Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par to, kādu pārtiku ražojam Latvijā, Baltijā un citur. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2002., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66321

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zivju produkcijas tirgiem

Vēl šajā numurā

13.09.2002., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par to, kādu pārtiku ražojam Latvijā, Baltijā un citur
FOOD.JPG (20913 bytes)
Zemkopības ministrs Atis Slakteris, atklājot izstādi “Rīga Food 2002”

Šajā nedēļas nogalē, no 11. līdz 14. septembrim, Ķīpsalas izstāžu kompleksa abās hallēs uz gadskārtējiem pārtikas rūpniecības nozares svētkiem pulcējas izstādes “Rīga Food 2002” dalībnieki. Šoruden izstāžu rīkotājsabiedrības “BT 1” rīkotais pasākums ir īpaši plašs un kļuvis par lielāko Baltijā — tajā piedalās vairāk nekā 540 uzņēmumu no 23 pasaules valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Gruzijas, Armēnijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Vācijas, Dānijas, Šrilankas, Ēģiptes, Horvātijas, Moldovas, Itālijas, Ungārijas, Turcijas, Ķīnas un ASV. Trešā daļa dalībnieku šajā izstādē piedalās pirmo reizi.

Kā izstādes atklāšanā atzīmēja firmas “BT 1” direktors Viesturs Tīle, tā ir viena no populārākajām izstādēm valstī. Turklāt arvien pieaug iedzīvotāju interese par Latvijā ražotajiem produktiem. Pērn izstādi apmeklēja vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Šogad turklāt gaidāms ievērojams rekords — tiek rēķināts, ka Ķīpsalā šajās dienās ieradīsies 2 000 000. apmeklētājs.

Lielu atbalstu Latvijas ražotājiem sniedz Zemkopības ministrija, kas piešķīrusi subsīdijas, līdz 50% apmaksājot ekspozīcijas platības īri astoņiem vidējiem un maziem uzņēmumiem, tajā skaitā ir firmas “MATSS”, “Žabo”, “Lāči”, “Roga-Agro”, “Vidzemes pārtika”, “Liedags”, “Iecavnieks” un “Kronis”.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris, atklājot izstādi, teica:

“Tie ir svētki visiem pārtikas ražotājiem. Pircējiem, potenciālajiem klientiem iespējams iepazīties ar jaunākajiem produktiem. Kaut arī šāds liels pasākums maksā naudu, tas ir nepieciešams. Kā citādi lai parāda, ka mūsu produkti ir tik labi un vairāk vai mazāk lielajai konkurencei esam gatavi. Visvairāk eksportam gatava ir piena pārstrādes nozare. Pagājušajā gadā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports palielinājies par 68 procentiem. Tas liecina, ka veiksmīgi ir pārvarēta Krievijas krīze. Pašlaik ievērojami palielinājies arī zivju konservu eksports.

Ne jau tikai patriotisma dēļ pirks Latvijas produktus, tiem ir jābūt kvalitatīviem. Bieži vien ar pazīstamām tirdzniecības markām pārdod ārvalstīs ražotus produktus, augļus un dārzeņus. Tāpēc Zemkopības ministrija atbalsta “Zaļās karotes” akciju. Bez valsts atbalsta šāda zīme vismaz sākotnēji pastāvēt nevar. Pircēji vēlas labus produktus. Un tā ir arī iespēja zemniekiem labi nopelnīt. Finansu līdzekļus atvēlam no subsīdijām. Un šo preču zīmi “Kvalitatīvs Latvijas produkts” piešķir sabiedriska organizācija. Tiek rīkota plaša reklāmas kampaņa. Pētījumi liecina, ka pašlaik gandrīz vairs nav tādu cilvēku Latvijā, kas nepazītu “Zaļo karoti”.

