Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nāk skolas un vēlēšanu laiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2002., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65756

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.38

Par Intara Smuškas svītrošanu no partijas "Mūsu zeme" deputātu kandidātu saraksta

Vēl šajā numurā

27.08.2002., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nāk skolas un vēlēšanu laiks

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio pirmdien, 26. augustā:

Intervija Latvijas Radio 26. augusta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Studijā šodien — atkal Rīgas mērs Gundars Bojārs. Varbūt sāksim ar lietu, kas visbiežāk saistījās ar jūsu vārdu aizvadītās nedēļas nogalē. Ar ko saistīta ir jūsu rīkojuma, kas paredzēja veidot koordinācijas grupu konkursa par pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” resursu nodošanu koncesijā, tik pēkšņā atcelšana.

Gundars Bojārs: — Varbūt nesauksim to par atcelšanu, bet par šī rīkojuma apturēšanu. Tā ir saistīta varbūt ar pārējo deputātu un arī atsevišķu Rīgas domes komiteju neizpratni par šī rīkojuma būtību. Deputātiem bija aizdomas, ka tas ir līdzvērtīgs rīkojumam — nodot šo uzņēmumu koncesijā, kā jau es teicu, pamatversija mums ir viena, tātad ISPA resursu piesaiste, un, lai būtu ar ko salīdzināt, tika izveidota arī darba grupa izvērtēšanai, ko mums nozīmētu “Rīgas ūdens” gadījumā koncesija, kādi būtu teorētiskie ieguvumi pilsētai, kādi būtu iespējamie zaudējumi, kādi būtu arī zaudējumi iedzīvotājiem. Šobrīd šīs darba grupas darbība ir apturēta.

— Es saprotu, ka ir izveidota cita darba grupa, lai sagatavotu domes lēmumu projektam par kopfinansējuma projektu Eiropas Savienības likumdošanas ieviešanai ūdenssaimniecības sektorā Rīgā realizāciju.

G.Bojārs: — Jā, patiesībā šāda darba grupa jau strādāja, faktiski tai tika piešķirts, varētu teikt, legālāks izskats, tad mēs daudz intensīvāk varēsim nodarboties tieši ar šo modeli.

— Klausītājus baida, protams, vai šāds vai citāds process nedraud ar tarifu kāpumu.

G.Bojārs: — Neapšaubāmi vienīgais un būtiskākais mērķis ir šos tarifus nekāpināt vismaz tuvākajos gados, kaut gan ir jāapzinās, ka “Rīgas ūdens” prasa ļoti lielas investīcijas. Tās varētu būt 70 līdz 100 miljoniem eiro, lai pilnībā saskaņotu šos kvalitātes rādītājus un prasības ar Eiropas Savienības prasībām. Protams, viss process mums ir izstiepts laikā, un risinājumi tā vai citādi būs jāmeklē. Ja mēs spēsim piesaistīt ISPA līdzekļus, kas ir dāvinājums, būs jāmeklē arī līdzfinansējums no Rīgas domes un jāmēģina šo situāciju uzlabot. Peļņas šajā uzņēmumā nav, un tas šinī posmā ir pareizi, jo šāda veida uzņēmumam nav jāpelna uz iedzīvotāju rēķina.

— Lai apzinātu reālo situāciju skolās, pirms jaunā mācību gada sākuma piektdien jūs piedalījāties skolu direktoru informatīvajā sanāksmē. Secinājumi?

G.Bojārs: — Es domāju, ka skolas visumā ir sagatavotas 1. septembrim. Rīgas dome ir veikusi ļoti lielas investīcijas skolu remontos. Jau pāri par 25 procentiem skolu, izglītības iestāžu kopumā — skolas un pirmsskolas iestādes — ir veikti logu un jumtu remonti, kanalizācijas tīklu remonti, ievietota jauna santehnika. Šogad izbūvētas četras jaunas sporta halles, trīs lielās un viena mazā, tipveida zāles. Nākamgad mēs šo programmu varēsim turpināt, un šīs zāles būs pieejamas ne tikai pašām skolām. Tām ir jābūt atvērtām arī mikrorajona iedzīvotājiem.

— Tas viss ir, bet kā nav?

