Lai veicinātu uzņēmējdarbību Latvijā

Preses konferencē par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu

Latvijas Attīstības aģentūras projektu vadītājs, programmas izstrādes darba grupas eksperts Ralfs Kļaviņš un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viens no Ekonomikas ministrijas (EM) speciālistu un pieaicināto ekspertu šā gada pirmajos mēnešos aizsāktajiem darbiem ir pabeigts — no 26. septembra ikviens interesents ministrijas mājaslapā var iepazīties ar “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības programmas 2002. — 2006. gadam” projektu.

Kā vakar, 26. septembrī, preses konferencē atgādināja EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards, 1997. gadā valdība pieņēma “Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu 1997. —2001. gadam”. Diemžēl finansu trūkuma dēļ it visus tanī paredzētos uzdevumus neizdevās paveikt, tomēr ir arī tādi pasākumi, kuru īstenošana noritējusi sekmīgi, atzina K. Gerhards, kā piemēru minot MVU attīstības kreditēšanas programmu.

Izstrādājot jauno programmu, par pamatu ņemtas iepriekšējā formulētās pamatnostādnes, vienlaikus ievērojot to, ka saistībā ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) situācija ir būtiski mainījusies.

Šajā programmā ir iekļauti visi principi, ko paredz Eiropas Mazo uzņēmumu harta, kuru Latvija parakstīja šā gada aprīlī. Lai nākotnē atvieglotu pieeju ES strukturālajiem fondiem, programma ir saistīta gan ar attīstības plānu, gan ar citiem attiecīgajiem dokumentiem, norādīja K. Gerhards.

Programmas izstrādes gaitā veikts detalizēts MVU sektora attīstības un esošās situācijas izvērtējums un īpaši pētījumi, kā arī sarīkots MVU pirmais nacionālais forums, kura dalībnieki apsprieda šā dokumenta vadlīnijas.

Programmas ilgtermiņa mērķi ir veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti, paaugstināt MVU sektora konkurētspēju un uzlabot uzņēmējdarbības kultūrvidi. Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, ir izstrādātas trīs galvenās apakšprogrammas ar konkrēti formulētiem uzdevumiem. Kā pastāstīja programmas izstrādes darba grupas eksperts Ralfs Kļaviņš, apakšprogrammā “Uzņēmējdarbības veicināšana” ir ietverti pasākumi, kas sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu pret uzņēmējdarbību, padarot to par sabiedrībā atzītu un pozitīvi novērtētu aktivitāti, kā arī pasākumi, kas saistīti ar izglītības pieejamības nodrošināšanu jaunajiem uzņēmējiem.

Otrā apakšprogramma “Pieeja kapitālam” ir ļoti svarīga gan tiem uzņēmumiem, kas tikai uzsāk darbību, gan tiem, kas ir jau brieduma stadijā, norādīja R. Kļaviņš. Tajā ir ietverti pasākumi, kas saistīti ar sākumkapitāla pieejamības veicināšanu, garantiju sistēmas pilnveidošanu, investīciju fondu darbības paplašināšanu reģionos, un citi.

Trešā apakšprogramma “Institucionālas vides attīstība” paredz risināt problēmas, kas saistītas ar publiskās informācijas pieejamību, primāro un sekundāro barjeru samazināšanu, kā arī ar nodokļu sistēmas ietekmi uz MVU darbību. Šīs apakšprogrammas ietvaros iecerēts risināt arī pēdējā laikā aktualizēto jautājumu — efektīva dialoga nodrošināšanu starp MVU sektoru un valdību.

Būtiska šīs nacionālās programmas atšķirība no iepriekšējām nostādnēm ir tāda, ka tā paredz koncentrēties ne tikai uz esošo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu, bet arī pievērsties jaunu uzņēmumu veidošanas veicināšanai un atbalstam, sacīja R. Kļaviņš.

26. septembrī programma tika pieteikta valsts sekretāru sanāksmē. Divas nedēļas tiks gaidīti citu ministriju vērtējumi, bet uzklausīs arī uzņēmēju domas, jo nav jēgas pieņemt programmu, kas nav saskaņota ar uzņēmēju viedokli, uzskata K. Gerhards. Programmas izstrādātāji paredz plašas diskusijas gan ar MVU pārstāvjiem un asociācijām, gan Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Tautsaimniecības padomi.

Atšķirībā no iepriekšējās programmas, kas tika pieņemta bez reāla finansiāla seguma, šajā ir noteiktas pasākumu ikgadējās izmaksas. Protams, viss pasākumu plāns nevar tikt realizēts uzreiz, bet ir daudz pasākumu, kuri ir iekļauti pieprasījumā uz nākamā gada budžetu, informēja K. Gerhards. Viņš pastāstīja, ka ir plānots izveidot caurspīdīgu programmas vadības sistēmu ar atgriezenisko saiti, kas ļaus novērtēt atsevišķu pasākumu efektivitāti. Programmas vadības padome lems, kādā prioritārā secībā būtu sarindojami pasākumi piešķirtā finansējuma ietvaros. K. Gerhards uzskata, ka ļoti svarīgi būtu turpināt MVU attīstības kreditēšanas programmu, sakārtot garantiju aģentūru, atbalstīt uzņēmēju izglītošanos. Svarīgi ir arī izveidot MVU pārstāvniecību dialogam ar valdību. Par tās formu vēl turpinās diskusija ar uzņēmējiem. Būtisks pasākums ir atbalstīt Latvijas ekspertu iesaisti ES programmās.

K. Gerhards neminēja konkrētu skaitli, cik liels ir programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums, bet atzina, ka būtu vajadzīgi vairāki desmiti miljonu latu. EM mērķis ir šīs programmas realizācijai piesaistīt iespējami vairāk ES strukturālo fondu līdzekļu. Pasākumu plānu ir iecerēts aktualizēt ik gadu, lai tas būtu sasaistīts ar pieejamo finansējumu — valsts budžeta, starptautisko finansu institūciju, ES strukturālo fondu līdzekļiem.

Daudzi jautājumi, kas saistīti ar uzņēmumu konkurētspēju, ir iestrādāti ārējās tirdzniecības veicināšanas programmā un nacionālajā inovāciju programmā, tāpēc šajā dokumentā tie nav ietverti, piebilda K. Gerhards.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore