Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
27. jūnija ārkārtas sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64506

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta raksti

Par likuma "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" otrreizēju caurlūkošanu

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

27. jūnija ārkārtas sēdes stenogramma

Stenogrammas sākums

— skat. "LV", 09.07.2002., Nr.103.

Stenogrammas turpinājums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš. 156. priekšlikums.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

156. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 157. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 158. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 159. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

L.Muciņš. 160. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 161. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 162. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 163. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 164. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 165. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 166. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 167. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 168. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 169. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 170. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 171. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 172. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 173. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 174. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 175. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 176. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 177. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 178. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 179. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 180. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 181. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 182. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 183. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 184. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 185. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 186. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 187. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 188. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 189. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 190. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 191. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 192. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 193. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 194. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 195. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 196. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 197. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 198. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 199. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 200. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 201. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 202. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 203. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 204. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 205. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 206. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 207. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 208. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 209. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 210. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 211. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 212. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 213. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 214. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts daļēji. Tālāk!

L.Muciņš. 215. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 216. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 217. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 218. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 219. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 220. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 221. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 222. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 223. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 224. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 225. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 226. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 227. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 228. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 229. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 230. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 231. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

L.Muciņš. 232. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 233. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 234. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 235. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 236. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 237. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 238. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 239. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 240. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 241. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

L.Muciņš. 242. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 243. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 244. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 245. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 246. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 247. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 248. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 249. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 250. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 251. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 252. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 253. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 254. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 255. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 256. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 257. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 258. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 259. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 260. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 261. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 262. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 263. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 264. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 265. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 266. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 267. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 268. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 269. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 270. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 271. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 272. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 273. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 274. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 275. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 276. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 277. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 278. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 279. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 280. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 281. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 282. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 283. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 284. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 285. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 286. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 287. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 288. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 289. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L. Muciņš. 290. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 291. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 292. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 293. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 294. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 295. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 296. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 297. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 298. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 299. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 301. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 302. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 303. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 304. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 305. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 306. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 307. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 308. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 310. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 309. priekšlikums — atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 15.jūlijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Sporta likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu ar reģistra nr.925. Tā kā sporta dzīvi regulējošs likums atjaunotās Latvijas vēsturē ir jauna lieta, tas tika ļoti ilgstoši un rūpīgi izvērtēts gan Sporta apakškomisijā, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un likumprojekta tapšanā piedalījās gan Sporta akadēmijas vadība, gan sporta federāciju pārstāvji, Olimpiskās komitejas pārstāvji, Latvijas Sporta veterānu padome, kura, starp citu, iesniedza arī alternatīvu likumprojektu, kuru mēs ļoti rūpīgi izdebatējām un daudzas normas iekļāvām šajā likumprojektā. Tā ka likumprojekts tika ļoti rūpīgi izvērtēts, un tāpēc es aicinu arī šobrīd atbalstīt tā izskatīšanu pa pantiem.

1.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 4. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts, jo faktiski pēc būtības tāds pats priekšlikums ir iekļauts tālāk, likumprojekta tekstā, un vienkārši no likuma tehnoloģijas viedokļa, mūsuprāt, tas šeit neiederas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. 12. ir apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Es atvainojos. Arī 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Un tāpat ir atbalstīts arī 12. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 13. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Tāpat nav atbalstīts arī 14. — šīs pašas apvienības priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 16. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 20. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 21. un 22. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Ābiķis. 23. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 24. un 25. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 26. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts, kaut gan pēc būtības šo pašu lietu regulē 12.pants. Tā ka šeit es neredzu nekādus...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 28., 29., 30., 31. un 32. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 33. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Tāpat nav atbalstīts apvienības 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par absolūti vienprātīgu atbalstu, un aicinu iesniegt priekšlikumu līdz 31.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Jūras kodekss”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tai nodoto dokumentu nr. 4131 — likumprojekta reģistra nr. 1185. — “Jūras kodekss”.

Juridiskā komisija uzaicināja likuma izstrādātājus, tas ir, Ministru kabineta pārstāvjus, konkrēti Satiksmes ministrijas pārstāvjus, un uzklausīja viņu viedokli par attiecīgo likumprojektu.

Nu situācija Latvijā nav tāda, ka šie jautājumi nebūtu regulēti. Savā laikā Ministru kabinets pirms grozījumu izdarīšanas Satversmē vēl 81. panta kārtībā pieņēma Jūras kodeksu ar saviem noteikumiem, bet, par cik vēl toreiz šis 6 mēnešu termiņš, kurā 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi zaudē spēku, ja tos nepieņem Saeima, nedarbojās, tad līdz šim brīdim mūsu valstī darbojās šie Ministru kabineta noteikumi. Vesela rinda starptautisku konvenciju, kuras ir pieņemtas šajā laikā un kurām Latvija ir pievienojusies, prasa, protams, nepārtraukti uzlabot un pilnveidot likumdošanu, kas saistīta ar jūras tiesībām.

Konkrēti attiecīgi šis likumprojekts veselā rindā jautājumu ir solis uz priekšu saskaņā ar spēkā esošo lietojamo likumdošanu, un šinī sakarā mēs uzskatām, ka pirmajam lasījumam šis likumprojekts būtu atbalstāms.

Mēs arī lūdzām likumprojektu iztulkot, nodevām to Eiropas lietu komisijai, kura bija tik laipna, ka sagādāja mums starptautiskos konsultantus šajā jomā, kuri arī izstrādāja savu atzinumu, un otrajam lasījumam mums būs vesela rinda priekšlikumu uzlabojumu.

Šajā likumā, protams, ir arī rinda dažādu ne tikai savā laikā no tirdzniecības jeb komerctiesībām izaugušu jēdzienu, jo jūrniecība un jūras kuģošana — tā ir komerctiesību sastāvdaļa, bet šobrīd, protams, ir skaidrs, ka šī likumdošana ir izveidojusies kā patstāvīga juridiskās likumdošanas un juridiskā tiesību nozare, kurā tātad ir ne tikai šīs te dažādās problēmas, kas saistās ar pārvadāšanu, ar pašiem kuģiem un tā tālāk, bet arī ir parādījusies vesela rinda dažādas ar sociālām darba tiesībām saistītas jomas. Tas ir solis uz priekšu, ko mēs arī atzīmējam un uzteicam.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka veselā rindā dažādu jautājumu Juridiskajā komisijā saņēma nopietnu kritiku, un neatbilst vairākkārt valdībā izstrādātajiem dažādiem jaunās kuģošanas koncepcijas punktiem vai arī ārvalstu speciālistu ieteikumiem, par kuriem ir samaksātas vairākus simtus tūkstošus lielas summas, un absolūti nav atspoguļots šajā kodeksā vai pat vairāk ir absolūti otrādi atspoguļoti šajā kodeksā, nekā saņemot šīs rekomendācijas.

Nu tādā veidā Juridiskajā komisijā mēs šo jautājumu pārrunājām, un es ceru, ka uz otro lasījumu šie jautājumi varētu tikt laboti.

Tajā pašā laikā priekš pirmā lasījuma Juridiskā komisija uzskatīja, ka šis likumprojekts ir pieņemams un atbalstāms.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jūras kodekss” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam... Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 4176 — likumprojekta reģistra nr. 1204. Ministru kabinets ir izstrādājis un iesniedzis priekšlikumu — izdarīt grozījumus likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”.

Šobrīd ir piedāvāts izdarīt grozījumus pirmajā lasījumā 11. pantā, kur ir noteikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrija sistematizē šajā likumā minētos tiesību aktus un tieslietu ministrs sniedz oficiālu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par tiem tiesību aktiem, kuri uzskatāmi par spēku zaudējušiem saskaņā ar šo likumu.

Bet tajā pašā laikā mēs pēc juridisko institūciju iniciatīvas pārrunājām dažādus aspektus, kas saistās ar šo likumu, ar precīzu dienas noteikšanu saskaņā ar Satversmi, kad stājas spēkā likums, kā arī citus momentus, ko mēs uzskatām par nepieciešamu uzlabot otrajā lasījumā.

Aicinu šobrīd atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas vārdā, un otrajā lasījumā Juridiskā komisija strādās pie šī likumprojekta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, dokuments nr.4409, likumprojekta reģistra nr.1253.

Tas piedāvā izdarīt likuma 5.pantā nelielu precizējumu, kas liedz uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību oficiālajā un saīsinātajā nosaukumā, tas ir, firmā, ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī citas ziņas, kas varētu maldināt par uzņēmuma, uzņēmējdarbības saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām.

Juridiskā komisija rūpīgi diskutēja šo priekšlikumu. Mēs konstatējām, ka jaunajā Komerclikumā šis jautājums ir vispusīgi regulēts. Taču, par cik notiek vēl paralēli reģistrācija pēc vecās likumdošanas, mēs izšķīrāmies par to, ka pirmajā lasījumā likums būtu atbalstāms.

Aicinu jūs atbalstīt likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Dokuments ar reģistra numuru 1262.

Šie grozījumi un normatīvais akts bija vajadzīgs sakarā ar to, ka pašreizējā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir iestrādātas dažādas normas, kas īsti neatbilst, teiksim, arī esošajam Krimināllikumam. Un es nosaukšu varbūt divus piemērus.

Pirmais. Ņemot vērā apjomīgo peļņu, kura tiek gūta, nelikumīgi izmantojot autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, situācija izvērsusies tāda, ka Latvijā apmēram tiek rēķināts pirātisko mūzikas ierakstu daudzums tirgū kaut kur uz kādiem 65 procentiem. Un datorprogrammu jomā šo pirātisko ierakstu daudzums ir kaut kur kādi 75—77 procenti. Lai šo stāvokli kaut kādā mērā labotu, ir iestrādāti šie grozījumi, kuri savedīs daudzmaz kārtībā un kaut kādā mērā novērsīs varbūt šos pārkāpumus, kas mums ir arī pieminēti progresa ziņojumā attiecībā uz Latvijas iestāju Eiropas Savienībā.

Es gribētu arī pateikt, ka viena no galvenajām problēmām bija pirātisko ierakstu un dažādu autortiesību pārkāpumu gadījumos nelikumīgu izdevumu konfiskācija. Līdz šim Krimināllikums nenoteica konfiskāciju un produkcijas obligātu iznīcināšanu. Tai pašā laikā Autortiesību likums kā tāds, kas ir saistošs starptautiskiem normatīviem aktiem, atkal to paredz. Mēs varētu diskutēt, protams, par šiem sodiem, kas te ielikti, vai pietiek, teiksim, ar 100 minimālajām mēnešalgām vai mantas konfiskāciju, vai cietumsods līdz 2 gadiem, vai iestrādāt kaut kādus citus priekšlikumus. Bet es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt pirmajā lasījumā un tad iesniegt uz otro lasījumu. Katrs deputāts var iesniegt, teiksim, savus priekšlikumus attiecībā uz soda mēriem, kādi būtu jāpiemēro šiem autortiesību pārkāpējiem.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojekta grozījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu apmēram viens mēnesis, un šis termiņš būtu 20.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 20.jūlijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr. 3930. Likumprojekta reģistra nr. 1117. “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. Juridiskā komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumu ar noteikumu, ka šim fondam, kuram tiek nodots īpašums, ir saistoši iepriekš noslēgtie līgumi par telpu nomu — ir pamatots, un Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — bija redakcionāli precizējošs, un arī to mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdēs izskatāmā dokumenta numurs ir 4730B, likumprojekta reģistra numurs 1317. “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Mēs atzinām šo likumprojektu par steidzamu tāpat kā iepriekšējo un saņēmām divus priekšlikumus, kurus atbalstījām.

1. — deputāta Stalta priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 2.pantu, kurā ir noteikts aizliegums Teātra darbinieku savienībai atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu. Juridiskā komisija rūpīgi izanalizēja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. — deputāta Stalta priekšlikums — precizē esošā likuma 2.pantu ne tikai ar to, ka šis īpašums nododams valstij ne tikai tad, ja beidz pastāvēt, bet arī, ja šī organizācija maina savus mērķus. Juridiskā komisija atbalstīja arī 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu. Un es gribu izmantot izdevību un pateikties Juridiskajai komisijai par ļoti operatīvu rīcību, atbalstot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojektu. Un par to, es ceru, mēs arī tūlīt nobalsosim kopumā, jo tiešām šis likumprojekts ļaus veiksmīgāk apsaimniekot Teātra darbinieku savienībai savus īpašumus un tā rezultātā sniegt kaut nelielu, bet tomēr nozīmīgu atbalstu mūsu skatuves māksliniekiem un teātru darbiniekiem.

Paldies vēlreiz Juridiskajai komisijai par ļoti operatīvo darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies! 2.priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu” Par — 62, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi, deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot galīgajā lasījumā grozījumus likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, izvērtēja 22 priekšlikumus.

1. priekšlikums attiecas uz likuma 7.pantu, es aicinātu atbalstīt 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Arī 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — aicinātu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 67.pantu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 12.priekšlikums ir par 67.panta redakciju. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek ierosināts izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 21.punktu, es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts pārejas noteikumu 22. un 23.punkts, es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

19. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 27.punktu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums — arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Un tāpat pēdējais — 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.augustā, ir atbalstīts. Aicinātu to darīt arī deputātiem!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4662.

1.priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja — komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Arī 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Deputāti pieprasa balsojumu par 5. — deputāta un Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas — 6. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 6. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir iestrādāts komisijas 7.priekšlikumā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 6. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — nav, atturas — 68. Priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 16. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums — iestrādāts komisijas 10.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 14, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 9. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Šajā pantā mēs saskaramies ar tiesībām pašvaldībām strādāt ar īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumiem, ņemt kredītus. Un līdz šim bija sekojošais ieraksts, ka pašvaldības, pamatojoties uz domes, padomes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā Valsts budžeta likumā.

Ja mēs izskatām praksi, kas notika aizvadītajos gados, mēs arī varam konkretizēt, ka nekādu pārpratumu ne ar vienu no pašvaldībām nav bijis. Līdz ar to pirmām kārtām mūs pārsteidza uz trešo lasījumu piedāvājums, ka pašvaldību jomā ņemt īstermiņa un ilgtermiņa kredītus parādās Ministru kabineta loma. Un tālāk ir piedāvāts sekojošais formulējums: pašvaldības, pamatojoties uz domes, padomes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Mūsuprāt, izteiktās aizdomas, ka kāda no pašvaldībām var ļaunprātīgi izmantot tiesības ņemt šos aizdevumus, tomēr nav pamatotas. Varbūt kādam politiķim vai Ministru kabineta pārstāvim rodas aizdomas pret kādu konkrētu pašvaldību, tādā gadījumā ir jāpasaka, pret kuru, un likums pilnībā ļauj attiecīgajai pašvaldībai likt par pienākumu pildīt likumu un nekādā gadījumā likumu nepārkāpt. Bet, ja mēs tādā veidā dodam tiesības Ministru kabinetam iejaukties un noteikt kārtību, apjomu, tad es gribētu pateikt, ka ne tikai ir vēršanās pret attiecīgo vienu pašvaldību, bet ir jāpasaka, ka blakus ir vismaz citas — nu tuvu 600 pašvaldības, kuras arī skar šī norma.

