• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 6. augusta noteikumi Nr. 300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1996., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr.301

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

Vēl šajā numurā

13.08.1996., Nr. 135

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 300

Pieņemts: 06.08.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 300

Rīgā 1996. gada 6. augustā (prot. nr. 40 5.§)

 

Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

 

1.pants. Noteikumos lietotie termini

1. Apdrošināšanas atlīdzība — naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai.

2. Apdrošināšanas gadījums — ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šiem noteikumiem.

3. Apdrošināšanas līgums — dokuments, kas nosaka apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja tiesības un pienākumus.

4. Apdrošinājuma ņēmējs — fiziska vai juridiska persona, kas noslēgusi apdrošināšanas līsumu ar apdrošinātāju savās vai apdrošināto interesēs.

5. Apdrošināšanas objekts — jebkura sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai (turpmāk tekstā — "civiltiesiskā atbildība").

6. Apdrošināšanas polise — apdrošinātāja izdots noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu.

7. Apdrošināšanas prēmija — maksājums par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku vai likumīgo valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

8. Apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai.

9. Apdrošinātāja atbildības limits — maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

10. Apdrošināšanas termiņš — laiks, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums.

11. Ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, ar transportlīdzekļiem vai bez tiem pārvietojoties pa ceļiem, kā ari vietās, kas nav ceļi, bet kur ir iespējama transportlīdzekļu pārvietošanās.

12. Ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums — naudas izteiksmē novērtējams ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums trešās personas veselībai un/vai mantai.

13. Grupas līgums — apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts tikai ar juridisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību.

14. Kompleksais līgums — apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar likumos noteiktajā kārtībā reģistrētu zemnieku saimniecību, kurai pieder vairākas lauksaimniecības tehnikas vienības, kas pakļautas transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai. Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais automobilis.

15. Robežapdrošināšanas līgums — apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti"), kuru garantē starpvalstu vienošanās.

16. Satiksmes birojs — Ministru kabineta izveidota valsts institūcija, kas koordinē sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā un veic pārējās šajos noteikumos paredzētās funkcijas.

17. Standartlīgums — apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrējamajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar vispārējo noteikto apdrošināšanas prēmiju aprēķināšanas kārtību.

18. Transportlīdzeklis — jebkurš sauszemes transportlīdzeklis (vieglais automobilis, kravas automobilis, autobuss, motocikls, motorollers, traktors vai cita pašgājēja mašīna, tramvajs, trolejbuss, kā ari piekabe), ko izmanto ceļu satiksmē.

19. Transportlīdzekļa īpašnieks — fiziska vai juridiska persona, kurai pieder transportlīdzeklis.

20. Transportlīdzekļa likumīgais valdītājs — fiziska vai juridiska persona, kas, nebūdama īpašnieks, uz tiesiska pamata (patapinājums, glabājums, īre, noma, mantojuma pieņemšana) realizē faktisko varu, kontrolē vai tur transportlīdzekli.

21. Trešā persona — jebkura fiziska vai juridiska persona (izņemot ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai likumīgo valdītāju), kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti personiski un/vai mantiski zaudējumi un kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

22. Zaudējuma nodarītājs — transportlīdzekļa vadītājs, kura rīcība vai bezdarbība izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kas radījis zaudējumu trešajai personai.

2.pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas laiks un darbības termiņš

(1) Šie noteikumi nosaka, ka visiem sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem un likumīgajiem valdītājiem (turpmāk tekstā — "transportlīdzekļu īpašnieki") obligāti jāapdrošina to civiltiesiskā atbildība par katru Latvijas Republikas ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli.

(2) Visiem apdrošinātājiem jāslēdz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumi (standartlīgums, kompleksais līgums, grupas līgums, robežapdrošināšanas līgums, kā ari starptautiskais līgums "Zaļā karte" (pēc Latvijas Republikas pievienošanās starptautiskajai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmai)) saskaņā ar finansu ministra izdotu instrukciju.

(3) Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir jāapdrošina, pirms transportlīdzekli sāk izmantot ceļu satiksmē.

(4) Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem minimālais apdrošināšanas termiņš ir 15 dienas.

(5) Ja līdz apdrošināšanas termina beigām transportlīdzekli atsavina vai arī jebkura cita iemesla dēļ pārtrauc tā lietošanu uz laiku, kas pārsniedz vienu mēnesi, apdrošinātājs, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, pārtrauc apdrošināšanas līgumu un mēneša laikā pēc apdrošināšanas polises saņemšanas atmaksā attiecīgo apdrošināšanas prēmijas daļu.

3.pants. Apdrošināšanas prēmijas un apdrošinātāja atbildības limiti

(1) Apdrošināšanas prēmiju apmērus un apdrošinātāja atbildības limitus, kā arī apdrošināšanas prēmiju un apdrošinātāja atbildības limitu palielināšanas vai samazināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļa tipu, tehnisko raksturojumu un izmantošanas veidu.

(3) Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka katram zaudējuma veidam atsevišķi.

4.pants. Atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu bez dokumentālas apliecina šī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esamību

Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei, kas apliecina šī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esamību. Ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt šādu dokumentu, viņam piemēro sodu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija pirms transportlīdzekļa reģistrācijas un tehniskās apskates pārbauda attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Transportlīdzekļa reģistrācija un tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.

6.pants. Satiksmes biroja un Ceļu policijas sadarbība transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā

(1) Ceļu policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Ceļu policijas darbinieks attiecīgā transportlīdzekļa vadītājam piemēro sodu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

(3) Ceļu policijas darbinieks trīs darbadienu laikā nosūta Satiksmes birojam paziņojumu par katru pārbaudē konstatēto gadījumu, kad transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta.

(4) Šī panta trešajā daļā minētā paziņojuma veidu, ziņu sniegšanas un savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Satiksmes biroja un Ceļu policijas līgums.

7.pants. Robežapsardzības spēku pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot valsts robežu

(1) Visiem valsts robežu šķērsojošajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības un reģistrācijas vietas Robežapsardzības spēki pārbauda transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs, šķērsojot valsts robežu, nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību, tad transportlīdzekļa tālākā kustība nav pieļaujama, līdz transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta.

8.pants. Neapdrošināšanas sekas

(1) Ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta un attiecīgais transportlīdzeklis tiek izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā Satiksmes birojam soda nauda līdz 100 latiem un jāapdrošina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība vismaz uz minimālo apdrošināšanas terminu.

(2) Lēmumu par naudas soda uzlikšanu pieņem Satiksmes birojs un paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam piecu darbadienu laika pēc šo noteikumu 6.panta trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

9.pants. Personai nodarītie zaudējumi

(1) Ceļu satiksmes negadījumā cietušās trešās personas veselībai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas saistīts ar:

1) cietušā ārstēšanu;

2) cietušā pārejošu darbnespēju;

3) cietušā paliekošu darbspēju zudumu;

4) cietušā nāvi.

(2) Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam notiek saskaņā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām un apdrošinātāja atbildības limitiem.

10.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušā ārstēšanu un profesionālo pārkvalificēšanu

Zaudējumi sakarā ar cietušā ārstēšanu un profesionālo pārkvalificēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušā nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības iestādē un/vai cietušā apmācību veselības stāvoklim atbilstošas jaunas profesijas apgūšanai vai pārkvalifikācijai ar Nodarbinātības valsts dienesta rakstisku norīkojumu.

11.pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darbnespēju

Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apstiprināto darbnespējas laiku, kuri tiek novērtēti šādos apmēros:

1) strādājošai personai — nesaņemtā vidējā darba samaksa par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, ko aprēķina, atskaitot pēc personai nodarītā veselības kaitējuma piešķirtos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no sociālās apdrošināšanas budžeta;

2) personai, kuras ienākumus veido honorāri, ienākumi no uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības, ja tie zaudēti sakarā ar darbnespēju, — ar ienākuma nodokli apliekamais gada ienākums pirms apdrošināšanas gadījuma, atskaitot pēc personai nodarītā veselības kaitējuma piešķirtos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no sociālās apdrošināšanas budžeta.

12.pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar paliekošu darbspēju zudumu

(1) Personai nodarītais zaudējums sakarā ar paliekošu darbspēju zudumu ir nesaņemtie ienākumi, kas pilnīga darbspēju zuduma gadījumā tiek novērtēti šo noteikumu 11.pantā noteiktajā apmērā, bet daļējas darbnespējas gadījumā — ienākumu starpība, ko nosaka, no aprēķinātā ienākuma atskaitot faktiskos ienākumus, kuri saņemti par mazāk atalgotu darbu, un piešķirtos pakalpojumus naudas izmaksas veidā no sociālās apdrošināšanas budžeta.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarīto zaudējumu sakarā ar paliekošu darbspēju zudumu izmaksā regulāri, kamēr saglabājas personas veselībai nodarītais kaitējums, vai līdz personas nāvei.

13.pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar cietušā nāvi

(1) Personai nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemtie ienākumi, kas tiek novērtēti šo noteikumu 11.pantā noteiktajā apmērā, un bēru izdevumi.

(2) Ja zaudējumi ir nodarīti vairākām personām, aprēķinātais ienākums tiek dalīts ar to personu skaitu, kurām saskaņā ar šo pantu ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību Izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

(3) Personām, kuras bijušas bojā gājušā apgādībā, nodarīto zaudējumu atlīdzina šādā kārtībā:

1) bērniem — līdz pilngadības sasniegšanai vai līdz augstākās izglītības iegūšanai dienas nodaļā, nepārtraucot mācības (izņemot pārtraukumus mācībās attaisnojošu iemeslu dēļ), bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

2) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem bērniem un darbnespējīgiem vecākiem — līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā ari darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem.

(4) Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā, ja ceļu satiksmes negadījumā cietušā nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušā nāve cēloniski saistīta ar šo ceļu satiksmes negadījumu.

14.pants. Mantai nodarītais zaudējums

(1) Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) transportlīdzekļa bojājuma vai bojāejas dēļ;

2) ceļu, ceļu būvju un ēku bojājumu vai iznīcināšanas dēļ;

3) cietušā apģērba un viņa mantas bojājuma vai iznīcināšanas dēļ;

4) veicot nepieciešamos darbus ceļu satiksmes negadījumā cietušo glābšanai vai nogādājot tos ārstniecības iestādē;

5) cietušā nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājuma vai tā salona notraipīšanas dēļ;

6) aiztransportējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas.

(2) Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam notiek saskaņā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām un apdrošinātāja atbildības limitiem.

15.pants. Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu

Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir tā atjaunošanas remonta izdevumi, kuri radušies transportlīdzekļa īpašniekam, glābjot ceļu satiksmes negadījumā cietušos, un citi izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu, ieskaitot transportlīdzekļa aiztransportēšanu no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tuvākajam transportlīdzekļu remonta uzņēmumam.

16.pants. Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā atjaunošanas remonts nav tehniski iespējams vai arī tas ir ekonomiski nepamatots. Atjaunošanas remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma. Šajā gadījumā tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kas vienāda ar transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju ir tā vērtības starpība pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma, kā arī izdevumi par transportlīdzekļa aiztransportēšanu no ceļu satiksmes negadījuma vietas uz transportlīdzekļa atlieku utilizācijas vietu.

(3) Ja apdrošinātājs vai Satiksmes birojs pilnībā atlīdzina zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju, tam ir tiesības uz transportlīdzekļa atliekām.

17.pants. Zaudējums sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju

(1) Zaudējums sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma, bet šo objektu bojājuma gadījumā — arī objekta atjaunošanas izmaksu vērtība un videi nodarītais zaudējums.

(2) Mantai nodarītajā zaudējumā ieskaitāmi arī citi zaudējumi, kas radušies mantas īpašniekam (valdītājam) ceļu satiksmes negadījuma dēļ.

18.pants. Satiksmes biroja un apdrošinātāju sadarbība ekspertīžu jomā

Ekspertiem, kuri veic ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu saistītās transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes, jābūt Satiksmes biroja izsniegtam sertifikātam, un tiem ir saistoša Satiksmes biroja apstiprināta ekspertīžu veikšanas metodika un normatīvi.

19.pants. Zaudējuma atlīdzināšana

(1) Ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums atlīdzināms nodarītā zaudējuma apmērā, nepārsniedzot apdrošinātāja atbildības limitus:

1) cietušajam, kas nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, — pilnā apmērā;

2) cietušajam, kas daļēji vainīgs ceļu satiksmes negadījumā, — atbilstoši otras puses vainas pakāpei.

(2) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(3) Ja līdz apdrošinātāja lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis cits apdrošinātājs, tad apdrošinātājam, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir jāatlīdzina izmaksātās atlīdzības summa.

(4) Ja zaudējuma nedarītāji ir divi vai vairāki transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta dažādās apdrošināšanas sabiedrībās, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.

(5) Aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību par bojāto transportlīdzekli apdrošinātājs pēc vienošanās ar cietušo var pārskaitīt tieši remonta darbu izpildītājam.

20.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti

Saskaņā ar šiem noteikumiem apdrošinātājs neatlīdzina:

l) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu transportlīdzekļa vadītāja atbildība saskaņā ar Civillikumu neiestājas; par šādiem zaudējumiem atzīstami zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka personai un mantai nodarītos zaudējumus;

3) mantai nodarītos zaudējumus, ja šī manta atradusies transportlīdzeklī, ar kuru izraisīts ceļu satiksmes negadījums, neatkarīgi no tā, kam šī manta pieder;

4) zaudējumus par transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, kuri radušies personām pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) zaudējumus, kuri radušies, neizmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē (piemēram, transportlīdzeklim atrodoties garāžā vai remonta vietā vai speciālajam transportlīdzeklim veicot tā konstrukcijā paredzētos darbus);

6) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņu vai sacensību braucienā;

7) zaudējumus pārceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota cita transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

8) zaudējumus, kuru iespējamība paredzēta 1956.gada 19.maija Ženēvas Konvencijā par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija);

9) zaudējumus, kas radušies, cietušajam izdarot tīšu noziegumu;

10) zaudējumus, ko tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

11) ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto negūto peļņu vai morālos zaudējumus.

21.pants. Satiksmes biroja darbība

(l) Satiksmes birojs:

1) sagatavo priekšlikumus transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pilnveidošanai;

2) koordinē šajos noteikumos paredzēto apdrošināšanas darbību;

3) savas kompetences ietvaros izlemj starptautiska rakstura jautājumus un organizē starptautisku sadarbību transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;

4) iekasē soda naudu gadījumos, kad transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta;

5) darbojas kā apdrošinātājs un izmaksā apdrošināšanas atlīdzību cietušajiem par zaudējumiem, kurus nodarījis:

a) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

b) nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot mantai nodarīto zaudējumu;

c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav noslēdzis robežapdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošinātāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sadarbojas ar Satiksmes biroju, un tiem ir saistoši Satiksmes biroja kompetences ietvaros sniegtie norādījumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā.

(3) Atskaitījuma procentus no apdrošināšanas prēmijām Satiksmes birojam apstiprina Ministru kabinets. Šos līdzekļus Satiksmes birojs izmanto apdrošināšanas atlīdzību izmaksai un savas darbības nodrošināšanai.

22.pants. Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu

(1) Ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem par negadījumu nekavējoties jāpaziņo Ceļu policijai un tam apdrošinātājam, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.

(2) Ja apdrošinātājs nav zināms, par notikušo ceļu satiksmes negadījumu jāpaziņo jebkuram citam apdrošinātājam vai Satiksmes birojam. Ja paziņojumu saņēmušais apdrošinātājs nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad saņemtais paziņojums nekavējoties jānodod Satiksmes birojam. Satiksmes birojam jānoskaidro, kurš apdrošinātājs ir apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, un jāpaziņo cietušajam attiecīgā apdrošinātāja nosaukums un adrese.

(3) Ceļu satiksmes negadījumā cietušais ir tiesīgs pieprasīt nodarītā zaudējuma atlīdzību, ja cietušais personiski vai ar pilnvarotas personas palīdzību nekavējoties (tiklīdz tas kļuvis iespējams) paziņojis pārceļu satiksmes negadījumu Ceļu policijai, attiecīgajam apdrošinātājam vai Satiksmes birojam.

23.pants. Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Robežapsardzības spēku, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas apmaiņas jomā

(1) Satiksmes birojs, Ceļu satiksmes drošības direkcija un apdrošinātāji veido apdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites datu bāzi. Informācija par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, tiek uzkrāta Satiksmes biroja apdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku datu uzskaites bāzē un Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu reģistrācijas datu bāzē.

(2) Apdrošinātājs sniedz Satiksmes birojam, Robežapsardzības spēkiem (robežkontroles un robežpārejas punktos), Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai tā rīcībā esošo informāciju par apdrošināšanas līgumiem.

(3) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt un Satiksmes biroja un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pienākums ir sniegt to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju un transportlīdzekli.

(4) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Ceļu satiksmes drošības direkcija sniedz tās rīcībā esošo informāciju no attiecīgās datu bāzes par konkrētu transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītāju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu.

(5) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Ceļu policija sniedz tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu.

(6) Pēc Satiksmes biroja pieprasījuma Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija sniedz tās rīcībā esošo informāciju par konkrētu transportlīdzekli.

(7) Šajā panta minēto zinu sniegšana un informācijas apmaiņa starp attiecīgajām institūcijām notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

24.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas pieprasījuma izskatīšana

(1) Personai, kas pieprasa tās mantai vai transportlīdzeklim nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un citu bojā gājušo vai bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad tos apskatīs apdrošinātāja norīkots eksperts.

(2) Apdrošinātājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts paziņojums par apdrošināšanas gadījumu) jānosūta eksperts bojātās mantas apskatei.

(3) Ja šī panta otrajā daļā minētajā termiņā apdrošinātāja norīkotais eksperts nav ieradies, cietušajai personai ir tiesības izvēlēties ekspertu, lai noteiktu zaudējuma apmēru. Tādā gadījumā apdrošinātājs nav tiesīgs apstrīdēt cietušās personas pierādījumus par nodarītajiem zaudējumiem.

(4) Izlemjot jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar personai nodarīto zaudējumu, apdrošinātājs ir tiesīgs rakstiski pieprasīt no veselības aprūpes iestādes ziņas par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes rezultātus, kā arī, ja nepieciešams, iegūt papildu informāciju, nosūtīt cietušo uz medicīnisko izmeklēšanu, sedzot visus ar to saistītos izdevumus. Ziņas, ko apdrošinātājs ieguvis par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, ir konfidenciālas.

(5) Lai saņemtu zaudējumu atlīdzību, institūcijai, kas ir samaksājusi par cietušā ārstēšanu vai sniegusi tam medicīnisko palīdzību no saviem līdzekļiem, ir jāiesniedz apdrošinātājam vai Satiksmes birojam aprēķins par cietušā ārstēšanai izlietotajiem līdzekļiem.

25.pants. Zaudējumu aprēķināšana

(1) Ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzību aprēķina apdrošinātājs.

(2) Aprēķinu izdara pēc pieteikuma, ko iesniegusi persona, kura ir tiesīga saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Pieteikumam jāpievieno:

1) Ceļu policijas izsniegta izziņa;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par attiecīgo apdrošināšanas gadījumu (ja tādi ir);

3) ārstniecības iestāžu dokumenti pārcietušā veselības stāvokli pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma;

4) dokumenti, kas apstiprina personas ienākumus pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) dokuments par cietušā apgādībā esošajām personām;

6) cietušā nāves gadījumā — miršanas apliecības noraksts;

7) dokumenti par bojāto vai bojā gājušo transportlīdzekli un citu mantu vērtību vai par izdevumiem bojātās mantas atjaunošanai;

8) dokumenti par citiem izdevumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu.

(3) Apdrošinātājam pēc pieprasītāja lūguma tas jāiepazīstina ar attiecīgajiem tiesību aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību.

26.pants. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķina termiņš un izmaksas kārtība

(1) Apdrošināšanas atlīdzība jāaprēķina un jāizmaksā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(2) Līdz zaudējuma apmēra pilnīgai noteikšanai apdrošinātājs pēc cietušā lūguma var izmaksāt avansu.