G.Bojārs: — Vēl varbūt kavējas, faktiski tas nav Rīgas domes vainas dēļ, internettīkla ievilkšana. Tas ir procedūras jautājums. Viens no pretendentiem, ne no tiem stabilākajiem pretendentiem, ir iesniedzis sūdzību par konkursa rezultātiem, un, tiklīdz šis strīds tiks atrisināts, mēs darbu turpināsim. Šodien es nācu klajā ar iniciatīvu — pirmās trīs skolas dienas sabiedriskajā transportā visus skolēnus pārvadāt par velti, jo bērni atgriežas no vasaras brīvdienām. Visiem dažādu iemeslu dēļ vēl nav bijusi iespēja iegādāties lētās mēnešbiļetes. Šonedēļ notiks Satiksmes komitejas ārkārtas sēde, kurā šis jautājums tiks skatīts, tā ka pirmās trīs dienas skolēni varēs braukt, es ceru, pie labvēlīga risinājuma, par velti sabiedriskajā transportā, uzrādot tikai skolēna apliecību.

— Vai ir strādāts arī pie skolu apsardzes problēmu risināšanas?

G.Bojārs: — Jā, šis eksperiments pagājušā gadā ir bijis veiksmīgs, un tagad ar pirmo septembri mēs plānojam paplašināt skolu apsardzes programmu. Strādāts arī pie “guļošo policistu” izveidošanas. Visās bīstamajās vietās, kas atrodas tiešā skolu tuvumā, “guļošie policisti” ir izveidoti.

— Domes audita un revīzijas pārvalde ir konstatējusi lielus pārkāpumus “Rīgas centrāltirgus” darbībā pēdējos pusotros gados. Varbūt pavisam dažos vārdos — kādi ir tie lielākie?

G.Bojārs: — Tas ir gadījums ar “Arēna plus” un ar pašvaldības ļoti iespaidīgu resursu izlietošanu bez kaut kāda pamatojuma, bez saskaņošanas ar savu pamatakcionāru, tas ir — ar Rīgas domi. Ir bijusi līgumu slēgšana, pirms apstiprināts gadskārtējais budžets, dažāda veida pierakstījumi. Lieta ir ļoti nopietna ar finansu disciplīnu. Šobrīd ir iecelts jauns tirgus priekšsēdētājs, ir arī audita revīzijas pārvaldes slēdziens, un patlaban notiek “Rīgas centrāltirgū” pilnsapulce, kur šie jautājumi tiek skatīti. Es gaidu no pilnvarniekiem viedokli, kā tālāk rīkoties.

— Un tad sekos kaut kāds domes lēmums?

G.Bojārs: — Domes lēmums katrā ziņā šeit it kā neprasās, bet atsevišķos gadījumos varētu sekot, tā teikt, tiesiska rīcība, tātad būs jāvēršas, iespējams, kādās tiesību sargājošās institūcijās.

— Deputāts Edmunds Krastiņš ir vērsies ar iesniegumu prokuratūrā, jo, lūk, Rīgas mērs ir liedzis viņam iespēju iepazīties ar projekta “e–Rīga” skandalozā mārketinga pakalpojumu konkursa materiāliem. Vai deputātiem tiešām nav tādu tiesību?

G.Bojārs: — Es gan nesauktu šo konkursu par skandalozu. Skandalozitāti piedod šim konkursam tādi cilvēki kā Edmunds Krastiņš. Viņam ir ļoti labi zināmas likumdošanas normas, un ar savu rīcību viņš mani mēģina pamudināt pārkāpt likumu. Tātad šādos konkursos parasti ir vairākas iesaistītās puses. Rīgas dome ir viena no iesaistītajām pusēm, bet ir arī šie pretendenti, un savos materiālos viņi nereti izpauž arī kādas savam uzņēmumam svarīgas, nu varbūt ne publiski paziņojamas lietas. Un Edmundam Krastiņam ir vieglāk šoreiz laikam uzrakstīt prokuratūrai iesniegumu nekā parakstīt konfidencialitātes līgumu. Es te saskatu klaju priekšvēlēšanu soli.

— Par šo konkursu interesi izrādīja arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Vai jūs jau esat saņēmuši kādu atzinumu no šī biroja vai tādu gaidāt?