Un tādā veidā mēs konsultējāmies arī ar citām pašvaldībām un es domāju, ka jums ir lietderīgi vismaz vēlreiz iepazīties ar vienas no pašvaldībām atziņām, kuras ir atsūtītas visām frakcijām un kuras jūs izvērtējāt, un šo pašvaldību vada politiķi, kuri nav saistīti ar opozīciju, šī pašvaldība ir veidota, tās vadība no politiķiem, kuri ir ļoti tuvu meklējami Ministru kabinetam.

Līdz ar to, godātie valdošās koalīcijas deputāti, ja jūs gribējāt sodīt kādu no pašvaldībām, kuru vada opozīcijas spēki, ieklausieties, ko saka pašvaldības vadītāji, kuru vada pozīcijas deputāti, jūsu partiju pārstāvji, un, piemēram, viens no tādiem pašvaldību vadītājiem ir Liepājas domes pašvaldības vadītājs, kurš atsūtīja vēstuli, un saistībā ar jūsu piedāvātajiem grozījumiem, lūk, ir formulējums, ar kuru es gribētu, lai jūs vēlreiz iepazītos.

“Pieņemot likuma 22. panta grozījumus: pirmais, tiek ierobežota pašvaldību patstāvība un kavēta pašvaldību noteikto funkciju izpilde. Līdz ar to pārkāpta likuma “Par pašvaldībām” 5. panta norma, kas nosaka, ka pašvaldības savas kompetences likuma ietvaros darbojas patstāvīgi, tāpat likuma “Par pašvaldībām” 7. panta normas, kas nosaka, ka pašvaldību patstāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.

Tāpat likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7. panta norma, kas nosaka, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likuma “Par budžetu un finansu vadību” un likuma “Par pašvaldībām” prasības.

Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžeta izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.

Neprognozējami tiek paildzināts un ierobežots pašvaldību ilgtermiņa darījumu noformēšanas laiks. Līdz ar to kavēta budžeta sastādīšana un vadība.

Liepājas pilsētas dome lūdz ņemt vērā pašvaldības ieteikumus un iebildumus un aicina likuma 22.panta grozījumos atbalstīt 9.priekšlikumu, tas ir, sociāldemokrātu piedāvāto priekšlikumu, vai arī atstāt likuma pantu bez grozījumiem.” Attiecīgā pašvaldība, kuru vada jūsu kolēģi, uzskata: vai nu jūs nemaināt vispār neko, vai arī izvērtēt vēlreiz mūsu piedāvājumu, kas ļauj mierīgi strādāt pašvaldībām, tāpat kā viņas darīja līdz šim šo darbu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis... pārkāpumi netiktu konstatēti, un grib darīt arī turpmāk.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP).Cienījamie kolēģi! Diemžēl 22.panta redakcija jāatstāj spēkā esošā likuma redakcijā. Tā ir īsa, korekta, precīza, un tur nav nekas jāmaina. Protams, var saprast, ka Finansu ministrijas piedāvātajā variantā Finansu ministrija vēlas, lai viņa varētu koriģēt to vai citu darbību pašvaldībās. Tas nav vajadzīgs. Pašvaldības diezgan labi strādā, protams, ka ir arī izņēmumi, kad pašvaldību vadītāji aizmirst, ko viņi dara. Bet tas jau ir pavisam cits jautājums, un tur iestājas arī citas attiecības. Pašvaldība nav tirgonis, nav lombards vai lielveikals. Diemžēl tādas organizācijas mūsu Finansu ministrija neuzrauga, kā vajag, tāpēc brīnumu ir vairāk nekā vajag, bet iejaucas tur, kur nevajag darīt. Bet pašvaldība taču ir valsts administratīvi teritoriālas vienības vietējo iedzīvotāju, Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēta vara. Viņa patstāvīgi ar pilnu savu atbildību pārvalda teritoriju saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu ietvaros, un savu iedzīvotāju interesēs. Un kāpēc tad Finansu ministrijai būtu jāiejaucas šajā darbībā? Viņai nav tur ko darīt!

Kas attiecas uz visu to piedāvājumu, tas, kas ir nācis, tas ir nācis no Finansu ministrijas, tas nav pieņemams, un mums ir jāatstāj tā redakcija, kura ir uz šodienu, un nevajag neko grozīt, neko pārstrādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt par pāris jautājumiem šinī sakarā. Tātad tas, kas saistās ar Finansu ministrijas priekšlikumiem pie šī likumprojekta, viss ir saskaņots ar Starptautisko valūtas fondu, valdības viennozīmīgi akceptēts, un faktiski tas ir šobrīd reālās situācijas atspoguļojums likumā. Jo nevienā līdz šim likumā šī kārtība, kādā pašvaldības drīkst aizņemties, kādi ir šie procenti no budžeta apgrūtinājuma pašvaldībām, nekur tas netiek atregulēts. Tā ka nekas īpašs šajā likumā pārveidots no pašreizējās situācijas faktiski nav.

Kas attiecas uz to, ka šobrīd pašvaldībām nav problēmu, tā, kolēģi, nav taisnība. Šobrīd 13 no pašvaldībām atrodas finansu stabilizācijas procesā, 12 no tām ir nozīmēti no Finansu ministrijas puses finansu uzraugi, un tās saistības, ko no valsts kases caur stabilizācijas aizdevumu šīs pašvaldības tērē, lai atmaksātu savas saistības, ir 2,2 miljoni gadā. Var jau teikt, ka tas, protams, nav daudz uz visa budžeta fona, var jau teikt, ka 13 pašvaldības no gandrīz vai 600 pašvaldībām ir mazs cipars... Bet vai tiešām mums vajag vairāk? Ļoti raksturīgs piemērs, ja mēs šo procesu neregulējam, ir, piemēram, Strenču pašvaldības piemērs, kur aizdevumu, kas bija nesamērīgs ar pašvaldības budžeta iespējām, pašvaldība jeb, precīzāk, tās iedzīvotāji būs spiesti atmaksāt turpmāko 35 gadu laikā. 35 gadu laikā! Es domāju, šī situācija raksturo sevi...

Kas attiecas par Rīgas pilsētas situāciju, šobrīd valsts konsolidētā budžeta deficīts ir 10 miljoni latu 5 mēnešos, un arī Rīgai 5 mēnešos šis budžeta deficīts ir 10 miljoni latu. Daļa no šiem 10 miljoniem, protams, ir akceptēta Finansu ministrijā jeb padomē, kas izskata pašvaldību kreditēšanas jautājumus, bet tomēr daļa caur šo padomi nav gājusi. Tādēļ es lūdzu, lai nesaasinātos šī problēma... it sevišķi aktuāla tā paliek tad, kad nāk vēlēšanas, un daža laba pašvaldība pie nākamās ievēlētās pilsētas vadības vai pagasta vadības var izrādīties ar tukšu maciņu.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt nevis 9.priekšlikumu, bet atbalstīt 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit gan Spurdziņa kungs teica, ka būtu jāatbalsta... Nevajadzētu atbalstīt šo 9. priekšlikumu, būtu jāatbalsta 10.priekšlikums, jo tas ir saskaņots ar Valūtas fonda prasībām. Un acīmredzot šādā pieejā varētu būt zināma taisnība. Taču man tomēr, noklausoties vakar Frakciju padomes sēdē finansu ministra Gundaru Bērziņu, nāca prātā tāds vecs teiciens, ka ir saprotams, ka aitas ir jāgana, bet kādēļ tas jādara tik briesmīgi, tas gan nav saprotams.

Ko es ar to domāju? Es no finansu ministra sapratu sekojošu lietu, ka galvenā problēma, kas ir saistīta ar Valūtas fonda prasībām, ir tā, ka šobrīd diemžēl valdības un Finansu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, cik lielas un kādos apjomos faktiski ir šīs ilgtermiņa saistības, par kurām galvenokārt šeit arī ir strīds šajā te zālē, tātad cik lielas šīs ilgtermiņa saistības šobrīd ir. Un nav sistēmas, kādā veidā šīs ilgtermiņa saistības uzskaitīt. Faktiski es citas prasības, teiksim, ko uzstāda Valūtas fonds, neesmu līdz šim dzirdējis. Un tādēļ, ja mēs paskatāmies uz 10. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 22.panta pirmo redakciju, tad šeit ir ielikts kaut kas nedaudz vairāk kā ne tikai prasība uzskaitīt ilgtermiņa saistības un arī citas, teiksim, saistības, kas ir, bet šeit arī tiek paredzēts, ka Ministru kabinets būs tas, kurš arī regulēs un atļaus faktiski pašvaldībām šīs ilgtermiņa saistības slēgt. Nu, man liekas, ka zināmā mērā tas varētu radīt šā 10. priekšlikuma pirmās daļas un citu daļu akceptēšana, var radīt zināmas problēmas tieši tā iemesla dēļ, ka otrajā daļā dotais ilgtermiņa finansu saistību definējums, manuprāt, nav īsti skaidrs. Un es tāpēc par šīm neskaidrībām arī gribētu šeit runāt.

Pirmkārt, vai ar ilgtermiņa saistībām ir domāti arī tie līgumi, ka, teiksim, pašvaldības slēdz kaut vai par ielu tīrīšanu uz ilgāku laiku līgumu valsts no pašvaldību pasūtījumu ietvaros un atmaksa no budžeta ir paredzēta citus gadus. Vai šādā gadījumā arī būs vajadzīga šāda attiecīgās komisijas un Ministru kabineta atļauja? Jautājums: ko darīt ar tiem maksājumiem, kaut vai par komunāliem izdevumiem, kuri ir jānomaksā janvāra sākumā nākamajā gadā, un virkne dažādu citu lietu? Man var atbildēt un teikt, ka, protams, visas šīs nianses un šo precizējumu, kas ir ilgtermiņa finansu saistības, var iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Taču vai tas deleģējums, kāds šobrīd ir iedots šajā trešajā lasījumā piedāvātajā redakcijā, ir pietiekams. Un vai pašvaldības nevērsīsies Satversmes tiesā, lai apšaubītu šos definējumus un regulējumus, kas varētu nākt papildus Ministru kabineta noteikumos? Par to man īstas pārliecības nav. Tādēļ mans personiskais viedoklis, protams, ir tāds, ka mēs 10.priekšlikumā ieliekam nedaudz stingrākas prasības, nekā īstenībā tas mums ir vajadzīgs. Man liekas, ka pašreizējā likuma spēkā esošā redakcija — 33.pants, kas dod tiesības finansu ministram, Ministru kabinetam sakārtot uzskaites sistēmu, kā arī tās tiesības, kas ir dotas Valsts kasei likumā “Par budžetu un finansu vadību”, īstenībā atrisina to problēmu, ko piedāvā Starptautiskais valūtas fonds mums sakārtot šajā te uzskaites un informācijas ziņā.

Protams, es neaicināšu no šīs tribīnes balsot par vienu vai par citu šo priekšlikumu, bet es tomēr domāju, ka būtu godīgi pateikt arī tās šaubas, kuras es esmu dzirdējis no pašvaldību vadītājiem, no Latvijas Pašvaldību savienības, no Pašvaldību savienības finansu komitejas. Un tas, kā jābalso, tā ir, protams, katras frakcijas darīšana, taču es saku, mans personiskais viedoklis ir, ka trešajam lasījumam īsti sagatavotas šīs redakcijas nav un tās var radīt nākotnē zināmas problēmas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms par dzirdēto. Pirmkārt, protams, es gribētu laikam vēlreiz akcentēt domu, ka jebkurš kredīts, ko ņem pašvaldība, īstermiņa vai ilgtermiņa, vienmēr tiek saskaņots ar finansu ministru. Ja finansu ministrs saka: “Ņemiet! Atļauju!”, tad arī tiek ņemts. Un, ja saka, ka nedrīkst, tad arī netiks paņemts. Kur vēl lielāku atbildību un kur vēl lielāka iespēja izsekot tam procesam?

Otrs. Ja likumu uz priekšu ir vēlme saskaņot ar Starptautisko valūtas fondu. Jā, atbalstu, un tas ir labi. Bet, saskaroties ar Valūtas fondu, protams, ir jāatceras, ka Seska kungs — Liepājas domes vadītājs — jums pasaka, ka tomēr jau pašreiz šis likums nonāk pretrunā ar likuma “Par pašvaldībām” 5. un 7.pantu. Šo pretrunu nevajag radīt apzināti!

Un trešais. Ja mēs pasakām, ka labi, uz priekšu to var darīt Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā, tad jāpasaka arī sekojošais, ka šis likums tomēr ir paliekošs, likums būs darbojošs ne tikai uz šo Ministru kabinetu, bet arī uz visiem nākamajiem. Un ja jums varbūt šodien ir kuram pārliecība, ka premjerministrs pasaka, ka viņš labticīgi izmantos sev piešķirtās tiesības, viņš ļaunprātīgi neizmantos, Ministru kabineta noteikumi būs labi pret pašvaldībām, tādā gadījumā tas nav arguments, veidojot likumdošanu! Jums jāparedz, ka maksimāli jebkurš subjektīvais faktors no likumdošanas ir jāizņem ārā. Un no tāda viedokļa mums ir ļoti konkrēts šis piedāvājums — subjektīvo faktoru šeit nepieļaut, un mūsu piedāvājums, mūsu priekšlikums ļauj mierīgi...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis.... turpināt darbu bez šī subjektīvā faktora. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 1.apakšpunkts 22.pantā tomēr ir jāatstāj spēkā esošā redakcijā. Tas nav jāmaina.

Otrs. Nav arī saprotams Finansu ministrijas pārstāvju izteiciens, ka Latvijā tagad ir noteicējs Starptautiskais valūtas fonds. Vai tad mēs esam tā kāda apakšnodaļa? Un arī nav saprotams tas, kāpēc mēs tos ārzemju visus mācītājus, kas te atbrauc, māca, vai tas ir pareizi vai nepareizi, uzklausām un darām visādus darījumus, kuri ne vienmēr iet Latvijas ekonomikai par labu?