27.pants. Apdrošinātāja lēmums

(l) Pēc tam, kad izskatīti iesniegtie dokumenti par ceļu satiksmes negadījumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par:

1) apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

2) apdrošināšanas atlīdzības samazināšanu;

3) atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas apdrošinātājam trīs darbadienu laikā jānosūta pieprasītājam rakstisks paziņojums.

(3) Ja ieinteresēto personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai jāiesniedz Satiksmes birojā prasība par minētā lēmuma pārskatīšanu. Ja Satiksmes biroja pieņemtais lēmums ieinteresēto personu neapmierina, tā var celt prasību tiesā par zaudējuma piedziņu.

28.pants. Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība

Apdrošinātājs un Satiksmes birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis transportlīdzekli:

a) alkohola, narkotisko vielu, psihotoksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

b) bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

c) kura ekspluatācija bojājumu dēļ aizliegta Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajos gadījumos un šī aizlieguma neievērošana ir cēloniskā sakarībā ar nodarīto zaudējumu;

d) pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāju darba un atpūtas laiku;

e) būdams slims vai arī tik noguris, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu;

2) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies viņa vainas dēļ;

3) personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu;

4) personu, kuras darbība vai bezdarbība ir bijusi par iemeslu ceļu satiksmes negadījumam un kura atzīta par vainīgu ceļu satiksmes negadījumā;

5) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, kurš nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību.

29.pants. Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumi:

(1) Apdrošinātājiem jāpiedalās Ministru kabineta noteikto ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumu finansēšana, kā arī kopīgi ar Satiksmes biroju jāpiedalās apdrošināto transportlīdzekļu vadītāju un transportlīdzekļu uzskaites datu bāzes veidošanā. Šim nolūkam Satiksmes birojam katru gadu Ministru kabineta noteikto atskaitījuma procentu apmērā un kārtībā jāieskaita līdzekļi Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta kontos no šajā apdrošināšanas veidā saņemtajām apdrošināšanas prēmijām. (2) Šī panta pirmajā daļā minētie atskaitījuma procenti ietverami apdrošināšanas prēmijā.

30.pants. Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, iebraucot Latvijas Republikā

(1) Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs, iebraucot Latvijas Republikā, uzrāda dokumentu, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību Latvijas Republikas teritorijā ("Zaļo karti"), viņam transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav jāapdrošina.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs, iebraucot Latvijas Republikā, nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību Latvijas Republikas teritorijā, viņam transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība jāapdrošina saskaņā ar šiem noteikumiem.

31.pants. Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja pienākumi, izbraucot no Latvijas Republikas

(1) Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājam, izbraucot no Latvijas Republikas, jāuzrāda dokuments, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību Latvijas Republikas teritorijā, viņam jāmaksā Satiksmes birojam soda nauda 100 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

32.pants. Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem

Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Noslēguma jautājumi

1. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

2. Apdrošinātājiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ar apdrošinājuma ņēmējiem ir noslēguši transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības brīvprātīgās apdrošināšanas līgumus, ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu minētie līgumi jānoslēdz no jauna atbilstoši obligātās apdrošināšanas līguma noteikumiem vai ari papildus brīvprātīgās apdrošināšanas līgumam jānoslēdz obligātās apdrošināšanas līgums.

3. Ja līdz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības brīvprātīgās apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām ir palicis vairāk nekā mēnesis un apdrošinājuma ņēmējs iesniedz rakstisku pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, tad apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs saņemt atpakaļ to iemaksātās prēmijas daļu, kura atbilst neizmantotajai prēmijas daļai par pilniem līdz apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām palikušajiem mēnešiem.

4. Šo noteikumu 30.panta pirmā daļa stājas spēkā pēc Latvijas Republikas pievienošanās starptautiskajai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ("Zaļo karšu") sistēmai.

5. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Ministru kabineta 1993.gada 2.novembra noteikumu nr. 15 "Par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 111. nr.; 1994, 111., 136.nr.; 1995, 43., 102.nr.; 1996, 123.nr.) 8.punkta pirmo daļu;

2) Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus nr.214 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.; 1996, 4., 62.nr.).

 

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!