• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2002., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65587

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Es augstu vērtēju Latvijas centienus'

Vēl šajā numurā

20.08.2002., Nr. 118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums. Rīga, 2002. gada jūnijs

Turpinājums. Sākums — “LV” nr. 113, 6.08.2002.

3.5. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze

(salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

2002

      2003-2007 * (vidēji gadā)

struktūra

pieauguma

struktūra

pieauguma

tempi

(2007. gadā)

tempi

Iekšzemes kopprodukts

100

5,0

100

5,0 / 6,7

Privātais patēriņš

62,9

6,0

63,1 / 61,4

5,0 / 6,1

Valsts patēriņš

20,1

3,0

15,6 / 15,8

1,0 / 2,2

Kopējā pamatkapitāla

veidošana

26,4

8,0

25,8 / 26,3

6,0 / 8,2

Krājumu izmaiņas

1,1

0,9 / 0,5

Eksports

46,0

6,0

47,7 / 50,6

6,5/ 9,6

Imports

56,6

7,0

53,0 / 54,7

7,2 / 7,4

Eksporta-importa saldo

-10,5

-5,3 / -4,1

 

* skaitītājā – 1. variants, saucējā – 2. variants

Tātad galvenais IKP pieauguma nodrošinājums saistāms ar eksporta iespēju paplašināšanos. Pašmāju ražojumiem jāspēj konkurēt iekšējā un ārējā tirgū tā, lai nepārtraukti palielinātos eksporta apjomi un, ne mazāk svarīgi, iekšējā tirgus paplašināšanās neizraisītu straujāku importa pieaugumu.

Ārējais sektors līdz ar to ir arī abu izaugsmes scenāriju galvenais riska faktors. Ārējā pieprasījuma samazinājuma gadījumā izaugsme var pierimt, kā tas bija Krievijas finansiālās krīzes ietekmes dēļ. Latvijas konkurētspēju negatīvi var ietekmēt arī tirdzniecības nosacījuma spēja maiņa, piemēram, kokmateriālu, vienas no galvenajām eksportprecēm, pasaules cenu spējš samazinājums.

 

3.1.3. Ēnu ekonomikas aprēķini

Ēnu ekonomikas apjomu noteikšana ir aktuāla visā pasaulē, – gan valstīs ar attīstītu ekonomiku, gan pārejas ekonomikas valstīs.

CSP, vadoties no metodoloģijas, kuru lieto visas Eiropas Savienības dalībvalstis, ēnu ekonomikā ieskaita visas ar likumu atļautās ekonomiskās darbības (preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu), kas nav reģistrētas un uzskaitītas vai arī to uztveršana ir bijusi nepilnīga. Pretlikumīgās vai nelegālās darbības, piemēram, krāpšana, narkotiku tirdzniecība, prostitūcija, zādzības šajos aprēķinos nav ietvertas.

Lai noteiktu ēnu ekonomikas apjomus, statistikas speciālisti laika gaitā ir izveidojuši vairākas netiešo aprēķinu metodes, kas balstās gan uz esošo datu analītisko izvērtēšanu, gan arī uz speciāliem apsekojumiem un aprēķiniem. Ēnu ekonomikas aprēķinu nolūks ir visu veidu ekonomiskās darbības rezultātu iespējami pilnīga uztveršana, nosakot kopējos tautsaimniecības attīstības rezultātus.

Netiešos aprēķinus var iedalīt divās galvenajās grupās:

– pirmo grupu veido aprēķini, kas balstās uz pārskatu informācijas analīzi un izvērtēšanu. Šo aprēķinu gaitā tiek novērstas informācijas nepilnības, kuras izdodas noteikt, analizējot savstarpēji saistītos datus no dažādiem pārskatiem, kā arī salīdzinot līdzīgu uzņēmumu pārskatu datus. Šo papildu vērtējumu nolūks ir maksimāli pilnīgi uztvert tās darbības jomas, kas ir likumīgi reģistrētas, bet dažādu iemeslu dēļ nav aptvertas ar statistikas pārskatiem, vai arī pārskatos uztvertā informācija ir neprecīza. Šāda tipa papildu aprēķinu gala rezultātu precizitāti parasti ir iespējams novērtēt, izmantojot apkopojošo informāciju no citiem administratīvajiem avotiem un reģistriem;

– otrās grupas netiešo vērtējumu nolūks ir uztvert tādu veidu darbības, kas saistās ar produkcijas ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, taču vispār nav reģistrētas. Šie aprēķini un vērtējumi balstās uz netiešiem rādītājiem, un to precizitāti ir daudz grūtāk novērtēt.