Taču, ja runājam par finansu uzraugiem tām pašvaldībām, kuras ir iekritušas bankrotā vai tamlīdzīgi, arī pie tā ir vainīga mūsu Finansu ministrija un it sevišķi valdība. Ja mēs paskatāmies uz Valdemārpili, tur arī pašvaldība nonākusi gandrīz bankrotā, toties Finansu ministrija mierīgi par 100 tūkstošiem latu viņiem iedod. Viņi pārdeva pili tikai tāpēc, lai nopirktu vieglās automašīnas. Un tādu piemēru ir ļoti daudz! Un, ja mums nav spēka kontrolēt ministrijas darbības, kas notiek Latvijā, tad tas nenozīmē, ka mūsu likums ir jāpieskaņo jebkurai prasībai, kuru kaut kas izdomā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatstāj 1.apakšpunkts 22.panta redakcijā tādā, kāda tā ir līdz šim. Tā ir korekta un normāla. Un jāpadomā arī par to, varbūt vajadzēja pakonsultēties, ko tad mums pateiks mūsu Pašvaldību savienība. Arī viņu izteikumi būtu ņemami vērā.Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Oskars Spurdziņš. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 17, atturas — 14. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš. 11. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 12. — arī Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 13. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 14. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — iestrādāts 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 24. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Imigrācijas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatāmā dokumenta nr. 1599, likumprojekta reģistra numurs 1298 — “Imigrācijas likums”.

Likumprojektu iesniedz Ministru kabinets. Ministru kabineta uzdevumā likumprojektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija.

Sakarā ar to, ka nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas saistīta ar pasēm, ar vīzām, Iekšlietu ministrija izstrādājusi šo likumprojektu. Viņa arī prezentēja šo likumprojektu atbildīgajai Juridiskajai komisijai. Mēs saņēmām arī neatbildīgo komisiju pozitīvas atsauksmes par šo likumprojektu. Likumprojekts paredz sakārtot, kodificēt, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un starptautiskajiem līgumiem un konvencijām regulēt tādus jautājumus, kas saistās ar vispārējiem noteikumiem, vīzām, atteikumu ārvalstniekiem ieceļot Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujām, izraidīšanu, piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā, kā arī regulē noteikumus par ārvalstnieku sarakstu, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, kā arī nosaka izdevumus par piespiedu izraidīšanu un nosaka nobeiguma un pārejas noteikumus.

Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājas debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu un pievērst varbūt uzmanību otrajā lasījumā tādiem jautājumiem kā termiņa varbūt lielākai noteikšanai. Mums ir 26.pantā teikts, ka ārvalstnieki, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kā ārvalstnieku laulātais, ir tiesīgi saņemt, pirmo reizi iesniedzot dokumentus, termiņa uzturēšanās atļaujas uz vienu gadu, otro reizi — uz četriem gadiem un trešo reizi — pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tad, kad šo likumu gatavoja, to gatavoja diezgan ilgi, pasaulē ir notikušas diezgan lielas izmaiņas. Un tādas valstis kā Austrija, Apvienotā Karaliste vai Dānija ir ieviesušas daudz stingrākus noteikumus — līdz 10 un pat līdz 12 gadiem palielināt šos te pagaidu uzturēšanās termiņus un sasaistot arī vietām ar valodas zināšanām. Un tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šajā lasījumā, bet uz otro lasījumu padomāt, vai nevajadzētu šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķirt tikai tajos gadījumos, ja cilvēks jau, uzturoties četrus vai piecus gadus Latvijā, ir ieguvis kaut kādas vidējā vai minimālā līmeņa valodas zināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 1. augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.4146. Līdz šim spēkā esošajā Prokuratūras likumā 33.pants savā pirmajā daļā nosaka, ka par prokurora amata kandidātiem var būt personas, kas ieguvušas augstāko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Ņemot vērā to, ka pēc Prokuratūras likuma pieņemšanas Latvijā ir izveidojusies virkne citu, likumā noteiktā kārtībā akreditētu augstskolu, kurās var iegūt Latvijā akreditētu augstāko juridisko izglītību, šī minētā norma ierobežo Satversmē garantētās tiesības un rada negodīgu konkurenci citu augstāko juridisko izglītību sniedzošajām Latvijā akreditētajām augstskolām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumu. Tas nav saistīts ne ar kādiem papildu finansu izdevumiem un ir atbilstošs arī Eiropas Savienības prasībām. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstākās juridiskās izglītības jautājums valstij ir ļoti svarīgs, jo pēc būtības neeksistē kaut kāda vispārēja augstākā juridiskā izglītība. Tā vienmēr ir saistīta ar konkrētu valsts likumdošanas zināšanu un eksāmenu nokārtošanu šinī jomā. Līdz ar to runu par ārzemēs iegūtu augstāko juridisko izglītību, par starptautisko tiesību augstāko juridisko izglītību diez vai varētu attiecināt uz tādām svarīgām nozarēm kā tiesa, prokuratūra, advokatūra, notariāts un ar tiesu varu saistītās institūcijas. Šis likumprojekts nu visādā ziņā... protams, no vienas puses sasaucas ar Satversmes tiesas spriedumu šajā jautājumā... Bet tai pašā laikā es, protams, arī Juridiskās komisijas vārdā griezos pie atbildīgās komisijas, un mēs uzskatījām, ka pareiza taktika ir tāda, ka Tiesu varas likumā mēs izstrādājam tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem vienotu juridiskās izglītības kritēriju noteikumu, un pēc tam pēc šī likuma mēs to iekļaujam Prokuratūras, Advokatūras un attiecīgi citos nepieciešamos, ar tiesu varu saistītos likumos.

Tai pašā laikā arī no Satversmes tiesas sprieduma un no citām atsauksmēm, ko mēs esam saņēmuši no juridiskās sabiedrības un no augstskolām, izriet vairāki svarīgi momenti, kas arī ir pasaules, konkrēti — Eiropas, kontinentālās Eiropas — juridiskās izglītības un juridisko profesiju starptautiskajā pieredzē un praksē lietojami jēdzieni.

Pirmām kārtām — nav runa par vispārējo augstāko izglītību, jo tad to varētu... šādu profesiju veikt pēc diviem vai trijiem gadiem... Iet runa par otrā līmeņa augstāko juridisko profesionālo izglītību. Tā ir viena prasība, kura būtu jāiekļauj šādā likumā.

Otrām kārtām, par maz tādos amatos kā prokurora, tiesneša, advokāta amats ir prasīt, lai būtu tikai vienkārša augstākā profesionālā juridiskā izglītība, pat otrās pakāpes augstākā profesionālā juridiskā izglītība. Šai izglītībai ir jābūt arī akadēmiskai, ar akadēmisko grādu. Tātad tas būtu maģistra vai doktora akadēmiskais grāds. Šinī laikā, protams, mēs esam šo lietu ieviesuši, protams, šis jautājums — ir jādod kaut kāds 3 vai 5 gadu pārejas periods, kurā, teiksim, jaunie kandidāti, kuri rēķinās ar karjeru šinī jomā, viņi var attiecīgi vienu vai divu gadu mācību laikā... nu tātad jādomā varbūt par īsāku šo termiņu, iegūt šādu te vismaz maģistra grādu. Ar bakalaura grādu šajā jomā nepietiek, jo visādā ziņā otrās pakāpes augstākā profesionālā izglītība ir kaut kas vairāk nekā bakalaura izglītība.

Trešām kārtām, mums ir jārunā par to, ka maģistra grāds ir iegūstams, akadēmisks maģistra grāds ir iegūstams šajās akadēmiskās iestādēs. Šādas izglītības iestādes tiek akreditētas likumā noteiktajā kārtībā, un šīm te izglītības iestādēm ir zināmas paaugstinātas prasības pret pasniedzēju sastāvu. Tas arī būtu risināms Tiesu varas likumā.

Un trešais un vispēdējais. Mana pārliecība ir, un to arī rāda, teiksim, tuvāko lielo valstu — Francijas, Vācijas, arī citu Eiropas valstu prasības, ka šajā juridisko profesiju jomā kā tiesneši, prokurori, advokāti ir paaugstinātas prasības. Tātad nevis vienkārši juridiska izglītība, pat augstākā, pat profesionālā un pat varbūt maģistra, bet tomēr tā tiek iegūta attiecīgas universitātes tipa augstskolās. Un arī mūsu Izglītības likums regulē un precīzi nosaka, kuras augstskolas un kādā kārtībā, ne vienmēr to izsaka nosaukums, tiek atzītas ar izglītības ministra attiecīgā kārtībā pieņemtu lēmumu par universitātes tipa augstskolu, un, tādā veidā kopumā rezumējot, es redzu, ka tiesnešu, prokuroru un advokātu izglītībai ir jābūt otrā līmeņa augstākai juridiskai, profesionālai izglītībai ar akadēmisko maģistra vai doktora grādu, kurš iegūts universitātes tipa augstskolā, jo lemt par cilvēka notiesāšanu vai nenotiesāšanu, par cilvēku īpašumu un tā tālāk var tikai šāda tipa izglītoti juristi.

Nebūt es nesaku, teiksim, ka vesela rinda dažādas saimnieciskās augstskolas, kuras ir pieķērušas sev klāt studentu un finansu uzlabošanai sev juridisko izglītību, ka tās ir sliktas un ka šie juristi nevar strādāt, viņi var strādāt, un viņi strādā attiecīgi pašvaldībās, valsts institūcijās, viņi var strādāt dažādos tiesu sistēmas citos amatos, kur ir nepieciešama juridiskā izglītība. Viņi var būt par prokuroru palīgiem, kā to nosaka likums, un tā tālāk. Uz to mums ir jācenšas, bet visādā ziņā cienījamo kolēģu izstrādātie, es saprotu, labi gribētie un varbūt pat zināmā mērā šajā te Satversmes tiesas prasības iesniegšanas laikā iesniegtie likumprojekti, un viens ir tātad Iekšlietu komisijā, divi ir Juridiskajā komisijā, pirmām kārtām tie prasa savstarpēju koordinēšanu.

Un otrām kārtām tomēr arī lasām, kas ir pateikts Satversmes tiesas spriedumā. Viss tas, par ko es runāju, par augstākām prasībām, par akadēmiskuma prasībām, par universitātes juridiskās izglītības prasībām, tas viss izriet no Satversmes tiesas sprieduma. Tādēļ šī problēma ir daudz nopietnāka, nekā šobrīd tiek piedāvāts ierakstīt šajā likumprojektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, jāsaka, ka šeit, parlamentā, šis priekšlikums nav parādījies pirmo reizi. Vairākkārt valdošās koalīcijas partijas ir noraidījušās šāda rakstura priekšlikumus — gan Prokuratūras likumā, gan citos likumos, jo šī diskriminējošā norma, kas pastāvēja līdz šim, ka Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā iegūtā augstākā juridiskā izglītība ir jāatzīst, Universitātes Juridiskās fakultātes atzinumam ir jābūt, šī norma pašlaik, pateicoties nevis parlamenta deputātiem, bet Satversmes tiesai, ir beidzot atzīta par neatbilstošu Satversmei.

Var runāt par to, ka ir jāmaina arī citos likumos, un varētu būt runa par Tiesu varas likumu vai kādu citu likumu, bet šinī gadījumā Satversmes tiesa ir savu lēmumu pieņēmusi. Parlamenta uzdevums ir mainīt pēc iespējas ātrāk. Un šinī gadījumā ir konkrētais deputātu grupas piedāvājums. Un paldies Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kas ir izpratusi to, ka 33. pants konkrētajā likumā ir jāmaina, gan pamatojoties uz deputātu pieprasījumu, gan arī uz Satversmes tiesas lēmumu.

Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un, nenoliedzami, uz nākamo lasījumu ir jābūt mazliet precizētai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā... Neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Kiršteins. Pirmdiena, 12. augusts.

Sēdes vadītājs. 12.augusts. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1283 “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

1.priekšlikumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 2. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 3.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 4.priekšlikumu — neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

S.Golde. 5. — Izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 6. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu — komisijas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 7.priekšlikumu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 8.priekšlikumu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 9.priekšlikumu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

S.Golde. Un 10.priekšlikumu arī komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Golde. Termiņš — 12.jūlijs, lūdzu, kolēģi!

Sēdes vadītājs. 12.jūlijs. Nav iebildumu.

S.Golde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Aicinu pašlaik parunāt par karogiem. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Tas ir likumprojekts nr.4129. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu, uzskatīja Ministru kabinetā izstrādātos priekšlikumus par pamatotiem, un vēlos vērst jūsu uzmanību, ka šie priekšlikumi galvenokārt ir virzīti uz to, lai paredzētu arī Ministru kabineta locekļiem — ministriem — tiesības izmantot savus simbolus — karoga standarta veidā. Šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja arī Saeimas Juridiskā komisija, vēršot uzmanību uz attiecīgo karogu vēsturiskajiem aspektiem un tradīcijām, kā arī norādīja atbildīgajai komisijai izpētīt, vai karogu un simbolu lietošana bija kodificēta un kā tā tika regulēta vienā vai dažādos normatīvajos aktos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ņēma vērā šos Juridiskās komisijas priekšlikumus un aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tālāk varētu sekmīgi darboties likumprojekta izstrādē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pagājušajā Saeimā strādāju Juridiskajā komisijā, un tad mēs gatavojām par Latvijas simboliem. Bija vairāki likumi — par valsts ģerboni, par valsts karogu, par valsts himnu.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Tas ir, piedodiet, savā veidā velk uz deģenerātisma pazīmi. Tas ir, kaut kāda ierēdniecība grib sev producēt kaut ko. Jūs palasiet, ko piedāvā, un es brīnos, ja Bērziņa kungam un kabinetam nav citas lietas, ar ko nodarboties. Man ir kauns par tādu kabinetu. Varbūt tos likumprojektus, kas attīsta ekonomiku, tautsaimniecību, bieži vien “marinē” mēnešiem un pat gadiem ilgi, tad šādu marasmu izdzen, piedodiet, nedēļas laikā.

