Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Īrijas paraugs Eiropas mazajām valstīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2002., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62974

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mēs nevaram atļauties vēl zaudēt laiku"

Vēl šajā numurā

07.06.2002., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Īrijas paraugs Eiropas mazajām valstīm

Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Īrijā. Post scriptum

I4.JPG (20717 bytes)
I1.JPG (17306 bytes)
Pie Dublinas mērijas: Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Imantu Freibergu un prezidentes adjutantu Arni Lokmani sagaida Dublinas vicelordmērs Eriks Birne (augšējā attēlā); Dublinas mērijā: Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Eriks Birne
Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Īrijā, vēsturē pati pirmā tik augsta Latvijas vizīte šajā valstī beigusies. “Latvijas Vēstnesis” kopš nedēļas sākuma plaši atspoguļoja Valsts prezidentes oficiālās programmas norisi, publicējām arī vizītes laikā teiktās oficiālās runas, kas ir vērtīga laikmeta liecība.

Taču vizītes apjomi bija daudz plašāki, jo Valsts prezidenti pavadīja arī liela Latvijas uzņēmēju grupa, atsevišķa programma bija arī Latvijas oficiālās delegācijas locekļiem.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris piedalījās Īrijas uzņēmēju rīkotajā seminārā “Īrija–ķeltu tīģeris” organizācijas “Enterprise Ireland” galvenajā birojā, analizējot Īrijas straujo ekonomisko attīstību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kā arī ES reģionālo un strukturālo fondu izmantošanu, labvēlīgas investīciju un uzņēmējdarbības vides radīšanu, beznodokļu zonu un starptautisko finansu centru veidošanu, kā arī eksporta un investīciju iespējas Īrijā. Ministrs kopā ar latviešu zemkopjiem viesojās arī Īrijas zemnieku saimniecībās un tikās ar Īrijas Zemnieku asociācijas pārstāvjiem. Arī īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš atsevišķā programmā tikās ar savas nozares speciālistiem, iepazīstoties ar reģionālās attīstības politiku Īrijā.

Savukārt žurnālistiem, kas atspoguļoja Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīti, bija iespēja nepiespiestā domu apmaiņā tikties ar Īrijas Ārlietu ministrijas ES nodaļas pirmo sekretāru Vinsentu Herlihiju, kurš pastāstīja daudzus vērtīgus faktus no Īrijas pieredzes ES, kā arī izskaidroja Īrijas sabiedrības patieso attieksmi pret ES paplašināšanu un arī pašiem īriem negaidīto negatīvo balsojumu referendumā par Nicas līgumu ES paplašināšanai.

Tikšanās sākumā V.Herlihijs mums pavēstīja savu īpašo situāciju, ka atbilstoši Īrijas savdabīgajai kārtībai viņš kā valsts ierēdnis nedrīkst sniegt oficiālus politiskus paziņojumus vai intervijas. Taču viņš, protams, var izklāstīt un analizēt savas valsts pieredzi, kā arī izskaidrot politisko un ekonomisko procesu cēloņus un likumsakarības. Un, protams, kā ikviens Īrijas pilsonis, daudz pieredzējušais ārlietu dienesta darbinieks var paust savu personīgo viedokli par ES, kas, tāpat kā vairumam īru, ir nepārprotami pozitīvs.

Vispirms V.Herlihijs informēja par Bertila Aherna jaunās valdības nule pieņemto piecu nākamo gadu programmu, kas būtībā ir vecās programmas turpinājums. Jaunā valdība jau paziņojusi arī Īrijas lielākajā laikrakstā “Irish Times” par nodomu rudenī rīkot atkārtotu referendumu Nicas līguma ratificēšanai.

“Īrija no ES guvusi tik daudz, ka ir atbildīga par organizācijas paplašināšanu,” uzsvēra “Irish Times”. Šo domu sarunā ar Latvijas žurnālistiem īpaši akcentēja arī V.Herlihijs. Viņš mudināja latviešus padomāt, kādi ir galvenie mūsu valsts un sabiedrības motīvi stāties ES, jo “dažādas Eiropas valstis ES iestājušās dažādi, bieži vien atšķirīgu motīvu vadītas”.

Īrijas galvenais motīvs pirms gandrīz trīsdesmit gadiem (1973. gadā) iestāties toreizējā Eiropas Ekonomiskajā kopienā (EEK) bijis valsts ārkārtīgi sliktais ekonomiskais stāvoklis, ko bija izraisījusi arī Īrijas līdz tam īstenotā pašizolācijas politika. Agrārā Īrija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados bija viena no visnabadzīgākajām Eiropas valstīm. “Tagad Īrija ir viena no ekonomiski visveiksmīgākajām ES dalībvalstīm un laikam gan arī visglobalizētākā valsts pasaulē, “ uzsvēra V. Herlihijs.

Iestājoties tagadējā ES, Īrija ieguva plašo savienības tirgu, atbrīvojoties no Lielbritānijas ekonomiskās dominantes. Īrijā strauji sāka attīstīties rūpniecība un citas ekonomikas nozares. Taču uz iestāšanos EEK Īrijai bija jāgaida veselus divpadsmit gadus (kopš pieteikuma iesniegšanas 1961. gadā).

1973. gada referendumā pret Īrijas iestāšanos EEK balsoja 15 procenti iedzīvotāju, galvenokārt baidoties par savas nacionālās identitātes apdraudējumu. Taču pēc iestāšanās EEK (tagadējā ES), daļēji arī pašiem īriem par pārsteigumu, strauji vairojusies īru nacionālā pašapziņa, jaunu attīstības impulsu guvusi īru valoda un nacionālā kultūra. Ikdienas dzīvē īri jau gadu desmitiem lieto galvenokārt angļu valodu, taču īru valodai tagad piešķirts īpašs konstitucionālās valodas statuss, un visi valsts dokumenti tiek publicēti divās — īru un angļu — valodās. Būtībā iestāšanās EEK īriem nozīmēja arī jaunu nacionālā pašapliecinājuma iespēju. Iestāšanās ES ļoti strauji paaugstinājusi īru dzīves līmeni.

Ļoti daudz no valsts jaunā statusa ieguvušas sievietes, jo vēl sešdesmitajos gados, pēc V. Herlihija vārdiem, Īrija bijusi ļoti konservatīva katoliska valsts ar visnotaļ skeptisku attieksmi pret sieviešu sabiedriskajām aktivitātēm. Taču jau drīz pēc iestāšanās EEK Īrijā sākusi ne vien atraisīties sieviešu sabiedriskā aktivitāte, noticis arī īsts demogrāfiskais sprādziens — strauji pieaugusi dzimstība. Tagad, pēc gadsimta ceturkšņa, arī šī jaunā īru paaudze ienesusi daudzas pozitīvas pārmaiņas savas valsts ekonomiskajā dzīvē.

Ļoti nozīmīga Īrijai bijusi pievienošanās kopīgajai valūtai eiro. Īrijai sava nacionālā valūta bijusi tikai apmēram divdesmit beidzamos gadus, jo pirms tam mazā Īrija bijusi ekonomiskajā ūnijā ar Lielbritāniju. “Pievienoties eirozonai mūs mudināja ne tik daudz ekonomiskie, cik politiskie iemesli,” atzina V. Herlihijs.

V.Herlihijs minēja arī veselu virkni īru nacionālās identitātes simbolu, kas pēdējos gadu desmitos Īrijas vārdu aiznesuši tālu pasaulē, — Ginesa alu un īru alus krodziņus, kā arī daudzus citus īru savdabīgās kultūras un tradīciju apliecinājumus.

Latvijas delegācijai par īru dziļajām patriotisma jūtām bija iespēja pārliecināties arī valsts vizītes beidzamajā dienā, kad Īrijas futbola komandas spēles laikā ar Vāciju pasaules čempionātā vairums īru pulcējās krodziņos pie televizoriem, automašīnas brauca, ar Īrijas valsts karogiem rotātas, Īrijas karogi bija izkārti arī daudzu namu logos. Brīdī, kad pašās spēles beigās Īrijas komanda panāca rezultāta izlīdzinājumu 1:1, pāri visai Īrijai nošalca ilgs gaviļu vilnis, satricinot arī Latvijas žurnālistu autobusiņu, un mums atlika vien pievienoties mūsu omulīgā šofera un pāris Īrijas prezidentes preses dienesta darbinieku gavilēm.

