Ir pārliecība, ka budžetu Saeimā iesniegs laikus

Gundars Bērziņš, finansu ministrs, -  pirmajā preses konferencē

- Attiecības ar presi ir svarīgas, tām jābalstās uz savstarpēju cieņu. Un visu informāciju, ko jūs vēlaties gūt no manis, jūs arī saņemsit.

Pirmais, par ko es gribētu šajā preses konferencē runāt, ir budžeta ieņēmumi un budžeta izpilde (skat. tabulu 6.lpp.) . Kopējā pamatbudžeta izpildē mēs nedaudz - par 200 000 latu - atpaliekam no plānotā grafika, bet ievērojami apsteidzam ieņēmumus 1999. gada pirmajos četros mēnešos. Tātad budžeta izpilde ieņēmumu daļā ir ļoti tuva prognozei, tiesa, dažos nodokļu veidos veiksmīgāk, dažos - ne tik veiksmīgi.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) iemaksas nesasniedz prognozētās un atpaliek arī no pagājušā gada pirmo četru mēnešu ieņēmumiem. Taču te ir vairāki ietekmējošie faktori. Viens no tiem ir dažu lielu uzņēmumu, piemēram, "Latvenergo" lielie maksājumi budžetā, kas tika veikti pagājušajā gadā - UIN 5 miljonu latu apmērā, un tas bija vairāk, nekā bija nepieciešams, izveidojās atlikums šim gadam. UIN ietekmē vēl dažādas negatīvas lietas - uzņēmumi, kas pārtraukuši savu darbību, piemēram, "Toleram Fibers" utt. Ir palielinājies maksātnespējas gadījumu skaits. Kaut gan kopumā nodokļu maksātāju skaits ir pieaudzis apmēram par 7000, un tas ļauj pietiekami optimistiski raudzīties uz UIN ieņēmumu prognozi.

Varbūt sarežģītākā situācijā ir ieņēmumi no akcīzes nodokļa (AN). Kopējais AN ieņēmums atpaliek no prognozes, un tieši šis nodokļa veids ir vājākā vieta nodokļu ieņēmumos.

Par atsevišķiem AN veidiem. Naftas produktu AN dinamika ir ļoti svārstīga, reālie ieņēmumi jau ilgāku laiku nesasniedz prognozi.

Mēs esam sākuši darbu, lai situāciju uzlabotu. Kā zināt, no šā nodokļa ir atskaitījumi arī ceļu uzturēšanai.

Mums ir bijusi saruna ar Ministru prezidentu un satiksmes ministru, kādā veidā situāciju risināt, jo ceļiem naudas trūkst. Finansu ministrija ir veikusi rūpīgāku analīzi, kas balstās uz pirmā ceturkšņa rezultātiem, analīzi par AN degvielai. Ir atklājušās ļoti interesantas lietas, kas uzrāda riska zonas. Šā gada 1. ceturksnī benzīna patēriņš, realizācija salīdzinājumā ar 1999. gada ceturksni ir samazinājies par 38,1 procentu. Nešaubīgi, tas uzrāda, ka šāds patēriņa kritums sakarā ar cenu palielinājumu nav iespējams. Dīzeļdegvielai stāvoklis ir labāks, patēriņš abos gados ir līdzīgs. Ir viena ļoti interesanta lieta, kam šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība. Tā ir degvielas ražošana Latvijā, neilgu laiku muitas noliktavās notiek degvielas jaukšana un visas citas lietas. Šogad šī degvielas ražošana tepat Latvijā ir pieaugusi par 58 procentiem. Mēs pamazām sākam kļūt par degvielas pārstrādes lielvalsti - 1. ceturksnī saražotas 124 911 tonnas dažādu produkcijas veidu. Turklāt interesanti tas, ka iekšējā tirgū realizētais daudzums no šīs saražotās produkcijas arvien, arvien samazinās: 1. ceturksnī - tikai 38,26 procenti jeb 47 821 tonna realizēta Latvijā. Mēs kļūstam par degvielas ražošanas un eksporta valsti. Uzskatu, ka šis jautājums ir rūpīgi pētāms. Uzskatu to par vienu no riska faktoriem, riska zonām, kurā netiek pilnībā iekasēts AN.