Un palasīsim, ko mums piedāvā. Es brīnos, kā komisijas pārstāvjiem mēle grozās šādu likumprojektu prezentēt Saeimai. Tātad galvenais papildinājums — “Ministram ir tiesības lietot ministra simbolu. Ministra simbola aprakstu un tā lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad Latvijā katrs kabinets noteiks Kalvīša vai tur, piedodiet, Kristovska ministra simbolu. Un ja tagad, lūk, Požarnova simbols būs un ja Požarnova kungs aiziet no kabineta, tad viņš aiznes laikam savu simbolu prom, tad nāk nākošais kaut kāds, teiksim, Jaksona kungs, kurš atkal kaut ko simbolizēs. Mēs jau taisām kaut kādu, tātad ministrs ir simbols... piedodiet, simbols ir valsts vai simbols ir valsts augstākie... himna un ģerbonis. To es saprotu. Tātad katrs ministrs kaut ko producēs. Tad mēs ierakstām vēl tālāk kārtību, kādā izgatavojams ministra simbols un tiražējams tā attēls, to nosaka attiecīgais ministrs.

Es nenervozēju. Juri.... Tātad iedomāsimies, tas pats Kristovskis pateiks, ka viņa simbols ir viņa portrets un viņa portrets Aizsardzības ministrijā ir jātiražē tanī un tanī firmā un tanī un tanī kopskaitā.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo marasmu neatbalstīt. Es aicinu to noraidīt un tālāk arī Saeimai ar šo lietu nenodarboties. Nav jābūt ministriem... Tad tālāk būs valsts sekretāriem, parlamentārajiem sekretāriem, katram arī... viņi kļūs par simboliem. Nu un piedevām man ir bail, ja tas ministrs ir kļuvis jau par simbolu, tad jāieraksta, kāds gods ir jāatdod katram simbolam, Krimināllikumā ir jāieraksta katra ministra simbola aizskārums, un nedod Dievs, ja kāds atļausies uz to simbolu uzspļaut, piedodiet.

Es aicinu neatbalstīt, un ir kauns, ka komisija tādu priekšlikumu izvirza tālākos skatījumos.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ālēšanās, kas attiecas uz valsts karogu, tik tiešām notiek vairāk, nekā vajag. Tas ir pirmais.

Otrais. Tas arī attiecas uz ģerboni. Mēs tik tiešām necienām šos galvenos divus valsts simbolus. Un tagad varat iedomāties, kāds tad karogs būs ministram bez portfeļa, ar portfeli, īpašu uzdevumu ministram un otram īpašu uzdevumu ministram? Kā tad mēs to veidosim, un kurā vietā tad tie tiks izkārti? Un kas tad tur notiks? Visā pasaulē izmanto vienu valsts karogu. Ja jau mēs braucam mācīties, tad aizbrauciet uz Amerikas Savienotajām Valstīm un paskatieties, viņiem nav katrai ministrijai sava karoga. Nav arī citās valstīs. Mums jau tagad parādās ķeizari ar tādām nelielām kņazistēm, kurās arī bija savā laikā karogi, un tagad mēs tos sāksim atdarināt. Ir jāsaprot viens, ka Latvijā ir viens karogs — sarkans ar baltu svītru, un nevajag kaut ko izdomāt jaunu.

Kas attiecas uz ģerboni, arī to vajag cienīt, nevis līmēt uz alus pudelēm vai vēl kurā vietā, kam kas ienāk prātā vai kas kaut ko ir izdomājis. Tie ir tik tiešām... Ja mēs cienām savu valsti, tad vajag arī karogu un ģerboni cienīt un nevajag par viņu ālēties, un arī tas, ka naktī šitie... norauti un saplēsti karogi rēgojas pie skolām, tā arī nav cieņa pret to. Arī tur mēs pārsteidzāmies. Ir jānosaka laiks, no kura līdz kuram karogam ir jābūt izkārtam. Bet ne lai viņš tur karātos visu nakti un par viņu ālētos. (Starpsauciens: “Leonam ordeni!”)

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 20. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Modrim Lujānam. Viņš runās otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es savu viedokli par šo talantīgo projektu jau izteicu, bet es gribu pastāstīt nedaudz interesantus faktus.

Kad mēs bijām Ķīnā, tad mēs apmeklējām...un izrādās, ka Ķīna impērijā senos laikos bija tā, ka imperatoram bija tiesības tikai uz zelta drakonu, un zelta drakonam bija seši pirksti. Nu un tad tie mazie mandarīni, būdami tādi nenovīdīgi cilvēciņi, tad viņi visu laiku mēģināja pa kluso arī uzlikt uz savām pilīm tos drakonus. Un par to, ka viņam jau parādījās zelta drakons, tad viņam nocirta galvu. Un tad viņi izdomāja daudz viltīgāk... Nu tad, lai nu viņiem, teiksim, nenocirstu galvu, tad viņi krāsoja tos drakonus dažādās krāsās. Un vēl viņiem bija viens apspiestības elements, viņiem bija drakoniem jābūt mazāk pirkstu, viņiem bija trīs pirksti, viņiem nevarēja būt seši. Tad man liekas, ka mūsu ministri šodien ir pārņēmuši Ķīnas mandarīnu tradīcijas, jo Ķīnā bija impērija, bet mums ir tādi mazāki un kautrīgāki... nu tad producēs savus mazos karodziņus, uzskatīs sevi par simboliem, un būs tas, ka patiešām nebūs kā lielajiem seši pirksti, bet būs trīs pirksti.

Tā ka patiešām mēs varam iet Ķīnas ceļu, un darīsim to, lai katram mandarīnam tiek pa vienam simbolam, un piedevām vajadzētu vēl pierakstīt likumā, ka viņam tas pieder tad uz visu dzīvi, arī pēc tā perioda, kad viņš ir bijis ministrs, viņš varētu savu simbolu producēt, pavairot un pelnīt labu naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Vēlaties runāt? Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es arī domāju, ka Ministru kabinets, iesniegdams precīzi šādu likumprojektu, tomēr ir nedaudz pārsteidzies. Tanī pašā laikā, cik man zināms, tad starptautiskā prakse ir tāda, ka atsevišķiem ministriem ir starptautiski pieņemts, ka ir šāds atsevišķs simbols. Un pamatā tie ir aizsardzības ministri, jo viņiem ir atsevišķi standarti jeb simboli, kā mēs tos saucam.

Tāpēc man ir ierosinājums komisijai tomēr rūpīgi izvērtēt, vai visiem ministriem šādi te simboli ir vajadzīgi. Es personīgi uzskatu, ka nē. Un tāpēc varbūt, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, vēlreiz papētīt, kāda ir starptautiskā prakse. Un, ja tiešām ir prakse tāda, ka aizsardzības ministriem ir šāds te izņēmuma gadījums un simbols ir, tad to arī atbalstīt. Bet es arī uzskatu, ka visiem ministriem šādi atsevišķi standarti jeb simboli nebūt nav vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl aiz visa šī stāv firma, kura izgatavo karogus. Un, protams... protams, ka Latvijā ir ļoti daudz skolu, kurām.... Kad tām visu gadu karogs tiek izkārts, tas nolietojas, tad tos vajag laiku pa laikam nomainīt. Un tas maksā diezgan lielu naudu! Jūs aizejiet veikalā, paskatieties, cik maksā karogs! Un, protams, ka jebkura viena firma, kura ir paņēmusi to godu izgatavot karogus, cenšas pelnīt vairāk. Un tāpēc nav jau nekāds brīnums, ka katrs ministrs tagad sev izdomās kādu jaunu karogu.

Bet es jums vēlreiz atgādinu, ka kādi tad būs karogi īpašu uzdevumu ministriem, kas mums ir, — Zīles kungam un Krūmiņa kungam? Kā tad tos atšķirs? Un kāds būs karogs finansu ministram? Interesanti — labklājības ministrs, ko tas zīmēs uz sava karoga? Priekšlikums ir ļoti nekorekts, un tas nav atbalstāms. Un, ja mūsu premjeram vairāk naudu nav kur likt, kā tikai izgatavot karogus, nu tad ir nožēlojami, ka ir ienācis mums kārtējais diezgan apšaubāmais dokuments. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais kolēģi Leon Bojār! Tie lielie karogi, par kuriem jūs runājāt saskaņā ar pašreiz esošo 1995.gadā pieņemto likumu “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”, šo karogu formāts nav lielāks par A4 formāta lapu. Un tas nebūt nenozīmē, ka, teiksim, arī ministriem, kuriem varētu būt šie simboli karogu un standartu veidā, būtu nepieciešams simtiem tūkstošiem un vēl vairāk karogu. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Apskaties, kāds ir karogs!”) Iet runa par valsts karogu jūsu izpausmē...

Cienījamie kolēģi! Šeit tika daudz runāts par šo likumprojektu. Es aicinātu līdzīgi kā Ābiķa kungs atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un turpināt ļoti uzmanīgu un mērķtiecīgu darbu pie šī likumprojekta tālākas izstrādes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 21. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Dambergs. Ņemot vērā kolīzijas pirmā lasījumā sakarībā, es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 20.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajam lasījumam.

Tātad par priekšlikumiem.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš pēc būtības ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums 2. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāatzīmē, ka šis likumprojekts nav sagatavots tā, lai tas būtu pietiekami pārskatāms, un tāpēc es aicinātu visus kolēģus uzmanīgi tam sekot. Un, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu, īsti nav skaidrs, vai likumā paliek tāds jēdziens kā sabiedriskās un politiskās organizācijas. Pašreizējais, 5.panta sestā daļa skan, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams valsts drošības apdraudējuma novēršanai vai atklāšanai.

Diemžēl 4.ailē, mums parādās tas, ka mēs 6. pantā izslēdzam vārdus “sabiedrisko, politisko”, bet 6.ailē parādās tas, ka mēs aizstājam 5.panta sestajā daļā vārdus “reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”. Es gribētu no komisijas priekšsēdētāja tādā gadījumā dzirdēt, ka likumā paliek šie jēdzieni, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām nav tiesību iejaukties tieši vai pastarpināti un darboties un ietekmēt sabiedriskās un politiskās organizācijas. Tāpēc, ka šeit, diskutējot ar juristiem, atvainojiet, pagāja 2 stundas, kamēr mēs nonācām pie kaut kāda kopsaucēja. Tātad jābūt ir kopējam jēdzienam un kopējai izpratnei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Ādamsona kungs, es apstiprinu, ka likuma 5.pantā paliks iekšā “sabiedriskās un politiskās organizācijas”. Un tikai labajā pusē tabuliņā, kur teksts, ir šīs izmaiņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Ir jābalso! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 16. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. — arī Juridiskā biroja priekšlikums — arī guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt Saeimu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes mēs ļoti daudz un bieži esam diskutējuši par to, ka tiesām, Valsts kontrolei, prokuratūrai budžets ir jāapstiprina Saeimai. Tam nav jāiet caur Ministru kabinetu. Un tādā veidā mēs runājam par attiecīgo iestāžu neatkarību. Tagad, izsvītrojot to, ka Nacionālā valsts drošības iestāžu padome izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai, mēs atgriezīsimies pie tās pašas situācijas, ka Finansu ministrijas ierēdnis koriģēs un noteiks, kāds būs attiecīgās valsts drošības iestādes finansējums. Vai tas būtu prāta darbs? Par kādu tad valsts noslēpumu mēs runājam, ja likumā “Par valsts noslēpumu” ir noteikts, ka valsts drošības iestāžu budžets ir valsts noslēpums? Kāpēc ir jāiet šis garais, sarežģītais ceļš? Un kāpēc ir jāizslēdz šis jēdziens, ka budžeta projekts tiek iesniegts pa tiešo Saeimas Nacionālajai drošības komisijai? Tas man ir absolūti nesaprotams. Un es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto redakciju! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Kolēģi! Nacionālās drošības likumā jau pēc būtības ir pateikta šī procedūra, kādā veidā tiek apstiprināts budžets. Un šinī gadījumā šī norma faktiski dublējas. Tas ir viens.

Otra lieta par to, procedūru. Principā jau arī šos drošības iestāžu budžetus skata gan Nacionālās drošības padome, tie, protams, tiek iesniegti Ministru kabinetā. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Bet viņi nāk no Finansu ministrijas!”) Jā, un Finansu ministrija. Šobrīd nav bijusi nekāda problēma ar drošības iestāžu budžeta apstiprināšanu. Lūdzam atbalstīt 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 7. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstīja 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas 8.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 10. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību 10.priekšlikumam. Un diemžēl jāatzīmē, ka objektīvu iemeslu dēļ es nevarēju piedalīties šī likumprojekta otrā lasījuma apspriešanā. Un ko tad mēs esam iebalsojuši otrajā lasījumā, es arī lūgtu jūs ļoti nopietni iepazīties. Pašreiz ar šo te likumu mēs piešķiram valsts drošības iestādēm ekskluzīvas tiesības iejaukties jebkādā privātā dzīvē, arī privāto uzņēmumu darbībā. Uzmanīgi izlasām šo te 3.punktu: “Savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma, brīvi iepazīties, piekļūt un saņemt reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītā apjomā, režīmā un bez maksas.” Tas skar arī privātuzņēmējus. Bet ko mēs esam iebalsojuši otrajā lasījumā? Un tāpēc es jūs visus aicinu neatbalstīt arī šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

8.punkts paredz: “Savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personas sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikācijas un datu pārraides tīklus.” Tas nozīmē, ja kāds aiziet uz veikalu, valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības aiziet un tūlīt pieprasīt, ko tad jūs esat nopircis? Ir tiesības pieprasīt informāciju arī no komercbankām un tā tālāk. Par kādu komercnoslēpumu un aizsardzību, un privātās dzīves aizsardzību mēs vispār runājam? Vēl jo vairāk. Šis likums noteikti ir jāskatās kontekstā ar diviem pārējiem likumiem, kur ir paredzēts gan paplašināt Satversmes aizsardzības biroja tiesības, gan arī izmaiņas Operatīvās darbības likumā. Uz kādu valsti mēs ejam? Kam mēs gribam piešķirt papildu tiesības un iejaukties jebkuras amatpersonas, jebkuras personas privātajā dzīvē? Man nav pieņemama tāda nostāja. Par to, ka valsts drošības iestādes var bez maksas iepazīties ar visu informāciju, kura ir valsts un pašvaldību institūciju rīcībā, nav nekādu iebildumu. Bet, ja tā pati problēma tiek uzlikta un kā pienākums tiek uzlikta arī visiem privātuzņēmumiem, visām privātpersonām, atvainojiet, kas apmaksās viņu darbu? Jebkurš darbs maksā kaut kādu naudu. Vai mēs tiešām ejam uz totalitāru valsti vai veidojam tomēr demokrātisku un tiesisku valsti? Un, izejot no šī te viedokļa, es nevaru piekrist ne šim te 3.priekšlikumam, ne arī varu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Tas ir absurds pēc būtības. Bijusī PSRS Valsts drošības komiteja un Centrālā izlūkošanas pārvalde nobāl to tiesību priekšā, kādas mēs piedāvājam mūsu specdienestiem.

