Ir jāstrādā atbalstot uzņēmējdarbību

Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Šis ir laiks, kad tautsaimniecība pamazām sāk atžirgt pēc ekonomiskās krīzes, taču ļoti smagi vedas ar privatizācijas beigu posmu — lielo uzņēmumu privatizāciju. Esat jau paudis viedokli — privatizācija nebūt nav galvenā Ekonomikas ministrijas darbības sfēra; daudz svarīgāk attīstīt uzņēmējdarbību. Lūk, arī Deklarācijā par ministru kabineta iecerēto darbību rakstīts: "Izveidosim uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, īpašu vērību veltot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ārvalstu investīciju piesaistīšanai." Vai aizvadītajās pāris nedēļās ekonomikas ministra amatā esat nospraudis arī konkrētus ceļus šo mērķu sasniegšanai?

— Jā, patiešām valstī radies priekšstats, ka Ekonomikas ministrija ir galvenais privatizētājs. Ja izvērtējam Ekonomikas ministrijas funkcijas, ar kurām šajās desmit dienās esmu iepazinies, skaidri redzams, ka mums darāmas daudzas svarīgas lietas. Ekonomikas ministrijai, ieliekot nepieciešamos stūrakmeņus, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, ienākumu palielināšanu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, jānodrošina normāla tautsaimniecības attīstība ilgtermiņā — nākamajos desmit, piecpadsmit, divdesmit gados. Aizraušanās ar privatizācijas lietām novedusi pie tā, ka valstī nemaz nav īstas ekonomiskās politikas — ne attiecībā uz rūpniecību, ne mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību un privātās iniciatīvas veicināšanu (līdz ar to arī iedzīvotāju nodarbinātības problēmas). Tādēļ es savā darbībā mēģināšu distancēties no privatizācijas batālijām, jo arī valdības Deklarācijā skaidri pateikts — mēs nodrošināsim caurspīdīgu privatizācijas procesu, lielo uzņēmumu privatizāciju uzticot labākajām starptautiskajām investīciju bankām un gūstot maksimāli lielus ienākumus. Šīs Deklarācijas nostādnes nozīmē to, ka mums ar Privatizācijas aģentūru jānodrošina visu nepieciešamo dokumentu sagatavošana, lai izsludinātu konkursus, lai atlasītu šīs investīciju bankas, bet mēs vairs nebūsim tieši saistīti ar privatizāciju.

Notiks starptautiskas izsoles, kuras organizēs gluži citas institūcijas. Šis darbs ir svarīgs, taču vienlaikus arī redzams, ka ekonomikas ministra ietekme uz šiem procesiem ievērojami samazināsies.

— Un ne tikai ekonomikas ministra ietekme...

— Jā, cerams, arī vietējie politiķi šajā sfērā varēs atslābināties. Tā vismaz vajadzētu būt. Bet ekonomikas ministrs varēs ķerties pie iekavētiem darbiem, kas iepriekšējos gados netika risināti. Kā jau uzsvēru, nopietni jādomā par rūpniecības attīstību, varbūt arī domājot par to, ka visus valsts īpašuma privatizācijā iegūtos līdzekļus nevajadzētu notērēt tekošām budžeta vajadzībām.

— Ekonomikas ministrijā ir izstrādāti daudzi dokumenti, kas būtu varējuši sekmēt ražošanas sektora un MVU attīstību, taču to efektīvai iedzīvināšanai realitātē allaž trūcis nepieciešamo līdzekļu. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

— Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē apspriedām EM izstrādāto Latvijas rūpniecības stratēģiju, un vienbalsīgi tika nolemts, ka daļa privatizācijā iegūto līdzekļu nākamgad jānovirza rūpniecības restrukturizācijai un inovācijas procesiem. Ministrijā esam aprēķinājuši, ka šajos divos procesos būtu nepieciešams gadā ieguldīt aptuveni piecus miljonus latu, un tas pavērtu straujākas attīstības iespējas. Šim jautājumam mēs pievērsīsim pastiprinātu uzmanību, jo mūsu valstī tautsaimniecībā ir jāsadala riski: nav īsti normāli, ka rūpnieciskās ražošanas īpatsvars nacionālajā kopproduktā ir tikai 16 procentu, bet tajā pašā laikā ļoti plaši izvērsta pakalpojumu sfēra. Protams, ir ļoti pozitīvi, ka valstī ir tik attīstīta tranzīta nozare, tomēr riski ir jāsadala. Ražošana dod produktus un pievienoto vērtību un stabilizē ekonomiku.

