Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kopīgi paveikto un risināmo. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2000., Nr. 173/175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6316

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par politiku kā komandas spēli

Vēl šajā numurā

16.05.2000., Nr. 173/175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kopīgi paveikto un risināmo

Atis Slakteris, zemkopības ministrs, Aigars Kalvītis, ekonomikas (bijušais zemkopības) ministrs, — preses konferencē

S2.JPG (17287 BYTES)

Zemkopības ministrs Atis Slakteris

K1.JPG (31761 BYTES)

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis  Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Zemkopības ministrijas preses konferencē par paveikto lauksaimniecībā informēja bijušais zemkopības, tagad — ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Savukārt nākotnes ieceres šajā nozarē iezīmēja jaunais zemkopības ministrs Atis Slakteris. A.Kalvītis ar gandarījumu atcerējās zemkopības ministra amatā pavadītos mēnešus:

— Šajā laikā Zemkopības ministrijā ir notikušas lielas izmaiņas, tās skārušas arī nozari kopumā. Pērn bija pirmais gads, kad, iepērkot labību no zemniekiem, netika pieļauts graudu imports. Pretējā gadījumā veidotos situācija, kuras rezultātā labības pārstrādes uzņēmumi atteiktos no pašmāju audzētās labības, pieņemtu izaudzēto tikai glabāšanā. Turklāt beigu beigās zemnieki saņem niecīgu samaksu, nespēj nodrošināt ziemāju sējas darbus. Tas nozīmē, ka graudu tirgus tiek sabojāts. Tomēr mums izdevās novērst sarežģījumus. Pavasarim tuvojoties, graudu cenas nepārtraukti palielinājās.

Lai novērstu lopbarības graudu trūkumu, ar Saeimas akceptu tika samazināta ievedmuita miežiem un auzām no 25 procentiem līdz 5 procentiem. Ar pazeminātu ievedmuitu var importēt ap 30 000 tonnu lopbarības graudu.

Zemkopības ministrija izstrādājusi jaunus intervences noteikumus labības tirgū. Par intervences sākumu noteikts 1.augusts.

Kā otru svarīgāko darbu A.Kalvītis atzīmēja paveikto iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzībā. Pērn 1.jūnijā tika ieviesti iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi. Vispirms uz 200 dienām noteica papildu ievedmuitu cūkgaļai 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 0,34 Ls par kilogrammu. Pēc tam, decembra vidū, pieņēma lēmumu noteikt importētajai cūkgaļai minimālo muitas vērtību — 1,05 lati par kilogramu. Šāds lēmums tika pieņemts uz diviem gadiem. Tomēr pret šādu rīcību kategoriski iebilda gan Eiropas Savienība, gan Igaunija un Lietuva, turklāt Latvija no ES saņēma draudus par ekonomisku sankciju ieviešanu, kas ietekmētu mūsu piensaimniecību.

— Neraugoties uz politisko spiedienu, mēs tomēr spējām savu nostāju pamatot. Panācām, ka cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi vismaz uz pusgadu tika pagarināti. Arī tas deva atzīstamus rezultātus. Krīzes laikā izdevās pasargāt nozari no sabrukuma. Pērn maijā cūkgaļas cena Latvijā bija katastrofāli zema, zemnieku izaudzēto produkciju gaļas pārstrādes uzņēmumi neiepirka. Tagad situācija pamazām kļūst normāla, arī Eiropas cūkgaļas tirgus ir stabilizējies. Domāju, tas ir liels panākums, ko Latvijas valdība paveikusi šajā jomā. ES un kaimiņvalstis neieviesa ekonomiskās sankcijas, bet ar tām notika saprotošs dialogs. Tagad jādomā, lai cūkkopības nozare saņemtu subsīdijas, kuras iepriekšējā valdība apsolīja. Tādējādi būs atrisinātas daudzas problēmas, kas līdz šim nomākušas cūkgaļas ražotājus.

Runājot par cukura nozari, bijušais zemkopības ministrs atzina, ka viņam nācās pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus. A.Kalvīša laikā tika slēgta Jēkabpils cukurfabrika. Tas smagi iespaidoja Jēkabpils un Bauskas puses zemniekus, kuri slēdza sadarbības līgumus ar šo uzņēmumu. Tomēr A.Kalvītis atzīst, ka šāda rīcība ļāvusi saglabāt gan Liepājas, gan Jelgavas cukurfabriku.

Cukura nozare Latvijā ir stabilizējusies. Būtiski, ka cukura pārstrādes uzņēmumiem valsts piešķīrusi subsīdijās Ls 400 000, lai uzlabotu cukura realizāciju vietējā tirgū, subsidēto cukuru pārdodot Latvijas saldumu ražotājiem, kuriem ir apgrūtināta konkurētspēja.

Cukura nozares attīstību sekmējusi arī Muitas tarifu likumā pieņemtā norma, kas aizliedz legālo cukura importu no kaimiņvalsts Igaunijas, kā arī likumā par cukuru ieviestā prasība, ka Latvijā mazumtirdzniecībā var pārdot tikai Latvijas cukurfabrikās fasētu cukuru. Pirmo gadu Latvijā ieviestas kvotas cukura ražošanai un cukurbiešu audzēšanai. Tas noticis bez zemnieku nemieriem un bez lielas rūpnīcu pretestības.