Es, kolēģi, aicinu jūs visus apdomāties un nosūtīt šo likumprojektu atpakaļ uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, lai likumprojekts tomēr būtu sagatavots daudzmaz normāli.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es aicinu bez liekām emocijām palūkoties, kādas tad šobrīd 19. pantā, spēkā esošā likuma 19. pantā, ir noteiktas valsts drošības iestāžu amatpersonu tiesības. Un šī 19. panta 2. punktā, ko mēs precizējām, tik tiešām ir runa par brīvu iepazīšanos ar visa veida valsts un pašvaldību informācijas nesēju, elektronisko banku, kartotēku, arhīvu materiāliem, citiem dokumentiem neatkarīgi no izmantošanas lieguma. Mēs pieņēmām 2. punkta grozījumu otrajā lasījumā, un šeit faktiski tiek precizēts teksts un tiek pasvītrots, ka tas tiek... šī informācija tiek saņemta bez maksas, kas arī būtībā bija šo grozījumu centrālais jautājums, jo ir dažādas arī, teiksim valsts, zemesgrāmatas un citi reģistri, teiksim, kuri, protams, darbināti tiek īpatnā režīmā, un par to izmantošanu attiecīgi ir jāmaksā arī dažām publiskām institūcijām, ja tas tiek izmantots attiecīgajām vajadzībām.

Bet, cienījamie kolēģi, mūsu valsts pamatlikuma 116. pants nosaka, ka valsts drošības jautājumos dažādas tiesības, tajā skaitā cilvēktiesības, var tikt ierobežotas, tām ir jābūt samērīgām ar to mērķi, un mēs redzam, kā mēs šeit precizējam otro punktu.

Pēc tāda paša principa tagad atbildīgā komisija ir precizējusi arī 3. punktu.

Bet ko es vēl par 2. punktu gribētu piebilst. Bet tajā pašā laikā šī bezmaksas informācijas saņemšana nav absolūta, tā tiek saistīta katrā konkrētajā speciālajā likumā, tātad, ja šo likumu mēs uzskatām par vispārēju likumu, kas valsts drošības iestādēm dod tiesības saņemt šo informāciju, tad ir mums vesela rinda speciālo likumu, kuri, protams, bieži nedalās pēc tā principa: valsts un pašvaldību tur informācija vai privātā informācija, vai jaukta informācija, tur ir noteikta sava specifiska kārtība kaut kādiem speciāliem informācijas veidiem.

Tad tajā pašā laikā gan uz otro, gan uz trešo punktu attiecas šī speciālā informācija. Ja ir noteikts, ka attiecīgu informāciju, teiksim, no bankām, kredītiestādēm par kaut kādiem kontiem var saņemt tikai krimināllietās un attiecīgi ar prokurora pieprasījumu vai... nu, varbūt, es pieņemu, nākotnē mūsu izcilie jaunie Kriminālprocesa likuma izstrādātāji, es domāju, šeit ieviesīs tiesas sankcijas tāpat kā arestē kratīšanai... es domāju, arī pirmais, kas stāv rindā uz jaunu procesuālu darbību, ir sankcijas saņemšanai piekļūšanai pie bankas konta, tātad tā ir tiesnešu sankcija, tātad tur būs arī pateikta šī kārtība. Tātad šobrīd tas ir par banku informāciju pateikts... zināma kārtība... tātad ir jāsaņem attiecīgs pieprasījums, tātad no kompetentas personas, tātad šinī gadījumā nevis no valsts drošības iestādes, bet no prokurora, un nevis operatīvajā lietā, kā šeit ir... tātad vispārējā visa informācija ir noteikta, bet tas tiek prasīts un saņemts tikai krimināllietas ietvaros.

Un tāpat šī te 3. daļa, kuras mērķis bija runāt par dažādām privātajām datu bāzēm un informāciju, ir skaidrs, ka tāda ir jāsaņem un arī jādod valsts drošības iestādēm, kur mūsu valsts drošība ir prioritāra pret cilvēktiesībām, tātad jādod ir attiecīgajā režīmā un bez maksas.

Es tikai atgādināšu, ka vecais 3. punkts tik tiešām bija nu... strīdīgs no cilvēktiesību un juridiskā mehānisma, jo šeit bija vecajā trešajā punktā: brīdināt personas un pieprasīt, lai tās izbeidz prettiesiskas darbības valsts drošības tiesību jomā, kuru, protams, mēs nokritizējām un pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma izņēmām ārā. Tā kā šeit viss ir labi. Manuprāt, ka šāda precīza savstarpēju attiecību noteikšana starp valsts drošības iestādēm un ne tikai valsts un pašvaldības subjektiem un arī privātajiem subjektiem ir pareiza. Es domāju, ka šeit, izsakot plenārsēdē savu viedokli, un es tā arī to likumu saprotu, ka visos speciālajos gadījumos tiek izmantota parastā speciālā kārtība, kas attiecas uz bankām, uz dažādiem publiskiem reģistriem, kur nevar izņemt dažādus dokumentus vai kur ir speciāla kārtība, uz notariālo noslēpumu, uz visām šīm lietām tā kārtība paliek spēkā. Neviens nedod un nav līdz šim iecerējis ar šādiem grozījumiem dot valsts drošības iestādei šādus priekšlikumus, kuri te nav ierakstīti.

Tā ka es to likumu izprotu tā, un tā tas arī ir saprotams.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. Es domāju, ka iebilst nav pamata par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku runājam, ka Latvija ir tiesiska valsts un ka mums viss notiek likumu ietvaros. Un tagad tajā 3.apakšpunktā lasām ierosināto labojumu: “Savas kompetences ietvaros, pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma.” Tātad pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma varēs darīt, kas vien ienākas prātā! Vai pilnīgi varēs... vai pilnīga ir uzticība mūsu drošības iestādēm? Kas notiek policijā? Es domāju, ka man komentārus jums nevajag izstāstīt. (Starpsauciens: “Nevajag! Nevajag!”) Vai policijā ir informācijas noplūde? Diemžēl ir. Un iznāk arī kuriozi gadījumi. Jūs atceraties, nesen presē parādījās, ka mūsu policijas darbinieki interesējās no avīzēm, kuri ir saņēmuši dokumentus par darbību Labklājības ministrijā, kas notiek ar zāļu tirdzniecību. Kas izmantos iegūto informāciju un kā labā? Ja mēs līdz šim laikam nevaram neko veikt korupcijas apkarošanā, ja mums līdz šim laikam zeļ narkobizness un viss, kas saistīts ar visdažādākām preču piegādēm, — legāli, nelegāli, un viss pārējais.... Tātad šī informācija tiks izmantota diemžēl pavisam citām vajadzībām. Kas notiks, ja informācija tiks izmantota ļaunprātīgi, un kas atbildēs par šīs informācijas noplūdi? Un kur tad ir cilvēktiesību ievērošana? Kur ir tiesu vara? Tiesu vara var tikai to noteikt, bet ne iestādes vadītājs — var to veikt vai nevar to veikt. Kur ir prokuratūra? Kāpēc mēs te neredzam, ka ir ierakstīts “prokuratūra”? Ko tad mums — ir kara darbība kāda, ka mums ir jāievieš speciāls likums, ka mēs... To vajag uzreiz darīt! Un kā tad mēs aizsargāsim mūsu personu? Jūs taču ļoti labi zināt, ka Latvijā Latvijas iedzīvotājs nav aizsargāts! Viņš nav aizsargāts, un ar viņu notiek visdažādākie brīnumi. To ļoti labi nodemonstrēja notikumi Privatizācijas aģentūrā. Ļoti labi! Un, ja kas vēl teica, ka Privatizācijas aģentūra ir tāda iestāde, kur viss norit normāli, bez jebkādiem ekscesiem un tur viss ir kārtībā, un tur ir pilnīgā pārraudzība un caurspīdība, un mēs zinām, kā notiek ar finansiālo līdzekļu izmantošanu, un darbinieki ir ļoti korekti, labi strādā... Tad tagad izrādās, ka tur viss ir otrādi. Diemžēl! Un ne tikai Privatizācijas aģentūrā, tas notiek arī citās iestādēs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, atstāt šādu labojumu, ka valsts drošības iestādes vadītājs var darīt visu to, ko viņš vēlas, vai to, ko viņam, kā saka, “piespēlēs” vienu otru reizi nezināšanas dēļ, diemžēl to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu Muciņa kungu kā politiķi, bet nesaprotu viņu kā advokātu, tāpēc ka cilvēktiesības ir jāievēro! Jā, tās var sašaurināt, bet ne jau nu tādā apjomā, ka mūsu valsts drošības iestādes varēs nekontrolēti pārbaudīt visu, kas ienāk prātā. Ja tas, Muciņa kungs, notiktu operatīvās pārbaudes vajadzībām, ja tas notiktu operatīvās izstrādes lietas ietvaros, nebūtu nekādu problēmu. Bet šis te attiecīgais pants to neparedz! Tas paredz absolūtu iespēju iepazīties ar visa veida informāciju. Absolūti visa veida informāciju! Es pirms tam teicu, ka jāskatās šie te likumi visi kopā. Paskatāmies Satversmes aizsardzības biroju, jau pieņemto 3.1. pantu, Satversmes aizsardzības birojam, izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības ietvaros veicot operatīvās darbības, likumā noteiktās darbības, pasākumus, sevišķā veidā nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu, bet pārējos gadījumos — prokurora akceptu. Uzraudzību pār šo darbību atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvarots prokurors likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka sevišķā veidā visus pasākumus — noklausīšanos, izsekošanu, pasta kontroli, elektroniskā pasta kontroli, iekļūšanu dzīvoklī, tas ir Operatīvās darbības likumā, kur mēs atkal paredzam, ka iekļūšanai dzīvoklī pat nav jābūt operatīvai izstrādes lietai, lai nelegāli iekļūtu tur. Respektīvi, atkal tas notiks bez prokurora un tiesneša akcepta. Uz kādu valsti mēs ejam, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka strīds šeit ir absolūti nevietā. Ievērojiet, kā izveidotas 19.panta visas rindkopas:

1) Savas kompetences ietvaros;

2) savas kompetences ietvaros;

3) savas kompetences ietvaros.

Un es aicinu arī bez tam, mēs noteikti pieņemsim Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto un atbalstīto 11.priekšlikumu, kur noteikts, ka šī informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros. Es gan nezinu, kā to īsti varēs izmantot kriminālprocesuālo darbību ietvaros. Acīmredzot tas vēl attieksies tikai uz Drošības policiju, jo SAB vairs nav šīs te kriminālprocesuālās darbības subjekts, bet tātad pirmām kārtām tas saistās ar kompetenci.

Otrām kārtām, Ādamsona kungs, jūs esat Nacionālās drošības komisijas loceklis, tad esiet tik laipns un saskaņā ar likumu ejiet tur un kontrolējiet, un skatieties, kas tad notiek tajās iestādēs, jo no jūsu runas man ir tāda sajūta, ka Nacionālās drošības komisija vairāk uzticas un aicina šeit dažādus vadītājus, ko es te šad un tad satieku, bet kaut kāda tāda konkrēta kontrole — gan statistiska, gan faktiska, gan izlases veida — par to, kur tad šie iestādes darbinieki ir staigājuši, ko tad viņi ir ārpus savas kompetences, es nezinu, vai kaut kādu kriminālgrupējumu vai kaut kādu politisku spēku interesēs ņēmuši kaut kādu informāciju, un kur viņi ir likuši. Tad arī runāsim ar konkrētiem piemēriem. Mums nav pamata neatbalstīt šādu te precizētu un noslīpētu redakciju, jo būtībā tā ir tāda pati redakcija, kas izriet no parastās policijas, Kriminālpolicijas kompetences, savākt visa veida...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš... informāciju par lietu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka valsts drošības interesēs speciālajiem dienestiem ir jāļauj bez maksas iepazīties ar visu šo informāciju. Taču man faktiski tomēr simpātiskāka ir otrā lasījuma redakcija, jo otrajā lasījumā ir teikts, ka iepazīšanās ar informācijas nesējiem, piekļūšana tiem ir nodrošināma pieprasītajā režīmā un apjomā un bez maksas. Tātad piekļūšana pieprasītajā apjomā un režīmā. Tas nozīmē, iedomājieties, Latvijas Ārstu biedrībā ierodas cilvēks, kas uzrāda apliecību un saka: “Man, lūdzu, pirmdien no tikiem līdz tikiem ļaujiet iepazīties ar visu sertificēto ārstu materiāliem!” Lūdzu, nāciet un strādājiet!

Bet trešā lasījuma redakcijā šeit ir ne tikai piekļūšana, bet arī jānodrošina saņemšana pieprasītajā apjomā un režīmā. Tas nozīmē atnākt un pateikt: “Lūdzu, reizi mēnesī man izdrukas, kurā norādīt vārdus, uzvārdus, personu kodus, kad, kur, cikos...” Tas nozīmē, ka tādā gadījumā tai sabiedriskajai organizācijai tiek uzlikts par pienākumu strādāt un iesniegt atskaites. Un tas nozīmē to, ka viņam tomēr vairāk ekskluzīvas iespējas, ka viņu dēļ... nu kā lai saka... nu, protams, šo pienākumu pildot, būtu tāds cilvēks jānoalgo, kas strādā. Man faktiski, īstenībā es vairāk sliecos atbalstīt otrā lasījuma redakciju, jo faktiski īstenībā, pēc būtības, tas ir tieši tas pats. Tātad piekļūšana ir jānodrošina bez maksas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, visprecīzāk šeit raksturoja šo priekšlikumu Linards Muciņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Zināmā veidā vēršot uzmanību, ka tas ir precizējošs priekšlikums, kas sakārto faktiski šo pantu zināmā normālā secībā.