— Taču mazais un vidējais bizness pats par sevi nav spējīgs pienācīgi attīstīties, ir vajadzīgs mugurkauls, kas to satur, un tie ir lielie uzņēmumi, no kuriem daudzi jau vairs nav ierindā, un vairāki pašlaik atrodas uz būt vai nebūt robežas...

— Jā, mazie uzņēmumi apkalpo šos lielos uzņēmumus, un tā ir, ka tūkstoš darba vietu rūpniecībā dod trīskārt vairāk darba vietu pakalpojumu sektorā. Šī arī ir MVU īstā niša. Ja mūsu valstī būtu piecas sešas lielas un spēcīgas rūpnīcas, tad arī ievērojami samazinātos bezdarbs un uzplauktu uzņēmējdarbība.

— Kas, jūsuprāt, ir tās šaurās vietas, kas bremzē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā? Jo daudzos dokumentos lasām par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tajos izteiktās domas ir pareizas, bet vispārīgas, un vezums uz priekšu kust gaužām lēni.

— Visšaurākā vieta, pēc manām domām, ir tā, ka mēs visi esam nākuši no citas ekonomiskās formācijas un mums ļoti trūkst cilvēku, kam būtu iniciatīva. Socioloģiskie pētījumi attīstītajās valstīs liecina, ka tikai viens no desmit cilvēkiem spējīgs uzņemties vadību un uzsākt kādu projektu īstenošanu. Latvijā sī situācija ir sliktāka, jo pārāk ilgi esam dzīvojuši plānveida ekonomikas apstākļos. Nākamais šķērslis, ja runājam par MVU attīstību, ir ļoti smagnējā birokrātiskā mašinērija, kas daudzus atbaida no legālās uzņēmējdarbības. Daudzās institūcijās, arī Valsts ieņēmumu dienestā, pret uzņēmējiem joprojām it bieži izturas nevis kā pret nodokļu maksātājiem, bet kā pret potenciāliem krāpniekiem. Šī psiholoģija mūsu valsts pārvaldes sistēmā ir jāsalauž. Nav normāli, ka uzņēmēji nevar savas atskaites vienkārši nosūtīt, ka viņiem jāierodas pie ierēdņiem noteiktā laikā, jāstāv rindās un jācieš no viņu sliktā garastāvokļa. Attieksmei jābūt gluži citādai: uzņēmējs ir tas, kas valstij dod jaunradīto vērtību, kas maksā nodokļus, lai valsts varētu veikt savas funkcijas, un tālab ir ļoti vajadzīgs un vēlams. Negribu teikt, ka visur ir slikti, bet — visur arī nav tā, kā vajadzētu būt.

— Vai būtu nepieciešamas izmaiņas valsts nodokļu politikā?

— Nedomāju, ka nodokļu sistēma mūsu valstī būtu jāmaina. Tā ir pietiekami labi izstrādāta. Taču valsts ne vienmēr ir pietiekami godīga pret nodokļu maksātājiem — it bieži gadās, ka uzņēmumi pārmaksājuši pievienotās vērtības vai ienākuma nodokli, un mēnešiem vai nedēļām ilgi jākaro un jāgaida, līdz šī lieta tiek nokārtota. Mēs tomēr jau desmit gadu esam neatkarīga valsts, un būtu nepieciešams ieviest uzticības kvotas tiem uzņēmumiem, kas darbojas godīgi un apzinīgi. Desmit gados mēs neesam spējuši sakārtot infrastruktūras lietas, kas īpaši svarīgi valsts attālākajos rajonos, lai uzņēmējdarbība spētu attīstīties. Tieši tur ir vissmagākās bezdarba problēmas. Tā turpinot, pēc pārdesmit gadiem varam piedzīvot situāciju, ka simt kilometru rādiusā ap Rīgu viss notiks, bet pārējā teritorija pārvērtīsies džungļos. Jā, visos pirmsvēlēšanu lozungos tiek piesaukts — veidosim uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, patiesībā neformulējot — kas tad ir šī labvēlīgā vide? Pie šīs lietas vienkārši ir jāķeras klāt.