Protams, ne zemnieki, ne uzņēmumi uzreiz nepiekrita kvotēšanas sistēmai, atzīst A.Kalvītis. Taču, ja ar kvotēšanas palīdzību vēl vairāk izdotos stabilizēt tirgu, tad cukura nozare sagaidītu savas laimīgās dienas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, teica A.Kalvītis. Viņš piebilda, ka nozarē reforma bijusi nepieciešama jau agrāk.

Atceroties paveikto piensaimniecībā, A.Kalvītis sacīja, ka šai nozarei viņam atlicis vismazāk laika, lai gan tika prognozēts, ka piensaimnieki saņems vislielāko ministra labvēlību.

A.Kalvītis teica:

— Piena nozare visstraujāk attīstījās Latvijas neatkarības gados, tā arī tagad visveiksmīgāk pārvarējusi Krievijas ekonomiskās krīzes radītās sekas. Tagad jūtams piena iepirkuma cenas pieaugums. Protams, ne visur — atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi atrodas smagā situācijā un nespēj nodrošināt pienācīgu samaksu par saražoto produkciju. Tomēr — pagājušajā vasarā pārsvarā maksāja 75 latus par piena tonnu, tagad — 100 latus par tonnu. Prognozēju, ka šovasar piena iepirkuma cena nenoslīdēs zem 90 latiem par tonnu. Būtiski, ka noslēgta vienošanās ar ES par tirgus liberalizāciju. Saskaņā ar to panākts kvotu palielinājums piena produktiem. Tā būs iespēja apgūt vairāk eksporta tirgus un sezonas laikā pārdot piena produkcijas izstrādājumus par izdevīgākām cenām.

Īpaši atzinīgi A.Kalvītis vērtēja mežsaimniecībā padarīto:

— Mežsaimniecības reforma, kas tika sākta iepriekšējās valdības laikā, bija laimīga zvaigžņu sakritība, jo gan premjerministrs, gan zemkopības ministrs, gan finansu ministrs bija ieinteresēti īstenot meža nozares strukturālo reformu. To izdevās veikt ātri, bez īpašiem sabiedrības protestiem. Jāatzīmē, ka, piemēram, Igaunijā, kur šādu reformu veica pirms diviem gadiem, pie parlamenta tika dedzināta no salmiem izbāzta ministra figūra. Mēs šo jomu sakārtojām. Pašreizējie rezultāti liecina, ka veiktā reforma bija nepieciešama. Jaunizveidotā akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" strādā ar daudz lielākiem ieņēmumiem nekā iepriekšējā institūcija. Tika novērsts paradokss — tie paši, kas veic mežu kontroli, arī paši mežus pārdod. Tagad tā vairs nenotiek.

Mežsaimniecībā pieņemti vairāki būtiski likumdošanas akti: Meža likums, Valsts meža dienesta likums, Gaujas nacionālā parka likums, grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanas izmantošanu", grozījumi "Medību likumā".

Ar gandarījumu bijušais lauksaimniecības vadītājs vērtēja to, ka, stājoties amatā jaunajam zemkopības ministram, notiek reāla iesākto darbu pārmantojamība. Tas nozīmē, ka A.Slakteris turpinās īstenot lauksaimniecībā iesākto. Pirms tam tā nebija, jo vienmēr, mainoties politiskām varām un valdībām, zemkopības ministri nākuši ar jaunām idejām, jaunām reformām. Tas nebūt nesekmēja lauksaimniecības stabilitāti valstī. Skaidrs, ka jau tuvākajā nākotnē, iespējams, daudzi lauksaimnieki būs spiesti mainīt nodarbošanos un strādāt citās jomās. Tas nozīmē, ka jādomā par alternatīvām darba vietām. A.Kalvītis atzina, ka tas būs viens no uzdevumiem, ko viņš iecerējis veikt kā ekonomikas ministrs.

"Šobrīd nopietni jāpārdomā attieksme pret lauku attīstību kopumā — kā to virzīt un koordinēt. Tāpēc nepieciešama Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas cieša sadarbība," sacīja ekonomikas ministrs." Es ceru, ka šī sadarbība būs veiksmīga. Nesaku, ka atrisināsim visas ar laukiem saistītās problēmas, taču kādus stūrakmeņus problēmu risinājumā ieliksim. Pēdējos gados šie jautājumi nevienam īpaši nav rūpējuši."

Zemkopības ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Lauksaimniecības likumā. Tie paredz likumā noteiktā kārtībā atmaksāt zemniekiem dīzeļdegvielas akcīzes nodokli, noteikt Zemkopības ministrijas un Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju sadarbības pamatprincipus, kā arī paplašināt lauksaimniecības definīciju, tajā iekļaujot arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

Šogad subsīdiju programmā ieviestas jaunas programmas — atbalsts vidējo zemnieku saimniecību attīstībai (investīciju projektiem), tiešie maksājumi par pārraudzībā esošu govi, atbalsts piena ražošanas saimniecībām. Mežsaimniecība nozīmīguma ziņā pielīdzināta lauksaimniecībai. Tas nozīmē, ka subsīdijas var saņemt saimniecības, kuras nodarbojas gan ar lauksaimniecību, gan ar mežsaimniecību 50 procentu apmērā no kopējās darbības.