AN alkoholam it kā ievērojami pārsniedz 1999. gada rādītājus, nedaudz mazāk ir tikai aprīlī. Domāju, ka šajā ziņā ieņēmumi pildās labi. Protams, Latvijas alkohola tirgū ir vērojamas tendences stiprā alkohola daļai arvien samazināties, palielinoties vājā alkohola realizācijai. Šim alkoholam AN likme ir mazāka. Tālākā nākotnē, šādi mainoties alkohola tirgum, iespējams, ka šis AN nodokļa veids nebūs tas, kas augs un palielinās ieņēmumus. Turklāt Baltijas valstīs šobrīd alkohola AN likmes ir maksimālās.

Tabakas izstrādājumu AN arī pārsniedz 1999. gada izpildi visos mēnešos, izņemot aprīli. Šogad aprīlī bija par piecām darba dienām mazāk nekā martā un divām darba dienām mazāk nekā 1999. gada aprīlī. Un tam ir būtiska ietekme uz daļu nodokļu.

Pārējo akcīzes nodokļu ieņēmumi pildās ļoti labi, ļoti tuvu prognozei. PVN - lielākais nodoklis - visu laiku pārsniedz prognozes, arī 1999. gada rādītājus.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas. Arī šis budžets pildās labi. Aprīlī gan ir kritums salīdzinājumā ar 1999. gadu, un tas ir tieši saistīts ar darba dienu skaitu. Domāju, ka maijā ieņēmumi būs labāki. Šobrīd, lai arī sociālo iemaksu likme ir samazināta par vienu procentu, šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar 1999. gada pirmajiem četriem mēnešiem, ieņemts ir par 6,6 miljoniem latu vairāk. Ieņēmumu prognozes saistībā ar sociālo budžetu pildās. Tiesa, ir jautājums, cik precīzi ir prognozētas izdevumu summas, tas līdz šim vienmēr ir radījis problēmas. Ja izdevumu summa būs prognozēta pareizi - to dara Labklājības ministrija -, tad arī situācija sociālajā budžetā var būtiski uzlaboties.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) arī pildās labi. Šis nodoklis procentuāli visvairāk pārsniedzis prognozi - par 1,6 procentiem virs plānotā.

Vēl gribu pateikt par dažām lietām. Vakar notikušajā vērtspapīru izsolē Latvijā ir novērotas ļoti zemas procentu likmes - tās varētu nosaukt pat par rekordzemām. Obligācijas ar 28 dienu termiņu ir pārdotas ar 2,68 procentu gada likmi. Valsts kase jau ir informējusi par izmaiņām vērtspapīru izsolē. Šobrīd Valsts kasē likviditāte ir ļoti laba - atlikums valsts kasē uz 17. maiju ir 67 228 477,58 lati.

Patēriņa cenu izmaiņas aprīlī salīdzinājumā ar martu bija 0,4 procenti, tas ir relatīvi augsts procents. Jāsaka, šeit acīmredzami parādās lieta, ar kuru mums tik labi neveicas. Tā ir administratīvi regulēto cenu ierobežošana. Arī aprīlī inflācijā no 0,4 procentiem administratīvi regulējamās cenas sastāda 0,3 procentus. Piemēram, sašķidrinātās gāzes cena viena mēneša laikā ir palielinājusies par 22,1 procentu, Rīgas autobusu pārvadājumu tarifi pieauguši par 6,7 procentiem, palielinājušies ūdens, kanalizācijas un citi izdevumi. Tāpēc Saeimai svarīgi ir tikt skaidrībā ar vienotajiem regulatoriem, jo inflācijas pieaugumu pamatā dod tieši administratīvi regulētās cenas.