Iekšzemes kopprodukta apjomu aprēķina no trim atšķirīgiem aspektiem – ražošanas, ieņēmumu un izlietojuma, kas paaugstina rezultātu precizitāti, jo katram no šiem aprēķiniem tiek izmantoti atšķirīgi datu avoti. Netiešie aprēķini un novērtējumi tiek veikti katrā no šā aprēķina aspektiem un šo aprēķinu rezultāti ir atšķirīgi.

Iekšzemes kopproduktu no ražošanas aspekta veido galvenokārt realizācijas ieņēmumu pārsniegums pār ražošanai izlietoto preču un pakalpojumu vērtību. Šeit ir jāuztver visi ieņēmumi no preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas, neatkarīgi no tā, vai preču ražotājs ir reģistrēts, vai nereģistrēts uzņēmums, vai arī privātpersona. Šis aspekts tiešā veidā ataino ražošanas resursu izmantošanas efektivitāti, parādot arī svarīgāko tautsaimniecības nozaru ieguldījumu iekšzemes kopprodukta veidošanā.

Aprēķiniem izmanto informāciju no pārskatiem, ko iesniedz visu nozaru uzņēmumi un iestādes. Šī informācija veido lielāko daļu no iekšzemes kopprodukta, tomēr apmēram 16-17% veido netiešo aprēķinu rezultāti. Apmēram puse no papildu aprēķiniem balstās uz statistikas pārskatu un citu administratīvo avotu informācijas analīzi un informācijas saskaņošanu. Otru pusi veido papildu aprēķini, kas ir veltīti nereģistrētās darbības rezultātu uztveršanai. Šādas ekonomiskās darbības novērtēšanas pamatā ir darbaspēka izlietojuma metode. Vispirms tiek noteikts kopējais tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits un tā sadalījums starp svarīgākajām nozarēm. Salīdzinot šo kopējo nodarbināto skaitu ar datiem, kas ir iegūti no uzņēmumu pārskatiem, tiek noteiktas nozares, kurās ir augsts nereģistrētā darba izmantošanas līmenis. Pie šīm nozarēm būtu jāmin celtniecība, tirdzniecība un dažādu pakalpojumu sniegšana. Šajās nozarēs ir liels mazo uzņēmumu skaits, kuru darbība bieži vien ir īslaicīga, kas ietekmē iesniegto datu kvalitāti, tāpēc pārskatu informācija no šo nozaru uzņēmumiem ir rūpīgi jāanalizē un arī jākoriģē. Turklāt šajās nozarēs darbojas arī individuālie darba veicēji, kuru darbības rezultātus novērtē, izmantojot pārskatu informāciju, kas ir saņemta no mazajiem uzņēmumiem.

Kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā nav mainījies, tomēr atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izmaiņas ir būtiskas. Salīdzinot ar 1997. gadu, 2000. gadā nereģistrētā darbaspēka izmantošana ir būtiski samazinājusies tirdzniecībā, viesnīcu un restorānu sfērā, nedaudz samazinājusies apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, savukārt tā ir būtiski pieaugusi komercpakalpojumu un individuālo pakalpojumu nozarēs.

Aprēķinot iekšzemes kopproduktu no ieņēmumu aspekta, apkopo visu pieejamo informāciju par galvenajiem sākotnējo ienākumu veidiem. Galvenās netiešo aprēķinu metodes, uz kurām balstās sākotnējo ieņēmumu koriģēšana, ir pārskatu informācijas analīze. Tika veikta speciāla iedzīvotāju aptauja par nereģistrētu algas izmaksu iespējamiem apjomiem. Rezultātā tiek nopietni koriģētas algu izmaksas nodarbinātajiem, palielinot pārskatos uzrādītās algu izmaksas par 25 procentiem.

Nosakot iekšzemes kopproduktu no izlietojuma aspekta, netiešos aprēķinus nākas veikt, vērtējot gan nereģistrētos iedzīvotāju patēriņa izdevumus un investīcijas, gan arī ārējās tirdzniecības rezultātus. Kopējais netiešo aprēķinu apjoms šajā aspektā ir mazliet augstāks, nekā vērtējot iekšzemes kopproduktu no ražošanas viedokļa, un tas ir apmēram 20 procenti.

Nosakot iekšzemes kopproduktu no dažādiem aspektiem, netiešo papildu aprēķinu apjomi ir atšķirīgi, kas lielā mērā saistās arī ar atšķirīgām iespējām iegūt tiešos statistikas datus. Šos rezultātus, kas ir iekļauti iekšzemes kopprodukta dažādos aspektos, nav korekti savstarpēji summēt, jo ir iespējams, ka produkcija, par kuras ražošanu pārskatu informācija ir neadekvāta, iekšzemes kopprodukta izlietojumā tiek pilnībā uztverta. Piemēram, nereģistrēto algu cilvēki var realizēt veikalos, kuru darbība ir uztverta pārskatos, un otrādi, – reģistrētie ienākumi var tik realizēti kontrabandas preču iegādei vai neuzskaitītu pakalpojumu apmaksai.

 

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

Pēdējos gados patēriņa cenu pieaugums Latvijā ir tuvs attīstīto valstu inflācijas līmenim, un tā ir viena no zemākajām starp Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (skatīt 3.6. tabulu). Valdība ir izvirzījusi mērķi arī turpmāk noturēt inflāciju 2-4% robežās.

 

3.6. tabula

Patēriņa cenu inflācija Centrāl- un Austrumeiropas valstīs

(gada vidējā inflācija, procentos)

Valsts

1999

2000

2001

Čehija

2,1

3,9

4,7

Igaunija

3,5

3,9

5,8

Latvija*

2,4

2,6

2,5

Lietuva

0,8

1,0

1,5

Polija

7,4

10,2

5,5

Slovākija

10,5

12,0

7,3

Slovēnija

6,3

9,0

8,6

Ungārija

10,1

9,9

9,2

 

Datu avots: Economic Survey of Europe. 2002 No.1. United Nations, 2002.

* pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

2002. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, patēriņa cenas Latvijā ir pieaugušas par 2% (skatīt 3.7. tabulu). Kopumā no gada sākuma (salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri) patēriņa cenas ir pieaugušas par 1,2%, un šāds cenu pieaugums ir vērtējams kā mērens.

Atšķirīgas ir cenu izmaiņas dažādām preču un pakalpojumu grupām (skatīt 3.4. zīmējumu).

2001. gadā patēriņa cenu kāpumu lielā mērā noteica pārtikas preču cenu pieaugums, ko savukārt ietekmēja pārtikas produktu importa cenu palielinājums un dārzeņu kopražas samazinājums. Taču šī gada sākumā ir vērojama pretēja tendence – pārtikas produktu cenas samazinās un nepārtikas preču cenas pieaug. Tas ir saistāms ar salīdzinoši lēnāku importēto pārtikas rūpniecības produktu cenu pieaugumu šī gada 1. ceturksnī, kā arī ar sezonālo faktoru izraisīto cenu kāpumu atsevišķās nepārtikas preču grupās.

2002. gada maijā pārtikas cenas bija par 3,8% augstākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Šajā pašā periodā nepārtikas preču cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumu cenas – par 1,8 procentiem.

Pārtikas preču grupā cēlās kartupeļu un dārzeņu cenas. Jūtami pieauga arī augļu un zivju izstrādājumu cenas, turpretī samazinājās bezalkoholisko dzērienu un atsevišķu citu preču cenas. Nepārtikas preču grupā pieauga transportlīdzekļu, medikamentu cenas. Samazinājās apģērbu un apavu, gāzes, transportlīdzekļu degvielas un atsevišķu citu preču cenas. Pakalpojumu grupā salīdzinoši strauji pieauga izglītības un veselības pakalpojumu cenas, turpretī nedaudz samazinājās mobilo telefonu, kā arī apdrošināšanas pakalpojumu cenas.

 

3.7. tabula

Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā pa mēnešiem

                 Inflācijas izmaiņas procentos

Gads

Mēnesis

salīdzinot

salīdzinot ar

vidēji gadā

ar iepriekšējo

iepriekšējā gada

mēnesi

attiecīgo mēnesi

2001

Janvāris

0,6

1,3

2,5

Februāris

-0,2

0,7

2,3

Marts

0,5

1,4

2,1

Aprīlis

0,4

1,4

1,9

Maijs

1,0

2,7

1,9

Jūnijs

0,6

3,1

1,9

Jūlijs

-0,5

3,1

2,0

Augusts

-0,7

3,0

2,0

Septembris

0,6

3,6

2,1

Oktobris

0,1

3,3

2,2

Novembris

0,2

3,1

2,4

Decembris

0,4

3,2

2,5

2002

Janvāris

0,9

3,5

2,7

Februāris

-0,3

3,3

2,9

Marts

0,4

3,2

3,0

Aprīlis

0,1

2,9

3,2

Maijs

0,2

2,0

3,1

 

 

3.4. zīmējums

Preču un pakalpojumu grupu cenu izmaiņas

(1999.g. decembris = 100)

1.GIF (35582 bytes)

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības

un ārējās tirdzniecības cenas

Pēc cenu krituma 1998. gada beigās un 1999. gada pirmajā pusē un stagnācijas 2000. gadā 2001. gadā pamazām atsāka palielināties ražotāju cenas rūpniecībā (skatīt 3.5. zīmējumu).

 

3.5. zīmējums

Ražotāju cenu dinamika rūpniecībā

(1997. gada 4. ceturksnis = 100)

2.GIF (29222 bytes)

Ražotāju cenu pieaugums 2001. gadā vairākās rūpniecības nozarēs radīja būtisku situācijas uzlabojumu, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, kad cenas vai nu palielinājās minimāli vai arī bija vērojama pat deflācija.

Taču šī gada sākumā cenu pieaugums ir palēninājies. 2002. gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, ražotāju cenas rūpniecībā ir pieaugušas par 0,4%. Turpretī 2001. gada šajā pašā periodā ražotāju cenas rūpniecībā pieauga par 1,5%.

Kopumā 2002. gada maijā ražotāju cenas rūpniecībā bija par 0,7% augstākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, tai skaitā apstrādes rūpniecības cenas minētajā periodā bija pieaugušas par 0,8%, ieguves rūpniecībā – par 9,6%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes cenas samazinājās par 0,1%.

Apstrādes rūpniecības cenu pieaugumu jūtami ietekmēja cenu kāpums poligrāfijā un izdevējdarbībā, kā arī kokapstrādes nozarē. Cenas cēlās arī apģērbu, metālizstrādājumu, mašīnu un iekārtu, elektrisko aparātu ražošanā. Turpretī apstrādes rūpniecības cenu pieaugumu samazināja cenu kritums pārtikas un ķīmiskajā rūpniecībā. Ieguves rūpniecības cenu kāpumu nosaka straujais cenu pieaugums kūdras ieguvē.

Cenu izmaiņas vietējā tirgū realizētajai un eksportētajai produkcijai dažādi ietekmēja ražotāju cenu izmaiņas dažādās apstrādes rūpniecības nozarēs. Piemēram, pārtikas rūpniecības eksporta cenas strauji pieauga, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas kritās, kas arī noteica ražotāju cenu kritumu pārtikas rūpniecībā. Tāda pati tendence bija vērojama arī kokapstrādē. Piemēram, metālizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un izdevējdarbībā cenu pieaugumu noteica vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu kāpums. Kopumā ražotāju cenu pieauguma palēninājumu šī gada sākumā noteica gan eksporta cenu, gan vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu gausais pieaugums.

 

3.8. tabula

Ražotāju cenu un darba spēka izmaksu izmaiņas apstrādes rūpniecībā

(procentos pret iepriekšējo gadu)

1997

1998

1999

2000

2001

Ražotāju cenas

3,7

0,5

-5,2

0,5

1,8

Darba spēka izmaksas

15,8

5,3

2,1

1,8

4,5

Darba spēka reālās izmaksas*

11,7

4,8

7,7

1,3

2,6

Produktivitāte**

12,8

13,3

-1,6

4,1

9,2

Produkcijas vienības darba

spēka izmaksas***

2,7

-7,1

3,8

-2,2

-4,3

 

* darba spēka izmaksu izmaiņu koeficients dalīts ar ražotāju cenu izmaiņu koeficientu

** izlaides pieauguma koeficients dalīts ar nodarbinātības izmaiņu koeficientu

*** darba spēka izmaksu izmaiņu koeficients dalīts ar produktivitātes izmaiņu koeficientu

2000. un 2001. gadā algu inflācija maz ietekmēja ražotāju cenas, jo straujākais produktivitātes pieaugums noteica darba spēka reālo izmaksu samazinājumu (skatīt 3.8. tabulu). Latvijā kā valstī ar mazu un atvērtu ekonomiku ražotāju cenas lielā mērā ietekmē ārējās tirdzniecības cenu izmaiņas, kuras nosaka attiecīgo preču pasaules cenas un valūtas kursa svārstības. Mainoties pasaules cenām un/vai valūtas kursam, mainās ienākumi no eksporta un izdevumi par importu, kas tiešā un netiešā veidā atspoguļojas iekšējo cenu izmaiņās.

 

Būvniecības izmaksas kopš 1999. gada beigām turpina samazināties. Šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas bija par 5,5% zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. 2001. gadā un arī 2002. gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksu samazinājumu noteica gan būvmateriālu cenu, gan strādnieku darba algu kritums.

 

Eksporta vienības vērtība nedaudz pieauga 2002. gada 1. ceturksnī, un šajā laika periodā tā bija par 1% augstāka nekā 2001. gada 1. ceturksnī. Taču joprojām eksporta vienības vērtība nav sasniegusi 1998. gada pirmskrīzes līmeni, kad eksporta cenas sāka samazināties. Importa cenām pieaugot straujāk, šī gada pirmajā ceturksnī tirdzniecības nosacījumi4 ir pasliktinājušies (skatīt 3.6. zīmējumu). Arī kopumā gada laikā, salīdzinot ar 2001. gada sākumu, tirdzniecības nosacījumi ir pasliktinājušies.

Gada laikā no 2001. gada 1. ceturkšņa līdz 2002. gada 1. ceturksnim ļoti strauji (vairāk nekā par 50%) pieauga pārtikas rūpniecības produktu eksporta cenas, ko lielā mērā ietekmēja pārtikas produktu eksporta cenu kāpums uz NVS valstīm. Nedaudz pieauga metālu un to izstrādājumu, kā arī mašīnu, mehānismu un elektrisko aparātu cenas. Eksporta cenas samazinājās ķīmiskās rūpniecības produkcijai, tekstilmateriāliem un to izstrādājumiem, kā arī atsevišķām citām produktu grupām.

Pēc samazinājuma pagājušā gada otrajā pusē 2002. gada 1. ceturksnī salīdzinoši strauji pieauga importa vienības vērtība. Kopumā šī gada 1. ceturksnī importa cenas bija par 3,1% lielākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Importa cenu kritums 2001. gada otrajā pusē bija saistītas ar naftas cenu samazinājumu pasaules tirgos. Straujo importa cenu pieaugumu šogad lielā mērā noteica eiro kursa kāpums.

Šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, importa cenas ir pieaugušas gandrīz visās preču grupās, izņemot minerālos produktus, kā arī tekstilmateriālus un to izstrādājumus. Strauji pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un transporta līdzekļu cenas, kā arī pārtikas rūpniecības un augu valsts produktu cenas.

 

3.6. zīmējums

Ārējās tirdzniecības vienības vērtības indeksi*

un tirdzniecības nosacījumu pārmaiņas**

3.GIF (24384 bytes)

* 1998. gada 1. ceturksnis = 100

* * procentos pret iepriekšējo periodu

 

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

Latvijai raksturīgs relatīvi liels tekošā konta deficīts. 1999. un 2000. gadā tas samazinājās, bet 2001. gadā, pasliktinoties tirdzniecības bilancei, tas atkal sāka pieaugt. Līdz 2001. gadam lielāko daļu tekošā konta deficīta nosedza ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas, bet 2001. gadā vairs tikai 1/3 daļu. Neraugoties uz to, arī 2001. gadā Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas nekā bija nepieciešams tekošā konta negatīvā saldo segšanai, tāpēc tāpat kā visus iepriekšējos gadus rezerves aktīvi palielinājās.

Kā jau atzīmēts, 2001. gada tekošā konta deficīta palielinājumu galvenokārt noteica tirdzniecības bilances pasliktināšanās. Kaut arī bija būtisks preču eksporta pieaugums (par 11,5% faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), tomēr imports palielinājās straujākos tempos (par 18,4%). 2001. gadā ievērojami palielinājās visu preču grupu – gan kapitāl-, gan starppatēriņa, gan patēriņa preču imports. Absolūti lielākais pieaugums bija starppatēriņa preču importam sakarā ar rūpnieciskās izlaides būtisku kāpumu. Starppatēriņa preču imports veido pusi no Latvijas preču importa, tāpēc tā svārstības visbūtiskāk ietekmē kopējos importa apjomus.

Pārējos tekošā konta posteņos izmaiņas 2001. gadā nebija būtiskas. Jāatzīmē tikai ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju algas pieaugums, kā arī palielinās to pārvedumi radiniekiem, uzlabojot tekošā konta bilanci attiecībā pret IKP gandrīz par 1 procentpunktu. Savukārt nerezidentu reinvestētās peļņas palielinājums Latvijas uzņēmumos pasliktina maksājumu bilances tekošo kontu, bet no ekonomiskās izaugsmes viedokļa tas jāvērtē visnotaļ pozitīvi.

 

3.9. tabula

Latvijas maksājumu bilance

(procentos no iekšzemes kopprodukta)

1998

1999

2000

2001

A. Tekošais konts

-10,6

-9,7

-6,9

-10,1

Tirdzniecības bilance

-18,5

-15,4

-14,8

-17,9

eksports

33,1

28,4

28,8

29,4

imports

-51,6

-43,8

-43,6

-47,3

Pakalpojumu bilance

5,0

5,0

6,2

6,4

Neto ienākumi

0,9

-0,8

0,4

0,4

Neto kārtējie pārvedumi

2,0

1,4

1,4

1,1

B. Kapitāla konts

0,2

0,2

0,4

0,5

C. Finanšu konts

9,4

11,3

7,0

13,2

Tiešās investīcijas

4,9

5,0

5,6

2,6

ārvalstīs

-0,9

-0,3

-0,1

-0,1

Latvijā

5,8

5,2

5,7

2,7

Portfeļieguldījumi

-0,1

4,1

-4,5

1,7

aktīvi

-0,5

0,9

-4,9

-0,8

pasīvi

0,4

3,3

0,3

2,5

Citi ieguldījumi

4,5

2,2

6,0

8,8

aktīvi

1,2

-3,2

-4,8

-0,8

pasīvi

3,3

5,5

10,8

9,6

D. Novirze

1,6

0,5

-0,3

0,5

E. Rezerves

-0,6

-2,3

-0,2

-4,1

 

Latvijā iekšzemes pieprasījums ir lielāks nekā iekšzemes kopprodukts, tāpēc veidojas tekošā konta deficīts. Tas nozīmē, ka, lai finansētu iekšzemes investīcijas, jāizmanto arī ārvalstu uzkrājumi.

Kā redzams 3.7. zīmējumā, tekošā konta lielo deficīta pieaugumu 1998. un 1999. gadā galvenokārt noteica augstais investīciju līmenis, kas pārsniedza 25% no IKP, uzkrājumu līmenim paliekot nemainīgam.

 

 

3.7. zīmējums

Tekošais konts, investīcijas un uzkrājumi

(procentos no IKP)

4.GIF (18594 bytes)

2000. gada tekošā konta deficīta samazinājumu noteica uzkrājumu straujāks pieaugums salīdzinājumā ar investīciju pieaugumu (attiecīgi par 27,5% un 10,4% faktiskajās cenās). Savukārt uzkrājumu pieaugumu galvenokārt noteica valsts pārvaldes patēriņa izdevumu daudz lēnākie pieauguma tempi (par 2,4%) salīdzinājumā ar IKP pieaugumu (par 11,2%). 2001. gadā straujākos tempos nekā IKP pieauga gan investīcijas, gan pārējie IKP izlietojuma posteņi, tāpēc samazinājās uzkrājumu līmenis un līdz ar to pasliktinājās maksājumu bilances tekošais konts.

Tātad iekšzemes uzkrājumu un investīciju nesabalansētība (tekošā konta deficīts) ir regulāra parādība Latvijas ekonomikā. Līdz šim tas nav radījis problēmas ekonomikas stabilitātei, jo deficītu lielā mērā nosedz parādu neradošās plūsmas. Turklāt straujākais investīciju pieaugums salīdzinājumā ar pārējo iekšzemes pieprasījuma posteņu pieaugumu palielina Latvijas tautsaimniecības produktīvo kapacitāti, un uzlabojas ekonomikas konkurētspēja.

2002. gadā un tuvākajos gados Latvijas tekošā konta deficīts, visticamāk, saglabāsies augstā līmenī. To ietekmēs:

– investīciju augstais līmenis IKP izlietojuma struktūrā;

– ārvalstu tiešo investīciju ieplūde un jau uzkrāto investīciju augstais līmenis;

– budžeta deficīts, kas 2002. gadam ieplānots nedaudz augstākā līmenī nekā iepriekšējā gadā;

– ārējā pieprasījuma lēnais pieaugums.

Visās ES kandidātvalstīs ir negatīva uzkrājumu – investīciju bilance, kas pārsvarā ir saistīta ar relatīvi zemo uzkrājumu līmeni privātajā sektorā. Uzkrājumu palielināšana privātajā sektorā ir saistāma ar ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamajiem strukturālajiem pasākumiem, kas palielinātu eksporta iespējas, vienlaicīgi nodrošinot, lai ražošanas aktivitāšu palielinājums neradītu pārmērīgu importa pieaugumu. Valdības sektorā līdzsvaru var panākt stingras fiskālās politikas gadījumā īsā laikā, bet privātajā sektorā uzkrājumu līmeņa palielināšana ir ilgtermiņa uzdevums, kas panākams pakāpeniski.

Ārējā sektora sabalansēšanai liela tekošā konta deficīta gadījumā ir svarīgi, kā tiek nosegts tekošā konta deficīts, kāds ir finansu plūsmu raksturs.

Latvijā līdz ar pārejas procesa uzsākšanu sākās pastiprināta ārvalstu kapitāla ieplūde, ko nodrošināja finansu plūsmu liberalizācija. Atvērtais kapitāla konta režīms veicināja fondu brīvu ieplūšanu banku sistēmā un aizplūšanu no tā.

 

3.8. zīmējums

Ārvalstu investīciju ieplūde Latvijas ekonomikā

(milj. latu)

5.GIF (16025 bytes)

Īpaši aktīva tā bija 1997. gadā. Šo procesu iespaidoja galvenokārt divi priekšnoteikumi:

1) masveida privatizācijas realizācija, līdz ar to palielinājās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI);

2) ekonomisko aktivitāšu kāpums. 1997. gadā ekonomiskās aktivitātes palielinājās gandrīz visos tautsaimniecības sektoros, strauji pieauga eksports kā rietumu, tā austrumu virzienā. Investīcijas pārsvarā piesaistīja privātais sektors.

1998. gadā Krievijas finansiālās krīzes ietekmē plūsmas samazinājās galvenokārt uz īstermiņa kapitāla rēķina, ĀTI apjomiem strauji nesamazinoties. Kā redzams 3.9. zīmējumā, ĀTI apjomi būtiski pa gadiem nemainās. Tās ir noturīgākās ārējo investīciju plūsmas.

Sākot ar 1999. gada otro pusi, kapitāla ieplūde palielinājās, galvenokārt uz parādu radošo plūsmu rēķina. 2001. gadā palielinājās valsts sektora piesaistītie ārvalstu līdzekļi (Latvijas valdības emitētās eiroobligācijas) un privātā sektora aizņēmumi, bet samazinājās ārvalstu tiešās investīcijas un banku sektora piesaistītie līdzekļi, it īpaši nerezidentu depozīti.

 

 

3.9. zīmējums

Ārvalstu investīciju ieplūde Latvijas ekonomikā sadalījumā

pa investīciju veidiem

(milj. latu)

6.GIF (21200 bytes)

Relatīvi mazs ir portfeļinvestīciju apjoms, jo Latvijas kapitāla tirgus ir vāji attīstīts.

Lai raksturotu citas privātā sektora investīcijas, ir lietderīgi izdalīt banku sektoru un pārējo sektoru (skatīt 3.10. zīmējumu).

 

3.10. zīmējums

Citu investīciju plūsmas privātajā sektorā*

(milj. latu)

7.GIF (23909 bytes)

* Citas investīcijas ir visi finanšu darījumi, kurus neietver tiešajās un portfeļinvestīcijās. Tie ir tirdzniecības kredīti, aizdevumi un aizņēmumi, nauda un noguldījumi un tml.

Kā redzams, citu investīciju plūsmās lielākās svārstības ir saistītas ar banku sektoru. Atvērtais finansu konta režīms veicina fondu brīvu ieplūšanu banku sistēmā un aizplūšanu no tā. Uz šīs bāzes ir izveidojies nozīmīgs divvirzienu starptautisks banku bizness, kur vietējās bankas piesaista un iegulda līdzekļus ārvalstu tirgos. Tāpēc, mainoties ārējiem apstākļiem (piemēram, Krievijas finansiālās krīzes gadījumā), strauji mainās šīs banku sektora plūsmas, mazākā mērā ietekmējot neto plūsmas. 2001. gadā finansu plūsmu apmēri banku sektorā ir mazāki nekā iepriekšējā gadā (skatīt 3.11. zīmējumu).

 

3.11. zīmējums

Ārvalstu investīciju plūsmas banku sektorā

(bez ārvalstu tiešajām investīcijām, milj. latu)

8.GIF (20887 bytes)

Tātad Latvija ir valsts, kas piesaista kapitālu. Piesaistītais kapitāls 2001. gada beigās bija 92,9% no IKP, bet Latvijas parāds pārējai pasaulei bija 72,1%, tai skaitā valdības – 9,5%. Savukārt summa, ko Latvijai ir parādā pārējā pasaule, sastāda 53,3% no IKP.

 

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un valstīm

Latvijas preču eksports 2001. gadā turpināja palielināties tikpat straujos tempos kā iepriekšējā gadā. Tā apjomi 2001. gadā bija par 11% lielāki nekā iepriekšējā gadā (faktiskajās cenās). 2002. gada sākumā eksports pieauga mērenākā tempā nekā iepriekšējā gadā (janvārī-aprīlī par 5,2% pārsniedza iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni).

Savukārt ekonomisko aktivitāšu būtiska palielinājuma dēļ importa apjomi 2001. gadā pieauga vēl straujākos tempos (par 14%), un tirdzniecības bilance pasliktinājās. Pretēji eksporta tendencēm importa pieauguma tempi arī 2002. gada janvārī-aprīlī bija gandrīz tikpat lieli kā pērn (10,2%), kas noteica vēl straujāku tirdzniecības bilances pasliktināšanos.

 

 

3.12. zīmējums

Latvijas preču eksports un imports pa mēnešiem

(milj. latu)

9.GIF (13806 bytes)

 

Turpmāk — vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!