Latvijas lauksaimnieki lielas cerības saista ar ES finansējumu SAPARD programmas ietvaros. Zemkopības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Eiropas Komisijai Latvijas lauku attīstības plānu. Latvijā pēc ES valstu parauga izveidots Lauku atbalsta dienests, rajonu lauksaimniecības departamenti pārveidoti par 9 reģionālajām pārvaldēm SAPARD programmas ieviešanai un maksājumu administrēšanai. Ir pieņemts Lauku atbalsta dienesta likums, tas ir priekšnoteikums Lauku atbalsta dienesta akreditēšanai par SAPARD ieviešanas un maksājumu aģentūru.

A.Slakteris solīja, ka tiks turpināts viss iesāktais lauksaimniecības sakārtošanā. Tāpat ministra uzmanības lokā būs visas lauksaimniecības nozares. Kā galvenos risināmos jautājumus A.Slakteris minēja iekšējā tirgus aizsardzību un stabilizāciju. Runājot par iekšējā tirgus aizsardzību, ministrs atzina, ka Latvija ir iemācījusies cīnīties un aizstāvēt savu viedokli.

Šis ir pirmais gadījums, kad Latvija starptautiskā spiediena rezultātā nevis piekāpās, bet parādīja spēku, sacīja A.Slakteris. Tas, ka šie aizsargpasākumi agri vai vēlu būs jāatceļ, bija zināms iepriekš. Tagad tas ir noticis. Ceturtdien, 11.maijā, Saeima pieņēma likumu par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atcelšanu. Saskaņā ar likumu šie pasākumi tiek atcelti no šā gada 1.jūnija. Taču tajā pašā laikā ir panākta vienošanās ar ES par kvotu palielinājumu vairākiem lauksaimniecības produktiem.

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka nākamajā gadā, iespējams, tiks ieviesti maksājumi par apsētiem hektāriem. Tas varētu palīdzēt atrisināt vairākas problēmas. Piemēram, lopu audzētāji uzskata, ka graudu cena ir pārāk augsta, savukārt graudaudzētājiem ir pretējs viedoklis. Hektārsubsīdijas zināmā mērā varētu kompensēt daļu cenas. Pagaidām nav zināms, cik lielas būs subsīdijas. Zemkopības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas izstrādā subsīdiju ieviešanas mehānismu. Protams, jau tagad ir skaidrs, ka subsīdijas nebūs tik lielas kā ES, taču arī mazāk par Ls 15 par hektāru nav jēgas maksāt, atzina ministrs.

A.Slakteris uzskata, ka svarīgi ir panākt vienādu atbalstu trijās Baltijas valstīs. Diemžēl līdz šim nav jūtama šī vienotība. Tiekoties ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Eduardu Makeli, viņi pārrunājuši iespējas uzlabot situāciju. Līdz šim lietuvieši piešķīra piemaksu graudiem, bet ar nākamo gadu arī Lietuvā paredzēti hektārmaksājumi.

Zemkopības ministrija izstrādājusi cukura akcīzes nodokļa ieviešanas koncepciju vietējo ražotāju un cukura pārstrādātāju konkurētspējas paaugstināšanai. A.Slakteris atzina, ka šāda rīcība bija nepieciešama, jo Baltijas valstīs ir atšķirīga politika attiecībā uz cukura nozari. Rezultātā Latvijas saldumu ražotāji ir mazāk konkurētspējīgi nekā kaimiņvalstu ražotāji. Tā kā iepriekšējā valdība nepaguva šo jautājumu atrisināt, tas būs šīs valdības uzdevums.

Būtu vēlams, lai, uzsākot jauno cukurbiešu pārstrādes sezonu, situācija būtu skaidra, teica A.Slakteris. Tas būs atkarīgs no Saeimas lēmuma.

A.Slakteris atzina, ka ne mazāk svarīga būs iestāšanās sarunu uzsākšana par lauksaimniecību ar Eiropas Savienību.

Paredzams, ka tas būs sarežģīts process. Jau ir pabeigta likumdošanas caurskatīšana lauksaimniecības jautājumos. Izveidota Zemkopības ministrijas Eiropas integrācijas padome un lauksaimniecības nozaru darba grupas, lai sagatavotos sarunām ar ES.

Kā atzīmēja A.Slakteris, būtiski ir panākt SAPARD programmas ieviešanu un finansēšanu. Diemžēl šā jautājuma risināšana ir aizkavējusies bieži ES ierēdņu dēļ. Jāatzīmē, ka ES paredzēto finansējumu vēl nav saņēmusi neviena no kandidātvalstīm. Ministrs sacīja, ka ir cerības šīs finanses saņemt gada beigās. Zemkopības ministrija turpinās sadarbību ar lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijām. Ikviens svarīgs lēmums ministrijā tiks pieņemts, uzklausot lauksaimnieku viedokli.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!