G.Bojārs: — Birojam ir jāreaģē uz preses materiāliem, uz publikācijām, un tas ir labi, ka mums šāds Iepirkumu uzraudzības birojs ir. Atzinums vēl nav saņemts, mēs to gaidām tuvākajā laikā. Īpaša uztraukuma man nav, jo šis ir bijis tikai pretendentu pieteikums. Kā jau es teicu, ne tuvu, vispār nesalīdzināmu summu mēs saistībā ar šo “e–Rīga” mārketingu tērēsim, tātad visus apgalvojumus, ka tie ir 2,6 miljoni latu, ka tas ir apstiprinātais budžets “e–Rīgas” popularizēšanai, varētu nosaukt par klajiem meliem.

— Skaidrs. Vai Jāņa Geduševa iecelšana Pašvaldības policijas priekšnieka amatā šonedēļ ir būtiskākais domniekiem priekšāstāvošais lēmums?

G.Bojārs: — Es domāju, ka tas ir viens no svarīgajiem lēmumiem, jo ar Pašvaldības policijas vadību domei ļoti bieži ir bijušas problēmas un arī skandāli saistīti ar šo amatu. Vēl ir ļoti būtisks lēmums — Meža aģentūras izveidošana. Šis ir projekts, pie kā arī es personīgi esmu strādājis apmēram gadu. Tajā ir iesaistīti ļoti daudzi speciālisti arī no valsts institūcijām, ir ņemti vērā visi domnieku priekšlikumi, arī dažādu komiteju priekšlikumi.

— Pāris vārdos — ko tad īsti aģentūra darīs?

G.Bojārs: — Rīgas domei pieder īpašumi — pāri par 60 tūkstošiem hektāru mežu un ezeru ārpus Rīgas administratīvās teritorijas. Līdz šim šajos īpašumos ir realizēta, varētu teikt, tikai saimnieciskā darbība. Saskaņā ar likumu tur būtu grūti kādus pārkāpumus noteikt, bet nedrīkst aizmirst, ka šie meži pilda ļoti būtisku funkciju rīdziniekiem — tā ir rekreācijas funkcija. Gan meži, gan ezeri. Diemžēl šī funkcija nav ne attīstīta, ne arī kāds par to ir domājis. Meža aģentūras uzdevums būs padarīt šos mežus pievilcīgus un pieejamus miljonu pilsētai, kāda ir Rīga.

— Ja nemaldos, domnieki balsos arī par pabalstu piešķiršanu pedagogiem 1.septembrī.

G.Bojārs: — Jā, šis projekts ir izskatīts Finansu komitejā, arī Rīgas domes prezidija sēdē. Nekādu iebildumu ne no pozīcijas, ne no opozīcijas nav. Es ceru, ka šis lēmums tiks pieņemts, jo pedagogiem arī ir būtiski sagatavoties mācību gada sākumam, un šīs gadskārtējās prēmijas, protams, ir zināms atbalsts viņu darbā.

— Pēc jūsu iniciatīvas Finansu komiteja nolēmusi sniegt finansiālu atbalstu plūdos cietušajai Prāgai.

G.Bojārs: — Prāga ir mūsu sadarbības pilsēta. Mums ir ļoti ciešas draudzīgas un lietišķas saites ar Prāgu. Vienas no labākajām attiecībām, kādas ir kandidātvalstu galvaspilsētām, mums ir tieši ar šo pilsētu, un grūtā brīdī ir pieņemts iet otram palīgā. Summa nav liela, tā, varētu teikt, ir simboliska — 50 tūkstoši eiro, bet Prāgai ir nepieciešami gan medikamenti, gan dažāda veida citas preces šajā grūtajā brīdī. Es pieņemu, ka Prāgai palīdz arī citas Eiropas pilsētas. Gadījumā, ja mēs kādreiz nonāksim tādās grūtībās, tad neapšaubāmi tie būs mūsu sadarbības partneri, kas mums nāks palīgā.

— Varbūt te ir vietā atgādināt par īpašo kontu?

G.Bojārs: — Jā, Rīgas dome ir izsludinājusi īpašu kontu, tātad tas būs pieejams tajā dienā, kad mēs pieņemsim šo lēmumu. Rīt mēs pieņemam lēmumu, es ceru, jau parīt tas tiks publicēts preses izdevumos, un es aicinu arī iedzīvotājus un uzņēmējus iespēju robežās ziedot brīvos līdzekļus plūdos cietušajiem Prāgā.

