Vakar Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē: zemkopības ministrs Atis Slakteris, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs Edvīns Inkēns un Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 18.jūnijā, Rīgā darbu sāka Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 8.sēde.

Tajā apspriestas Eiropas Savienības un Latvijas attiecības, pašreizējā situācija ES paplašināšanās sarunu norisē, ES pozīcija un Latvijas izredzes sarunu sadaļās, kas saistītas ar finansu jautājumiem, ES paplašināšanas ietekme uz Latvijas lauksaimniecību un lauku cilvēku dzīvi, kā arī ES jaunās kopējas lauksaimniecības politikas virzība.

Sēdes ievadā Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās komitejas dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Latvijas parlamenta vadītājs apliecināja, ka Latvija savā virzībā uz ES pilda Kopenhāgenas politiskos un ekonomiskos kritērijus. “Taču ne mazāk svarīgi ir, lai dalībvalstis vienotos par kopīgu nostāju sarežģītajos ar finansēm saistītajos jautājumos, kā arī lai visas Eiropas valstis ratificētu Nicas līgumu,” sacīja J.Straume.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris savā uzrunā aktualizēja ar lauksaimniecību saistītās problēmas, pieskaroties tādiem jautājumiem kā līdztiesīguma principa ievērošana, lauku vides saglabāšana un mazo saimniecību pārstrukturēšana. Viņš arī argumentēja Latvijas nostāju lauksaimniecības ražošanas kvotu jautājumā un norādīja, ka, risinot dialogu ar vairākām ES dalībvalstīm par šo problēmu, tās atzinušas, ka Latvijas argumenti ir pamatoti.

Komisijas viedokli par Latvijas panākumiem un prioritārajiem uzdevumiem virzībā uz ES pauda Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Latvijas nodaļas vadītāja vietnieks Žoriss Deklerks, uzsvērdams vēl darāmo likumdošanas saskaņošanas jomā saistībā ar nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī telekomunikāciju nozarē.

Ziņojuma par Latvijas progresu sagatavotāja Elizabete Šrotere aicināja straujāk attīstīt administratīvo kapacitāti, kas ir ES likumdošanas ieviešanas galvenais stūrakmens.

Kā viena no jomām, kur Latvijai vēl būtu jāiegulda nopietns darbs, tika minēta korupcijas apkarošana. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns sniedza detalizētu korupcijas apkarošanas likumu paketes analīzi un raksturoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas savu darbību sāks nākamā gada 1.janvārī, kā efektīvu un nesaudzīgu korupcijas apkarošanas instrumentu.

Visplašākā diskusija izraisījās par tiešajiem maksājumiem jauno dalībvalstu lauksaimniecībai un ražošanas kvotām, kā arī jaunās ES kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas aspektiem.

Saeimas preses dienests

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas astotajā sēdē Rīgā 2002. gada 18. jūnijā

Augsti godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Pašreiz rit Eiropas Savienības paplašināšanās noslēguma jeb izšķirošā fāze. Par to liecina ne tikai slēgto iestāšanās sarunu sadaļu skaits, bet arī fakts, ka Eiropas Savienībā tiek diskutēts par arvien sarežģītākiem jautājumiem, piemēram, par tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā.

Galvenais paplašināšanās priekšnoteikums ir veiksmīga iestāšanās sarunu pabeigšana un iesākto reformu turpināšana kandidātvalstīs. Taču ne mazāk svarīgi ir, lai dalībvalstis vienotos par kopīgu nostāju sarežģītajos ar finansēm saistītajos jautājumos, kā arī lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis ratificētu Nicas līgumu.

Kas attiecas uz Latviju, mēs pildīsim Kopenhāgenā noteiktos politiskos un ekonomiskos kritērijus. Reizē apzināmies arī tās jomas, kur jāpieliek papildu pūles, lai no iestāšanās brīža efektīvi pildītu Eiropas Savienības dalībvalsts saistības un pilnībā izmantotu dalībvalsts tiesības. Mēs konsekventi strādājam, lai padziļinātu sabiedrības integrāciju, finansējums tiesām tagad palielināts par diviem miljoniem eiro.

