju ministre Līna Tenisone atzīmēja — ļoti svarīgs ir fakts, ka pirmo reizi Baltijas jūras reģiona valstis, gan ES dalībvalstis, gan kandidātvalstis, kā arī Krievija ir sēdušās pie viena galda, lai diskutētu par enerģētikas drošības pieaugošo lomu. Šī konference ir uzskatāma par nozīmīgu sākumu sadarbībai.

Arī Somijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Enerģijas tirgus un vides nodaļas vadītāja vietas izpildītājs Juko Varjoneness, augstu novērtēja konferences rīkotāju iniciatīvu un pauda cerību, ka konference dos nozīmīgu ierosmi tālākas sadarbības attīstībai gan vides un enerģētikas sektorā, gan transportēšanas drošības jautājumos.

Konferences noslēgumā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pateicās, ka par konferences vietu izraudzīta tieši Ventspils, un pauda cerību, ka šī konference bijusi labs pamats, lai nākotnē arvien aktīvāk attīstītu diskusijas par drošību energoresursu transportēšanā.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

(Par konferencē “Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā” runāto tiek gatavotas vēl citas publikācijas –

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Runa konferencē “Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā ES paplašināšanās kontekstā” Ventspilī 2002.gada 27.septembrī

Ekselences! Delegāciju vadītāji! Dāmas un kungi!

Esmu patiesi priecīgs redzēt jūs vienā no Latvijas attīstītākajām pilsētām — Ventspilī, kur atrodas pasaules līmeņa osta, kas vienlaikus ir arī viena no divdesmit vadošajām Eiropas ostām. Šodien šeit pie viena apspriedes galda ir sapulcējušies augsta ranga pārstāvji no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Komisijas. Uzreiz vēlos izmantot gadījumu un izteikt pateicību Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības prezidējošās valsts — Dānijas — valdībai par sniegto atbalstu konferences sagatavošanā.

Šo konferenci mēs varētu nosaukt arī par Baltijas jūras reģiona valstu drošības un sadarbības konferenci enerģijas materiālu transportā un tranzītā. Trīs drošības ir mūsu uzmanības centrā: enerģijas piegāžu drošība, enerģijas transportēšanas drošība, vides drošība enerģijas materiālu tranzīta procesā. Tas viss tiks skatīts Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā. Eiropas Savienības robežas pārbīdīsies uz austrumiem, un virkne reģiona valstu, kas pašlaik vēl ir “ārpus”, jau tuvākajā laikā būs “iekšpusē”.

Kā tas ietekmēs mūsu reģiona energoapgādes drošību, kā turpmāk varētu tikt veidota sadarbība ar Krieviju, kas pakāpeniski kļūs par aizvien nozīmīgāku ES partneri enerģētikā?

Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem šajā kontekstā, šīs konferences iniciatori bija Latvijas valdība un Eiropas Komisija. Komisijas iesaiste šeit ir īpaši būtiska.

Pirmkārt, energoapgādes drošības politika ir stratēģiski ļoti nozīmīgs jautājums Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienība pievērš milzīgu uzmanību jaunu energoresursu ieguves rajonu apguvei vai piesaistei un šo resursu drošas ilglaicīgas piegādes organizēšanai. Eiropas Savienības valstis jau ir un nākotnē būs vēl nozīmīgākas enerģijas resursu importētājas, īpaši runājot par dabasgāzi, naftu un naftas produktiem.

Otrkārt, Baltijas jūras reģiona līdzdalība Eiropas energoapgādes problēmu risināšanā noris jau tagad, un pēc Eiropas Savienības paplašināšanās tā tikai pieaugs. Diskusijai par Latvijas, pārējo Baltijas valstu un Polijas turpmāko līdzdalību ES energoapgādes problēmu risināšanā jānotiek, vēl pirms šīs valstis iestājas Eiropas Savienībā.

Visu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu mērķis ir iekļauties pēc iespējas drīzāk Eiropas Savienības kopējā enerģētikas un transporta politikā, kā arī piedalīties Eiropas Savienības dialogā ar citām valstīm par enerģētikas jautājumiem. Faktiski jau pašreiz Baltijas jūras reģions ir šīs politikas sastāvdaļa, un loģiski, ka reģions vēlas piedalīties energoresursu piegādē arī turpmāk.

Baltijas valstu naftas tranzīta koridors atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī starp Krievijas, Kazahstānas naftas ieguves vietām un šī energoresursa patēriņa tirgiem Ziemeļrietumeiropā. Šīs priekšrocības nepieciešams izmantot pēc iespējas pilnīgāk. Baltijas jūras reģionā notiekošās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas un tuvākā nākotnē plānotā Eiropas Savienības paplašināšanās rada ne tikai iespējas attīstīt energomateriālu transportēšanā iesaistīto valstu savstarpējo sadarbību jaunā pakāpē, bet arī mainīs Latvijas un pārējo Baltijas valstu naftas tranzīta koridora darbības organizatoriskos, tehniskos un ekonomiskos nosacījumus.