— Naudas trūkuma dēļ Rīgas slimnīcās rindā uz plānveida operācijām gaida jau aptuveni 1000 cilvēku. Ministrija iespēju robežās darot visu iespējamo, lai jautājumu risinātu. Vai pašvaldība tur var iesaistīties?

G.Bojārs: — Diemžēl nevar. Ministrija ir izdarījusi visu iespējamo, lai Rīgas pašvaldība nevarētu iesaistīties. Mums ir bijis viens instruments — Rīgas novada slimokase, ko pati ministrija vairākkārt ir atzinusi pagājušogad par labāko Latvijā. Ar ministrijas pūlēm Rīgas novada slimokase tagad ir likvidēta. Mēs ļoti daudz atbalstām slimnīcas tehnoloģiju pirkšanā, arī remontos. Ne tikai pašvaldības, bet arī valsts slimnīcas. Diemžēl palīdzību operāciju finansēšanai mēs neesam tiesīgi veikt saskaņā ar likumu.

— Jums bija interesanta tikšanās ar radio “Brīvā Eiropa” pārstāvjiem, lai pārrunātu šīs stacijas pārcelšanās iespējas uz Rīgu. Kādi ir sarunu rezultāti un cik cerīgi uz šo ideju skatāties?

G.Bojārs: — Pēc sarunām es secinu, ka radio “Brīvā Eiropa” šobrīd izskata divas iespējas — Prāgu, kā arī jaunu mītnes zemi. Šobrīd viņi atrodas Prāgā, bet esošās telpas nav piemērotas, un viena no vislielākajām iespējamībām ir Rīga. Jāsaka, ka Rīgai tas dotu ne tikai ļoti nopietnas investīcijas, bet arī ap 300 jaunas darba vietas, es atvainojos, ap 600 jaunas darba vietas. No tiem 250 līdz 300 būtu jau esošie radio “Brīvā Eiropa” darbinieki, augsti apmaksāti darbinieki, kas šeit varētu tērēts, līdzekļus, kas netiktu ņemti no nodokļu maksātāju naudas. Šis ir projekts, kas tiek finansēts no ārvalstīm. Es domāju, ka Rīga būtu ārkārtīgi piemērota šim projektam, to arī atzīmē radio “Brīvā Eiropa” vadība.

— Bet vai mums ir ēka, kur šim radio apmesties?

G.Bojārs: — Nē, tai būtu jābūt jaunai ēka. Mēs vienojāmies ar radio “Brīvā Eiropa” pārstāvjiem, ka trīs nedēļu laikā mēs no pilsētas piedāvāsim savus risinājumus šī projekta izvietošanai Rīgā.

— Kas pie tā strādā?

G.Bojārs: — Pie tā strādā Attīstības departaments, Vilnis Štrams personīgi kā departamenta vadītājs ir iesaistīts šai projektā.

— Par Lužkova, Maskavas mēra, vizīti Rīgā. Ar ko pamatotas jūsu aizdomas par valsts varas intensificētu vēlmi nepieļaut šo vizīti?

G.Bojārs: — Tas gan ir nedaudz interpretēts viedoklis. Man tika jautāts — vai es esmu saņēmis signālus, ka kādas valsts institūcijas varētu traucēt šo vizīti? Un es atbildēju, ka baumas esmu dzirdējis, bet es tām neticu. Viedoklis, ka man ir pamatotas bažas un tā tālāk, — tas nav pareizs viedoklis. Es ceru, ka vizīte notiks, notiks sekmīgi. Kā jau minēja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Krievija ir mūsu kaimiņš, robeža nekur nepazudīs un ar kaimiņiem ir jāsadzīvo draudzīgi. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir veids, kā Rīgas pilsēta var pildīt valdības deklarāciju, Andra Bērziņa valdības deklarāciju, kur līdzās Eiropas Savienībai un NATO kā nākamā prioritāte ir nosauktas labas attiecības ar Krieviju.

— Uz tikšanos nākampirmdien. Šoreiz paldies par sarunu sakām Rīgas mēram Gundaram Bojāram.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!