Vēl šeit no komisijas puses es gribētu teikt vienu lietu. Mēs tiešām debatējām par šo kontroli. Kas veic kontroli, un pilnā apjomā kontroli pār Satversmes aizsardzības biroju un drošības iestādēm veic Nacionālās drošības komisija. Komisija ir jau sākusi... ir strādājusi, viena pārbaude jau ir bijusi visās drošības iestādēs, un arī ir bijis ziņojums komisijai. Ja tā nav bijusi kvalitatīva, tad tas ir mūsu deputātu uzdevums — veikt to ļoti kvalitatīvi, pēc zināmiem normatīvajiem aktiem, un tādā gadījumā mums nebūs arī jautājumu. Šeit ir par mūsu darba efektivitāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 11, atturas — 9. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Par 11.priekšlikumu komisija ir sniegusi atsevišķu lapu. Mēs komisijas sēdē nedaudz precizējām šo redakciju, un tā šobrīd ir papildināta, ka informācija izmantojama tikai pretizlūkošanas... un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt šādu redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Atklājam debates par 11. priekšlikumu. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Tā kā šis ir pēdējais priekšlikums, es gribētu nolasīt... vērst deputātu uzmanību uz to, kāds izskatīsies likums kopumā. Tātad tagad valsts drošības iestāžu amatpersonas varēs iesaistīties sabiedrisko, politisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams noziegumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai. Tas ir tas, par ko Ādamsons mūs brīdināja par 2.priekšlikumu un ko mēs absolūti neņēmām vērā. Un principā, Kuduma kungs, es nevaru tagad 6.panta 5.punktu izlasīt, jo...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam 11.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Tātad es aicinātu tomēr noraidīt šo likumu kopumā, jo iznāk kaut kas nesakarīgs un nebaudāms.

Sēdes vadītājs. Par 11.priekšlikumu iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 15, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies! Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija sēdē izskatīja likumprojektu. Tātad grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā trešajam lasījumam, un lūdzu tagad pa priekšlikumiem.

1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 3.priekšlikums.

Dz.Kudums. Jā, lūdzam atbalstīt arī 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pēc būtības man nebūtu iebildumu par trešo šo te priekšlikumu. Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kādas tiesības mēs piešķiram Satversmes aizsardzības birojam. Ka Satversmes aizsardzības birojam izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības ietvaros, veicot operatīvās darbības, likumā noteiktās darbības, pasākumus sevišķā veidā, nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu. Atvainojiet, uz kādu valsti mēs tik tiešām ejam? Ja būtu izsvītrots šeit vārds “pretizlūkošana”, man nebūtu nekādu iebildumu. Bet, ja ir iekšā pretizlūkošana, tātad arī mūsu valsts teritorijā attiecībā pret jebkuru šīs valsts pilsoni, uzņēmumu var tikt veiktas darbības sevišķā veidā. Un tas ir absurds!

Un tieši šī iemesla dēļ, izmantojot gadījumu, es aicinu arī balsot pret šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ādamsona kungs! Es domāju, pēc tam, kad šodien Saeima ir atbalstījusi standarta likumu, ka mums nav jāšaubās, mēs ejam uz demokratizētu, standartizētu valsti, kurā katram ministram, un es domāju, ka nākotnē arī vajadzētu katram deputātam pa standartam, tāpat arī šinī sistēmā. Mēs ejam uz pilnīgu demokrātiju, kurā mēs beidzot varēsim viens otram lūrēt pa atslēgas caurumiem, pārbaudīt dzīvokļus, pārbaudīt visus rēķinus, un būs pilnīga demokrātija. Tā ka par demokrātisko uzbūvi mūsu valstī, Jāni, nevajag uztraukties. Viss būs baigi labi!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Par 3. priekšlikumu iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 20. jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajam lasījumam.

1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 3. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums — ir pieņemts 4. priekšlikumā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šeit atkal nebūs tik daudz runu par šo te konkrēto 3. priekšlikumu, bet jau pieņemto 3. pantā 5. priekšlikumu iepriekšējā lasījumā.

Es pievēršu jūsu uzmanību, ko tad mēs esam sastrādājuši. Ka gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citus smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta 4. daļā minētās operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta. Pie tam nevienam nav jāziņo, kādi tad ir rezultāti, kāda ir tā atskaites kārtība.

Es vēlreiz gribu jautāt jums, uz kādu valsti mēs ejam? Un attiecībā par šo te konkrēto priekšlikumu. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās, arī pa tālruni, ar elektroniskiem un cita veida sakaru līdzekļiem operatīvās informācijas un šīs datu pārraides plūsmas... tālāk kā tekstā... atļauja tiek izsniegta uz laiku, bet attiecībā uz smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanu ir vajadzīgs tiesneša akcepts... vai arī — lai novērstu valstij svarīgu interešu drošības vai aizsardzības apdraudējumu... kamēr tiek veikta operatīvā pārbaude.

Nu kaut kādi murgi šeit ir sarakstīti, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne šo priekšlikumu, ne arī visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man liekas, ka šeit ir kaut kāda neskaidrība ar likumu... ar spēkā esošo likumu. Likumprojekta tabulas priekšlikumu izpratni.

Manuprāt, viss ir pietiekami skaidrs. Jo 7. pantā otrā rindkopā ir noteikts, ka 5. daļas pirmais teikums tiek izteikts jaunā redakcijā. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, 5. daļas otrais un trešais teikums paliek vecajā redakcijā.

Un šis otrais teikums skan sekojoši: “Par to 24 stundu laikā jāziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.” Šeit šie divi teikumi skaidri un gaiši paliek spēkā.

Tāpēc es aicinātu šeit nesatraukties vai arī nemaldināt godājamos deputātus. Mainās tas, par ko mēs vairākus gadus kopš likuma izstrādāšanas (es biju arī viens no Operatīvās darbības likuma izstrādātājiem) bijām iecerējuši, ka ar laiku no prokurora sankcijām šis jautājums pāries uz tiesas sankcijām. Tātad šeit ir sperts uz priekšu ļoti plats un svarīgs solis, jo, lai mēs varētu šos jautājumus izmantot kā pierādījumus krimināllietā, ir vajadzīga šī tiesneša sankcija. Ja mēs to izmantojam tikai izlūkošanas darbībā, šo operatīvo darbību, tikai lai iegūtu informāciju, kura netiek tālāk izmantota kā pierādījumi krimināllietā, tādos gadījumos attiecīgās valsts drošības iestādes, kurām nav kriminālvajāšanas tiesību, tātad tās šobrīd saskaņā ar esošo likumdošanu ir divas — Satversmes aizsardzības birojs un militārā pretizlūkošana... Tātad tie savāc šo informāciju un ar šo informāciju rīkojas, informējot attiecīgas personas, kuras tad savukārt var uzsākt jau operatīvās darbības sankcionētas, lai vēlreiz noklausītos un iegūtu pierādījumus attiecīgas ierosinātas krimināllietas sastāvā. Līdz ar to, manuprāt, ka šī koncepcija, kāda tā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma un iebildumiem ir šobrīd izstrādāta, ir pietiekami līdzsvarota, ir pietiekami skaidra un saprotama. Man nav skaidrs, kāpēc Ādamsona kungs un Vidiņa kungs te šodien tā satraucas. Tas ir — man ir skaidrs, bet varbūt deputātiem nav skaidrs...

Bet es gribu pateikt ko. Es vienkārši aicinu sociāldemokrātus kaut kā noformulēt savu pozīciju. Es vienkārši atgādinu savā laikā dažas... vienu nedēļu atpakaļ vai divas iesniegtos Bojāra kunga priekšlikumus, kur kriminālprocesā “pa tiešo” piedāvāja inkorporēt visu Operatīvās darbības likumu, ko mēs noraidījām, tad jums bija pilnīga pretēja pozīcija. Tagad jūs uztraucaties par tām lietām, kuras, manuprāt, ir pietiekami normāli sabalansētas. Nu nevar tā mētāties! No vienas puses, mēs gribam, kā sacīt, pakārt visus narkotiku lietotājus un koruptantus un tā tālāk, no otras puses... nu kaut kādai loģikai jābūt ir. Un es domāju, ka šeit loģika ir izturēta un iebildumi nav pamatoti. Mēs grozām tikai 5.daļas pirmo teikumu. Un tas ir plats solis uz priekšu saistībā ar tiesneša akceptu, kad beidzot ir noteikts, ka tas ir Augstākās tiesas tiesneša akcepts, un attiecīgi tādā veidā jautājums tiek risināts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu!

Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies Muciņa kungam par ļoti precīzo skaidrojumu. Tiešām, šāda doma bija komisijai, un, ja jūs pavērosiet labajā šai pusītē šo priekšlikumu virkni, kas ir mums iesniegta, bet redakcija īstā un galīgā ir labajā pusē, un tur viss ir skaidri un gaiši pateikts.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu..

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret— 1, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 5. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tātad 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu! Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Priekšlikums 8.pantā, kā arī mums ir vēl viens līdzīgs priekšlikums — 19.priekšlikums, piedāvā jautājumos, kas saistās ar operatīvo darbību, vārdus “dienesta noslēpums” aizstāt ar vārdiem “valsts noslēpums”. Konkrēti šajā priekšlikumā ir runa par operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku. Tātad ar šo likuma grozījumu mums no dienesta noslēpuma kļūtu par valsts noslēpumu.

Turklāt vēl īpatnējāks ir 19.priekšlikums, kur operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtā informācija no dienesta noslēpuma kļūst par valsts noslēpumu. Tātad jebkurš jautājums, teiksim, jebkura informācija, kas iegūta kaut ko novērojot vai izsekojot, vai noklausoties, tā kļūst no dienesta noslēpuma par valsts noslēpumu. Nu tas ir ļoti strīdīgs jautājums, manuprāt, jo, ja jau mēs ejam uz to, ka mēs, pēc manas pārliecības, dažu informāciju, kura ir pietiekami viennozīmīgā situācijā iegūta, attiecīgi sankcionēta, varētu izmantot kā pierādījumu krimināllietā, par ko liecina arī šie nepārtrauktie iesniegumi kriminālprocesā, ka ir it kā jāturpina operatīvā darbība, kas norit kriminālpierādījumu vākšanas, sankcionētas vākšanas laikā, jāturpina un jāizmanto kriminālprocesā, par ko ir šis virziens, man nav iebildumu, bet par to ir jāiestrādā, izskatot konkrētas operatīvās darbības. Ja tas ir ieraksts, tad skaidri un gaiši ir jāformē, kādā veidā tas tiek ierakstīts, noklausīšanās un tā tālāk, jo kriminālprocesā arī tādas darbības ir. Tātad ir skaidri un gaiši tas jāvirza, bet tajā pašā laikā mēs šeit piedāvājam pilnīgi pretēju kaut kādu filozofiju. Mēs pārvēršam no dienesta noslēpumiem šos jautājumus par valsts noslēpumiem. Es šeit neredzu loģiku. Loģika varētu būt, protams, ar to, ka šiem darbiniekiem, kas strādā valsts drošības iestādēs, ir paaugstinātas prasības. Ir, protams, daudz smagāka atbildība, ja viņi kaut ko izpauž. Šajā te jautājumā, kur mēs runājam par organizāciju, metodiku un taktiku, nu, es nezinu, varbūt komisijas priekšsēdētājs man atbildēs, un tad varbūt mani iebildumi ir pārsteidzīgi, bet, teiksim, 19.priekšlikumā, kur ir runa par iegūto informāciju, atzīt — no dienesta noslēpuma paaugstināt to par valsts noslēpumu, man liekas visādā ziņā dīvaini.

Es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz šo problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Par šiem priekšlikumiem tiešām komisijā notika debates. Mēs uzklausījām visas uzaicinātās personas. Tās bija gan no prokuratūras, gan visu drošības iestāžu pārstāvji, bija Tieslietu ministrijas pārstāvji. Un vienojāmies, ka šāda redakcija šobrīd būtu pieņemama. Tieši pārejot no dienesta noslēpuma uz valsts noslēpumu. Tāda koncepcija tika pieņemta. Manuprāt, šeit ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamie juristi, kas atrodas šeit zālē! Es lūdzu pievērst šim priekšlikumam sevišķu uzmanību. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt 12.panta trešo daļu. Ko tas nozīmē? 12.pants saucas “Paraugu operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte”. Un ko piedāvā izslēgt: “Paraugu operatīvās izpētes rezultātus nedrīkst izmantot kā procesuālus pierādījumus.”

Cienījamie kolēģi! Uz kāda pamata mēs slēdzam ārā šo pantu? To regulē Kriminālprocesa kodekss. Un es aicinu, lai tas viss arī paliek tādā veidā spēkā. Es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas attiecīgo priekšlikumu!