Eiropā pastāv milzīgs tirgus pieprasījums pēc energoresursiem, kas nākotnē radīs ne tikai ilglaicīga piedāvājuma, ieguves un ražošanas veicināšanas iespējas Krievijai, bet arī jaunus nosacījumus dažādu valstu politiskai sadarbībai Eiropā. Līdz ar to Latvijas un citu Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā noteikti radīs pozitīvu pamatu energoapgādes un tranzīta organizācijas problēmu sekmīgam risinājumam šajās zemēs.

Treškārt, diskusijai par Eiropas energoapgādes jautājumiem un Baltijas valstu līdzdalību to risināšanā jānotiek pie viena galda ar Krieviju, kas ir pilnīgi dabiski, jo Krievija ir resursu ražotāja un piegādātāja. Mēs rūpīgi sekojam līdzi Eiropas Savienības un Krievijas enerģētikas dialoga norisei, kas sākās 2000.gadā ar Krievijas un Eiropas Komisijas prezidentu kopīgu paziņojumu, un vēlamies piedāvāt savu ieguldījumu tā tālākai veidošanai.

Ko Latvija ir paveikusi, lai mūs varētu uztvert par drošiem partneriem Eiropas Savienības energoapgādes jautājumu risināšanā?

Latvijas valsts, veicot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, pēdējos gados ir ļoti daudz paveikusi sava enerģijas tirgus likumdošanas sakārtošanā un tā liberalizācijā. Galvenās prioritātes pēdējos gados ir bijušas elektroenerģijas tirgus liberalizācija, juridisku priekšnosacījumu izstrāde gāzes tirgus liberalizācijai, naftas un naftas produktu rezervju sistēmas izveidošana, energoresursu piegādes drošība un energoefektivitāte. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos pilnībā ir transportētas Eiropas Savienības likumdošanas prasības attiecībā uz energomateriālu transportu un tranzītu. Patlaban notiek intensīvs darbs šo normatīvo aktu īstenošanā Latvijas uzņēmumos. Vairākos Ventspils un citu lielo pilsētu uzņēmumos šīs normas jau ir pilnībā ieviestas. Bez tam vadošie Latvijas energoresursu transportra un tranzīta uzņēmumi ir sertificēti atbilstoši ISO 9000 un ISO 14000 standarta prasībām, kas nodrošina augstu darba kvalitāti un vides pārvaldības līmeni šajos uzņēmumos.

Lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības prasību ievērošanu energoresursu transportēšanā un tranzītā, likumdošana prasa ieviest modernas tehnoloģijas, kas nodrošina to, ka netiek piesārņota vide un apdraudēta cilvēku veselība.

Tai pašā laikā Latvija pievērš lielu uzmanību enerģijas transportēšanas infrastruktūras attīstībai, kas neizbēgami ir starptautiskas nozīmes jautājums. Ņemot vērā to, ka šobrīd infrastruktūras plānošana Eiropas Savienības līmenī ir koncentrēta tikai uz gāzes un elektropārvades infrastruktūru, kas veido Transeiropas enerģijas tīklus, Latvija ierosina Eiropas Savienībai kopīgi ar tās partnervalstīm enerģijas apgādes jomā veidot vienotu politiku un konkrētas programmas tieši naftas transportēšanas infrastruktūras attīstībai.

Jāuzsver, ka visi iepriekš minētie iekšējās likumdošanas sakārtošanas, infrastruktūras un tehnoloģiju attīstības pasākumi nav noslēgts, vienpusīgs process. Ļoti būtiska ir arī vienotu spēles noteikumu juridiskā pamata izveidošana reģionālā un plašā starptautiskā līmenī. Tieši tādēļ Latvija ir parakstījusi un ratificējusi attiecīgās ANO konvencijas; valstī tiek īstenotas Baltijas jūras reģiona Helsinku konvencijas pamatprasības un rekomendācijas, kā arī Kopenhāgenas 2001.gada ārkārtas konferences deklarācijas prasības.

Latvija jau 1995.gadā ir ratificējusi Eiropas Enerģētikas hartu. Tā ir parakstījusi arī EEH Energoefektivitātes protokolu un aktīvi piedalās hartas tranzīta protokola izstrādē, liekot cerības uz to, ka protokols kalpos par stabilu tiesisko bāzi drošam tranzītam nākotnē. Jo tieši labu kaimiņattiecību modelis reģiona valstu starpā, tai skaitā Baltijas valstu kā nākamo ES dalībvalstu attiecības ar Krieviju, ir viens no stūrakmeņiem, lai tranzīta biznesa jomā nostiprinātos ilglaicīga, prognozējama sadarbība. Tās noteikumi ir jāizstrādā kopā, un Ventspils konference tieši ir aicināta apspriest šīs nākotnes sadarbības mērķus, principus un uzdevumus.

Cienījamie klātesošie!