FOOD3.JPG (30056 bytes)
FOOD5.JPG (29036 bytes)
FOOD4.JPG (26961 bytes)
Foto: A.F.I.
Ieskats izstādes “Rīga Food 2002” stendos, dažādu valstu firmu ražojumos

Šā gada subsīdiju nolikumā paredzēti līdzekļi arī bioloģiskajai lauksaimniecībai. Iepriekšējos gados šim mērķim naudas bija ievērojami mazāk. Jāpiebilst, ka arī SAPARD programmas apguvē Latvija ir viena no labākajām. Lauksaimniecības atbalsta dienests un ieinteresētie zemnieki labi gatavojušies projektiem. Divu gadu norma ir labi apgūta, bet naudas vēl pietiek. Tā ka visiem ir iespēja domāt par ražošanas paplašināšanu un tehnoloģiju modernizēšanu.

Tas pats sakāms par zemes iegādi. Bija liels strīds, vai latviešu zemnieki būs gatavi pirkt zemi uz kredīta. Šī programma ātri tika apgūta. Pašlaik kopā ar Hipotēku un zemes banku kopīgi domājam, kā palielināt pieejamos līdzekļus un jau šogad realizēt vēl neapmierinātos pieprasījumus, kuru biznesa projekti tika atzīti par derīgiem.”

Izstādes atklāšanā zelta, sudraba un bronzas medaļas saņēma kvalitatīvo produktu ražotāji, kuru produkcija tika vērtēta 9% biezpiena, Holandes siera, zivju konservu “Šprotes eļļā” un maizes grupās.

Kvalitatīvas produkcijas ražošanā ieinteresēti visi izstādes dalībnieki. Šoruden īpaši plaši pārstāvēta ir Itālija. Valsts tēla veidošanā aktīvi iesaistījušās Itālijas Ārējās tirdzniecības institūta valsts aģentūras darbinieces, kas reklamē Itālijā populārus ēdienus. Savu produkciju piedāvā dažādas firmas. Piemēram, sicīlieši aicina nogaršot eksotiskos augļus. Savukārt “Trady Baltica” direktors Antonio Sugaroni, kas ir arī restorāna “Roma” īpašnieks, gatavojas pievērsties Itālijas olīveļļas, kafijas, alus un vīna eksportam. Šai produkcijai ir visaugstākā kvalitāte, par ko liecina vietējie kvalitātes sertifikāti, kā arī ISO 9002 sertifikāts. Un jau drīzumā šī produkcija būs nopērkama Latvijā.

Līdz ar lielveikalu tīklu attīstību Latvijā iespējams iegādāties ļoti daudzveidīgu kaimiņvalstu produkciju. Lietuviešu veikalos “T Market” nopērkams akciju sabiedrības “Pieno žvaigždes” piens, biezpiens, kefīrs, sviests, siers un citi piena produkti. Uzņēmumā ražo vairāk nekā 150 produkcijas veidus. Daudzi no tiem starptautiskās pārtikas izstādēs apbalvoti ar zelta un sudraba medaļām.

Katrs pats savas laimes kalējs — vēsta sena atziņa. Acīmredzot tikai tie, kas ne vien audzē labību un kopj lopus, bet arī cep maizi, sien sierus utt., spēj rast ceļu uz labklājību. Viens no tādiem ir izstādes dalībnieks — SIA “Maiznīca Liepkalni” īpašnieks Dagnis Čākurs. Savulaik Naukšēnos izveidojis zemnieku saimniecību “Liepkalni”, sācis ar labības audzēšanu. Nonācis dilemmas priekšā — par lētu naudu pārdot graudus vai cept maizi. Un tā pirms deviņiem gadiem atvēris savu pirmo maizes ceptuvi Rūjienā. Kā pastāstīja uzņēmuma reklāmas menedžere Ieva Zariņa, pašlaik jau darbojas trīs “Maiznīcas Liepkalni” ceptuves un Valmierā top ceturtā — vismodernākā, kas atbildīs visām Eiropas Savienības prasībām. Uzņēmumā ražo vairāk nekā 70 maizes veidus. Sortimentā ir rudzu, kviešu graudu maize un 15 cepumu veidi, kas top roku darba rezultātā. Receptūru izstrādē saimniekam aktīvi palīdz Kocēnu ceptuves vadītāja Inese Mazure. Tikai “Maiznīcā Liepkalni” iespējams iegādāties “Kama maizi”, kas gatavota no kviešu, rudzu graudiem, auzu pārslām, kam pievienotas saulespuķu un sezama sēklas. Jāpiebilst, ka lielāko daļu izejvielu iegūst Vidzemē, citur tiek iepirkts pavisam nedaudz piedevu. Mēnesī vidēji izcep 190 tonnas maizes, kas tiek nogādāta 500 veikalos Kurzemē un Vidzemē. Gada apgrozījums uzņēmumam sasniedz jau miljonu latu. Lielākā daļa no tā tiek izmantota attīstības veicināšanai.