Jūlijā jāuzsāk darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Jāuzsver, ka Latvijas likumdošanas normas ir gandrīz pilnībā saskaņotas ar Eiropas Savienības “acquis”. Galvenā uzmanība pašreiz tiek pievērsta administratīvo spēju stiprināšanai.

Pirms desmit dienām Madridē notika Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konference, uz kuru jau otro reizi bija uzaicināti arī kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Vēlos nedaudz dalīties ar secinājumiem, kuri izskanēja šajā konferencē.

Spānijas Senāta priekšsēdētāja savā uzrunā uzsvēra, ka Eiropas integrācija ir nevis pašmērķis, bet gan Eiropas pamatvērtību, cilvēktiesību un demokrātijas stiprināšanas līdzeklis. Domāju, ka tam būtu grūti nepiekrist.

Attiecībā uz demokrātijas stiprināšanu Eiropā priekšsēdētāji pauda uzskatu, ka ir svarīgi paplašināt nacionālo parlamentu līdzdalību, nevis izveidojot jaunas institūcijas, bet gan ar jaunu procedūru palīdzību. Šajā sakarā tika minēta nepieciešamība palielināt Eiropas lietu komiteju konferences lomu.

Visi konferences dalībnieki arī pievērsās jautājumam par Eiropas parlamenta otrās palātas izveidošanu. Lai gan daži priekšsēdētāji pilnībā nenoliedza iespēju izveidot otro palātu, vairākums dalībnieku tomēr labprātāk izvairītos no Eiropas Savienības institucionālās struktūras sarežģīšanas.

Vairākums priekšsēdētāju bija vienisprātis ar Eiropas parlamenta prezidenta Koksa kunga izteikto priekšlikumu, ka intensificējama gan nacionālo parlamentu savstarpējā sadarbība, gan arī to sadarbība ar Eiropas Parlamentu. Tas būtu izdarāms, vai nu noslēdzot formālu līgumu, kā ierosināja Eiropas Parlamenta prezidents, vai arī elastīgākā veidā. Tomēr tika arī atzīts, ka nacionālo parlamentu parlamentāriešiem, veidojot dialogu ar dažādiem parlamentiem, ir jāsastopas ar praktiska rakstura grūtībām. Jebkurā gadījumā priekšsēdētāji atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta gatavību veicināt sadarbību ar nacionālajiem parlamentiem pēc pragmatiskiem vienlīdzības noteikumiem.

Konferences dalībnieki uzsvēra, ka nozīmīgu darbu veicis Konvents par Eiropas nākotni, un izteica gandarījumu par nacionālo parlamentu pārstāvju aktīvo līdzdalību Konventa darbā. Priekšsēdētāji vienojās, ka nacionālajiem parlamentiem pirms starpvaldību konferences īpašās debatēs vajadzētu izvērtēt Konventa darbu un apspriest tā secinājumus.

Atgriežoties pie situācijas Latvijā, jāatzīmē, ka pašreiz sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā ir pieaudzis: maijā par dalību Eiropas Savienībā būtu balsojis 41 procents Latvijas iedzīvotāju — par 5 procentiem vairāk nekā februārī. Latvijas iedzīvotāju viedoklis arī turpmāk būs atkarīgs no sarunu gaitas finansiāli un sociāli jutīgajos jautājumos, piemēram, lauksaimniecībā, kā arī no iedzīvotāju informētības par iestāšanās sarunās un Eiropas Savienībā notiekošo.

Nobeigumā vēlētos likt priekšā jums ieskatīties tuvākajā nākotnē — vai Dānijas prezidentūras mērķi pabeigt sarunas 2002. gadā varētu kavēt vēlēšanas Vācijā, kas notiks septembrī, referendums par Nicas līgumu Īrijā, kas paredzēts oktobrī, Kipras jautājums? Varbūt ir vērts padiskutēt par šiem jautājumiem.