— Tomēr nedaudz atgriezīsimies pie privatizācijas lietām. 12.maijā pēc jūsu ierosinājuma PA padome nolēma atcelt iepriekšējo padomes lēmumu par a/s "Ventspils nafta" (VN) izsoli starptautiskajā piedāvājumā. Tas bija jūsu pirmais nopietnais ar privatizāciju saistītais lēmums.

— Tas bija loģisks lēmums, jo iepriekšējā izsole bija neveiksmīga, un bija pilnīgi bezjēdzīgi organizēt vēl kaut ko līdzīgu. Un, ja mēs vadāmies pēc valdības Deklarācijas, kurā teikts, ka privatizācijā valstij jāgūst maksimāli iespējamie ienākumi, tad ir skaidrs, ka pārdot akcijas tik mazās paketēs nespēsim. Jo arī šo piecu vai septiņu procentu akciju paketes iegādei investoram jāizdod lielas naudas summas, taču vienlaikus viņam nav iespējas ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādēļ akcijas jāmēģina pārdot lielākās paketēs, tad potenciālajam investoram būtu lielāka ietekme uzņēmuma pārvaldē. Šo akciju piedāvājumam vēl nekas nav līdz galam atrisināts; PA valdei ir uzdots sagatavot noteikumus izsoles organizēšanai, kurā pārdotu 38,62 procentu VN akciju paketi un kas ļautu piesaistīt nopietnus investorus.

— Kāds ir jūsu viedoklis par "Latvenergo" privatizāciju? Autoritatīvi valsts ekonomisti iesaka ar to nesteigties, bet rīkoties ļoti izsvērti. Savukārt Deklarācijā noteikts, ka uzņēmumu privatizācija valstī jāpabeidz gada laikā.

— Es domāju, ka šī diskusija vēl tikai būs. "Latvenergo" privatizācija ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo tas ir lielākais uzņēmums mūsu valstī un viens no lielākajiem Baltijā. Taču, ja salīdzinām ar starptautiskiem mērogiem, tad "Latvenergo" ir niecīga kompānija. Tātad jāapsver — cik valsts var iegūt, pārdodot starptautiskā mērogā ļoti mazu uzņēmumu, vai arī jādomā par citiem attīstības modeļiem. Mums ir padomā nopietni plāni, par kuriem šobrīd detalizēti runāt pāragri. Otrdien, 16.maijā, tika akceptēts Latvijas un Igaunijas valdību nodomu memorands par abu valstu energoapgādes uzņēmumu — "Latvenergo" un "Eesti Energia" ciešākai sadarbībai. Protams, darbojoties kopīgi, iespējams palielināt šo kompāniju konkurētspēju elektroenerģijas tirgū. Darba grupai, kas pētīs šo sadarbību, rīcības plāns jāapstiprina līdz 30.jūnijam.

— 12.maijā PA valde nolēma izsludināt starptautisku konkursu "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas konsultanta noteikšanai. Apstiprināta arī finansu konsultantu darba programma un konkursa pasākumu laika grafiks. Līdz 8.jūnijam konsultantiem un konsorcijiem jāpiesaka piedalīšanās konkursā. Tātad — privatizācijas priekšdarbi rit pilnā sparā. Ko domājat par LK privatizāciju?

— Šis uzņēmums strādā starptautiskajos tirgos, un valstij uz to ir ļoti maza ietekme. Valsts to nespēj pietiekami efektīvi pārvaldīt, tādēļ vien šī kompānija ir jāprivatizē. Politiskie cīniņi, kas ap LK risinājušies un jau divas reizes noveduši pie neveiksmīgas privatizācijas, šobrīd ir jānovērš un kompānija ir veiksmīgi jāizsola.

— Deklarācijā noteikts, ka īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņš jāpagarina par pusgadu — līdz 2001.gada 1.jūlijam. Cik tas, jūsuprāt, lietderīgi?