Māka atrast savu nišu ir arī zemgaliešiem no SIA “Iecavnieks”. Kaut arī šī uzņēmuma stends izstādē ir neliels, tomēr interesentu netrūkst. Izrādās, ka rapša eļļas piekritēju skaits valstī arvien pieaug. Un viņus interesē tieši Latvijā tapusī produkcija. Uzņēmuma vadītājs Dainis Lagzdiņš apgalvo, ka piedāvātā prece gatavota tikai no mūsu valstī audzētām eļļas rapša sēklām. “Iecavniekam” pieder un tiek nomāta 100 hektāru liela zeme, pašu īpašumā ir kalte. Tāpēc viens no darbības virzieniem saistīts ar lopbarības un pārtikas graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu. Lielāko klientu skaitā ir “Balticovo”, “Kesko Agro Latvija”, “Agro Balt”, “Latagro”. Šeit tiek sagatavoti un uzglabāti arī graudi valsts rezervei. Ekoloģiski tīras rapša eļļas ražošana uzņēmumā sākta jau kopš tā dibināšanas pērn. Liela uzmanība pievērsta labu sēklu iegādei, rapša audzēšanai, sēklu apstrādei. Eļļa tiek mehāniski attīrīta, izmantojot filtrus, un separēta. Tā ir dabiska un atbilst visaugstākās kvalitātes prasībām. SIA “Iecavnieks” piedāvā arī pārtikas linsēklu eļļu, kas ražota no Latvijas izejvielām.

Viena no lielākajiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem vadītāja Lolita Bemhena pēc veiksmīgām reklāmas kampaņām, kuru laikā Ķīpsalas izstāžu hallēs 1. septembrī tika fiksēts Ginesa rekords 3,2 tonnu rasola gatavošanā, tagad šaubās, vai turpmāk būtu lietderīgi piedalīties izstādēs “Rīga Food”. Vai to atdeve ir pietiekami liela? Tāpēc šoreiz izstādē spilviešu aktivitātes ir pieklusinātas, tiek reklamēta tikai jaunā “Rasola majonēze”.

Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “Triāls” īpašnieks un direktors Ludvigs Tribockis ir pārliecināts, ka pārtikas izstādēs noteikti ir jāpiedalās. Tā ir ne tikai sevis apliecināšana, bet arī iespēja tieši kontaktēties ar iedzīvotājiem, saviem potenciālajiem klientiem, un iepazīstināt tos ar jauniem produkcijas veidiem, uzklausīt ierosinājumus. Šoruden izstādē “Triāla” stends ir viens no plašākajiem. Šeit iespējams iepazīties ar gandrīz pusotra simta ražojumu veidiem, tajā skaitā Valmieras gaļas kombināta konserviem.”Triāls” šo uzņēmumu iegādājās pirms dažiem gadiem, kad bija izziņota tā maksātnespēja. Un tagad ir apmierināts, jo šī konservu ražošanas niša, tāpat kā vītinātas gaļas ražošana, joprojām nav pilnībā apgūta. Uzstādot modernas pārstrādes iekārtas, tagad rasta iespēja gaļas konservus eksportēt. Jāpiebilst, ka uzņēmumā ne tikai saglabāts strādājošo skaits, bet tam ir pat tendence palielināties. SIA “Triāls” lielu uzmanību velta produkcijas kvalitātei. Tiek iegādāta galvenokārt Latvijā audzēto lopu gaļa. Vidēji gadā no zemniekiem tiek iepirkti 7 līdz 8 tūkstoši tonnu cūkgaļas un nedaudz mazāk liellopu gaļas. Nelielā apjomā gaļa tiek ievesta no Igaunijas. Uzņēmumam ir sava kautuve, kas ir viena no lielākajām valstī. Pašlaik top Eiropas Savienības prasībām atbilstošs gaļas pārstrādes cehs. Investīciju apjoms pārsniedz pusmiljonu latu. Turklāt visi ieguldījumi veikti pašu spēkiem, ņemot bankas kredītus. Pašlaik SIA “Triāls” izvirzījies savā nozarē vadošo uzņēmumu priekšgalā, jo gada apgrozījums jau tuvojas 15 miljoniem latu. Uzņēmums ir arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. L.Tribockis uzskata, ka valsts institūcijām daudz pretimnākošākām jābūt pret tiem ražotājiem, kas valsts budžetu regulāri papildina ar nodokļos ieskaitītām naudas summām. Nevis kā tas ir bijis līdz šim, kad dažādas kvotas un atvieglojumus un pat valsts pasūtījumus saņem visai apšaubāmas firmas.

