• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Dziesmotie karogi draudzības mastos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2002., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64134

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Kandidātvalstis pierāda savu spēju stāvēt vienoti plecu pie pleca un sadarboties"

Vēl šajā numurā

03.07.2002., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Dziesmotie karogi draudzības mastos

Klaipēdā 2. jūlijā izskanēja IV Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki

Svētku diriģentu sveiciens “Latvijas Vēstneša” lasītājiem:

KLAIPEDA2 COPY.GIF (9606 bytes)
Imants Kokars
KLAIPEDA1 COPY.GIF (12025 bytes)
Alfonss Vildžūns
KLAIPEDA3 COPY.GIF (5581 bytes)
Ēriks Vestbergs

Noslēguma sarīkojumu Vasaras koncertestrādē ieskandēja latviešu “Pūt, vējiņi!”, kas par festivāla dziesmu kļuva pirmajos Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā. Sekoja populārākās zviedru un norvēģu tautasdziesmas, ko festivāla dziesmas godā iecēla svētki Visbijā un Šīnā. Vairāk nekā četri tūkstoši dziedātāju un viss plašais dziesmu lauks uzgavilēja diriģentiem Ērikam Vestbergam un Korem Hankenam, bet viskuplākais ozollapu vainags tika Imantam Kokaram kā vienam no pašiem pirmajiem šo pasaules mērogā unikālo svētku iecerētājiem un virsdiriģentiem. Latvija svētkos izcēlās gan ar pašu lielāko dalībnieku skaitu, gan ar koru māksliniecisko līmeni. Mūsu profesionālo mākslu godam reprezentēja Valsts koris “Latvija” un maestro Māris Sirmais, kā arī Kaspara Putniņa vokālā džeza grupa. Koru konkursā pirmo vietu izcīnīja Mārtiņa Ozoliņa vadītais koris “Sonore” un otro — Jāņa Zirņa vadītais Dobeles skolotāju koris “Sidrabe”, atstājot aiz sevis Norvēģijas un Lietuvas labākos korus.

Raksturīga šo svētku iezīme bija vokālo džeza grupu līdzdalība ar ikvakara koncertiem Teātra laukumā un grupu vadītāju meistardarbnīcām Klaipēdas Universitātes koncertzālē.

Svētki izskanēja ar lietuviešu tautasdziesmu “Trīs dienas, trīs naktis”. Kopkori diriģēja kora mūzikas patriarhs Roberts Varns, kurš lietuviešiem esot tas pats, kas mums Imants Kokars. Festivāla karogu saņēma Somija, kur 2005. gadā notiks V Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kas reizē būs to desmit gadu jubilejas svētki.

“Klaipēda neko tik brīnišķīgu savos 750 gados laikam gan vēl nebija pieredzējusi,” par reprezentācija koru gala koncertu pārpildītajā Marijas Miera Ķēniņienes baznīcā sacīja svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Alfonss Vildžūns. Kopā ar Klaipēdas Mūzikas centra nelielo kolektīvu, domājot par festivāla norisi, viņš centies mēģinājumus, seminārus un koncertus saplānot tā, lai svētkus justu visā pilsētā un lai tie būtu īsti svētki gan dalībniekiem, gan klausītājiem. “Nebiju tikai paredzējis, ka uz kordiriģentu semināriem un meistarklasēm sanāks tik daudz cilvēku. Domāju, ka būs tāpat kā Norvēģijā, un izvēlējos telpu ar kādām 50 sēdvietām. Izrādījās, ka lieta iet dziļumā un plašumā un interesentu kļūst arvien vairāk.”

Nobeiguma sarīkojumā Alfonss visas organizatoriskās rūpes bija aizmirsis un “Latvijas Vēstneša” lasītājiem uzrakstīja novēlējumu: “Lai dziedam, mīlam un priecājamies! Te skan Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekraste.”

Festivāla idejas attīstību svētku krusttēvs Imants Kokars vērtē optimistiski:

— Pamatu deva krietni iedibinātās Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcijas un Ziemeļvalstu mūzikas dzīves tradīcijas. Nekas neradās pats no sevis. Kontakti veidojās vairāku gadu garumā. Kamerkorim “Ave Sol” vien bija divas lielas koncerttūres pa visu Skandināviju. Un tā jau pirmajos svētkos mums bija pilnīga skaidrība, kādā virzienā jāiet. Katru reizi nāk klāt kaut kas jauns. Kopš Gotlandes notiek kompozīciju konkursi. Pirmajos uzvarēja mūsu komponisti Pauls Dambis un Aldonis Kalniņš, šajos — Ilze Arne. Reprezentācijas koru gala koncertā spoži izskanēja viņas dziesma ar Andreja Eglīša dzeju “Hand holds hand”(“Roka roku rokā tur”), ko tagad paņem līdzi astoņu valstu labākie kori. Norvēģijā svētkos iesaistījās folkloras kopas, spilgtāks kļuva etnogrāfiskais akcents. Šoreiz piedalās džeza grupas. Tas ir Eiropas stils, kas mani sevišķi nepriecē. Kad trīs tenori dzied Eiropas stilā, tur neko nevar iebilst. Viņi ir pasaules cilvēki, viņiem tas piestāv. Kora dziesmās dziļāk dzīvo tautas dvēsele, katras tautas īpatnība, džezā tas nivelējas. Bet džeza grupu priekšnesumi ļoti piesaistīja jaunatni, bagātināja visu gaisotni ap festivālu. Turklāt Klaipēdā šai ziņā ir tradīcijas, ir savi bigbendi un orķestri. Ļoti labi izskanēja astoņu valstu reprezentācijas koru koncerti, darbojās semināri un meistarklases, bet sākotnējā iecere bija mazliet citāda. Mēs uzskatījām, ka profesionāļiem jāpiedalās arī lielajā noslēguma sarīkojumā. Sākumā tā arī bija, bet nolikumā tas nav paredzēts, un kori var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Mēs ar kolēģiem esam runājuši, ka turpmāk nolikumā būtu jānosaka, ka koris, kas piekritis reprezentēt savu valsti, automātiski uzņemas arī pienākumu piedalīties noslēguma koncertā. Tad mūsu kopējie svētki iegūs vēl spožāku muzikālo veidolu.

Aina Rozeniece, “LV” speciālkorespondente Klaipēdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!