Vizītes laikā no daudziem Valsts prezidentes pavadītājiem dzirdēju daudzus “Latvijas Vēstnesim” veltītus atzinības vārdus par Īrijas vēstnieces Telmas Marijas Doranas interviju vizītes priekšvakarā, kur īru diplomāte sniedza atbildes uz vairākiem Latvijai un latviešiem ļoti būtiskiem jautājumiem, vispirms jau par negatīvo referenduma rezultātu, īriem pērn nobalsojot pret Nicas līguma ratificēšanu un līdz ar to arī teorētiski apdraudot ES paplašināšanas iespēju.

Arī V. Herlihijs pauda viedokli, ka pašiem īriem šī referenduma rezultāts bijis pārsteigums, un, pēc V. Herlihija personīgā viedokļa, referenduma rezultāts nebūt neatspoguļo īru patiesībā pozitīvo attieksmi pret ES un arī pret šīs organizācijas paplašināšanu. Referendumā piedalījusies tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa Īrijas elektorāta, un daudzi pat nav īsti izpratuši referenduma būtību. “Negatīvais balsojums patiesībā bija vērsts pret nepietiekamo izskaidrošanas darbu,” uzsvēra V. Herlihijs. Sociologu veiktie pētījumi rādot, ka referendumā piedalījušies gandrīz visi no tiem, kas allaž mēdz balsot pret, vienalga, par ko būtu balsojums. Savukārt daudzi no tiem, kas uz ES paplašināšanu raugās pozitīvi, referendumā nav piedalījušies, uzskatot to par lieku formalitāti. Taču tagad, pieredzot negatīvo rezultātu, īri esot sapratuši savu starptautisko atbildību, un nu valdība veic plašu izskaidrošanu sabiedrībā. “Irish Times” komentārā par Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti bija arī īpaši akcentējusi Vairas Vīķes–Freibergas vārdus pa to, ka Latvijā Īrijas referenduma negatīvais rezultāts uztverts “ar bažām”. Taču, gan pēc Īrijas premjerministra Bertija Āherna, gan arī pēc pieredzējušā īru diplomāta V. Herlihija domām, ir pamats sagaidīt, ka nākamajā referendumā, labāk izprotot šī balsojuma būtību, vairums īru paudīs atbalstu ES paplašināšanai.

Meklējot savu nacionālo identitāti pasaules kontekstā, Īrija arī samērā vēlu (1955. gada 14. decembrī) iestājās ANO un jau piecdesmito gaidu beigās piedalījās ANO miera spēku operācijās Kongo. Gūstot no šīs dalības ļoti būtisku morālo stimulu un nacionālās pašapziņas apliecinājumu, Īrija kopš tā laika aktīvi piedalās visās lielākajās ANO miera spēku operācijās. Šo nostāju nav mazinājuši arī reālie cilvēku upuri. Vai ik gadu ANO miera spēku operācijās ejot bojā arī kāds īru karavīrs, taču Īrijas tauta šos upurus uzņem kā maksu par savu valstisko suverenitāti un ziedojumu citu tautu brīvībai. “Īrija, kas pati ilgus gadus izjutusi daudz lielākās kaimiņvalsts dominanti, krasi iestājas par katras tautas pašnoteikšanās tiesībām,” uzsvēra V. Herlihijs.

Plašu Īrijas vēsturiskās pieredzes analīzi V. Herlihijs sniedza, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Īrijas, viegli sakot, atturīgo attieksmi pret NATO. Vispirms jau Īrija, pati Otrā pasaules kara laikā būdama neitrāla, ir apzināti distancējusies no daudziem politiskajiem procesiem pirmo pēckara gadu Eiropā, līdz ar to arī no dalības NATO izveidošanā. Un joprojām Īrija par labāko savas nacionālās identitātes apliecināšanas iespēju un arī savas drošības garantu uzskata līdzdalību ANO miera spēku operācijās. Taču Īrija izprot Latvijas centienus iestāties NATO, jo tie savukārt atbilst mūsu zemes un tautas vēsturiskajai pieredzei. Daudzajās sarunās ne vien ar V. Herlihiju, bet arī ar daudziem citiem īriem valsts vizītes dienās varēja pārliecināties, ka īri, paši mazai zemei un tautai piederīgi, Latvijas vēsturisko pieredzi izprot daudz labāk nekā dažas labas lielvalsts pārstāvji.

Gaišs akcents valsts vizītes laikā šo rindu autoram bija atkalredzēšanās ar Īrijas vēstnieci Latvijā Telmu Mariju Doranu un īsa intervija, izvērtējot valsts vizītes norisi un arī īpašo gaisotni, ko radīja Latvijas prezidente.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Īrijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!