Tas ir absurds! Tā kārtība, kāda ir bijusi līdz šim, tā ir pilnīgi apmierinājusi visas — gan Valsts policiju, gan Drošības policiju, gan arī citas iestādes. Kāpēc jāņem ārā šī te 3.daļa 12.pantā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām! 12.pants, kas Operatīvās darbības likumā nosaukts “Paraugu operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte”, te gan viens lieks “un” ir iesprucis, gatavojot tabulu, runā par to, ka, ja ir nepieciešams iegūt kādu operatīvu informāciju par kaut tādiem fiziskiem vai ķermeniskiem priekšmetiem, un lai preventīvi iepriekš noskaidrotu, vai tik tiešām šī viela ir narkotika, vai šim cilvēkam ir šī asins grupa, vai šim cilvēkam ir šie pirkstu nospiedumi, vai kāda produkcija ir viltota vai kaut kas tāds, Operatīvās darbības likums paredzēja slepeni, dažādā veidā veicot dažādas operatīvās darbības, pielietojot speciālu metodiku un tā tālāk, iegūt šos vielas materiālus, priekšmetus vai bioloģiskās vides nospiedumus, vai sastāvu un pēc tam tos slēgtā veidā izanalizēt, izpētīt un iegūt attiecīgi pārliecību, vai šis priekšmets, šī vide, šie ķermeņi vai šīs fiziskās personas ir saistīti ar kādu noziegumu vai citu prettiesisku apdraudējumu. Šī ir faktiski tā pati kārtība, kas ir noteikta kriminālprocesā kā paraugu izņemšana. Bet tur tas notiek ar pieaicinātajiem, ar protokolu, attiecīgi, ja tas notiek fiziskas personas kaut kādā dzīvoklī, tad tas tiek izņemts viņa klātbūtnē, ja viņš pretojas, tad ir kratīšanas orderis. Ja tie ir priekšmeti, tad tas viss tiek noformēts, apzīmogots un tā tālāk, nosūtīts uz laboratoriju, un mēs iegūstam pierādījumus. Es jūs aicinu šo te priekšlikumu skatīties kontekstā ar šīs Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādāto un Kuduma kunga un Bojāra kunga otrreiz trešajā lasījumā iesniegto un noraidīto kontekstu, kur viss Operatīvās darbības likums tika iekodificēts kriminālprocesā. Un tagad ko jūs gribat teikt, ka, slepeni noņemot man kaut kur pirkstu nospiedumus vai manu asinsgrupu, vai DNS formulu noskaidrojot, jūs tad izmantosiet to kā pierādījumu? Kāda tad ir šī doma — izsvītrot trešo daļu ārā, kur ir stingri noteikts, ka tos nevar izmantot kā pierādījumus. Nevar izmantot kā pierādījumus! Mēs varam izmantot tikai kā iepriekšēju informāciju, lai gūtu pārliecību, vai izmeklēšana un operatīvā darbība, noziedznieku ķeršana virzās pareizā virzienā. Jau tā tas balansē uz zināmu cilvēktiesību robežu ierobežošanu, un viņai ir jābūt diezgan uzmanīgai, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar iekļūšanu kaut kādā dzīvoklī vai slēgtā telpā, kur ir nepieciešams šī tiesneša akcepts. Savukārt, ja mēs iekļūstam iekšā un gribam noņemt nevis operatīvā ceļā paraugus, bet kriminālprocesuālā ceļā, ja mums ir jāiegūst pierādījumi, tad neviens mums neliedz, iekļūstot iekšā, attiecīgi izmantot fotografēšanu. Tagad pieaicinātie vairs nav nepieciešami. Filmēšanu, iepakojot un apzīmogojot šajā telpā, darbojoties attiecīgam izmeklētājam, prokuroram vai izziņvedim, un nosūtīt šos paraugus, kuri ir iegūti nevis operatīvā ceļā un kā operatīvie paraugi, bet kuri ir iegūti procesuālas, kriminālprocesa darbības ietvaros, tikai attiecīgi šeit ir vieta un jautājums, kur mums tiešām kriminālprocesā ir jāveido šīs atrunas, kādos gadījumos izņemšana var notikt bez īpašnieka klātbūtnes un viņam nezinot. Bet tas viss ir jāsakārto kriminālprocesā, nevis vienkārši jāinkorporē operatīvā darbība pilnā apmērā iekšā kriminālprocesā un jābrīnās, kas pēc tam iznāks. Ja nedarbojas attiecīgi tiesību nozares principi, tātad, teiksim, kriminālprocesā sacīkstes princips, tad šiem pierādījumiem un tiesas spriedumam nav nekādas vērtības un Strasbūras tiesa jebkurus šādus spriedumus atzīs par nepieņemamiem. Līdz ar to es kategoriski iebilstu pret šādu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Manuprāt, arī Juridiskā komisijā mēs to skatījām un iebildām pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Es gribētu informēt, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija... (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Kāpēc jāņem ārā?”) Nē... nē... šeit es gribētu tomēr arī informēt. Šeit ir ļoti būtiska lieta tiešām par šiem paraugu operatīvās izpētes rezultātiem, kurus nedrīkst izmantot kā procesuālos pierādījumus. Šeit es gribētu teikt, ka komisija vēlējās sakārtot šo likumu, lai nedublētos vai neatkārtotos panti.

Šeit 24. pantā, kur būs 20. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, tur ir skaidri un gaiši pateikts. Šādu informāciju, tas bija domāts arī paraugs, viņa izpēte... šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tādā veidā un apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto operatīvās darbības slepenību un garantētu operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu... Un šeit ir arī pašā nobeigumā... kā ir noteikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.

Tā bija komisijas doma. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 18, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 10. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš... Atvainojiet, Jānis Ādamsons pirmais pieteicās.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz 14. pantu un tām izmaiņām, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija.

14. pants saucas — Operatīvā iekļūšana. Pašreizējā redakcija skan sekojoši: “Operatīvo iekļūšanu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpā, transporta līdzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu operatīvās darbības pasākumu īstenošanu. Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.”

Ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija? Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt 14. panta pēdējo teikumu. Kādu? Ka operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos. Ko nozīmē operatīvā izstrāde? Tas nozīmē, ka jābūt attiecīgajām sankcijām no tiesnešiem un prokuroriem. Tātad, ja mēs svītrojam šo pēdējo teikumu, tas nozīmē, kolēģi, ka, veicot operatīvo pārbaudi, var iekļūt jebkurā dzīvoklī, jebkurās slēgtās telpās un tamlīdzīgi. Un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams!

Ir jābūt kaut kādam elementāram tiesiskuma pamatam, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 10. priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 14. pants nosaka kārtību un tādu operatīvo darbību, kas saucas operatīvā iekļūšana. Operatīvā iekļūšana pati par sevi neko nedod. Tā būtībā ir it kā nevajadzīga darbība, bet šī darbība operatīvajā jomā un arī kriminālprocesā, saistībā ar kriminālprocesu un krimināllietu, var tikt izmantota un tiek izmantota, lai ievietotu dažādu noklausīšanās, noskatīšanās tehniku dažādās telpās, kā dzīvoklī un citur, kas nav publiski pieejami. To var izdarīt arī, lai veiktu dažādu paraugu noņemšanu, kā arī pēc mūsu pārliecības operatīvo iekļūšanu, ja operatīvā darbība notiek krimināllietas ietvaros, var veikt, lai iekļūstot attiecīgi iekšā kādās slēgtās telpās, veiktu attiecīgās izmeklēšanas darbības, tas ir, oficiālu izņemšanu, arī kratīšanu, ja tas ir nepieciešams, un šo rezultātu fiksēšanu.

Labi jau būtu, protams, ja šis jautājums, it sevišķi, ja tiek ignorēts vai netiek informēts, teiksim, šis telpas īpašnieks, kādā veidā tas tiek atrunāts kriminālprocesā, ja tas notiek kriminālprocesa robežās. Īsti šis jautājums faktiski gan praksē, gan teorijā nav līdz galam atrisināts.

Bet šeit, šajā likumā, mēs runājam par operatīvo iekļūšanu tikai operatīvās darbības... operatīvās lietas sastāvā. Operatīvā lietā ir vairākas stadijas. Operatīvajā lietā ir pa priekšu operatīvā uzziņa, kad mēs kādu signālu pārbaudām un vispār konstatējam, vai tāds noziegums vispār ir noticis, informāciju, ka tāds noziegums ir noticis vai ka tāda persona, iespējami, ir noziegumu izdarījusi, un tā tālāk. Tātad šajā operatīvās uzziņas līmenī informācija tiek vākta vienkāršotā veidā, un ne jau tā parasti... nevis parasti, bet saskaņā ar likumu netraucē un neietekmē jebkādas cilvēka tiesības.

Nākamā operatīvās procedūras lieta jau ir operatīvā pārbaude, tad jau, kad mēs noskaidrojam kaut kādu faktu, ka tiešām ir noticis noziegums vai valsts interešu apdraudējums, un attiecīgas iestādes vadītājs sankcionē, reģistrē šādu lietu, un šī operatīvā pārbaudes lieta jau funkcionē.

Un trešā, visaugstākā, pakāpe, ir, kad šī operatīvās pārbaudes lieta pāraug operatīvās izstrādes lietā, un mums jau ir zināmas nozieguma pazīmes vai apdraudējuma pazīmes, mums ir zināmas parasti personas, pret kurām šī izstrādes lieta tiek risināta, — vai tā ir viena persona vai tā ir personu grupa. Un šinī gadījumā tātad katrs šāds publiski nepieejams objekts — telpa, dzīvoklis, transportlīdzeklis — ir parasti saistīts ar kādu fizisku personu, kura tad figurē šajā operatīvajā izstrādes lietā. Līdz ar to, kamēr iet vienkāršā operatīvā uzziņa vai vienkāršā operatīvā pārbaude, kad vēl nav diezgan pilna pārliecība iegūta, ka šī persona ir saistīta ar šo te iespējamo noziegumu vai apdraudējumu, tad mums arī nav izstrādes lietas. Savukārt, ja mums ir izstrādes lieta, mums ir arī persona. Savukārt, ja mums ir šīs telpas, kurās mēs gribam iekļūt, un tās nav publiski pieejamas, tad arī nav personas. Savukārt, ja ir šīs telpas, tad ir persona. Ja ir persona, tad ir operatīvā izstrādes lieta. Man nav skaidrs, kādēļ atbildīgā komisija vēlas tagad šo jautājumu izslēgt. Es domāju, ka šī sistēma, kas nosaka, ka iekļūšana notiek tikai operatīvās izstrādes lietas ietvaros un gadījumos, nu, daudz stingrāk garantē cilvēktiesības, ka nevis vienkāršas uzziņas vai pārbaudes gadījumā mēs jau sākam pieņemt diezgan cilvēktiesības aizskarošās šīs piecas darbības — noklausīšanās, korespondences kontrole un tai skaitā iekļūšana un citas smagās operatīvās darbības, kurām mēs tikko noteicām, ka ieviešam Augstākās tiesas tiesneša sankciju, nevis kaut kāda tiesneša sankciju, tad arī mēs prasām no šīs operatīvās iestādes, lai būtu šī operatīvās izstrādes lieta. Nav jau nekāds izņēmums, ka tā operatīvā izstrādes lieta no uzziņas lietas var pāraugt 15 minūtēs. Attiecīgi tiek noformēti dokumenti, un tas viss tiek noformēts. Es neredzu pamatu izslēgt...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš.... šādu te teikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamo Kārli, tu esi tāds speciālists par svētām lietām, par zinībām... citiem jau nevajag to atdot... Veicot šādu izmaiņu, kādu ir piedāvājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, ka izslēgt laukā “operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos”, nozīmē, ka iekš viena miera specdienestu vadītājs var norīkot, lai slepeni tiktu pārmeklēts kāds dzīvoklis, ielikta noklausīšanas iekārta vai videoiekārta, slepeni veiktas citas apsekošanas telpās. Un kas tad notiek? Notiek tas, ka tas jau noved pie tāda haosa un noved pie tā, par ko mēs kādreiz tā strikti runājām, ka tas bija 50., 60., 70.gados vai 80. Un tagad mēs atgriežamies pie tā visa. Bet kur tad ir mūsu tiesa? Kur tad ir prokuratūra? Kāpēc mums ir jāizdara kaut kādi īpaši izslēgumi? Ja mēs neuzticamies tiesai, jo, es domāju, ja te ir... piedāvā tādu izslēgumu, tad ir aizdomas par to, ka tiesai nevar uzticēties. Tad vai tad nevar Latvijā atrast speciālu tiesnesi, kur, kā saka, ir pilnīgi droši, ka viņš nebūs korumpēts, vai prokuratūras darbinieku, kurš arī neizpaudīs to slepenību, ja ir jāveic kāda apsekošana kādā dzīvoklī vai telpā. Bet diemžēl tas ir piedāvāts pavisam, es nezinu, ar kādu nolūku, un man nav saprotams, veicot šādu izmaiņu, kāds saprāts ir vadījis Aizsardzības un iekšlietu komisiju, pieņemot tādu lēmumu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, izslēgt pēdējo teikumu 14.pantā nevar! Mēs nevaram pieļaut, lai mūsu cilvēks nebūtu aizsargāts pret visdažādākajām iedarbībām, kuras diemžēl neatbalsta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotājam ir jābūt aizsargātam, bet ne tā, kā te piedāvā, ka varētu veikt to, kā kam ienāks prātā, vai kāds būs pasūtījums.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es baidos, ka, ja pieņemtu atbildīgās komisijas priekšlikumu, atsevišķos gadījumos tas varētu novest līdz zināmiem sarežģījumiem.

Ja mēs atceramies vēsturi: Juris Bojārs nošāva vienu automašīnas zagli, kas atradās automašīnā. Viņš nepaprasīja viņam, vai viņam ir apliecība vai nav. Ja mēs pieņemsim šādu likuma normu, tad tas nozīmē, ka tādā gadījumā bez operatīvās lietas varēs darbinieks pa kluso nonākt transportlīdzeklī, tādā gadījumā, ja es redzu, ka manā mašīnā sēž kāds cilvēks, sākumā jāpaprasa: “Vai tev ir apliecība vai nav? Vai tu te atrodies likumīgi vai nelikumīgi?” Un gadījumā, ja viņam ir apliecība, tad līdz ar to viņš tur darbojas atbilstoši likumam. Un tad, ja mēs pieņemtu šādu normu, tad nezin kā būtu, kā tā tiesas prāva beigtos. Vai Bojāra kungu attaisnotu vai ne. Un tādēļ es domāju, ka šī norma ir mazdrusciņ tā kā par stipru. Es domāju, ka nevajadzētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mums vajadzētu būt konsekventiem! Vai šo normu atbalstīt vai neatbalstīt? Es piekrītu Muciņa kungam, ka arī 5 minūtēs tur var saņemt kaut kādas atļaujas, bet, piedošanu, kāpēc mēs atbalstījām 5.priekšlikumu? Nu, izlasiet! Un 5.priekšlikumā ir teikts, ka 7.panta piekto daļu mēs izsakām tā, ka gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, un tā tālāk. Jo tad, kad ir apdraudēta personas dzīvība, šī panta ceturtajā daļā minētās operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta.

Un kas tad ir teikts šajā ceturtajā daļā? “Bez tiesneša akcepta.” Tur ir teikts skaidri un gaiši, ka operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķā veidā ar tiesneša akceptu, bet pagarināt var uz laiku tikai tad, ja ir veikta operatīvā izstrāde. Pagarinājums attiecas uz operatīvo izstrādi. Pārējos gadījumos ir vajadzīgs tiesneša akcepts. Mēs esam tagad pieņēmuši 5.priekšlikumā, ka visu var darīt bez tiesneša akcepta, ja gadījumā tiešām tiek šī dzīvība apdraudēta. Un tagad mēs paši atkal rakstām, ka vajag, operatīvā iekļūšana pieļaujama operatīvās izstrādes gadījumos. 5.priekšlikumā nav šī operatīvā izstrāde! Tātad ir pretruna. Ja mēs esam nobalsojuši par 5.priekšlikumu, tad, es domāju, arī šeit tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jālasa jau ir viss likums. Jūs jau lasāt tikai tabulu. Jums jau nav viss likums priekšā. Citā vietā ir pateikts, ka visas šīs sevišķā veidā veicamās darbības var tikt izdarītas, un tās arī tiek izdarītas, tikai operatīvās izstrādes lietas robežās. Un tādā veidā mēs nodrošinām šo pastiprināto kontroli, ka nevis ir ienācis signāls un notiek uzziņa vai nupat ir ierosināta pārbaudes lieta, bet tai vēl nekādas skaidrības nav. Bet tikai pašā 3. — visaugstākajā operatīvās darbības pakāpē, tātad operatīvās izstrādes lietā, var tikt piemērotas šīs te piecas pastiprinātā veidā, sevišķā veidā, veicamās darbības, kuras tad attiecīgi tiek... ja tās ir saistītas ar kriminālnoziegumu, tātad tiek caur tiesu kontrolētas, vai ja tās ir saistītas ar izlūkošanas darbību, tātad tām ir šis atvieglotais variants, ko mēs noteicām iepriekšējā likumā.