Tā kā mēs šodien esam pulcējušies Ventspilī, gribētos īsumā jums pastāstīt par Ventspils ostas ieguldījumu mūsu valsts ekonomikas attīstībā.

Pēdējos desmit gados Ventspils līdzās abām pārējām lielajām mūsu neaizsalstošajām ostām — Liepājai un Rīgai — ir attīstījusi savu vēsturisko lomu kā vadošs Austrumu—Rietumu tirdzniecības centrs. Kā jau minēju runas sākumā, kravu apgrozījuma ziņā Ventspils ierindojas 20 vadošo Eiropas ostu skaitā. 2001. gadā aptuveni 11% no kopējā Krievijas naftas un naftas produktu eksporta tiek pārkrauti Ventspils brīvostā.

Pēdējā desmitgadē Ventspils brīvostā ir notikuši vērienīgi rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kas ļāvuši maksimālo ostas caurlaides spēju palielināt līdz pat 80 miljoniem tonnu kravu gadā. Ostas transporta infrastruktūras, piestātņu, noliktavu un terminālu sniegtie pakalpojumi atbilst mūsdienu starptautiskās konkurences prasībām, vides aizsardzības un drošības standartiem.

Vides jautājumi ir īpaši svarīgi tieši no Ventspils brīvostas starptautiskās konkurētspējas palielināšanas viedokļa. Mūsdienu Eiropā, pastāvot tās stingrajiem nosacījumiem cīņā par vides piesārņojuma samazināšanu, neviena osta nevarētu cerēt būt par atzītu kravu pārkraušanas un tranzīta mezglu, ja tā nebūtu spējīga izpildīt visaugstākās vides aizsardzības un drošības prasības. Tādēļ, izstrādājot un realizējot Ventspils vides politikas plāna pirmo un otro posmu, kopš 1992. gada ostā ir veikti apmēram 150 nozīmīgi pasākumi, lai attīstītu līdzsvarotu vides un ekonomisko politiku. Galvenā uzmanība ir tikusi pievērsta riska samazināšanai amonjaka terminālā, naftas produktu piesārņojuma samazināšanai Ventā un Baltijas jūrā, kā arī gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Nafta uz Ventspils brīvostu šobrīd tiek piegādāta no visiem galvenajiem Krievijas naftas ieguves reģioniem — Rietumsibīrijas, Volgas–Urāliem un Timana–Pečoras, bet nākotnē ir iespējamas naftas piegādes arī no Kazahstānas. Izstrādājot turpmākos naftas piegāžu maršrutus no Krievijas un Kazahstānas uz Rietumeiropu, jāņem vērā, ka Latvijas naftas tranzīta infrastruktūra jau šobrīd darbojas atbilstoši ES standartiem, tā ir pietiekami labi attīstīta un jaudīga, lai varētu nākotnē pretendēt uz visai nozīmīgu lomu tranzīta pakalpojumu sniegšanā.

Dāmas un kungi!

Noslēgumā gribētu uzsvērt reģionālās sadarbības nozīmi, jo bez visu reģiona valstu kopīgas sadarbības nav iespējams tālāk risināt tādus jautājumus kā enerģijas transporta infrastruktūras drošība, kas pirmām kārtām būtu jāsāk ar vērienīgu tās novērtēšanas programmas īstenošanu, ko nevar veikt katra valsts vai kompānija atsevišķi. Eiropas Savienība ir gatava tam atvēlēt īpašus līdzekļus. Visas reģiona enerģijas transporta infrastruktūras drošības uzraudzības projekts, izmantojot satelītu sistēmu (Eiropas Savienības GALILEO programma), arī prasa kopīgu reģiona valstu sadarbību.

Īpašu uzmanību prasa Baltijas jūras drošība arvien pieaugošas kuģošanas intensitātes apstākļos. Baltijas jūras krastos tiek celti jauni termināli, tiek veidotas jaunas tranzīta līnijas un koridori, tomēr atbildība par Baltijas jūras ekoloģisko drošību ir kopēja. Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā nozīmē arī šīs programmas pasākumu īstenošanu šajā reģionā, kas prasa kopēju rīcību un sadarbību.

Tieši starptautiskās sadarbības galvenā jēga ir izmantot tās priekšrocības, ko paver starptautiska darba dalīšana, plašāk izmantot atsevišķu šīs sadarbības partneru iespējas, atsevišķas valsts vienas vai otras priekšrocības pārvērst par visu sadarbības partneru priekšrocībām. Protams, šāda sadarbība prasa izstrādāt un saskaņot vienotus darbības principus, vienotu kārtību, vienotus dažādu darbību novērtēšanas kritērijus, kas nodrošinātu, ka šī sadarbība ir izdevīga visām sadarbības partnerēm.

Tādēļ es priecājos un esmu pateicīgs Eiropas Komisijai un visām mūsu reģiona valstu valdībām par augsta līmeņa pārstāvju deleģēšanu uz šo pasākumu, lai mēs spertu soli uz priekšu ciešākas, visām pusēm izdevīgas reģionālās sadarbības attīstībā.