— Piešķirot īpašuma kompensācijas sertifikātus, valsts saviem pilsoņiem centusies atlīdzināt aizvadītajos 50 gados radītos īpašuma zaudējumus, un tādēļ mēs jūtam atbildību pret šiem cilvēkiem. Šobrīd vēl nav izmantoti vairāk nekā trīs miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu. Par tiem iespējams privatizēt zemi, taču jūtam, ka līdz gada beigām nebūs iespējams ne sagatavot zemesgabalus, ne tos ierakstīt zemesgrāmatā. Tādēļ arī sertifikātu derīguma termiņš jāpagarina. Tas no valdības puses ir liels kompromiss, taču nepieciešams. Savukārt privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu nav nekādas nepieciešamības pagarināt, jo ir bijis pietiekami ilgs laiks tos likt lietā, un vēl priekšā pusgads. Ja iedzīvotāji tos neizmantos, lai vaino paši sevi.

— Kāds ir jūsu viedoklis par valsts atbalsta fondu apvienošanu vienotā sistēmā?

— Iepazīstoties ar šo dažādo uzņēmējdarbības atbalstu fondu darbību, biju ļoti pārsteigts — pat ekonomikas ministrijas ierēdņi brīnījās, ka Latvijas Bankā kopš 1992.gada stāv nauda uzņēmējdarbības atbalstam, un tā nav izmantota. Gandrīz visos fondos, izņemot Reģionālās attīstības fondu, ir šādi efektīvi neizmantoti līdzekļi. Par to ir jādomā. Finansu resursu izmantošanu nepieciešams koordinēt.

— Vai esat iecerējis kādas pārmaiņas Ekonomikas ministrijas struktūrā?

— Man tādas lietas patīk, un vienu ministriju jau esmu reorganizējis. Pašlaik arī Ekonomikas ministrijā notiek funkcionālais audits, tikko esmu iepazinies ar tā rezultātiem, un daži priekšlikumi man ir. Taču ar pārmaiņām sevišķi nesteigšos kā Zemkopības ministrijā, jo šeit ir cita situācija: jau iepriekš ļoti labi pārzināju Zemkopības ministriju, tās departamentus, pazinu darbiniekus un jau no pirmās dienas spēju pieņemt lēmumus par pārmaiņām. Šeit tomēr gribu pamatīgāk iepazīties, kā funkcionē ministrijas aparāts, saskatīt tā stiprās un vājās vietas, saprast, ko katrs spēj, un tikai tad lemt — vasaras beigās vai rudenī. Bet moderna pārvaldes sistēma ir jāveido — arī Ekonomikas ministrijā. Zemkopības ministrijā izdevās diezgan veiksmīgi organizēt darbu, jo mēs spējām visam gadam izstrādāt darba plānu, nozīmēt atbildīgās personas un sekot darbu izpildes gaitai. Arī šeit noteiksim galvenās prioritātes, kas gada laikā jāpaveic, deleģēsim vadību un strādāsim. Nedrīkst strādāt no gadījuma līdz gadījumam. Tad arī ministrs nespēj kontrolēt darba rezultātus.

— Latvijā šajās dienās notikuši un notiek ļoti plaši starptautiski pasākumi: zviedru uzņēmēju konference Latvijā, Baltijas biznesa konference un ERAB pilnvarnieku sanāksme. Kādas cerības ar tiem saistāt?

— Galvenokārt tie kalpo Latvijas valsts tēla reklamēšanai. Daudzi biznesa pasaules cilvēki, it īpaši no tālākām zemēm, iedomājas, ka valstis, kas izveidojušās, sabrūkot Padomju Savienībai, ir tāds purvs ar nedrošu makroekonomisko vidi. Šeit ierodoties, viņi gūst gluži pretēju priekšstatu. Viņi ir pārsteigti par Latvijas eiropeisko vidi un augsto attīstības līmeni. Es nedomāju, ka šie pasākumu dēļ mūsu valstī tūdaļ ieplūdīs kādas milzīgas investīcijas. Taču, organizējot šādas sanāksmes, mēs laužam uzskatu stereotipu, ka tālāk par Vācijas vai Polijas robežu Eiropā nav nekā ievērības vērta. Un, lūk, tas veicinās investīcijas nākotnē.

Mudīte Luksa,

"LV" privatizācijas lietu redaktore