Kā jau ierasts, “Latvijas Vēstneša” sarunās ar pārtikas ražotājiem joprojām itin bieži izskanēja doma, ka pārtikas nozarē vēl daudzas lietas sakārtojamas.

“Rīga Food 2002” šajā nedēļas nogalē piedāvā ne tikai interesantus mirkļus apmeklētājiem, bet arī pašiem pārtikas ražotājiem, kam dažādās konferencēs un semināros iespējams papildināt zināšanas.

Ingrīda Rumbēna,  “LV” nozares redaktore

 

Par konkursa rezultātiem

Maizes konkursskate

Maizes konkursā 18 Latvijas maizes ražotāji bija pieteikuši 47 maizes veidus. Ražotāji konkursam varēja pieteikt kviešu maizi ar graudiem, rudzu maizi ar graudiem un maizi ar dažādu sēklu maisījumiem. Žūrija produkciju vērtēja piecās kategorijās — maizes apveida forma, garoza un maizes virsma, porainība, maizes mīkstums, kā arī garša un smarža.

Konkurss tika veidots ar mērķi popularizēt labākos maizes izstrādājumus, sekmēt garšīgas un kvalitatīvas maizes izstrādājumu ražošanu un piedāvāšanu patērētājiem.

 

Žūrijas komisija nolēma:

I grupā

Kviešu maize ar graudiem

1. vietu un zelta medaļu piešķirt SIA “Ratiko” par “Veselības plācenīšiem”;

2. vietu un sudraba medaļu piešķirt SIA “Ratiko” par “Griķu maizi”;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt KS Madonas patērētāju biedrībai “Madonas maiznieks” par graudu maizi “Veselība”;

II grupā

Rudzu maize ar graudiem

1. vietu un zelta medaļu piešķirt SIA “Jēkabpils maizes kombināts” par “Graudu rupjmaizi”;

2. vietu un sudraba medaļu piešķirt SIA “Lielezers” par “Plaucēto rupjmaizi ar saulespuķu sēklām”;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt SIA “Kuldīgas RPB” par pilngraudu klona maizi “Arāju maize”.

Piešķirt atzinības rakstu par izcilu kvalitāti

SIA “Lāči” par “Domnieku maizi”.

SIA “Zelta kliņģeris” par rudzu rupjmaizi ar diedzētiem graudiem “Asns”.

III grupā

Maize ar sēklu maisījumiem

1. vietu un zelta medaļu piešķirt SIA “Lielezers” par “Karotīnmaizīti”;

2. vietu un sudraba medaļu piešķirt SIA “Bauskas klēts” par “Piecgraudu maizīti”;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt SIA “Vidzemes maiznīca” par “Graudu maizi ar ķirbju sēklām”;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt SIA “Bauskas klēts” par “Graudu maizi”.

