• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par zivju produkcijas tirgiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2002., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66299

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gruzija - Latvija: lai tālums kļūtu par tuvumu

Vēl šajā numurā

13.09.2002., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par zivju produkcijas tirgiem

Kā liecina statistikas dati, zivju produkcijas eksporta apjomi uz citu valstu tirgiem pamazām aug. Pērn vairāk nekā 2,2 reizes audzis zivju konservu eksports uz Vidusāzijas valstīm, Mongoliju, Baltkrieviju, Slovākiju un Lietuvu. Tāpat pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, par 51% palielinājās zivju konservu eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Tomēr paši ražotāji atzīst, ka jaunos eksporta tirgos iespiesties ir grūti.

AS “Salacgrīva ’95" ģenerāldirektors Imants Cīrulis atzina, ka jauni tirgi ir smags jautājums. Lai gan patlaban produkcija tiekot piegādāta Armēnijas un Kazahijas tirgiem, kā arī uzsākts darbs Ukrainā, Mongolijā un Brazīlijā, I. Cīrulis prognozē, ka Krievijas tirgus paliks kā galvenais produkcijas noņēmējs uzņēmumā ražotajiem konserviem.

Arī uzņēmumā AS “Kaija” skaidroja, ka virzīšanās uz Rietumu vai ASV tirgiem ir pietiekoši sarežģīta, jo prasa nopietnas investīcijas. Darbojoties Baltijas tirgū, naudas apgrozījums ir pietiekoši ātrs, bet ASV un citviet šis process ir krietni ilgāks - tirgū jāpiedāvā prece ar pēcapmaksu, kas var ilgt līdz 90 dienām. Jau vēstīts, ka kopējais konservu eksports uz Krieviju šā gada sešos mēnešos sarucis pusotru reizi.

Savukārt AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Guntis Lāme norādīja, ka šķērslis jaunu eksporta tirgu atrašanai ir arī atšķirīgās garšas īpatnības. “Pērn sākām sadarboties ar Zviedriju un Dāniju, taču izrādījās, ka šo valstu patērētāji vēlas citas garšas īpašības. Tāpēc vispirms jānoskaidro potenciālo patērētāju vēlmes un tikai tad jāpiedāvā jau gatavs produkts,” atzina G. Lāme. “Brīvais vilnis” savu produkciju eksportē galvenokārt uz NVS valstīm, taču pēdējā laikā pieaug eksports uz Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Izraēlu un Vāciju.

Eksportētās zivju produkcijas īpatsvara pieaugums pērn tiek skaidrots ar to, ka visa gada laikā un īpaši pēdējā ceturksnī ievērojami palielinājās konservēto un sagatavoto zivju produktu eksporta cenas. Kopumā pašmāju zivrūpnieki eksportē vairāk nekā 90% no kopējā saražotā zivju produkcijas un zivju konservu apjoma.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, konservēto un sagatavoto zivju eksports palielinājies par 30%, turklāt NVS valstu īpatsvars kopējā zivju konservu eksporta apjomā bija 91%. Tomēr Krievijas īpatsvars samazinājies no 85% līdz 78,6%, kaut arī apjoma ziņā zivju konservu eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2000. gadu, palielinājies par 13,4 tūkstošiem t. Kopumā pērn zivju produkcija tika eksportēta uz 36 valstīm.

 

“DIENAS BIZNESS”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!