“Varai ir jānāk tuvāk cilvēkam”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 16. septembrī

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio 16. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Varbūt sāksim ar ziedojumiem, par kuriem pagājušonedēļ diezgan daudz rakstīja prese, tātad par šo atpakaļpārskaitīšanu “Mediju tiltam”, kā es saprotu, darbinieku ziedojumi, katrs laikam ziedoja tur 2500 latu.

Gundars Bojārs: — Jā, iespējams, man šis gadījums arī bija jaunums, es jau savā laikā ar partijas vadību esmu pārrunājis šādus gadījumus un esmu ieteicis pievērst uzmanību — vai gadījumā šie iespējamie ziedotāji nepiedalās kādos pašvaldību konkursos. Cik man zināms, tad šis ir vienīgais gadījums Rīgas domē, tā tiešām bija tāda sakritība, un Sociāldemokrātiskās partijas valdes sēde lēma atgriezt šo ziedojumu atpakaļ un aicināja arī citas partijas atdot atpakaļ visus ziedojumus tām firmām, kas ir piedalījušās un guvušas uzvaras valsts vai pašvaldības pasūtījumu sakarā. Jāsaka, ka tas ir diezgan kuriozi, jo visi lielie uzņēmumi piedalās šādos konkursos, viņi arī tradicionāli atbalsta to vai citu partiju, to mēs novērojām arī uz pagājušajām pašvaldības vēlēšanām, ka atsevišķas celtniecības kompānijas sponsorēja tās partijas, kuras bija nodrošinājušas ļoti lielus pašvaldību pasūtījumus. Mēs esam centušies no tā izvairīties, šobrīd godīgi atmaksājam atpakaļ šiem ziedotājiem.

— Bet, ja es nemaldos, tur ir minēti privātpersonu vārdi, nevis uzņēmumi.

G.Bojārs: — Jā, šobrīd ir ierobežojumi saistībā ar šo ziedojumu apjomu, un katrā ziņā šīs privātpersonas neapšaubāmi gūst ienākumus kā akcionāri no saviem uzņēmumiem, viņi ir tiesīgi ziedot šos līdzekļus, iespējams, ka uzņēmums pats kādu apsvērumu dēļ negribēja būt ziedotājs. Es šajās detaļās pat negribētu iedziļināties, interešu konflikta situācija, ja tā nosauksim, ir likvidēta, un mēs aicinām arī citus to darīt.

— Jā, un visi nez kāpēc runā par šo pašu ziedojumu un tā summu, un to, kas to izdarījis, bet ēnā, manuprāt, paliek fakts — vai tas bija vai nebija negodīgi attiecībā uz konkursu, vai varbūt jūs uzskatāt, ka šīm summām ar konkursu nav nekāda sakara.

G.Bojārs: — Protams, nav nekāda sakara, un, kā jau es minēju, Rīgas domei nemitīgi notiek konkursi, un mēs pat varbūt esam pateicīgi šinī gadījumā presei, ka mums pievērsa uzmanību šādam faktam, mēs kā partija esam pateicīgi, un es kā domes priekšsēdētājs uzskatu, ka nedrīkst pastāvēt nekādas aizdomas saistībā ar manis pārstāvēto partiju, ar Rīgas domes darbību, un šī konfliktsituācija tiek likvidēta, un es vēlreiz saku, es aicināju arī visus citus politiskos spēkus, teiksim, Tautas partiju, piemēram, “Austrumu robežu”, nu tad nepieņemsim ziedojumus no šīm celtniecības kompānijām vai tās pārstāvošām privātpersonām un līdzīgi. Es domāju, ka visiem šī drosme būtu jāsaņem, un tad strādāsim konsekventi.

— Attiecībā uz e–Rīgas mārketinga pakalpojumu konkursu vairākas sūdzības ir Iepirkumu uzraudzības birojā, vai jūs esat jau saņēmis kādu atbildi?

G.Bojārs: — Oficiāli vēl neesmu saņēmis, es zinu, ka šī atbilde ir izsūtīta, tur ir nevis gluži sūdzības, bet norādes uz dažādām neprecizitātēm, jo e–Rīgas projekts ir ilgtermiņa projekts. Šobrīd mēs runājam par četru gadu projektu, turpretī saskaņā ar likumu pašvaldību budžeti jāapstiprina uz gadu, un tā ir deputātu lemšana, tātad mēs nevaram runāt par četru gadu domes garantijām šāda veida projektos. Tā gan vairāk ir iecere, vīzija, vēlme, abpusēja vēlme vienā gadījumā no domes puses, otrā gadījumā no uzņēmēju puses. Tas ir viņu piedāvājums.

— Jā, bet ko šobrīd izsaka šīs nepilnības konkursa nolikumā, kurš jau ir beidzies?

G.Bojārs: — To es šobrīd nevaru komentēt, ja neesmu precīzi saņēmis šo tekstu. Katrā ziņā, ja es esmu pareizi informēts, tad nelikumības tur nav konstatētas, ir nepilnības, kas cieši saistītas ar šī budžeta plānojumu gadam vai četriem gadiem.

— Varbūt atsevišķi darba uzdevumi neatbilstot projekta mērķim, tur bija minēta suvenīru izgatavošana un tā tālāk. Bet es domāju, ka šobrīd runāt, ka nepilnīgs bijis nolikums, nav nekādas nozīmes, līdz ar to jau konkurss netiks anulēts.

G.Bojārs: — Neapšaubāmi.

— Kad dome grasās Satversmes tiesā apstrīdēt zināmo īpašu uzdevumu ministra rīkojumu par alkohola tirdzniecības noteikumu apturēšanu, un kāds tad ir šī soļa mērķis? Es zinu, ka šis jautājums ir atbalstīts jau vairākās komitejās.

G.Bojārs: — Jā, atsevišķas komitejas ir atbalstījušas, tā arī uzskata vairāki deputāti. Man viedoklis ir savādāks, es esmu arī griezies pie likumdevēja, pie Saeimas, pie visām Saeimā pārstāvētām frakcijām ar lūgumu šo likumdošanas konfliktu atrisināt. Šeit ir šī pretruna starp Alkohola aprites likumu, kuru īpašu uzdevumu ministrs uzskatīja par speciālo likumu, tādējādi pārāku, un likumu “Par pašvaldībām”, kur mums noteiktas tiesības ierobežot tirdzniecības vietu un laiku. Es palieku pie sava uzskata, ka mēs nedrīkstam pieļaut alkohola tirdzniecību izglītības iestāžu ēkās, kā arī tiešā to tuvumā, šī problēma ir jārisina, un mēs to risināsim, un, ja ne likumdevēju ceļā, tad katrā ziņā vienīgais ceļš būs Satversmes tiesa.

— Maskavas ielā, sākot no šīs nedēļas, valsts un pašvaldības policijas un sociālo dienestu darbinieki pieņems iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par sabiedriskās kārtības traucējumiem, likumpārkāpējiem un tā tālāk, līdz gada beigām laikam iecerēts atvērt 15 vai pat 20 šādus sabiedriskās kārtības atbalsta punktus. Kādēļ tādi, jūsuprāt, ir nepieciešami, un ko tas mainīs rīdzinieku sadzīvē, jo iesniegumu un sūdzību iesniegšanas iespēju jau nekad nav trūcis, trūkst tikai šo dažādo problēmu risinājuma pēc būtības?

G.Bojārs: — Katrā ziņā varai ir jānāk tuvāk cilvēkam, un šī pašvaldības policijas nākšana tuvāk iedzīvotājam, neapšaubāmi, uzlabos tās darbu. Policijas galvenais uzdevums ir palīdzēt, nevis sodīt, tas ir mans viedoklis, tas ir Drošības un kārtības jautājumu komitejas un jaunievēlētās pašvaldības policijas vadības viedoklis. Un, manuprāt, šādi sabiedriskās kārtības atbalsta punkti būs abpusēji izdevīgi. Pirmkārt, policijai būs iespējas labāk iepazīties ar iedzīvotāju problēmām un sūdzībām un arī iedzīvotājiem policistā saskatīt draugu un palīgu, nevis kādu represīvu instrumentu.

— Tīri finansiāli kāda te ir pašvaldības līdzdalība?

G.Bojārs: — Nu, precīzi es jums nevarēšu nosaukt, ja runājam par visu pilno programmu, tad pašvaldības līdzdalība būs galvenokārt telpu piedāvājumā, tātad arī īpašā režīmā un īpašos izcenojumos par šīm telpām. Būs arī tiešais finansējums, kas skar mūsu pašvaldības policijas darbinieku darbu. Es jums precīzu summu šodien nevaru nosaukt, nākamajā intervijā es varētu šo jautājumu precizēt.

— Drošības un kārtības jautājumu komiteja nolēmusi atbalstīt Tieslietu ministrijas ierosinājumu pārņemt domes īpašumā valsts īpašumu Bolderājā, Platajā ielā 4, ar mērķi izveidot tur arestu namu. Tādā īpašumā būtu jāiegulda apmēram 1,5 miljoni latu. Kam tad šis nams būtu domāts, un vai tas atmaksātos?

G.Bojārs: — Nu, arī iela neatmaksājas, arī skola neatmaksājas, arī dzeramais ūdens, ko mēs lietojam savā ikdienā, neatmaksājas. Par šo arestu nama projektu es ar tieslietu ministri esmu runājis jau šī gada vasarā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un arī Kriminālkodeksā ir paredzēts tāds soda variants kā arests, administratīvais arests. Diemžēl Rīgā nav iespējas šādu soda mēru pielietot, jo nav kur izvietot, tātad ir nepieciešams šis aresta nams,Tieslietu ministrijai pašai šādu līdzekļu nav, bet viņi piedāvā šo īpašumu Rīgas domei, un Rīgas dome, ieguldot šī nama pielāgošanā, rekonstrukcijā, remontā, kopīgi ar Tieslietu ministriju šādu objektu varētu izveidot. Rīgas mēroga pilsētā šī ir vienkārši nepieciešamība.

— Tas varētu būt arī īres parādnieku cietums?

G.Bojārs: — Nē, nē, šis nav domāts kā īres parādu cietums, ir vesela rinda pārkāpumu, piemēram, huligāniskas darbības uz ielas. Es tik labi nepārvaldu Administratīvo pārkāpumu un Kriminālkodeksu, bet ir tādi soda veidi kā naudas sods, ko var piemērot arī Rīgas dome, bet šo arestu nu nekādā veidā mēs nespējam realizēt. Tātad šeit būs iespēja gan mums, gan valsts policijai izmantot šīs telpas. Par atmaksāšanos šinī gadījumā, protams, nav runa.

— Ar domes pagājušās nedēļas svētību taps trešā vēstule Ministru kabinetam bez atlīdzības atdot riteņbraukšanas klubu “Marss” Brīvības gatvē. Kādēļ šī cīņa ir tik gara un tik neatlaidīga?

G.Bojārs: — Nu acīmredzot objekts ir ārkārtīgi pievilcīgs, un savā laikā tas tika zaudēts, vēsturiski tas ir piederējis riteņbraukšanas klubam “Marss”. Valsts plāni nav saistīti ar riteņbraukšanas sporta veida attīstību šinī vietā, un Rīgas pilsēta acīmredzot to uzņemsies. Savā laikā, kad domes priekšsēdētājs bija Andris Bērziņš, šis jautājums tika pacelts pirmo reizi un tika pieņemts domes lēmums, kas uzdeva domes priekšsēdētājam vērsties Ministru kabinetā ar šādu lūgumu. Diemžēl tas netika izdarīts, un nu mēs jau trešo reizi (tātad pirmoreiz Bērziņa laikā, otrreiz pirms gada) vērsīsimies Ministru kabinetā ar analoģisku lūgumu.

— Jā, un interesanti, ka tagad pats Bērziņš Latvijas Radio pauda domu, ka domei būtu mazāk jāsūta vēstules, lūdzot savā īpašumā nodot bez atlīdzības nekustamos īpašumus, bet tā vietā būtu jādodas pie Valsts nekustamo īpašumu aģentūras, lai …

G.Bojārs: — Valsts nekustamo īpašumu aģentūra neko nelemj bez savu pilnvarnieku piekrišanas un patiesībā bez kaut kādiem politiskiem lēmumiem. Mums ir vesela rinda problēmu ar mūsu skolām, kas atrodas valsts īpašumā, tai pašā laikā valsts izglītības iestādes, tehnikumi atrodas Rīgas domes īpašumā. Mēs griežamies nemitīgi ar lūgumiem par šo īpašumu maiņu.

