Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atvedot latvieti Latvijā mājās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2002., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65753

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pieminot lielvaru noziedzīgo vienošanos

Vēl šajā numurā

27.08.2002., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atvedot latvieti Latvijā mājās

Profesors Edgars Dunsdorfs

D07.JPG (33314 bytes)
23.augustā Raiņa kapos Rīgā: no profesora Edgara Dunsdorfa atvadījās radi, ģimenes draugi, zinātnes aprindu pārstāvji un daudzi citi
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viņš ir viens no izcilākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu zinātniekiem. Viņa radošā mūža liela daļa aizritēja tālajā Austrālijā. Taču iegūtā izglītība Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē un spoži iesāktā akadēmiskā karjera, aizstāvot doktora disertāciju un uzsākot profesora darbu, padarīja Rīgu par E. Dunsdorfa mīļo pilsētu. Šeit aizsākās skaista mīlestība un laulība ar diplomētu agronomi Liliju Kļaviņu, dzīvesdraugu un nenogurstošu palīgu visa mūža garumā cauri kara gadiem, bēgļu gaitām, līdz “pasaules otrajai malai”.

Edgara Dunsdorfa sarakstītās grāmatas, vēstures avotu izdevumi, rediģētie tematiskie rakstu krājumi, visa viņa milzīgā zinātniskā, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība nodrošināja profesoram cieņas pilnu autoritāti pasaules latviešu sabiedrībā un pēc trešās atmodas arī Latvijā. Pēc profesora aiziešanas mūžībā Lilija Dunsdorfa uzticēja Latvijas Zinātņu akadēmijai, kuras goda loceklis un Lielās medaļas laureāts viņš bija, izpildīt pēdējo un svētāko profesora vēlēšanos — atdusēties Dzimtenes smiltājā mīļajā Rīgā.

23. augustā kupls pavadītāju pulks godināja profesora piemiņu, guldot viņa pelnu urnu Raiņa kapu smiltājā netālu no Jāņa Endzelīna un Marģera Stepermaņa atdusas vietas. Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Jura Rubeņa atvadu vārdi rada atbalsi katra dvēselē. Salīdzināt savu mūžu ar aizgājēja mūžu, ar mūžīgajām cilvēces eksistences problēmām un vērtībām, salīdzināt, ņemt no viņa un iet tālāk.

Kapa kopiņu zem līganajiem vītola zariem greznoja krāšņi vainagi un ziedi. No Lilijas Dunsdorfas, no ģimenes draugiem Silkalnu ģimenes, no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas. Latvijas vecskautu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, LU Latvijas vēstures institūta, dzimtās pilsētas Saldus domes, laikrakstu “Austrālijas Latvietis”, “Laiks” un “Brīvā Latvija” pārstāvji, tautieši no Austrālijas, daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji no sirds teica paldies profesoram Edgaram Dunsdorfam par dāsno mūžu. Ne tikai zinātnē un sabiedriskajā darbā, bet arī par palīdzību Latvijas speciālistu audzināšanā, jo ne vienam vien Latvijas ārstam un

D02.JPG (25070 bytes) D03.JPG (26042 bytes)
Piektdien, 23.augusta pēcpusdienā, pēdējā gaitā profesoru Edgaru Dunsdorfu izvadīja mācītājs Juris Rubenis (augšējā attēlā un attēlā pa labi); savu cieņu profesoram apliecināja arī zinātnes pārstāvji Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
D08.JPG (24131 bytes)

žurnālistam deviņdesmito gadu sākumā profesora atbalsts un atsaucība palīdzēja gan viesoties, gan arī papildināt profesionālās zināšanas Austrālijā.

Aizrautība, fanātiska darba mīlestība, izcilas darbaspējas, Latvijas mīlestība…

“Tu dzīvoji Latvijai. Mūžam ar Tevi. Lilija” — tā vēlēja pateikt savam dzīvesdraugam Lilija Dunsdorfa. Vienkārši un skaisti vārdi. Stipri savā patiesumā.

 

Dr. hist. Ilga Tālberga

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!