Un nu - pilnīgi svaiga informācija. Pēdējās divās dienās ļoti sekmējies ar nodokļu iekasēšanu - tie varbūt pat ir paši augstākie ieņēmumi. Divu dienu laikā ir iekasēts 17,1 miljons latu pamatbudžetā - 8 920 000 latu un 8 200 000 latu. Vidēji parasti tas ir divi miljoni. Tas arī liek optimistiski raudzīties uz budžeta izpildi.

Galvenā problēma, kurai jāpievērš stingrāka uzmanība gan Finansu ministrijai, gan Valsts ieņēmumu dienestam, arī tiesībsargājošajām un drošības iestādēm, ir akcīzes nodokļa iekasēšana. Tādi mērogi - gandrīz 40 procentu kritums vienā sektorā, tas nav tirgus izraisīts. Tur ir acīmredzams liels apjoms nelegālas tirdzniecības. Ja alkohola kontrabanda tiek atklāta diezgan sistemātiski - šā gada pirmajos trīs mēnešos tika konfiscēts vairāk nelegālā alkohola nekā visā iepriekšējā gadā, tad ar lielām veiksmēm degvielas kontrabandas apkarošanā mēs pašlaik nevaram lepoties. Pagaidām ir tikai viens nopietns atklātais gadījums - ir runa par nelegālo preci divu miljonu latu apjomā Daugavpilī. Tagad notiek izmeklēšana. Teorētiski atbildība gulstas uz muitu, ieņēmumu dienestu, Finansu ministriju, arī uz drošības iestādēm. Ceru, ka jautājumus izdosies risināt. Šeit ir skaidri redzamas riska zonas: ražošana un, manuprāt, riska zona ir arī dzelzceļa pārvadājumi, kā arī fiktīvs eksports no Latvijas.

- Kad varētu būt skaidrība par 10 gadu valsts aizņēmuma obligāciju emisiju. Vai tas notiks šogad vai nākamā gada sākumā?

G.Bērziņš: - Ar Valsts kasi esam to pārrunājuši. Ir vairākas lietas, kas šajā jautājumā jāņem vērā. Valsts kasei ir laba likviditāte, un mums šobrīd nav vajadzīgi papildu līdzekļi. Līdz gada beigām izpildot budžetu, mums likviditāte ir nodrošināta. Katra emisija nozīmē arī procentu maksājumus. Tikko kā ir bijusi 5 gadu obligāciju emisija 61 miljona latu apmērā, tas ir ļoti liels apjoms. Bet es uzskatu, ka 10 gadu obligāciju emisija notiks šogad. Protams, jāveic izpēte, vai būs pircēji, vai ir pieprasījums šogad, vai tas būs rudenī. Taču 10 gadu obligācijas šogad, domāju, tiks izlaistas, un ar tām tika pārfinansētas kādas citas obligācijas, jo Valsts kasei nauda nav nepieciešama. Negatīvi ir tas, ka nedaudz palielināsies valsts parāda apkalpošanas izdevumi. Taču, ja būs interese par šīm 10 gadu obligācijām, tad rudenī būs tās jāizdod - septembrī, oktobrī. Protams, jautājums ir par apjomiem. Ja mēs ceram uz vietējiem investoriem, tad apjoms varētu būt mazāks. Ja uz starptautiskiem, tad apjomam būtu jābūt vismaz tādam pašam, kāds bija 5 gadu obligācijām.

- Kādas izmaiņas Ministru kabinets apstiprināja budžeta veidošanas grafikā?

G.Bērziņš: - Izmaiņas bija tikai tehniskas - saistītas ar valdības maiņu. Pēc vecā grafika mērķa griestu apstiprināšana ministrijām bija paredzēta 16. maijā. Pašlaik šis datums ir pārbīdīts uz jūnija pirmo nedēļu - uz 6. jūniju. Mērķa griestu apstiprināšana ir izšķirošais jautājums budžetā. Pēc tam budžets ieiet tehniskās izstrādes ciklā.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Par valsts kopbudžeta izpildi

(2000. gada janvāris - aprīlis) (tūkst.latu)

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss