Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par visu Baltijas valstu vienotību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2002., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62929

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Īrijas paraugs Eiropas mazajām valstīm

Vēl šajā numurā

07.06.2002., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par visu Baltijas valstu vienotību

Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks:

Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbību Baltijas asamblejas ietvaros var uzskatīt par ieskriešanos pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Gadījumi, kad spilgti un brīžiem nepievilcīgi izpaudās konkurence starp Baltijas valstīm, jau sen aiz muguras, jo neiztika arī bez baltiešu savstarpējiem kašķiem un strīdiem, kurus tagad atceras tikai retais. Raksturīgs piemērs: Lietuvas viedoklis par to, ka nav obligāta visu triju Baltijas valstu vienlaicīga uzaicināšana iestāties NATO. Daudzas stundas tika patērētas neauglīgās diskusijās, ap to lauzts daudz šķēpu. Taču pati dzīve un politisko procesu norise pasaulē pierādījusi Latvijas nostājas pareizību, proti, ka jēga ir tikai visu triju Baltijas valstu vienlaicīgai integrācijai NATO. Arī ceļā uz ES mēs, visas trīs Baltijas valstis, pakāpeniski esam izlīdzinājušas savas pozīcijas. Atcerēsimies, kādas kaislības izraisīja Lietuvas deputāta Vīteņa Andrukaiša priekšlikums referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā rīkot visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus, izmantojot to kā milzīgu mobilizējošu faktoru. Latvijas delegācija tūlīt pat atbalstīja šo priekšlikumu un savā vārdā iesniedza to rakstveidā, taču šīs idejas pareizību pierādīt nebija viegli – Igaunijas delegācija izrādīja mazāku pretestību, viskarstākās debates norisinājās pašā Lietuvas delegācijā. Taču galu galā uz konsensusa principiem, kas ir obligāts Baltijas asamblejas lēmumu pieņemšanai, delegācijas vienoti atbalstīja šo ideju. Un tas ir ļoti simboliski – jo nākotne Eiropas Savienībā trim Baltijas valstīm būs kopēja.

Latvijas, Lietuva un Igaunija ir gatavas pabeigt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Tagad ir skaidri pateikts – ja mūs uzņems, tad visas trīs Baltijas valstis kopā. Ja šī uzņemšana tiks atteikta, tad nevis ārējo, bet iekšpolitisko, no mums pašiem atkarīgo iemeslu dēļ.

Kas tad ir raksturīgs šim jaunajam “mierīgajam” Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbības modelim? Tā pamatā ir kopīgas intereses un mērķi ārpolitikas un drošības jomā: stabila demokrātija, labklājība un ekonomiskā attīstība, un visefektīvāk tie īstenojami, kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm. Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs politisks dialogs prezidentu, parlamentu un valdību vadītāju, kā arī ārlietu ministru līmenī, un šīs sadarbības koordināciju nodrošina Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes institūcijas.

Ar visu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja atbildību uzdrošinos sacīt, ka Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbība kvalitatīvi mainījusies, un tas noticis ne tikai iekšienē, mums pašiem augot un gūstot pieredzi; šis kvalitātes lēciens izpaudies arī ārēji, kopā ar Ziemeļu un Beniluksa kolēģiem veicot parlamentāro darbu. Tā ir milzīga skola.

 

“DIENA”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!