Maizes konkursā piedalījās astoņpadsmit Latvijas uzņēmumi — “Madonas maiznieks”, SIA “Ratiko”, “Jēkabpils maizes kombināts”, “Daugavpils maiznieks”, “Bauskas klēts”, “Kuldīgas RPB”, a/s “Imanta”, “Balvu maiznieks”, “Vidzemes maiznīca”, “Liepājas maiznieks”, z/s “Liepkalni”, “Hanzas maiznīca”, SIA “Matss”, “Ogres maiznieks”, SIA “Lāči”, “Zelta kliņģeris”, “Saldus maiznīca” un “Lielezers”.

9% biezpiena konkursskate

Latvijā ražotā 9% biezpiena konkursā — skatē piedalījās septiņi piena pārstrādes uzņēmumi (“Limbažu piens”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Rankas piens”, “Smiltenes piens”, “Talsu piensaimnieks”, “Vidzemes piens”, PKS “Straupe”), piedāvājot sešpadsmit produkcijas paraugus. Biezpiens tika vērtēts četrās kategorijās — ārējais izskats, konsistence, garša un smarža, kā arī iepakojums.

Konkursa mērķis — apkopot un sevišķi atzīmēt labāko biezpiena ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī izstrādāt ieteikumus biezpiena kvalitātes uzlabošanai.

 

Žūrijas komisija nolēma:

1. vietu, atzinības rakstu un zelta medaļu piešķirt a/s “Valmieras piens” ražotajam 9% biezpienam; biezpiena meistare Aina Birnbauma;

2. vietu, atzinības rakstu un sudraba medaļu piešķirt a/s “Talsu piensaimnieks” ražotajam 9% biezpienam; biezpiena meistare Lilija Afoņina;

3. vietu, atzinības rakstu un bronzas medaļu piešķirt a/s “Smiltenes piens” ražotajam 9% biezpienam; biezpiena meistare Biruta Vīgante.

Holandes siera konkursskate

Latvijā ražotā Holandes siera konkursā — skatē piedalījās seši siera ražotāji (“Cesvaines piens”, “Limbažu piens”, “Mālpils piensaimnieks”, “Rankas piens”, “Smiltenes piens” un “Valmieras piens”), piedāvājot astoņus siera paraugus. Siers tika vērtēts četrās kategorijās — ārējais izskats, izskats griezumā, garša un smarža, kā arī konsistence.

Konkursa mērķis — apkopot un sevišķi atzīmēt labāko siera ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, izstrādāt ieteikumus siera kvalitātes uzlabošanai, popularizēt Latvijā ražoto sieru, kā arī izveidot priekšnoteikumus veiksmīgam Latvijas siera eksportam.

 

Žūrijas komisija nolēma:

1. vietu un zelta medaļu piešķirt a/s “Cesvaines piens” ražotajam Holandes sieram; siera meistare Sandra Matroze;

2. vietu un sudraba medaļu piešķirt a/s “Mālpils piensaimnieks” ražotajam Holandes sieram; siera meistare Velta Deičmane;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt a/s “Limbažu piens” ražotajam Holandes sieram, siera meistare Olga Bizika.

Konservu “Šprotes eļļā” konkurssakate

Zivju konservu “Šprotes eļļā” konkursā piedalījās seši Latvijas zivju konservu ražotāji (“Brīvais vilnis”, “Banga”, “Unda”, “Ābolītis”, “Carnikavas konservi” un “Gamma–A”), piedāvājot 13 produkcijas paraugus. Žūrija vērtēja zivju liemeņu garumu, stāvokli kārbā, konsistenci, plīsumus, fasējumu, konservu garšu un smaržu, kā arī produkta dizainu un marķējumu.

Konkursa mērķis — izvērtēt Latvijā ražoto zivju konservu “Šprotes eļļā” kvalitāti, sekmēt labas kvalitātes produkta ražošanu, popularizēt labākos izstrādājumus.

 

Žūrijas komisija nolēma:

1. vietu un zelta medaļu piešķirt SIA “Unda” par “Rīgas šprotēm eļļā”;

2. vietu un sudraba medaļu piešķirt SIA “Brīvais vilnis” par “Rīgas šprotēm eļļā” 190 g;

3. vietu un bronzas medaļu piešķirt SIA “Brīvais vilnis” par “Rīgas šprotēm eļļā” 100 g.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!