— Vai jūs domājat, ka premjers to nezina?

G.Bojārs: — Es domāju, ka viņš pats, būdams domes priekšsēdētājs, arī centās šos jautājumus risināt. Šobrīd ir tāda sajūta, ka valsts ir kaut kas cits nekā Rīgas pilsēta. Tā nav, Rīgas pilsēta ir valsts sastāvdaļa, un šīs īpašuma attiecības ir vienas no būtiskākajām un sāpīgākajām, tās ir jāatrisina — citreiz valstij par labu, kā gadījumā ar Rīgas pilsētas īpašumu nodošanu bez atlīdzības “VIA Baltija” būvniecībai, lidostai, tā arī gadījumā ar atsevišķu īpašumu nodošanu pilsētai, kur pilsēta būtu labāks apsaimniekotājs.

— Un jautājums, kas noteikti interesē daudzus: tātad šonedēļ satiksmi ar Zviedriju beigs pavasarī nofraktētais “Max Mols”, pagaidām, es saprotu, satiksme netiks atjaunota.

G.Bojārs: — Ir notikušas pārrunas ar “VV Line LV”, kas kursē maršrutā Ventspils— Nineshamna, tātad iespējams, ka “Rīgas jūras līnijas” nodrošinās transportu tiem, kam nav sava transporta līdzekļa līdz Ventspilij un tālāk tajā pašā maršrutā līdz Nineshamnai. Kā jūs zināt, notiek sarunas par jauna kuģa iegādi, un šeit nu laikam es nedaudz plašāk gribēšu izvērsties. Laikraksts “Diena” un atsevišķi citi masu mediji ir paziņojuši, ka “Rīgas jūras līnijas”, dome un vēl osta vēlas iegādāties kuģi par divreiz augstāku cenu, nekā tiek piedāvāts. Ja nedaudz pieskaramies vēsturei, tad ir tāda kompānija “Brax Shiping”, ar kuru tika vestas pārrunas šī gada janvārī par šī paša kuģa iegādi. Sarunu gaitā viņi kuģa cenu palielināja gandrīz par miljonu, un beigās izrādījās, ka viņiem nemaz nav pilnvaru runāt īpašnieka vārdā. Šī gada vasarā, jūlijā, viņi atkārtoti piedāvāja iegādāties šo pašu kuģi, un “Rīgas jūras līniju” vadība vērsās pie tā saucamā oriģinālā īpašnieka, kurš ir atsūtījis apstiprinājumu, ka neviens brokeris nav pilnvarots piedāvāt viņu īpašumā esošo kuģi, vēl jo vairāk — runāt par cenu, noteikumiem un tā tālāk. Tātad šī “Brax Shiping” kompānija jau vienreiz ir izgāzusi šī kuģa iegādi.

— Tas nozīmē, ka jūs arī negribat runāt neko konkrētu ne par cenu, ne par laiku.

G.Bojārs: — Ir tāds dokuments kā memorands, un pēc starptautiskās jūras prakses tas ir konfidenciāls dokuments, pat runājot par detaļām. Tas nav valsts noslēpums, un šīs detaļas arī tiks atklātas tad, kad pienāks laiks.

— Un varbūt vienā teikumā— būs vai nebūs septembrī jaunās “Rīgas Vēstis”?

G.Bojārs: — Šobrīd laikraksts ir reģistrēts. Man ir Liepājā dzīvoklis, un es saņemu brīnišķīgu vietējo informatīvo biļetenu, kurš domāts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa. Tādi paši laikraksti ir Kandavā, Kuldīgā, Talsos, gandrīz jebkurā pilsētā. Mēs esam saņēmuši vēlmju apstiprinājumu no Rīgas iedzīvotājiem, arī ierosinājumus, acīmredzot septembrī šis izdevums iznāks.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā