Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Valsts prezidents
Oficiālajā izdevumā publicē Valsts prezidenta:
  • rīkojumus;
  • paziņojumus;
  • pavēles;
  • kā arī vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par likuma "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" otrreizēju caurlūkošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64507

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Par valsts meža zemi

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts prezidents

Veids: raksts

Pieņemts: 03.07.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidenta raksti

Par likuma “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

2002.gada 27.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””.

Kopš minētā likuma pieņemšanas esmu saņēmusi 23 Latvijas pašvaldību, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Pilsētu savienības lūgumus atgriezt norādīto likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt Finansu ministrija savā vēstulē, atbalstot 2002.gada 27.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, atsaucas uz Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memoranda izpildi. Latvijas saistības šā memoranda ietvaros uzliek mūsu valstij par pienākumu uzlabot pašvaldību budžeta disciplīnu, kā arī pašvaldību budžetu kontroli un uzraudzību.

Atbalstot Finansu ministrijas vēlmi nostiprināt finansu disciplīnu pašvaldībās un nodrošināt valsts kopbudžeta fiskālā deficīta kontroli, vēlos norādīt arī uz nepieciešamību efektīvi un aktīvi izmantot jau noteiktās finansu ministra un tā vadītās ministrijas tiesības un pilnvaras pašvaldību budžetu sakārtošanā un uzraudzībā, kas jau paredzētas likumos “Par pašvaldību budžetiem”, “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, “Par budžeta un finansu vadību” un tikko pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kā arī pastāvīgi izvērtēt iespēju grozīt un papildināt valdības normatīvos aktus, piemēram, Noteikumus par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem, lai precizētu gan pašvaldību tiesības izmantot dažādus aizņēmumu veidus, gan uzņemties finansiālas saistības.

Tāpat uzskatu, ka nav pieļaujamas situācijas, kurās pašvaldības iesaistās riskantos un neizdevīgos finansiālos darījumos, pieļaujot pašvaldību fiskālā deficīta nesamērīgu pieaugumu, kas pārsniedz ikgadējā valsts budžeta likumā atļautos limitus un tādējādi negatīvi ietekmē valsts budžetu kopumā un sekojoši arī valsts ekonomisko attīstību. Tādēļ ir svarīga likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” noteikto kritēriju ievērošana attiecībā uz pašvaldību saistību uzņemšanās ierobežošanu un kontroli.

Lai objektīvāk noteiktu pašvaldību aizņēmumu un ilgtermiņa finansu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, ierosinu likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.panta 5.daļā paredzēt izmaiņas, kas ļautu precīzāk noteikt šo saistību apjomu no pašvaldību budžeta jau pie šo budžetu plānošanas procedūras.

Vēlos vērst Saeimas uzmanību uz to apstākli, ka pašvaldībām ir nepieciešams nodrošināt savu funkciju un pienākumu izpildi, kā arī spēju piesaistīt finansu līdzekļus operatīvi. Šā iemesla dēļ jaunā likuma 22.panta plaši interpretējamā redakcija var izraisīt situāciju, kurā ikviens pašvaldības darījums, līgums vai saistība, kas pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus, būs jāsaskaņo ar valdības institūcijām. Tas var būtiski ierobežot pašvaldību patstāvību un nonākt pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām” un likumu “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, kā arī neparedzēti sarežģīt un birokratizēt gan pašvaldību, gan valsts institūciju un pašas Finansu ministrijas darbu.

Attiecībā uz 2002.gada 27.jūnijā pieņemto likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.panta 2.daļas redakciju uzskatu, ka ir nepieciešams izvērtēt, par kāda veida darījumiem ir runa, un noteikt to likumā, tādējādi respektējot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu likumdošanā pašvaldību jomā un neatstājot šo jautājumu vienīgi Ministru kabineta kompetencē.

Tāpat uzskatu, ka ir nepieciešams precizēt likuma 22.panta 1.daļas redakciju, izslēdzot tajā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī pašvaldību aizņēmumu, līzinga darījumu un finansu saistību apjomus, jo tas varētu būtiski ierobežot pašvaldību saimniecisko darbību un funkciju izpildi.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2002.gada 27.jūnijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” otrreizējai caurlūkošanai.

Ar cieņu,

Rīgā 2002. gada 3. jūlijā Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidenta dokuments Nr.216

Iesniegts Saeimas kancelejā 03.07.2002.

 

 

Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”

Izdarīt likumā “Par pašvaldību budžetiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10. Nr.; 1996, 20. Nr.; 2001, 1. Nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 10. panta pirmajā daļā un 13. pantā vārdus “Latvijas Republikas kopbudžetu” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “konsolidēto kopbudžetu” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus izstrādā atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka finansu ministrs.”

3. izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

15. pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild:

1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas;

2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finansu vadību.”

4. Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības noteikumus, un tas ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai;

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai;

4) informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši finansu ministra noteiktajai parāda uzskaites klasifikācijai;

5) informāciju par speciālajiem budžetiem;

6) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.”

5. Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaicīgi ar gadskārtējo pašvaldības budžetu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.”

6. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

20. pants. Pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.”

7. Izteikt 21. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjoma noteikšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

8. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

22. pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Ilgtermiņa finansu saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot darījumu, bet kopējo samaksu par šo darījumu pašvaldība neveic viena saimnieciskā gada ietvaros.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(5) Pašvaldības aizņēmumu un ilgtermiņa finansu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.

(6) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.”

9. Papildināt likumu ar 22.1 pantu šādā redakcijā:

22.1 pants. (1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.

(2) Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus konkrētu projektu īstenošanai, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.”

10. Izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības, kuras nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus, drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju.”

11. Papildināt 26. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.”

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 1. janvārim piemērojami Ministru kabineta 2001. gada 7. augusta noteikumi Nr.366 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2002. gada 27. jūnijā.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!