Kas attiecas uz tām 72 stundām un šo paziņojumu, tad tas ir precīzs Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālprocesa likuma formulējums. Tas tieši tāds tur ir, un savā laikā tas no turienes tika pārņemts. Ar to nav nekādu problēmu.

Un tāpēc es aicinu šeit palikt pie spēkā esošā teksta, un nekādus grozījumus, nevajadzīgas pārsteidzības vai, kā sacīt, attiecīgo institūciju vaimanu rezultātā sūdzoties par to, ka viņi nekā nevar izdarīt, nu, neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mana uzstāšanās vienkārši ir izprovocēta saistībā ar to, ka es pēkšņi izdzirdēju no Požarnova kunga puses jaunu versiju saistībā ar traģisko starpgadījumu vairākus gadus atpakaļ. Izrādās jau pašreiz, ka Juris Bojārs pieiet pie mašīnas, redz, ka tur sēž cilvēks, nepaskatās, vai viņam ir autovadītāja apliecība, nošauj to cilvēku, un tālāk viss ir kārtībā. Tālāk, es domāju, mēs dzirdēsim nākamo versiju — skrien garām kāds cilvēks, Juris Bojārs izvelk pistoli, nošauj, un ir starpgadījums. Lūdzu korekti attiekties pret traģiskiem notikumiem kādreiz. Ja mēs to atreferējam, tad ļoti precīzi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Jūs uzklausījāt viedokļus. Arī neatbalstot Aizsardzības un iekšlietu komisiju, likumā nekādas pretrunas neradīsies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 24, atturas — 47. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 12. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts bija komisijā 13. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 16. un 17. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, atbalstot šo te priekšlikumu, šeit vispār nav nekādas loģikas, un es nesaprotu, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija to vispār ir iesniegusi izskatīšanai. Tāpēc, ka pašreiz operatīvā izstrāde... un tālāk ir atšifrējums. Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām, iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā, un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu, vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarītu noziegumu, attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde. Ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija? Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā, ka vārdi “ir jāuzsāk”, tātad obligāti ir jāuzsāk šīs te darbības, jāaizstāj ar vārdiem “var uzsākt”. Tātad noziegums tiek gatavots, viss notiek, ir pilnīgs pamats turēt kādu aizdomās, bet viņi var uzsākt, var neuzsākt šo te operatīvo izstrādi. Un tas ir absurds! Es domāju, ka vispār jau loģiskāk to būtu atsaukt, bet jebkurā gadījumā es aicinu balsot pret šo te priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Komisijā arī domas dalījās, bet komisijas viedoklis ir šāds par 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 8, atturas — 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 17. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šeit arī ir dīvaina lieta, un arī ir tā vārdu spēle. Pašreizējais teksts šajā pantā skan: “operatīvā izstrāde”, 5.punkts. Operatīvās izstrādes termiņš šajās lietās ir seši mēneši. Un to vēl uz sešiem mēnešiem var pagarināt ar operatīvās darbības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka akceptu. Vēlreizējs termiņa pagarinājums iespējams tikai ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu. Bet ne ilgāk par tā nozieguma noilguma termiņu, sakarā ar kuru operatīvā izstrāde tiek veikta.

Te tiek piedāvāts vēlreizējs, tātad vēl vienu reizi tikai var pagarināt. Ar turpmāko... Priekš kā?... Tātad turpmāk mēs varam turpināt bezgalīgi ilgi. Tā tas sanāk no šī te konteksta?

Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Jā, balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 13, atturas — 46. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt... Komisija atbalstīja Nacionālās drošības komisijas 19. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19. priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es par šo problēmu jau runāju pie 8. priekšlikuma, kuru mēs diskutējām, un varbūt man arī īsti tāda pozīcija nebija saistībā par to, ka operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika tagad dienesta noslēpuma vietā ir atzīta par valsts noslēpumu.

Bet, ja mēs operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju no dienesta noslēpuma atzīsim par valsts noslēpumu, nu tad es nezinu, teiksim, principā, kā mēs to tālāk varam izmantot kaut kādā, teiksim, kriminālprocesā vai kaut kur citur.

Es saprotu, teiksim, ka tad varbūt mēs avīzē neizlasītu dažādas lietas... dažādas operatīvas lietas par dažādiem cilvēkiem, teiksim, ko mēs ar interesi vairāku avīžu turpinājumos savā laikā lasījām, ko, pat pastāvot dienesta noslēpumam, prokuratūra uzskatīja par iespējumu, ka to var publiskot dažādu apšaubāmu polisku spēlīšu rezultātā, bet es nedomāju, ka, teiksim, šāda prokuratūras rīcība, savā laikā publicējot zināmu operatīvo lietu, protams, ir rādītājs, lai mēs balsotu vienā vai otrā veidā.

Es uzskatu, ka šeit nav nekāda vajadzība kaut ko pastiprināt. Tas ir dienesta noslēpums. Ja operatīvās vadības subjekts izlemj, viņš, ievērojot visu kārtību un netraucējot un neapdraudot attiecīgu subjektu, kas darbojas operatīvā darbībā, dzīvību, veselību un mantu, ir dodams atklātībā, ir izmantojams par pierādījumu. Mēs zinām pasaulē daudzus slavenus gadījumus, teiksim, ka tas dažādu politisku aprēķinu dēļ ir noticis un nav nesis visai labu rezultātu, bet tas ir tik tiešām izlemjams, vai šī dienesta informācija ir atslepenojama un tātad nododama kā pierādījums, darāma zināma atklātībai, bet tikai caur kriminālprocesu kā pierādījums, nevis avīzēm kā kaut kādas politiskas spēlītes, vai nu arī tas tiek saglabāts kā dienesta noslēpums un netiek izplatīts.

Es neredzu šeit nekādu nepieciešamību ieviest valsts noslēpumu par to informāciju, kas ir iegūta operatīvās darbības rezultātā. Jo, ja tai tiek uzlikta operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas valsts noslēpuma kategorija, tad arī tālāk... ja kāda daļa no šādas, pieņemsim, noklausīšanās informācijas tiek izmantota kriminālprocesā, tad tiek pārkāpts kriminālprocesā esošais sacensības princips, kur savukārt advokātam ir tiesības iepazīties nevis tikai ar tās dienas vai tās minūtes sarunu, kurā tiek it kā pieķerts šis apsūdzētais kaut ko sakām pa telefonu, bet viņam ir tiesības, kā tas ir jebkurā civilizētā valstī, noklausīties visu to apjomu. Cita lieta, vai viņš to dara vai nedara, tā ir cita lieta, bet nevis tā kā tur bija ierakstīts darba grupas priekšlikumā, ko atbalstīja jūsu komisija, ka tur tas tiek glabāts, tas netiek pievienots pie krimināllietas, to var iznīcināt un vispār, kā sacīt, protams, ja kriminālprocesa izstrādē nepiedalās neviens advokāts, tad notiek dažādi brīnumi mūsu valstī.

Tāpēc es aicinu tomēr: paliekam pie esošā likuma. Nekādus sevišķus traucējumus vai sevišķas pārmaiņas... tas nav nedz traucējis, nedz apdraudējis. Parastā šī kārtība... nekādi milzīgi, atvainojos, skandāli, izņemot vienu, kur nez kādēļ vienas mājas liftā tika vadāti noklausīšanās protokoli un atrasti, nav notikuši, un arī tad vienmēr jādomā, vai tie paši informācijas avoti nav no šīm drošības iestādēm, kuri dažādu apsvērumu dēļ ir speciāli nopludinājuši šo informāciju... Parastā kārtībā pie iedzīvotājiem tāda informācija nenonāk, un tai arī nav jānonāk.

Neredzu pamatojumu, lai šeit uzliktu tik stingru atbildību. Pie tam tā tūlītās saistās ar kriminālatbildību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Šeit varētu arī piekrist Muciņa kungam. Mēs varam arī neko nemainīt likumā. Bet tad man jautājums ir tāds: kas tad ir vainīgs pie šīs situācijas valstī ar noziedzību, ar organizēto noziedzību, ka mēs nespējam iekasēt nodokļus un tā tālāk.

Ja likums ir vainīgs, tad ir vainīgi cilvēki un amatpersonas. Mūsu doma bija, komisijas doma, maksimāli sakārtot likumdošanu tādā formā, lai varētu efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību un citām parādībām, kas mūsu valstī ir. Mums nav citas vēlmes bijušas! Ja likumā viss ir kārtībā, bet nav kārtības pie visām šīm lietām — tad kam ir atbildība? Tas ir retorisks jautājums. Tā, lūdzu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 5, atturas — 15. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 20. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 21. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 22. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22.priekšlikumu!

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja divi iepriekšējie likumprojekti, kurus mēs izskatījām un pieņēmām, bija ļoti diskutabli, pareizi vai nepareizi, ka var saņemt bez maksas visu informāciju no privātajām institūcijām, tad šeit tiek paplašināts... Šis pants un šis labojums attiecas uz operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu tiesībām. Bet operatīvās darbības subjekti mums nav tikai valsts drošības iestādes, cienījamie kolēģi, bet tā ir arī visa valsts policija, Ekonomiskā policija, Kriminālā policija, imigrācijas un visas pārējās nodaļas. Tas ir Saeimas apsardzes dienests, tāpēc ka mēs esam piešķīruši Saeimas apsardzes dienestam operatīvās darbības tiesības pilnā apjomā, tai skaitā arī veikt visas darbības sevišķā veidā.

Ko nozīmē šis priekšlikums, kurš tiek iesniegts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas? “Savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus no privāto tiesību subjektiem par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā saņemt informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklu. Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.” Priekš kā tas vajadzīgs? Pie tam tas viss notiek bez maksas.

Es vēlreiz uzsveru: ja valsts drošības iestādēs mums strādā minimāls skaits cilvēku, tad policijā, Iekšlietu ministrijā tādu ir apmēram, mums strādā 10 000 policistu un kopumā 16 000 cilvēku Iekšlietu ministrijā. Dabiski, ka ne uz visiem ir attiecināms, ka viņi ir operatīvās darbības subjekti. Bet tagad stādieties priekšā, kāda pieprasījumu gūzma gāzīsies pār jebkuru firmu, tikai lai iegūtu kaut kādu informāciju! Un vai tas ir pieļaujams?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Kolēģi! Manuprāt, būtu atbalstāms šis priekšlikums, jo mēs konceptuāli vienojāmies par šīm maksām un no kā mēs ļaujam saņemt šo informāciju. Otra lieta, pēdējā teikumā skaidri un gaiši teikts: “Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.” Manuprāt, tas ir... tas ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 18, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. 23. — iekšlietu ministra priekšlikums — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu arī 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 25. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 26. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu likumprojektam “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Apsveicu jūs ar pēdējo darba kārtības jautājumu! Dokumenta nr. 4587. Iepriekšējais likums “Par ugunsdrošību” tika pieņemts 1992.gadā. No tā laika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir uzdots veikt arī glābšanas darbus un realizēt civilās aizsardzības funkcijas, kā arī 2001.gadā pieņemtais Valsts civildienesta likums paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar speciālām dienesta pakāpēm ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Līdz ar to arī nepieciešams saskaņot šīs izmaiņas jaunajā likumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt uz 12.augustu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Pēterim Apinim. Nevēlas neko paziņot. Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde, tūlīt, pēc sēdes beigām, komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Likumā “Par pašvaldību budžetiem” man ir kļūda 9.priekšlikumā. Es neatrados uz vietas, ir nospiest “pret”. Lūdzu atsaukt.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Vents Balodis un Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas ārkārtas sesijas sēde ir slēgta.

 

 

Kopsavilkumā

Pēc 2002.gada 27.jūnija ārkārtas sesijas

 

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (Dok.nr.4760) Balsojums: 65 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. (Reģ.nr.1143) (Dok.nr.4773; nr.4662) Balsojums: 52 par, 2 pret, 24 atturas.

— “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.811) (Dok.nr.4776; nr.4776A) Balsojums: 52 par, 15 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ.nr.1085) (Dok.nr.4777) Balsojums: 65 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. (Reģ.nr.674) (Dok.nr.4778) Balsojums: 74 par, 0 pret, 2 atturas.

 

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. (Reģ.nr.1117) (Dok.nr.3930; nr.3930B) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. (Reģ.nr.1317) (Dok.nr.4730; nr.4730B) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. (Reģ.nr.865) (Dok.nr.3010; nr.4724) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Sporta likums”. (Reģ.nr.925) (Dok.nr.3256; nr.4729) Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1283) (Dok.nr.4535; nr.4772) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. (Reģ.nr.1314) (Dok.nr.4723) Balsojums: 65 par, 1 pret, 4 atturas.

— “Jūras kodekss”. (Reģ.nr.1185) (Dok.nr.4131; nr.4742) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. (Reģ.nr.1204) (Dok.nr.4176; nr.4747) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.1253) (Dok.nr.4409; nr.4765) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1268) (Dok.nr.4487; nr.4654) Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Imigrācijas likums”. (Reģ.nr.1298) (Dok.nr.4599; nr.4748) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1194) (Dok.nr.4146; nr.4767) Balsojums: 74 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. (Reģ.nr.1183) (Dok.nr.4129; nr.4774) Balsojums: 50 par, 4 pret, 21 atturas.

— “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”. (Reģ.nr.1293) (Dok.nr.4587; nr.4779) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1326) (Dok.nr.4758; nr.4758A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1327) (Dok.nr.4759; nr.4759A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu”. (Reģ.nr.1328) (Dok.nr.4761; nr.4761A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. (Reģ.nr.1329) (Dok.nr.4762; nr.4762A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1330) (Dok.nr.4764; nr.4764A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

 

 

Noraidīja deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim:

— “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar SIA “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications””. (Dok.nr.4682; nr.4682A) Balsojums: 27 par, 34 pret, 12 atturas.

Saeimas preses dienests

 

Dienu ritumā

Trešdien, 26.jūnijā

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji:

— tikās ar Armēnijas Republikas prezidentu Robertu Kočarjanu (Robert Kocharian).

 

 

 

Ceturtdien, 27.jūnijā

Saeimas ārkārtas sesija.

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

 

 

Juridiskā komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

 

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”.

 

 

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— skatīja jautājumu par K.Meņšova un D.Bekkera uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

 

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija:

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” 2.lasījumam.

 

 

Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns preses konferencē:

— informēja par situāciju saistībā ar neapmierinošo gatavošanos 2006.gada pasaules ledus hokeja čempionāta norisei.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!